Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas| | Prese |

 Sākumlapa Home

 
Tautas staigāšana karavīru atceres dienā
SANDRIS VANZOVIČS, ROLANDS PĒTERSONS, JĀNIS GOLDBERGS

Kā 16. marts pirmo reizi tika svinēts kā oficiāla latviešu karavīru atceres diena

 Latvija ar aizturētu elpu gaidīja Latviešu karavīru atceres dienas pasākumu: ekstrēmistiskās organizācijas gatavojoties provokācijām, leģionāri pagrabos ķīmiķojot vielas degbumbām utt. Šoreiz atbildīgās institūcijas bija savu uzdevumu augstumos. Šī diena noritēja praktiski bez incidentiem, un to varētu dēvēt arī par tautas staigāšanas dienu - ļaužu masas nepārtraukti kursēja no Brīvības pieminekļa līdz Kronvalda parkam, kur noritēja abi pretēju viedokļu paudēju rīkotie pasākumi.

Klusējošais cīnītāju gājiens
   Pie Brīvības pieminekļa vakar pēc pulksten 12 bija paredzēta leģionāru sarūpēto ziedu nolikšana saviem kritušajiem biedriem. Jau stundu pirms šā notikuma laukumu ap pieminekli pildīja ļaužu simti, kas liecināja, ka KAUT KAS tiek gaidīts.
   Leģionāru gājiens noritēja negaidīti mierīgi un klusi. Rīgas ielās nebija redzama nedz hitleriskās Vācijas simbolika, nedz vācu armijas formastērpi, nedz arī nacistu sveicienam paceltas rokas. Pēc dievkalpojuma Doma katedrālē aptuveni 2000 leģionāru un viņu atbalstītāji klusējot nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. No malas viņus vēroja vairāki desmiti Latvijas un ārvalstu žurnālistu, kā arī daudzās mazās grupās sadalījušies krievu jaunieši, kas jau citos pasākumos bija paguvuši sevi pieteikt kā Aleksandra Barkašova vadītās ekstrēmistiskās organizācijas Krievu nacionālā vienotība dalībnieki.
   Leģionāru godinātāju priekšgalā gāja Saeimā pārstāvēto partiju - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) un Tautas partijas (TP) pārstāvji Dzintars Rasnačs, Juris Dobelis, Oskars Grīgs, Anna Seile, Pēteris Tabūns, Juris Vidiņš, Jānis Lagzdiņš, Dzintars Ābiķis un bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Dalbiņš. Vēlāk gājiena astei piebiedrojās šķēlists Māris Vītols, bet pie Brīvības pieminekļa Neatkarīgajai izdevās piefiksēt arī tēvzemieti Aidu Prēdeli.
   Pie pieminekļa izvietojās arī neliels kreisi noskaņotu piketētāju bariņš, kas žurnālistu uzmanības piesaistīšanai pāris savu līdzbiedru bija ietērpuši koncentrācijas nometņu ieslodzīto drānās.
   Vairāki gājiena dalībnieki un vērotāji Neatkarīgajai atzina, ka, lai gan paši neesot Latviešu leģiona karotāji, tomēr izjūtot cieņu pret veco karavīru varoņdarbiem.
   Lielu ievērību (un pat kādu autoavāriju) izpelnījās nesankcionētais krievvalodīgo pensionāru mītiņš pie veikala Orbīta. Lai gan to varētu vērtēt kā nesankcionētu piketu, tajā nebija incidentu, kas apdraudētu sabiedrisko kārtību. Municipāļi esot to nofilmējuši un izanalizēšot videomateriālus. Ja uz piketa dalībnieku plakātiem būs atrodami saukļi, kas kurinātu nāciju naidu, lieta tiks nodota administratīvajai komisijai. Iesākumā mītiņotāji pulcējās pie Brīvības pieminekļa, bet pēc tam tika atspiesti uz Brīvības bulvāra aleju, kur akordeona pavadījumā ieskandēja savu repertuāru par Katjušu. Šīs sadziedāšanās centrālā figūra - akordeonists - sanākušajiem skaidroja, ka esot nepieciešams nostāties pie Hotel De Rome un bez klaigāšanas un svilpieniem fašistskijiem ņedabitkiem (nav tulkojams - aut.) ar dziesmām paust savu attieksmi pret fašismu.
   Šķiet, par vienīgo incidentu pie pieminekļa varētu nosaukt mistiskas izcelsmes blīkšķi netālu no Nacionālās operas ēkas, ko daudzi pacentās nodēvēt par sprādzienu. Klātesošajiem gan šķita, ka kādam automobilim vienkārši sprāgusi riepa. Arī policija nevarēja apstiprināt, vai noticis sprādziens. «Skaņa bija, bet apstiprināt nevaru. Mēs pašlaik to noskaidrojam,» aģentūrai BNS sacīja Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns.

