Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Lielais terors un «Latviešu operācija» PSRS
Jānis Riekstiņš

1937. — 1938. gada lielā terora represijās īpašu vietu ieņēma PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) īstenotās nacionālās operācijas, kuras pamatoti var nosaukt par etniskām tīrīšanām. Tām par pamatu kļuva Josifa Staļina uzskati par gaidāmo karu, priekšstati par PSRS kapitālistisko valstu "naidīgo ielenkumu", ar kuru tika domātas visas PSRS robežvalstis, bailes no "piektās kolonnas". 

Pēc Staļina domām, PSRS robeža bija "nepārtraukta frontes līnija", bet visi, kuri, tā vai citādi, šo robežu bija pārnākuši, kļuva reāli vai potenciāli PSRS ienaidnieki. 

Lielā terora nacionālajām operācijām labi bija sagatavojušies ne tikai PSRS slepenie dienesti, bet arī boļševiku partijas augstākā vadība. Vēl būdams VK(b)P CK sekretārs kadru lietās, nākamais IeTK vadītājs N. Ježovs savāca plašu informāciju gan par ārvalstu izcelsmes militārpersonām, dažāda ranga boļševiku partijas funkcionāriem, saimnieciskajiem darbiniekiem, gan par visām padomju zemē pastāvošajām nacionālajām iestādēm un organizācijām. Jau iedzīvojies amatā, runājot PSRS IeTK vadošo darbinieku sanāksmē 1937. gada 19. martā, Ježovs paziņoja: "Mēs graujam ienaidnieku un graujam pamatīgi. Sagrāvām trockistus. Stipri sagrāvām. Skaitļus es nenosaukšu, taču tie ir pietiekami iespaidīgi. Iznīcinājām viņu ne mazums. Graujam eserus, graujam gan vācu, gan poļu, gan japāņu špikus, taču tas vēl nebūt nav viss."

Nasedkina iniciatīva

Par PSRS IeTK nacionālo operāciju sākumu ir jāuzskata 1937. gada 25. jūlijs, kad Ježovs parakstīja un telegrāfiski izsludināja pavēli "nr.00439", — piecu dienu laikā arestēt visus Vācijas pavalstniekus, tajā skaitā politemigrantus, kuri bija strādājuši vai strādāja militārajā rūpniecībā un transportā. 11. augustā sekoja pavēle par represiju uzsākšanu pret PSRS dzīvojošajiem poļiem, bet ar 23. oktobra pavēli Ježovs lika arestēt un nodot tiesai "visus pārbēdzējus, neatkarīgi no pāriešanas motīviem un apstākļiem". Visi, kas savulaik Padomju Savienībā bija meklējuši labāku un drošāku dzīvi, nokļuva cietumā vai tika nošauti.

