Lai gan 16. martā notikušie leģionāru pasākumi visā valstī beidzās salīdzinoši mierīgi, Krievija atkal izmantoja nacionālo karavīru atceres dienu, lai vainotu Latviju fašisma slavināšanā.

Līdz ar to visi centieni diplomātiski manevrēt šajā kutelīgajā situācijā, svītrojot leģionāru atceres dienu no oficiālo svētku saraksta un aicinot valsts amatpersonas tajā nepiedalīties, cietuši neveiksmi - zaudēta cieņa tautiešu acīs, un lielā kaimiņzeme vienalga atradusi iemeslu Latvijai kārtējo reizi piedraudēt.

Līdz kautiņam pietrūka mazliet
   Latvijas Nacionālie karavīri vakar devās gājienā no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim, kur nolika ziedus savu kritušo biedru atcerei. Šajā gājienā viņus no iespējamām provokācijām sargāja neskaitāmi policijas darbinieki. Lielākie asumi uzbangoja pie Brīvības pieminekļa, kur bija sapulcējušies antihitlerieši ar plakātiem, kas pauda nosodījumu «esesiešiem», «fašistiem», «Hitlera piekritējiem» utt. Savukārt laukuma pretējā pusē bija sapulcējušies leģionāru atbalstītāji, kuru plakāti pauda, ka «Ceturtā atmoda sākusies», «Okupanti, ārā no Latvijas!» vai «Nebēdā, leģionār, latviešu tauta ir ar tevi!». Abām nometnēm pa vidu grozījās lielākoties vecāka gadagājuma cilvēki, kas bieži vien nespēja valdīt emocijas. Pasākumā bija sapulcējušies pāris tūkstoši leģionāru un to atbalstītāju, starp kuriem bija arī vairāki Saeimas deputāti.
   Pēc leģionāru gājiena parādīšanās Brīvības laukumā antihitlerieši sāka skandēt jau ierasto «Fašizm ņeproidjot!» un krietni vien īsāko un vieglāk izrunājamo «Pozor!», uz ko leģionāru aizstāvji piedāvāja šiem bļaurīgajiem elementiem mainīt savu pieraksta vietu uz kaimiņvalsts plašumiem. Dažviet tika sāktas asas diskusijas, gandrīz vai ieejot klinčā, un pensionāru dūrītes tika kratītas pie paša oponentu degungala, kas draudēja ar fiziska spēka lietošanu.
   «Viņiem tur, Pārdaugavā, neviens netraucēja, varēja tur ar savām bļembām mierīgi staigāt. Kāpēc viņi šeit tā uzvedas?!» bija sašutusi kāda sieviņa. Blakusstāvētāja viņai paskaidroja: «Savu dzimteni viņi nemīl, bet citas tiem nav…»
   Par laimi, policijas darbinieki it kā saklausīja apkārtējo pārmetumus par nekārtībām un izveidoja pamatīgu ķēdi, kas nošķīra abas frontes. Netikdami pie krietnas izvillošanās, tika sākts dziesmu karš - antihitlerieši akordeona pavadījumā uzvilka meldiņu: «Idjot voina narodnaja, sveščennaja voina». Savukārt latvieši dziedāja: «Projām jāiet, projām jāiet…», bet radikālākie: «Sitīsim tos utainos.» Vēl nelieli asumi uzbangoja, kad kāds leģionāru aizstāvis saplēsa driskās antihitleriešu lielāko plakātu, taču policija visai veikli neitralizēja iespējamās nekārtības.
   Leģionāru atceres dienas pasākumi notika arī citviet Latvijā. Liepājas centrālkapos vakar pie piemiņas akmens padomju režīma upuriem pulcējās aptuveni 200 cilvēku, kuri bija atnākuši, lai pieminētu gan cīņu biedrus Otrajā pasaules karā, gan pārējos, kuri cietuši no padomju režīma. Aptuveni ceturtā daļa atnākušo bija leģionāri. Liepājas domes deputāti un pašvaldības pārstāvji pasākumā nepiedalījās.