Vētra ūdensglāzē
   Šķiet, incidentu gaidītāji vakar rokas varēja berzēt vien Kronvalda parkā, kur piketu fašisma upuru piemiņai rīkoja Latvijas krievu kopiena (LKK), jo tieši šeit notika vienīgais, vērā ņemamais konflikts.
   Īsi pirms piketa sākšanās kāds vīrs izritināja lielu plakātu, kas bija nodrošināts ar diviem baloniem un uz kura bija attēlots Josifs Staļins, kā arī rakstīts sauklis: «Mēs uzvarēsim!» LKK priekšsēdētājs Harolds Astahovs to centās izraut, taču staļinistus aizstāvēja kuplā pulkā pēkšņi (?) saradušies nacionālboļševiki, un brieda kārtīgs boksa mačs. H. Astahovs, ievērojot likuma prasības, vērsās pie turpat netālu esošajiem policistiem ar lūgumu palīdzēt pārtraukt šīs nekārtības, taču policisti turpināja dīki vērot ļimonoviešu izdarības. Arī daži piketētāji bija visai sašutuši par notiekošo un ieteica par to informēt «Iekšlietu ministrijas galveno ārstu Jurdžu».
   Piketa norises vietā sastaptais Rīgas Pašvaldības policijas pārvaldes štāba priekšnieks Arvīds Virkuts teica, ka incidenta izraisītāju nav bijis iespējams aizturēt, jo tad būtu «izcēlušās masu nekārtības». Policisti notiekošo kontrolēja diezgan precīzi, par ko liecināja kaut vai municipāļu rīcībā esošā informācija par ļimonoviešiem, kā arī pie Iekšlietu ministrijas stāvošie trīs autobusiņi ar papildspēkiem.
   Kā pastāstīja nacionālboļševiku pārstāvis Konstantīns Vaļkovs, Staļina plakāta izritināšana bijusi iecerēta, lai «Staļins lidotu un baidītu fašistiski tendētos elementus», taču nervozāki pilsoņi šo ieceri realizējuši pirms laika. Kustības Līdztiesība aktīviste Tatjana Ždanoka teica, ka nacionālboļševiku veiktais ir apzināta provokācija. Kā Neatkarīgajai teica H. Astahovs, LKK jau agrāk vērtējuši ļimonoviešu darbību kā provokatīvu. Viņš norādīja, ka jebkurā pusē karojušie veterāni var atzīmēt savu kritušo kolēģu piemiņu, taču nevajag to iecelt valsts svētku kārtā.

Vajadzīgs varonis
   Acīmredzot vienotās un nedalāmās piekritējiem joprojām nav izdevies atbrīvoties no viena varoņa kulta formēšanas - 3. martā šis varonis bija pēc komunālā mītiņa mirušais Vladimirs Artemjevs, bet šoreiz - jau vispārzināmais Vasilijs Kononovs. Šoreiz piketētāji blakus V. Kononovu atbalstošiem Freedom For Vasilij Kononov saukļiem minēja arī citādus lozungus, piemēram, «Atdodiet man nekaunīgi atņemto dzīvokli» vai arī «Prasām indeksēt Krājbankā atstātos noguldījumus līdz 1990. gadam». Acīmredzot vakar notikušais noderēja arī jebkuru prasību realizēšanai, un daudziem sanākušajiem nebija ne jausmas par piketa mērķi. Ja neskaita jau pieminēto incidentu, pikets tomēr norisinājās diezgan miermīlīgi.