Aprakstītajā laikā daudzi latvieši jau bija arestēti un nošauti kā maršala Tuhačevska "militāri fašistiskās sazvērestības" dalībnieki, "trockisti", "Latvijas spiegi" un dažādu "kontrrevolucionāru organizāciju" locekļi. Jau 1937. gada 21. janvārī Ježovs ziņojumā Staļinam norādīja, ka IeTK Valsts drošības galvenā pārvalde atklājusi un likvidējusi "latviešu kontrrevolucionāro organizāciju" ar Latvijas komunistiskās partijas biedriem un politemigrantiem tajā. "Latviešu operāciju" var saistīt ar PSRS IeTK Rietumu apgabala pārvaldes priekšnieka Nasedkina iniciatīvu. 1937. gada novembrī šis biedrs ieradās Maskavā, lai Ježovam atskaitītos par padarīto un arī pastāstītu par "Latviešu nacionālo centru". To pasludināja par plaši izvērstu organizāciju, kam esot biedri kominternes Latvijas sekcijā, biedrībā "Prometejs", kā arī citās latviešu organizācijās un biedrībās. Klausoties Nasedkinā, Ježovs painteresējies, cik vēl cilvēku viņa kontrolētajā Rietumu apgabalā varētu arestēt. Vadoties no operatīvās uzskaites datiem par 500 cilvēkiem, no kuriem pieaugušie ģimenes locekļi bija ne mazāk kā puse, Nasedkins nosauca skaitli 500. Ježovs uz to tikai noteicis: "Muļķības. Es saskaņošu ar VK(b)P CK. Arestējiet ne mazāk kā 1500 cilvēku." Divas dienas vēlāk Nasedkins saņēma no Ježova informāciju, ka latviešu operācija ir saskaņota un jāsāk ar Baltkrievijas PSR IeTK strādājošo, tāpat kā Latviešu klubā, Latviešu nacionālajā teātrī un latviešu strēlnieku sekcijās sastāvošo, kā arī iestādēs un organizācijās esošo latviešu arestiem. PSRS IeTK valsts drošības struktūru priekšnieki un viņu padotie lietai piegāja vienkārši. Proti, ja kāds sarkanās armijas komandieris, politdarbinieks, padomju vai saimnieciskais darbinieks bija latvietis, viņš automātiski kļuva par "latviešu nacionālistiskās organizācijas" locekli, "spiegu", "diversantu", "kaitnieku". PSRS IeTK falsifikatori paši izgudroja "Vissavienības latviešu nacionālo centru" un daudzus "reģionālos latviešu sazvērnieku centrus". Pēc tam paši tos "atklāja", iznīcinot tūkstošiem nevainīgu cilvēku, kas par tādiem "centriem" nebija ne dzirdējuši. Bet 1937. gada 23. novembrī Ježovs visām republiku IeTK, apgabalu un novadu IeTK pārvaldēm nosūtīja rīkojumu: "Nekavējoties savāciet, pārbaudiet un paziņojiet šādas ziņas par latviešu oficiālajām iestādēm un organizācijām republikas, novada teritorijā: līdz pēdējam laikam pastāvējušām kultūrizglītojošās biedrības "Prometejs" filiālēm; latviešu klubiem; rakstnieku biedrībām; laikrakstiem; teātriem; likvidētās akciju sabiedrības "Produkts" valdi; latviešu kolhoziem; latviešu amatnieku arteļiem un kooperatīvajiem uzņēmumiem pilsētās; kompaktām latviešu masām dažādās iestādēs, uzņēmumos, sovhozos, citos punktos; dažādiem "Osaviahim" ("Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās aizsardzības veicināšanas biedrība") tipa pulciņiem; latviešu strēlnieku biedrībām pie "Osaviahim"; dažādām latviešu mācību iestādēm; novadniecībām; latviešu grupējumiem transporta, aizsardzības un citos svarīgākajos uzņēmumos un būvēs. Paziņojiet man šo koncentrācijas punktu dislokāciju, par katru veidu norādot šo punktu skaitu atsevišķi. Izpildes termiņš — 48 stundas no telegrammas saņemšanas brīža. Reizē sagatavojiet visu šo latviešu koncentrācijas punktu vadītāju un aktīvistu, kā arī agrāk uzskaitīto latviešu spiegu, pārbēdzēju un pretpadomju aktīva, tajā skaitā visu Latvijas pavalstnieku (izņemot vēstniecību un konsulātu kalpotāju), arestus. Operāciju attiecībā pret visām šīm aktīva kategorijām paredzēts veikt vienlaikus visās republikās un apgabalos. Operācijas laiks un veikšanas kārtība jums tiks paziņota ar telegrammu pēc jūsu ziņojumiem par uzskaitītajiem kontingentiem."

Latvietis? Arestēt!

Nedēļu pēc šā rīkojuma, 1937. gada 30. novembrī, ar PSRS iekšlietu tautas komisāra vietnieka Frinovska parakstu visiem PSRS republiku iekšlietu tautas komisāriem un pārvalžu priekšniekiem aizceļo šifrēta telegramma "nr. 49990": "Maskavā un vairākos apgabalos atklātas lielas latviešu spiegu — diversantu un nacionālistiskās kontrrevolūcijas organizācijas, kuras izveidojis Latvijas izlūkdienests un kuras saistītas ar citu valstu izlūkdienestiem. Šie kontrrevolucionārie latviešu formējumi vairākos gadījumos ietilpa labēji trockistiskajā un militāri trockistiskajā sazvērestībā kā nacionālistiskas latviešu filiāles un centri. Lai likvidētu Latvijas izlūkdienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā, pavēlu:

1. 1937. gada 3. decembrī vienlaikus visās republikās, novados un apgabalos veikt visu latviešu, kuri tiek turēti aizdomās par spiegošanu, diversijām, pretpadomju un nacionālistisku darbību, arestus. 

