Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas| | Prese |

 Sākumlapa Home

 

Provokācija pie Brīvības pieminekļa
Ilze Kuzmina

Latviešu leģionāru atceres pasākumus pie Brīvības pieminekļa prokrieviskie spēki centās pārvērst masu nekārtībās.

Policijas aktīvā darba un pasākuma dalībnieku miermīlības dēļ tas tomēr neizdevās.

Jau no pulksten 10 pie pieminekļa pulcējās tie, kuri vēlējās pieminēt leģionārus, piemēram, organizācijas "Visu Latvijai" jaunieši, kuri veidoja Latvijas karogu aleju. Taču bija sanākuši arī tādi, kas vēlējās par visām varītēm izjaukt piemiņas pasākumu.

Jau pirms pulksten 11, kad vajadzēja sākties "Kluba 415" rīkotam gājienam, pie "Laimas" pulksteņa sāka plosīties cienījama vecuma sieviete, kura kliedza, ka "sociālisms tik un tā uzvarēs" un plivināja sarkanu karogu.

"PCTVL" deputāti ar Dāvida zvaigznēm

Drīz vien tepat sāka pulcēties prokrieviskās apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvji. Te bija "PCTVL" Rīgas mēra amata kandidāts Genādijs Kotovs, kā arī Saeimas deputāti Jakovs Pliners un Vladimirs Buzajevs. 

Viņi kopā ar apmēram 50 cilvēku grupu pielīmēja sev Dāvida zvaigznes. Vēlāk daļa no "ebrejiem" turklāt vēl ieģērbās cietumnieku apģērbā.

J. Pliners apgalvoja, ka nezinot, kas šo pasākumu organizē, un atnācis pieminēt savus tuviniekus, ko holokaustā nogalinājuši nacisti.

Taču deputāts bija viens no retajiem ebrejiem šajā zvaigžņu nēsātāju pulciņā. Students Sergejs man atzina, ka pats nav ebrejs, bet viņš arī ieradies te, lai protestētu pret fašismu. Jautāts, kāpēc tieši te un tagad jāprotestē pret fašismu, viņš atteica, ka te notiekot fašisma slavināšana. Viņš un citi jaunieši sacīja, ka neviens viņu te nav aicinājis, ieradušies paši, "labas gribas vadīti".

G. Kotovs apgalvoja, ka nav pasākuma organizators un ka ierasties aicinājusi policija, jo G. Kotovs esot autoritāte krievvalodīgo aktīvistu vidū un varot palīdzēt novērst ekscesus. Viņš atzina, ka Latvijas kaimiņvalstij Krievijai nekārtības 16. martā Latvijā varētu būt izdevīgas.

Protestus pret latviešu leģionāru pieminēšanu iepriekš solīja organizācija "Dzimtene – krievu nacionālā savienība". Taču Rīgas dome nedeva atļauju rīkot piketu, jo organizatori saskaņojumu domei lūdza tikai divas dienas pirms pasākuma, kaut likums prasa iesniegt iesniegumu trīs dienas iepriekš.

Nosprosto ielu

Drīz vien "nacisma nīdēji" sastājās ķēdē uz Aspazijas bulvāra. Tā kā viņi bija uz braucamās daļas, viens no policistiem teica, lai kungi paiet nostāk. Viņam tika atbildēts, ka "mēs neesam nekādi kungi, bet gan biedri". Policists pacietīgi aicināja biedrus paiet tālāk no brauktuves, taču tas nelīdzēja.

Bija skaidrs, ka galvenais protestētāju mērķis ir nepieļaut "Kluba 415" rīkotā gājiena pietuvošanos Brīvības piemineklim. Tika skandēts sauklis "Fašizm neproiģet!" (Fašisms neies cauri. – I.K.) un "Kauns". Kad policisti centās sadalīt ķēdi divās daļās, lai cauri tiktu sankcionētā gājiena dalībnieki, protestētāji nepakļāvās un arī policistus sāka saukt par fašistiem. Nekaunīgākos policija aizturēja, bet citus ķēdes veidotājus tikai paveda nostāk. Ķēdei pa vidu saķēries ar citiem protestētājiem bija arī G. Kotovs. Tobrīd viņa darbības nu nekādi neizskatījās pēc cenšanās nepieļaut nemierus.