Policijas aklais loms
   Rīgas Pašvaldības policijas pārvalde informē, ka kārtību nodrošināja 150 policistu un provokācijas ekstrēmistiskajām organizācijām nav izdevušās.
   Pasākumu laikā aizturēja divas personas, par kuru rīcību tiks sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli. Kā ziņo LETA, viens no aizturētajiem pasākumu norises vietā bija atradies stiprā alkohola reibumā. Otrs aizturētais, 1926. gadā dzimis vīrietis, kurš netālu no Brīvības pieminekļa bija pacēlis plakātus ar fašistiskās Vācijas vadītāju attēliem, netika aizturēts uz ilgāku laiku, kā nepieciešams personas noskaidrošanai. Kā vēlāk izrādījās, šis vīrietis bija neredzīgs. Jau drīz pēc tam sirmais vīrs tika aizvests uz mājām. Arī otrs vīrietis pēc administratīvā protokola sastādīšanas tika atbrīvots.
   Iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs, vērtējot vakardienas notikumu norisi, atzina, ka līdzīga dažādu struktūru spēku mobilizācija bijusi tikai ASV prezidenta Bila Klintona vizītes laikā Latvijā. Savukārt Pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Andersons teica: «Gribu izteikt pateicību gan leģionāru gājiena organizētajiem, gan Latvijas krievu kopienai, kas teicami tika galā ar kārtības uzturēšanu savu pasākumu laikā.»

Politiķi saiet matos
   Kā Neatkarīgā jau rakstīja, iepriekšējā Saeima 16. martu pasludināja par Latviešu karavīru atceres dienu, izpelnoties starptautiskās sabiedrības un jo īpaši Krievijas pārmetumus. 1943. gada 16. martā vācu armijas 15. un 19. SS divīzijas, kurās absolūtais vairākums karotāju bija latvieši, pirmo reizi Otrā pasaules kara laikā pie Veļikajas upes kopīgi aizstāvēja Latvijas teritoriju no atkārtota Sarkanās armijas iebrukuma.
   Latviešu karavīru atceres dienai veltītajā gājienā piedalījās arī vairāki politiķi, un nedaudz vēlāk sākās dažādu politisko spēku savstarpēja apmētāšanās. Premjers Vilis Krištopans paspēja pateikt arī dažas niknas frāzes. V. Krištopans, komentējot vairāku TP deputātu piedalīšanos 16. marta pasākumos, sacīja, ka «var tikai apbrīnot šo politikāņu vēlmi izcelties uz daudzu cilvēku traģisko likteņu fona». Kā ziņo LETA, Ministru prezidents bijis izbrīnīts par TP deputāta Jāņa Lagzdiņa piedalīšanos šajos pasākumos, sakot, ka «Lagzdiņš kā tāda dzērāju tante rosās visos pasākumos». TP priekšsēdētājs Andris Šķēle aģentūrai LETA teica, ka jūtoties šokēts par premjera izteicieniem, ka viņš atļāvies salīdzināt leģionārus, kas lēja asinis par mūsu valsts neatkarību, ar dzērāju kautiņu: «Krištopanam, ja viņš ir vīrietis, publiski jāatvainojas leģionāriem.»
   TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Juris Dobelis Neatkarīgajai uzsvēra, ka tēvzemieši leģionāru piemiņu godinot katru gadu un negrasoties no šīs tradīcijas atteikties. «Es cienu šos vīrus un vērsīšos pret jebkuru, kurš par viņiem teiks ko sliktu,» apgalvoja J. Dobelis. Tomēr partijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats un vairums tēvzemiešu deputātu pasākumā nepiedalījās. «Tas nav saistīts ar necieņas izrādīšanu pret vecajiem leģionāriem,» apgalvoja M. Grīnblats.
   Bijušais NBS komandieris tautpartijietis J. Dalbiņš, kuru pērn atstādināja no amata par piedalīšanos leģiona atceres svinībās, uzsvēra, ka nekad nenožēlos, ka gājis kopā ar leģionāriem.
   Kā vienmēr, Baltā tēva lomu pacenties ieņemt Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Saeimai būs vēl jāapspriež jautājums par 16. martu, taču pagaidām vajadzētu pagaidīt, līdz noplok emocijas, uzskata G. Ulmanis. Kā izteicās prezidents, politisko partiju attieksme pret 16. marta oficiālu atzīmēšanu ir palikusi nemainīga, taču emocijas ap šo dienu ir sakāpinātas.

