Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Latvijas amatvīriem tīk ideja par 14. jūniju kā ES sēru dienu
Sanita Jemberga, Aušra Radzevičūte Viļņā, Kristaps Pētersons Tallinā

Latvijas amatpersonas atzinīgi vērtē bijušā Igaunijas deputāta, kādreizējā politieslodzītā Enna Tarto ierosinājumu mēģināt panākt 14.jūnija noteikšanu par ES sēru dienu, pieminot visus komunistiskā terora upurus. Saprotot, ka iespēja noteikt kolektīvu sēru dienu organizācijā, kurā nav teju nevienas oficiālas piemiņas vai atceres dienas, ir faktiski nereāla, politiķi tajā redz iespēju popularizēt Austrumeiropas smago vēsturi un komunisma nodarīto postu, par kura apjomu daudziem rietumeiropiešiem nav ne jausmas.

«Tā kā no komunisma cietušas daudzas pasaules valstis, ideja ir vērtīga un princips par šādas dienas nepieciešamību būtu atbalstāms,» uzskata premjers Einars Repše (JL), tajā pašā laikā uzsverot izvērstas diskusijas nepieciešamību.

Arī ārlietu ministre Sandra Kalniete atzīst to par labu iniciatīvu, vienlaikus paredzot lielas grūtības, lai to īstenotu. Viņa pieļauj, ka visas bijušās sociālisma valstis varētu vienoties par kopēju komunistiskā terora upuru piemiņas dienu, taču tam nav obligāti jābūt 14.jūnijam, kas Latvijā ir piemiņas diena 1941.gadā notikušajai iedzīvotāju masveida izvešanai uz Sibīriju. Deputāts Oskars Kastēns (LPP) saka — ideja ir atbalstāma, bet diez vai kaimiņvalsts ĀM tai pieķersies mazo izredžu dēļ. «Tās īstenošana ir gandrīz neiespējama, bet tā būtu iespēja lieku reizi atgādināt par mūsu pagātni, jo daudziem rietumos būtu pārsteigums par masveida deportācijām. ES ideju uztvertu ar sapratni, bet diez vai atbalstītu, jo Eiropa ir pilna ar datumiem, kas saistīti ar nepatīkamiem vēstures brīžiem, un, ja sāksim atzīmēt tās visas, mums būs viens vienīgs sēru kalendārs,» teica O.Kastēns.

Arī Igaunijā un Lietuvā ierosme uztverta ar dalītām jūtām. Lietuvas Seima sociāldemokrātu deputāts un Eiroparlamenta novērotājs Ķēstutis Kriščuns to vērtē atturīgi, norādot, ka Eiropā daudzām tautām ir «melnās dienas» un nav vajadzīgs kādu īpaši izcelt, turklāt priekšlikumam diez vai būtu atbalsts Eiropas parlamentā, kur ietekmīgas ir itāļu un zviedru komunistiskās partijas. Savukārt Konservatīvo partijas deputāte Rasa Juknevičiene pauda pārliecību, ka tas būtu iemesls Eiropai izvērtēt un nosodīt komunisma noziegumus tāpat, kā tas ir darīts ar fašismu. Idejai ir atbalstītāji arī Igaunijā. Premjera partijas biedrs un parlamenta Konstitucionālās komitejas priekšsēdētājs Urmass Reinsalu, kurš ideju atbalsta, norāda uz nepieciešamību Eiropas Parlamentam atzīt komunisma noziegumus par necilvēcīgiem, kā tas darīts vairākās valstīs. Taču ne visi ir sajūsmā par ideju sākt dzīvi ES ar kolektīvām sēru dienām. «Mums ir jāstāsta par mūsu vēsturi, tas ir viens no atpazīstamības elementiem, bet diez vai mums būtu jāieiet pa ES durvīm ar sēru karogu — labāk būtu izvēlēties savu intelektu vai spējas. Mums ir sēras, kuras mums šķiet sāpīgas un svētas, bet nevajag aizmirst, ka daļai rietumeiropiešu tās ir svešas un var izraisīt pavisam citu reakciju. Idejai ir visas iespējas kļūt par lielisku piemēru, kā nevajag darīt,» Dienai teica bijušais Latvijas vēstnieks ES Juris Kanels.

Igaunijas Ārlietu ministrija vēl nav paziņojusi, vai tā atbalstīs bijušā parlamentārieša idejas pārtapšanu valsts oficiālā nostājā.

Pašlaik ES nav nevienas kopīgas piemiņas vai atceres dienas. Visas dalībvalstis kopīgi atzīmē tikai 9.maiju jeb Eiropas dienu — datumu, kurā pirms 53 gadiem toreizējais Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans nāca klajā ar priekšlikumiem vienotas Eiropas organizācijas izveidei. Gandrīz visās Eiropas valstīs tiek atzīmēti Pirmā un Otrā pasaules kara beigu datumi un daudzviet ir dienas nacisma upuru piemiņai.

Diena, 2003. gada 2. jūlijs

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home