Policijai protestētāju ķēdi izdevās pāršķirt, taču nemiernieki jau turpat vien palika, un gājiena dalībniekiem nācās iet caur histērisku ļaužu pūli, kuri viņus sauca par fašistiem.

Okupācija nav beigusies?

Jautāju gājiena dalībniekiem, kāda bija sajūta, ejot caur šādu protestētāju ķēdi.

Nacionālais partizāns Alfrēds Suipe atbildēja: "Sajūta bija tāda, kā savulaik cīnoties pret komunismu. Te var redzēt, ka Latvijā ir daudz krievu, kas nevēl Latvijai labu. Šādus cilvēkus jau nevar integrēt, kā iedomājusies Valsts prezidente un citi, kas ir pie varas. Acīmredzams, ka nepieciešama derusifikācija un dekolonizācija."

Protestētāji negribot saprast, ka leģionāri nebija nekādi nacistu līdzskrējēji, bet cerēja izcīnīt brīvību savai valstij.

Romāns Pussars uzskata, ka "vēl joprojām var redzēt, ka Latvija ir okupēta". Bet par protestētājiem viņš sacīja, ka "tie jau nesaprot, ko nozīmē aizstāvēt savu dzimteni, jo audzināti komunisma internacionālisma garā". Šādu valsts iedzīvotāju dēļ latviešiem jācenšoties būt vēl stiprākiem un vienotākiem.

Antons no Salaspils uzskata, ka notiekošais pierāda: latviešiem vēl joprojām jācīnās pret pārkrievošanu. Viņam nav bijis mierīgs arī iepriekšējais 16. marts. Pie pieminekļa viņš bija ieradies tāpat kā šogad ar plakātu leģionāru piemiņai un kāda sieviete to saplēsusi.

Mierīgi dažbrīd gan nebija arī latvieši. Divas kundzītes viena otrai zvetēja ar iepirkumu maisiņiem. Viena otru lamāja par okupanti, bet pati tika nosaukta par fašisti. Citi latvieši protestētājiem ieteica braukt uz etnisko dzimteni, lai nebūtu jādzīvo kopā ar "fašistiem".

Kad gājiena dalībnieki bija nokļuvuši līdz piemineklim, kur nolika ziedus un vainagu ar uzrakstu "Varoņu piemiņai", kā arī nodziedāja Latvijas himnu, protestētāji jau bija sapulcējušies uz ietves, kur turpināja skandēt jau dzirdētos saukļus, kā arī apgalvoja, ka Latvija ir "Eiropas kauns". Viņu priekšā nostājās policistu ķēde, aiz kuriem savukārt sastājās gājiena dalībnieki, kuri sākumā dziedāja latviešu dziesmas, bet pēc tam sāka skandēt "Latvija" un "Latviju latviešiem!". Latviešu koris bija skaļāks, līdz ar to protestētāju saucienus vairs nevarēja dzirdēt un viņi nolēma ķerties pie citiem "ieročiem". Leģionāru atceres pasākuma dalībnieki tika apmētāti ar jēlām olām. Man blakus stāvošajai kundzei trāpīja un šļakatas tika arī man. Uz mana mēteļa bija tikai daži traipi, bet kundzes mugura un cepure visa bija notriepta ar olas saturu. 

Viens no olu metējiem, kurš īpaši tēmējis uz Latvijas karogiem, tika aizturēts. 

Šajā pasākumā tāpat kā jau iepriekšējos gados nepiedalījās neviens no labējiem politiķiem. Kā to vērtē pasākuma dalībnieki?

Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Visvaldis Ķiselis bija ģērbies aizsargu formā, kas palikusi no tēva. Pats pret krievu okupāciju cīnījies, piemēram, griezdams vadus. Viņš uzskata, ka politiķi vairs nepiemin leģionārus tāpēc, ka "baidās par savu posteni". Nākot 16. martā pie Brīvības pieminekļa, arī politiķiem būtu jāklausās pārmetumi par fašisma atbalstīšanu. 

