|
Par
Latviešu karavīru atceres dienu
Vēstures komisijas paziņojums
Tuvojas 16.marts - Latviešu karavīru atceres
diena. Tā jau ir izraisījusi Latvijas sabiedrībā pretrunīgus viedokļus.
Komisija uzskata par nepieciešamu paziņot:
1.
1939.gada 23.augustā PSRS un Vācija noslēdza neuzbrukšanas paktu,
kura neatņemama sastāvdaļa bija noziedzīgais slepenais protokols. Šis
līgums pavēra ceļu uz Otro pasaules karu un Vācijas un PSRS agresiju
pret Poliju, Polijas ceturto sadalīšanu, padomju agresiju pret Somiju
un Baltijas valstu okupēšanu un anektēšanu 1940.gada vasarā.
Latvijas okupācija 1940.gadā iznīcināja valsts neatkarību de
facto. Okupācijas vara uzsāka nežēlīgu teroru pret Latvijas
pilsoņiem. 1941.gada 14.jūnijā vien no Latvijas tika deportēti
(arestēti un izsūtīti) 14 194 Latvijas pilsoņi: latvieši, ebreji,
krievi, vācieši u.c. Fiziski iznīcināja lielu daļu valsts aparāta
darbinieku un armijas augstāko virsnieku. Baltijas valstu vardarbīgā
iekļaušana Padomju Savienības sastāvā nekad netika atzīta brīvajā
pasaulē. Partnerības hartā starp Latvijas Republiku, Igaunijas
Republiku, Lietuvas Republiku un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas
tika parakstīta 1998.gada 16.janvārī, ir uzsvērts: "...Amerikas
Savienotās Valstis nekad nav atzinušas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas
vardarbīgo iekļaušanu PSRS 1940.gadā, bet uzskata to valstiskumu par
nepārtrauktu kopš neatkarības nodibināšanas, un to, ka ASV ir nepārtraukti
apstiprinājusi šo politiku piecdesmit gadu garumā."
2.
1941.gada jūlijā padomju okupāciju nomainīja cits okupants -
nacistiskā Vācija, pakļaujot Latviju jaunam terora vilnim, kurā gāja
bojā aptuveni 80 000 Latvijas pilsoņu - gandrīz visi Latvijā palikušie
ebreji, kā arī vairāk nekā 10 000 latviešu un citu tautību mūsu
valsts pilsoņu. Nacistiskās Vācijas izplānotajā un īstenotajā
ebreju iznīcināšanā piedalījās arī speciāli šim nolūkam
okupantu savervēta latviešu vienība. Latvijas valsts, kuras neatkarība
de facto tika iznīcināta 1940.gada 17.jūnijā PSRS agresijas
rezultātā, nenes atbildību par baismīgajiem noziegumiem, kuri notika
padomju un nacistu okupācijas laikā.
3.
1943.gadā, Vācijas sakāvei tuvojoties, nacistu okupācijas iestādes,
pārkāpjot starptautiskās konvencijas, vācu karaspēkā mobilizēja
lielu skaitu okupētās Latvijas pilsoņu. Nacistiskās Vācijas noziedzīgo
lēmumu īstenot palīdzēja vācu uzraudzībā izveidotā t.s. pašpārvalde.
Tādu pašu starptautiskās konvencijas pārkāpumu izdarīja arī otrs
okupants - Padomju Savienība un tās kolaboranti. Kopumā okupācijas
varas savās armijās mobilizēja aptuveni 250 000 Latvijas visu tautību
pilsoņu, no kuriem ap 100 000 krita kaujās. Baltijas valstis bija vienīgie
Otrā pasaules kara upuri, kuru neatkarība, tūlīt pēc kara pat
ierobežotā apjomā, netika atjaunota.
4.
Nacistiskās Vācijas okupācijas apstākļos pagrīdē izveidotā
Latvijas Centrālā padome (LCP) profesora Konstantīna Čakstes vadībā
vienīgā konsekventi iestājās par neatkarīgas, demokrātiskas
1918.gada 18.novembra Latvijas atjaunošanu. Latvijas Centrālā padome
orientējās uz Otrā pasaules kara demokrātisko dalībnieču - ASV un
Lielbritānijas - politiskajām vērtībām.Vēstures komisija aicina
Latvijas sabiedrību pievērst lielāku uzmanību LCP piemiņas saglabāšanai.
5.
Komisija iesaka šā gada 16.martā atcerēties Latvijas un Latvijas
tautas traģisko likteni abu okupācijas režīmu varā. Ņemot vērā,
ka 1991.gada 21.augustā atjaunotā brīvā, neatkarīgā Latvijas
valsts ir 1918.gada 18.novembra demokrātiskās republikas turpinātāja,
un ievērojot arī, ka mūsu Satversme nosaka, ka Latvija ir Latvijas
tautas valsts, Vēstures komisija uzskata par visatbilstošāko svinību
dienu 11.novembri Lāčplēša dienu. Šajā dienā 1919.gadā
latviešu un citu tautību Latvijas pilsoņi, ciešot smagus zaudējumus,
izcīnīja uzvaru pār vācu un krievu karaspēku Bermonta vadībā, kā
arī vēlāk veica visas Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.
Latvijas karavīri cīnījās ar neredzētu varonību, par labu lielajām
vērtībām - neatkarīgai, demokrātiskai Latvijai. Viņi cīnījās
zem sava sarkanbaltsarkanā karoga, savu virsnieku vadībā par savu
valsti. Viņi saņēma militāru atbalstu no Anglijas un Francijas.
Uzvara pār Bermontu nosargāja mūsu lielāko ieguvumu - brīvu, demokrātisku
Latviju.
Vēstures komisija:
Andris Caune - LZA īstenais loceklis, Dr.habil.hist.,
profesors, LU Latvijas vēstures institūta direktors,
Valdis Bērziņš - LZA īstenais loceklis, Dr.habil.hist.,
profesors LU Latvijas vēstures institūta nodaļas vadītājs,
Inesis Feldmanis - Dr.habil.hist., profesors,
LU Vēstures un filozofijas fakultātes katedras vadītājs,
Armands Gūtmanis - Dr.philol., Latvijas
Valsts prezidenta ārlietu padomnieks,
Ēriks Jēkabsons - Dr.hist., Latvijas Valsts
vēstures arhīva daļas vadītājs, LU Latvijas vēstures institūta pētnieks,
Kārlis Kangeris - vēsturnieks, Stokholmas universitātes
Baltijas pētniecības katedras līdzstrādnieks,
Daina Kļaviņa - vēsturniece, Latvijas Valsts arhīva
direktore,
Valters Nollendorfs - LZA ārzemju loceklis, Okupācijas
muzeja fonda valdes priekšsēdētājs, Ph.D., profesors emeritus,
Aivars Stranga - LZA korespondētājloceklis, Dr.habil.hist.,
profesors, LU Vēstures un filozofijas fakultātes katedras vadītājs,
Heinrihs Strods - LZA goda loceklis, Dr.habil.hist.,
LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors,
Vilnis Zariņš -LZA korespondētājloceklis, Dr.habil.phil.,
LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks
Latvijas Republikas Valsts
prezidenta kanceleja © '99
|