Krievija reaģē momentāni
   Pēc visnotaļ miermīlīgā pasākuma kaimiņvalsts Krievija reaģēja momentāni un skarbi. Rīgas centrā notikušais bijušo Waffen SS leģionāru gājiens un bijušo esesiešu mītiņš Liepājas kapsētā kļuvis par vēl vienu uzkrītošu piemēru noteiktu Latvijas politisko aprindu cītīgiem mēģinājumiem pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija. «Ar varas iestāžu piekrišanu veiktās hitleriešu sekotāju odiozās manifestācijas notiek uz apgriezienus uzņemošās antifašistu vajāšanas kampaņas fona,» teikts izplatītajā paziņojumā.
   Krievijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka «Nirnbergas tribunālā par noziegumiem pret cilvēci notiesātie noziedznieki Latvijā celti nacionālo varoņu godā, bet varoņi, kas lēja asinis cīņā ar brūno mēri, tiek ieslodzīti cietumā». Krievijas ārlietu resors uzsvēris: «Pienācis laiks atgādināt, par ko pasaules tautām izvērsās pusgadsimtu senie līdzīgie marši un lāpu gājieni. Kam vēl jānotiek Latvijā, lai pasaules sabiedrība apzinātos: pa šīs valsts ielām soļo pagātnes rēgi, kuri savā laikā sēja nāvi un ciešanas Eiropas tautās?»
   Krievijas Valsts domes vicespīkers Vladimirs Lukins uzskata, ka civilizētajai Eiropai jānosoda vakar Latvijā notikušie leģionāru atceres pasākumi, ziņo BNS. «Eiropas un Baltijas attiecības tiek veidotas pēc dubultstandartiem,» teica V. Lukins. Viņš norādījis, ka Eiropas valstis asi reaģējušas uz Austrijas galēji labējās Brīvības partijas panākumiem vēlēšanās, taču «reakcija uz bijušo fašistu atklātu gājienu Latvijā bija pilnīgs klusums».
   Krievijas telekompānija RTR pēc vakar demonstrētā sižeta no latviešu leģiona atceres dienai veltītā gājiena pārraidīja speciāli sagatavotu materiālu par latviešu leģionu, ziņo LETA. Sižetā hronoloģiski tika pastāstīts par leģiona izveidi un uzsvērta tā piedalīšanās civiliedzīvotāju nogalināšanā. Savukārt Krievijas Sabiedriskā televīzija programmā Laiks sižetu par leģionāru pasākumu pieteica šādi: «Skandalozs notikums Latvijā: tūkstoši bijušo esesiešu maršē Rīgas ielās.»
   Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš vakar pauda nožēlu par krievu kolēģu paziņojumu sakarā ar leģionāru pasākumiem, ziņo BNS. Ministrs uzskata, ka šī diena bijis tikai iegansts, lai vēl vairāk sarežģītu abu valstu jau tā ne vienkāršās attiecības. «Latvijas valdība un parlaments ir darījis visu, lai nebūtu mums iemesla izteikt pārmetumus, un es ceru, ka veselais saprāts un abpusējās intereses Krievijā ņems virsroku un mums izdosies veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju,» teica I. Bērziņš. Viņš sacīja, ka Latvija ir demokrātiska valsts un, kaut arī personīgi ministrs neatbalsta leģionāru pulcēšanās iemeslu šajā dienā, leģionāriem ir tiesības pulcēties atbilstoši valsts likumiem. Pēc ārlietu ministra teiktā, demokrātiskā valstī valda dažādi uzskati, bet svarīgākais - kādi tie ir Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, valdībai un parlamentam kopumā, un amatpersonas savu viedokli jau ir paudušas.
   Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā Latvijas Televīzijā atzina, ka 16. marta izvēle par Latviešu karavīru atceres dienu bijusi kļūdaina, jo, pēc viņas teiktā, Latvijā ir pietiekami daudz dienu, lai godinātu latviešu karavīru piemiņu, kas atdevuši dzīvību par valsts brīvību un tautas nākotni. Arī ārvalstu reakcija uz vakardienas notikumiem tikai apstiprinās to, ka šīs dienas atzīmēšana Latvijas valsts interesēm nedod nekādu labumu. Prezidente atgādināja, ka pirms neilga laika pieminēta pirmā Latvijas armijas pavēlnieka Oskara Kalpaka nāves diena un šajā reizē varēja dot godu tiem Latvijas vīriem, kas ziedojuši dzīvību. Tāpat latviešu karavīri tiek godināti 11. novembrī. «Ja mēs vēlamies atcerēties tos vīrus, kas atdeva savu dzīvību par Latviju, - mums tādu datumu pietiek,» sacīja V. Vīķe-Freiberga. Latviešu iesaukšana Hitlera armijā Otrā pasaules kara laikā bijusi tautas traģēdija, un prezidente nedomājot, ka šis ir notikums, par kuru būtu īpaši jāpriecājas.
   Runājot par aso Krievijas reakciju uz leģionāru gājienu, V. Vīķe-Freiberga atzina, ka to var saprast, jo tas bijis «izaicinājums».