R. Pussars uzskata, ka politiķiem svarīgāka par godu ir karjera.

Policija aprēķinājusi, ka vakar pie Brīvības pieminekļa pulcējušies aptuveni 1000 cilvēku, taču arī policistu netrūka. Kārtības sargāšanā bija iesaistīti arī dzīvnieki: policijas zirgi un suņi.

Kopumā par dažādu nekārtību izraisīšanu un nesankcionēta pasākuma rīkošanu aizturēti apmēram 30 cilvēki, kurus nogādāja policijas iecirknī. Turpat devās arī apmēram pieci "olu kara" upuri, kuri rakstījuši iesniegumus par apmētāšanu ar olām.

Aizturēto vidū bija "PCTVL" frakcijas domes deputāts Aleksandrs Giļmans, kā arī nākamie domnieki Viktors Dergunovs un Vladislavs Rafaļskis. Kā ziņoja aģentūra LETA, par viņiem labu vārdu centies aizlikt J. Pliners, kurš uzskata, ka viņa domubiedri aizturēti tikai par to, ka bijuši ģērbti koncentrācijas nometņu ieslodzīto apģērbā. Jāpiebilst, ka pats J. Pliners ķēdē, kas nosprostoja ielu, nestājās, bet pīpēdams vēroja visu no malas.

Pasākumu aizrautīgi filmēja vairāki Krievijas televīziju pārstāvji. Krievu masu mediju pārstāvjiem trešdien jau agri no rīta no Maskavas ziņots: "Būs interesanti." un pasūtītas bildes. 

Latvijas Avīze  17. martā, 2005


PCTVL deputāti iesaistās nekārtībās
Ivars Āboliņš 

Nesankcionētajā akcijā aktīvi piedalījās gan esošie, gan tikko ievēlētie Rīgas domes deputāti no PCTVL. Vladislavs Rafaļskis (attēlā — pirmais no labās svītrotajā apģērbā), Aleksandrs Giļmans un Viktors Dergunovs tika aizturēti par nepakļaušanos policijas prasībām un nogādāti iecirknī.

Par nekārtību izraisīšanu aizturēti 35 cilvēki, viņu vidū arī līdzšinējā Rīgas domes sasaukuma deputāts Aleksandrs Giļmans, tikko jaunievēlētie domes deputāti Vladislavs Rafaļskis un Viktors Dergunovs — visi no PCTVL. Ar olām apmētāti valsts karogi un organizācijas Dzimtene un PCTVL aktīvistu organizēta nesankcionētu protestētāju pārģērbšanās cietumnieku tērpos. Tāda ir "bilance" latviešu leģiona atceres gājiena laikā pie Brīvības pieminekļa trešdien notikušajām nekārtībām.

Atšķirībā no pēdējos gados mierīgajiem latviešu leģionāru atceres pasākumiem šoreiz netālu no Brīvības pieminekļa izcēlās nekārtības, kurās aktīvi piedalījās četri esošie un nupat kā ievēlētie PCTVL Rīgas domes deputāti, bet no malas tās vēroja vismaz divi šīs pašas partijas Saeimas deputāti.

Kluba 415 Rīgas domes sankcionētā gājiena dalībniekus, kuri devās pie Brīvības pieminekļa, pie Laimas pulksteņa sagaidīja organizācijas Rodina un PCTVL aktīvisti, kuru darbība ar domi nebija saskaņota. Rokās sadevušies, viņi mēģināja aizšķērsot gājienam ceļu. 

Viens no aktīvākajiem protestētāju vidū bija domes deputāts, PCTVL kandidāts nr.1 uz Rīgas domi Genadijs Kotovs (PCTVL), kurš kopā ar biedriem kliedza: "Nē, fašismam" un "Latvija — kauns Eiropai".

Savukārt cits domes deputāts A.Giļmans un vēl vairāki cilvēki pārģērbās koncentrācijas nometnes ieslodzīto svītrotajās drānās, pie apģērba piespraužot Dāvida zvaigzni. 