Arī citviet bez incidentiem
   Latviešu karavīru atceres pasākumi noritēja arī citās Latvijas pilsētās, un arī citur viss bija mierīgi. Iespējams, ka karstākie notikumi tika gaidīti Liepājā.
   Lai arī Liepājas sociālisti un krievu kopienas pārstāvji bija nosolījušies neņemt vērā Liepājas domes aizliegumu 16. martā rīkot piketu - mītiņu pie Aizstāvju pieminekļa, viņi tomēr nekādus pārkāpumus neizdarīja. Notikuma vietā bija ieradušies aptuveni 30 potenciālie piketētāji, tomēr, ieraudzījuši policistus tik lielā skaitā, nesāka pat izvilkt plakātus.
   «Mēs savu esam panākuši - nekādu likuma pārkāpumu nav, bet viņi pa stūriem var stāvēt, tas nav aizliegts,» Neatkarīgajai sacīja Liepājas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Normunds Dīķis. Viena no Liepājas sociālistu līderēm Olga Alijeva Neatkarīgajai skaidroja, ka domes piketa aizliegums ir atklāta kašķēšanās, jo iepriekš līdzīgi mītiņi un piketi neesot aizliegti. Viņa piebilda, ka policisti paši vairāk traucējot transporta kustību. Tur neapmierinātājai bija taisnība - deviņas visdažādāko apakšvienību automašīnas atradās iepretī piemineklim jau pirms pulksten vienpadsmitiem, kad vēl neviena potenciālā piketētāja tuvumā nemanīja.
   Tikai divi Otrā pasaules kara veterāni ap pulksten vienpadsmitiem nolika ziedus pie pieminekļa. Pēc kāda brīsniņa uzradās trīs jauni puiši melnos tērpos un arī nolika ziedus. Viņi iepriekš bija pārstāvējuši barkašoviešus, tomēr šodien tiem atšķirības zīmju nebija, un pēc ziedu nolikšanas jaunekļi parastajā iebraucēju gāzelīgajā gaitā, plaši vicinot rokas, aizgāja.

Ārvalstis interesējas
   Gan Krievijas, gan citu valstu laikrakstos vakar tika pausti dažādi viedokļi par Rīgā ieplānotajiem pasākumiem. Kā ziņo LETA, Krievijas laikraksts Izvestija izteicies, ka Latvijā turpina godināt bijušos SS leģionārus. Laikraksts atgādinājis, ka atmiņā palicis pagājušā gada 16. marts, kad bijušie leģionāri lepni soļojuši un Latvijas valdība tos apsveikusi.
   Ārlietu ministrs Valdis Birkavs vakar tikās ar ārvalstu žurnālistiem, lai izklāstītu Latvijas valdības viedokli par šīs dienas atzīmēšanu. Rietumu ziņu aģentūras DPA un Reuters informēja par vairāku politiķu un sabiedrisko organizāciju reakciju uz notikušo. Aģentūra DPA ziņo, ka Simona Vīzentāla centrs Jeruzalemē asi nosodījis leģionāru gājienu kā pierādījumu tam, ka «daudzi latvieši vēl joprojām nav guvuši svarīgu mācību no Otrā pasaules kara». DPA ziņo, ka Latvijas ebreju kopiena leģionāru atceres dienu boikotēja, atsakoties izkārt Latvijas karogu.
   V. Birkavs kritizējis ārzemju preses plašo klātbūtni Rīgā sakarā ar leģionāru gājienu. «No kurmja rakuma radīts kalns, taču man šķiet, ka žurnālisti spējīgi vēl mazāku saietu pārvērst par lielu notikumu,» sacījis V. Birkavs. Aģentūra Reuters ziņo, ka V. Birkavs aicinājis izprast savas valsts vēsturi.
   Arī Krievijas televīzijas ziņu raidījums vakar sākās ar plašu reportāžu no Rīgas. Skatītāji tika iepazīstināti ar G. Ulmaņa viedokli - ka šogad 16. marts pirmo reizi tiek svinēts kā oficiāla latviešu karavīru atceres diena.
   Krievijas Valsts domē ar «nožēlu un neizpratni» uztvēruši Latvijas valdības nostāju attiecībā uz bijušajiem latviešu leģionāriem, kas Otrā pasaules kara laikā karoja Hitlera pusē, paziņoja Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Romans Popkovičs. Viņš sacīja, ka Latvijas valdības nostāja ir pretrunā ar visām Eiropas pēckara hartām.
   Lēmumu latviešu Waffen SS leģionāru dienu pasludināt par nacionālajiem svētkiem «nevar kvalificēt citādāk, kā par svētuma zaimošanu attiecībā pret tiem, kas cīnījās pret fašismu, attiecībā pret šīs noziedzīgās ideoloģijas daudziem miljoniem upuru», vakar paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Vladimirs Rahmaņins

Neatkarīgā Rīta Avīze

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home