Skaļu pārkāpumu nav bijis
   Ja neskatās uz politiskajiem asumiem, tad no sabiedriskās kārtības viedokļa leģionāru atceres diena noritējusi mierīgi.
   Leģionāru gājiena laikā Rīgā kārtību nodrošinājuši 145 policijas darbinieki. Notiekošo vēroja un arī filmēja valsts un pašvaldības policisti, arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Drošības policijas darbinieki. Lai gan leģionāru gājiena laikā notikuši vairāki sīki incidenti, nav sastādīts neviens administratīvais protokols un nav aizturēta neviena persona, Neatkarīgo informēja Pašvaldības policijas preses sekretāre Sanita Brakanska. Tiesa, pie Brīvības pieminekļa vakar notika nesankcionēts pikets, jo pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs tā norisei atļauju nebija devis (piketa pieteikuma iesniedzēji par pāris stundām nokavēja iesniegšanas termiņu, to Neatkarīgajai apliecināja arī pats Krievu kopienas prezidents Harolds Astahovs). S. Brakanska tomēr atzina, ka sabiedriskas bīstamības šim piketam nav bijis, turklāt policisti nav vēlējušies radīt lieku ažiotāžu. «Šis gadījums nebija no tiem, kad vajadzētu strikti pieturēties pie likuma burta,» atzina S. Brakanska. Latviešu leģiona dibināšanas gadadienas atceres pasākuma laikā pie Brīvības pieminekļa esot aizturēti trīs nepilngadīgi kabatzagļi, ziņo LETA.
   Nav pamata runāt, ka 16. marta pasākumos būtu notikušas provokācijas, Latvijas Neatkarīgajai televīzijai vakar sacīja SAB direktora vietnieks Uldis Dzenītis. «Tāds bija arī drošību sargājošo iestāžu mērķis. Tika veikti pasākumi, lai šodien nepieļautu nekādas provokācijas,» atzina U. Dzenītis.

Neiztika bez traģiskiem notikumiem
   Diemžēl leģionāru atceres dienā bija arī pāris traģisku notikumu. Kā novēroja Neatkarīgā, leģionāru gājiena laikā pie Brīvības pieminekļa pēkšņi saļima kāds vīrs, kas vēlējās pie pieminekļa nolikt ziedus. Tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība, kas pusstundu centās aptuveni 65 gadus veco vīru reanimēt. Mediķiem izdevās viņu izraut no klīniskās nāves, un vīrs tika aizvests uz Rīgas 1. slimnīcu, taču vēl vakarā nebija nācis pie samaņas. Ārsti viņa veselības stāvokli vērtē kā ļoti smagu.
   Savukārt leģionāru pasākumu Lestenē pie Baltā krusta Brāļu kapos nācās sākt ar klusuma brīdi, godinot Latvijas Nacionālo partizānu biedrības priekšsēdētāja vietnieku Hariju Mangeli, ziņo BNS. Viņam bija jāierodas uz dievkalpojumu un jānes viens no karogiem, taču H. Mangelis baznīcā nav ieradies. Leģionāri sākuši viņu meklēt, un atklājies, ka vecais vīrs miris.

© Neatkarīgā Rīta Avīze 2000 17.03