Policijai operatīvi izdevās pārraut ķēdi, sadalot to divās grupās, tādējādi atbrīvojot ceļu gājiena dalībniekiem. 

Pulksten vienpadsmitos pa policijas atbrīvoto koridoru uz Brīvības pieminekli devās Kluba 415 rīkotā gājiena aptuveni 500 dalībnieku, viņu vidū bija gan jaunieši, gan vecāki cilvēki, kuri Dzimtenes un PCTVL aktīvistiem uzmanību nepievērsa. 

Svītrotajās drānās tērptie un paši agresīvākie protestētāji tika nogādāti policijas iecirknī. Diena novēroja, ka viņu vidū bija arī kāds jaunietis, kurš grūda vecāku vīru un centās aizbēgt no policijas, kā arī vīrietis, kurš ar olām apmētāja gan Latvijas karogu, gan bērnus, gan bijušos leģionārus. Notiekošo vēroja Saeimas deputāti Jakovs Pliners un Vladimirs Buzajevs no PCTVL, kuri paši gan nekādus saukļus neizkliedza, tomēr abiem pie apģērba bija piespraustas Dāvida zvaigznes.

A.Giļmans, V.Dergunovs un V.Rafaļskis, kopā ar vēl 27 personām aizturēti par nepakļaušanos policijas prasībām, vienam cilvēkam administratīvais protokols sastādīts par sīko huligānismu, vienam — par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā, vienam — par piketu organizēšanas kārtības pārkāpumiem, bet divu cilvēku rīcība vēl tiek pārbaudīta. Pēc policijas aprēķiniem, kopumā pie Brīvības pieminekļa pasākuma laikā atradušies aptuveni 2000 cilvēku. 

LETA ziņo, ka tās rīcībā ir videomateriāls, kurā redzams, kā J.Pliners pie Laimas pulksteņa īsi pirms nekārtībām dod naudu kādam vīram. Gan Dienai, gan LETA J.Pliners noliedza, ka būtu maksājis naudu nesankcionētās akcijas dalībniekam, bet apgalvoja, ka 30 latus ziedojis žurnāla izdošanai. Turpretī Latvijas televīzijai viņš teica, ka naudu vīrietim devis, lai atbalstītu trūkumcietēju.

Pēc gājiena G.Kotovs kopā ar vairākiem bērniem un jauniešiem nostājās netālu no Brīvības pieminekļa un turpināja kliegt: "Fašisms neies cauri" un līdzīgus saukļus. Policija norāda, ka arī šīs nesankcionētās klaigāšanas organizētāji tiks noskaidroti, bet, lai neizraisītu vēl lielākas nekārtības, viņi nav aizturēti notikuma vietā. G.Kotovs skaidroja, ka vēlējies parādīt, ka Latvijā ir arī cilvēki, kuri neatbalsta nacismu un ar savām aktivitātēm glābis mūsu valsts godu un cieņu.

Bijušie karavīri un viņu atbalstītāji šo dienu atcerējās klusi, ar ziedu nolikšanu pirms kreiso saceltās jezgas. Kopā ar atceres gājienu pie Brīvības pieminekļa devās arī Saeimas deputāte Anna Seile (TB/LNNK), taču citus politiķus Diena nemanīja. Pēc ziedu nolikšanas bijušais leģionārs Jānis Ragainis Dienai teica, ka atceres pasākumos piedalās katru gadu. "Parasti braucu uz Lesteni. Bet šogad ir salts laiks, vakarā gribas mājās. Tā kā esmu no Madonas puses, mājās šovakar netiktu, tādēļ atbraucu uz gājienu," teica J.Ragainis. Arī Toms Kleinhofs uzsvēra, ka 16.marts ir leģionāriem svarīga diena un viņš nesaprot, kāpēc savus kritušos biedrus nevar pieminēt šajā datumā. "Kā šo dienu var pielīdzināt Lāčplēša dienai, kā to tagad grib Vaira Vīķe–Freiberga?" jautāja T.Kleinhofs. Cits vīrs, kurš nevēlējās minēt savu vārdu, izteicās, ka tieši politiķi, nevis leģionāri vai jaunieši, kas rīko gājienu, politizējot 16.martu.
***
16.marts Vai radikālās organizācijas izmanto šo datumu sevis popularizēšanai?

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Leģionāru atceres diena ir piemērs tam, ka demokrātiskās brīvības var tikt izmantotas pret demokrātijas interesēm, un Latvijai kā jebkurai citai demokrātiskai valstij ar to ir jāsaskaras. Latvijai arī ikdienā jāsaskaras ar provokācijām un mēģinājumiem nomelnot Latvijas demokrātiju, un Latvijas diplomātu uzdevums ir izplatīt ārzemēs objektīvu informāciju par Latvijas attīstību, mērķiem un uzdevumiem. 

Valsts prezidente teikto attiecina uz visiem 16.marta atceres dienu pasākumiem kopumā, distancējas no tiem un uzskata, ka 11.novembris tradicionāli vieno kritušo karavīru piemiņu, sacīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Ainārs Latkovskis, integrācijas ministrs:

Esmu pateicīgs vecajiem vīriem, kam 16.marts kaut ko nozīmē, ka viņi savus kritušos un mūžībā aizgājušos biedrus pie Brīvības pieminekļa atcerējās pirms demonstrācijas un protestiem. Bet radikālajām grupām Klubam 415 un Dzimtene nav ko sniegt sabiedrībai, tādēļ viņi parādās dienā, kam pievērsta ne tikai vietējo, bet arī starptautisko mediju interese. Tas tikai nozīmē, ka PCTVL panākumi nav bijuši tik lieli, kā viņi iedomājās — ir izgāzušās krievu skolu štāba un Tatjanas Ždanokas aktivitātes Strasbūrā. 

Aivars Stranga, vēstures profesors:

Leģionāru rīcība ir ļoti valstiska — viņi sapratuši valstiskās intereses un prasa tikai cilvēcisku cieņu. Bet tagad uz 16.martu spekulē citi, kas diemžēl ir neizbēgami — jebkura radikāla kustība izmanto vēstures notikumus, jo tā ir demokrātijas sastāvdaļa. Taču tiesiskajai kārtībai jābūt ļoti stiprai, un mums ir tiesības prasīt drošības iestādēm aizliegt organizācijas, kas kurina naidu. Vācu — krievu karš ir cirtis tik dziļas brūces mūsu nācijai, par latviešiem ir tik daudz melots, tādēļ 11.novembris nespēs piesaistīt sev visu uzmanību, lai arī cik cēla būtu Valsts prezidentes doma par to kā visu karavīru piemiņas dienu. 11.novembris vecajiem leģionāriem neaizvietos 16.martu. Viņi vēlas tikai vienu — lai tiktu atzīta patiesība, ka viņi, varbūt naivi, bet cīnījās pret komunistu iebrukumu, par brīvu Latviju, un mēs nevaram viņiem to liegt. 

Uldis Neiburgs, Okupācijas muzeja pētnieks:

Ir normāli, ja bijušie leģionāri piemin kritušos cīņu biedrus, bet abu radikālo pušu motivācija atšķiras — vieni iet sankcionētā gājienā, bet otri ir apzināti provokatīvi, jo 16.martu izmanto politisku mērķu vārdā. 9.maijā vai 13.oktobrī vieni veterāni pie Uzvaras pieminekļa pulcējas nevis ar Latvijas valsts karogiem un idejām, bet piesegtu padomju simboliku, taču viņiem neviens netraucē, lai arī daudziem latviešiem tas nav pieņemami, jo piemineklis simbolizē Latvijas reokupāciju. Tas otru pusi mudina 16.martā brīvi pulcēties pie Brīvības pieminekļa un paust savu viedokli, jo Latvijas valsts attieksme pret 16.martu un leģionāriem ir bijusi neskaidra un svārstīga.

Marija Golubeva, sabiedriskās politikas centra Providus pētniece:

Sāpīgie jautājumi vienmēr sabiedrībā atrod spēcīgu rezonansi, bet demokrātijā radikālām grupām nevar aizliegt sevi pieteikt, ja vien protesti nav vardarbīgi. Šīs gan ir sekas, jo mēs esam ekonomiski trūcīga sabiedrība ar sašķeltu iedzīvotāju sastāvu, tādēļ, manuprāt, prezidentes piedāvājums varoņus godināt 11.novembrī ir racionāls. Pie Brīvības pieminekļa notikušais nav pirmais gadījums, kad politiķi akcijas izmanto savā labā. PCTVL kopumā ir radikālāka, un protesti pret mazākumtautību skolu reformu bija kas līdzīgs. Tas ir bīstami un uzskatāmi parāda politiskās kultūras līmeni. Mēs netiksim pie līdzsvarotas demokrātiskas kultūras, kamēr mūsu politiķi atļaujas pieslieties radikālajām grupām. Bet, lai tas beigtos, nepieciešama personāžu nomaiņa. 

Diena, 2005. gada 17. marts.
Vēlas ierobežot ekstrēmistu aktivitātes 
Viesturs RADOVICS

Novērtējot leģionāru piemiņas gājiena norisi, kurā tā pretinieki Rīgā izraisīja skaļas nekārtības, Saeimas Nacionālās drošības komisija aicinās turpmāk neatļaut sabiedrību provocējošus pasākumus. 

Premjers Aigars Kalvītis pārmet Rīgas domes amatpersonām drošības iestāžu rekomendāciju ignorēšanu. Nemiera cēlāji noliedz, ka 16. martā piketētājiem maksāta nauda. 

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) sacīja, ka trešdien notikušais leģionāru atceres gājiens tikai policijas veiksmīgas darbības dēļ beidzies bez upuriem un vēl lielākām nekārtībām, kādas ieplānojusi kāda no organizācijām. Viņš norādīja, ka pasākumā "bija iesaistīti spēki, kuru mērķis bija radīt upurus", tos neprecizējot.

Premjers A. Kalvītis (TP) vakar izplatītajā paziņojumā labēji un kreisi ekstrēmi noskaņoto aktīvistu izraisītās nekārtības pie Brīvības pieminekļa saista ar iepriekšējās Rīgas domes amatpersonu atbildību, kura neesot spējusi objektīvi novērtēt drošības riskus un konsekvences, dodot atļauju organizācijas Klubs 415 gājienam. Premjers uzskata, ka notikumi "norāda uz dažu labēji un kreisi radikāli noskaņotu politisko partiju un grupējumu klaju vēlmi, izmantojot 16. martu kā ieganstu, nodarīt kaitējumu mūsu valsts iekšējai drošībai, starptautiskajam tēlam un sabiedriskajai kārtībai".

"Pateicoties Drošības policijas preventīvajam darbam, pie pieminekļa nebija atnākuši tie cilvēki, kuri plānoja plašākas provokācijas. Policijai ir pietiekami pierādījumi, par viņu gatavošanos noziedzīgai darbībai pasākuma laikā, un es ceru, ka viņi tiks sodīti," uzsvēra I. Emsis, nevēloties sīkāk komentēt, kas bija šie cilvēki un kādus noziegumus viņi plānoja. Lai šādi notikumi neatkārtotos, I. Emsis pieļāva gan līdzīgu gājienu neatļaušanu, gan vairākas izmaiņas likumos, kas neļautu "ekstrēmistiem izmantot demokrātijas priekšrocības".

DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa Neatkarīgajai atklāja, ka pirms 16. marta pasākumiem bija saņemtas ziņas par provokācijām, kas izpaustos kā cilvēku ķēdes. PCTVL aktīvistiem izdevies realizēt tikai daļu no Kluba 415 gājiena bloķēšanas pasākumiem. Ko un kā aktīvisti bija plānojuši darīt, viņa nevēlējās atklāt.

Par nekārtību rīkošanu leģionāru atceres pasākumos policija pie Brīvības pieminekļa aizturēja 35 cilvēkus, no kuriem divus pēc personības noskaidrošanas tūlīt atlaida. 30 cilvēkus policija aizturēja par pretošanos policijai un satiksmes bloķēšanu, bet trīs aizturētajiem noformēti protokoli par citiem pārkāpumiem, arī par sīko huligānismu un atrašanos alkohola reibumā sabiedriskā vietā. Pēc paviesošanās policijas iecirknī un protokola uzrakstīšanas, aizturētie palaisti mājās, informēja Valsts policijas preses sekretāre Zane Maskaļonoka. Policija gatavo materiālus tiesai, kas lems par piemērojamo sodu. 

DP pārbauda, vai vairākiem nesankcionētā pretfašisma mītiņa dalībniekiem par piedalīšanos tajā maksāta nauda. K. Apse-Krūmiņa sacīja, ka likumsargiem ir informācija par septiņiem mītiņa dalībniekiem, kuriem maksāti 10 lati. Videomateriālā redzams PCTVL Saeimas deputāts Jakovs Pliners, kas īsi pirms gājiena bloķēšanas kādam vīrietim dod naudu. DP pārbauda arī šo gadījumu. 

PCTVL Rīgas domes deputāts Aleksandrs Giļmans, kuru arī aizturēja mītiņā, ziņas par uzpirktajiem piketētājiem dēvē par meliem. "90 procentus no akcijas dalībniekiem es pazīstu personīgi. Ticiet man, mēs nebloķējām ielu naudas dēļ, bet gan savu ideālu vadīti. Tas gandarījums, ko saņēmām, cenšoties nobloķēt leģionāru atbalstītāju gājienu, bija daudz vērtīgāks nekā 10 lati.

Neatkarīgā Rīta Avīze  18. martā, 2005 
Tautai ir jāatminas gan savas baltās, gan nebaltās dienas, uzsver bijušais15. divīzijas leģionārs.
Viesturs RADOVICS

Leģionāri atzīmē, citi izmanto

Tautai ir jāatminas gan savas baltās, gan nebaltās dienas, uzsver bijušais15. divīzijas leģionārs

Latviešu leģiona piemiņas rītu pie Brīvības pieminekļa par huligānisku un skaļu attiecību skaidrošanu pārvērta organizētas krievvalodīgo protesta akcijas. Leģionāru atceres pasākumu nosodīja Krievija, atgādinot arī par uzvaras 60. gadadienas tuvošanos.

Vakar ap pulksten 9.30 Rīgā pie Brīvības pieminekļa organizētā gājienā devās bijušie leģionāri un viņu tuvinieki, pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki. Pēc ziedu nolikšanas sirmie vīri klusi gāja uz dievkalpojumu Sv. Jāņa baznīcā. Šim gājienam provokācijas nesekoja, vienīgi kāds pavecāks vīrs ausainē leģionārus sauca par tautas ienaidniekiem un novēlēja viņiem visiem "nokļūt krāsnī".

Leģionārus neaiztiek

Pēc asākas vārdu pārmaiņas un nelielas pagrūstīšanās ar bijušajiem leģionāriem skandalētāju savāca policija, bet vīrs turpināja izkliegt dažādus saukļus, cenzdamies sev pievērst masu mediju uzmanību.

Bijušais 15. divīzijas leģionārs Jānis Karlovs sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka tautai ir jāatminas gan savas baltās, gan nebaltās dienas, tādēļ arī jābūt Latviešu leģiona atceres dienai. 85 gadus vecais vīrs leģionā iesaukts 1943. gadā, pulka štāba sastāvā izgājis kauju ceļus Krievijā, bet atkāpjoties pie Zilupes viņš kritis gūstā. Latvijā no lēģeriem J. Karlovs atgriezies tikai 1947. gadā. Ziņas par iespējamām krievvalodīgo provokācijām viņu nav atturējušas doties pie pieminekļa.

Pirms pulksten 11, kad bija plānots Kluba 415 gājiens, sabiedriskās organizācijas Dzimtene – krievu nacionālā savienība rīkotā piketa antifašisma atbalstam dalībnieki, rokās sadevušies, centās aizšķērsot gājēju pāreju pie Laimas pulksteņa. Policija pārrāva protestētāju ķēdi, sadalot tos divās grupās. Grūstīšanās laikā pa zemi izvārtījās gan protestētāji, gan policisti, bet likumsargiem izdevās cietumnieku drēbēs tērptos aktīvistus ievietot policijas busiņos.

Gānās par Latvijas karogu

Par nekārtību rīkošanu policija pie Brīvības pieminekļa aizturēja 35 cilvēkus. 30 no viņiem arestēja par pretošanos policijas darbiniekiem, bet trim aizturētajiem noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par citiem pārkāpumiem. Viens no aizturētajiem Kluba 415 nesto Latvijas karogu virzienā raidīja vairākas jēlas olas.

Pēc pagrūstīšanās Kluba 415 dalībnieki netraucēti nolika ziedus, bet pēc tam iesaistījās dziesmu karos ar krieviski runājošajiem aktīvistiem. Viens no viņiem – Viktors Kosovs – Neatkarīgajai skaidroja, ka viņa radiniekus pēc Pirmā pasaules kara Ukrainā nogalinājuši latviešu sarkanie strēlnieki, tādēļ viņš jūt naidu pret latviešiem. V. Kosovs uzsvēra, ka fašisms tika nosodīts Nirnbergas tribunālā, bet faktu, ka pašu tribunālu apsargāja bijušie latviešu leģionāri, viņš nezināja. Pēc policijas sniegtās informācijas, pasākumos pie Brīvības pieminekļa kopumā piedalījās aptuveni 2000 cilvēku.

Krievija pārmet

Krievija vakar Rīgā notikušos latviešu leģiona atcerei veltītos pasākumus uzskata par "amorālām un nepieļaujamām akcijām", teikts Krievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā. Krievijas ārlietu resors uzsver, ka "īpaši ciniski ir tas, ka šīs akcijas notiek ar [Latvijas valsts] varas piekrišanu, kas uzvaras svētku 60. gadadienas priekšvakarā Eiropas valstu galvaspilsētās meklē atbalstu [..], lai tiktu pārskatīts Otrā pasaules kara un Nirnbergas tribunāla sprieduma iznākums".

Arī Simona Vīzentāla centrs pasteidzās nosodīt leģionāru piemiņas dienas gājienus Rīgā un Liepājā un atzinīgi novērtēja premjerministra Aigara Kalvīša paziņojumu, ka šādos pasākumos oficiālās valdības amatpersonas nepiedalīsies.

Krievijas elaikraksts dni.ru vakar publicēja Krievijas ekspertu viedokļus par leģionāru gājieniem Latvijā. Krievijas telekomentētājs Mihails Leontjevs nosauca Baltijas valstis par "visādu skūtgalvaino neliešu meku". Krievijas Tuvo Austrumu institūta prezidents Jevgeņijs Satanovskis apgalvo, ka Baltijas valstis pēc PSRS sabrukuma ir atgriezušās pie sev tuvās ideoloģijas – nacisma. "Tur, kur nacisms nav noziegums, bet gan nacionālās vēstures daļa, [..] un politiķu lepnuma avots, nacisms var atgriezties vēlreiz," brīdina J. Satanovskis.

Protesti arī Krievijā

Pie Latvijas vēstniecības Maskavā trešdien notika varas iestāžu sankcionēts partijas Rodina jauniešu kustības mītiņš, kura dalībnieki protestēja pret vakar Rīgā notikušo gājienu latviešu leģionāru atcerei. Pie vēstniecības ēkas apmēram divi desmiti cilvēku izklāja transparentus un skandēja: "Fašisms neies cauri!" Sapulcējušies aktīvisti no Rodinas arī traucēja Latvijas vēstniecības darbu – mītiņa dēļ aptuveni 200 Krievijas pilsoņi nesaņēma Latvijas vīzas, jo konsulārā nodaļa bija slēgta, vēsta LETA.

Neatkarīgā Rīta Avīze 17. martā, 2005

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home