2. Arestam pakļauti visi latvieši:

a) kuri atrodas operatīvajā uzskaitē un izstrādājamie,
b) politemigranti no Latvijas, kuri PSRS ieradušies pēc 1920. gada,
c) pārbēdzēji no Latvijas,
d) biedrības "Prometejs" vietējo filiāļu un latviešu klubu vadītāji, valdes locekļi un štata darbinieki,
e) agrāk funkcionējušo akciju sabiedrību "Produkts" un "Kokmateriālu produkts" bijušie vadītāji un valdes locekļi,
f) Latvijas pavalstnieki, izņemot diplomātisko iestāžu darbiniekus,
g) latvieši, kuri no Latvijas ieradušies kā tūristi un palikuši uz dzīvi PSRS.

3. Veicot operāciju, īpašu uzmanību pievērst tam, lai rūpīgi attīrītu no augstāk minētā kontingenta aizsardzības nozīmes uzņēmumus un būves, visa veida transportu, tautas komisariātu un valsts iestāžu specsektorus un nodaļas, kuras atbild par aizsardzību un mobilizācijas jautājumiem un armijas, flotes, IeTK karaspēka, IeTK orgānu aparāta šifrēšanas darbiem, kā arī kolhozos, sovhozos un apdzīvotās vietās, kuras atrodas īpaša režīma un aizliegto zonu robežās un ir tuvu nocietinātajiem rajoniem un aizsardzības būvēm.

4. Vienlaikus ar arestu operācijas izvēršanu sāciet enerģisku izmeklēšanas darbu, lai atmaskotu kontrrevolucionārā darba organizatorus un vadītājus, lai izsmeļoši atklātu visu spiegu — diversantu un nacionālistisko kontrrevolucionāro grupu un organizāciju atzarus un darbiniekus.

5. Ja nepieciešams arestēt komandējošā sastāva personas, kurām ir militāras un speciālas dienesta pakāpes, kā arī personas, kuras skaitās CK nomenklatūrā, pieprasiet PSRS IeTk sankciju. (..)"

Par "latviešu operācijas" sākumu bijušais PSRS IeTK pārvaldes 3. daļas darbinieks, valsts drošības vecākais majors A. Radzivilovskis 1939. gada aprīlī liecināja: "Es prasīju Ježovam, kā realizēt viņa direktīvu par pretpadomju pagrīdes atklāšanu latviešu vidū. Viņš man atbildēja, ka neesot ko kautrēties par konkrētu materiālu trūkumu, bet vajagot izraudzīties dažus latviešus no VK(b)P biedru vidus un izsist nepieciešamās liecības. Ar šo publiku nevajagot ceremonēties. Vajagot pierādīt, ka latvieši, poļi u. c., kuri sastāvot VK(b)P, esot spiegi un diversanti.""Izpildot Ježova norādījumu," paziņoja Radzivilovskis, "es un visi citi IeTK pārvalžu priekšnieki izdarījām vienu no vismelnākajiem darbiem — iznīcinājām visus pēc kārtas, katru no latviešu, poļu un citu tautību vidus, kuri bija VK(b)P. Visas liecības par viņu it kā pretpadomju darbību, kā likums, tika iegūtas, arestētos mokot, ko plaši pielietoja kā IeTK centrālajā, tā perifērajos aparātos."

Savukārt bijušais IeTK Maskavas apgabala pārvaldes priekšnieka vietnieks A. Postels 1939. gadā liecināja: "Es, atbildot par saviem vārdiem, ar faktiem varu pierādīt, ka skaļais, tā saucamais Vissavienības latviešu kontrrevolucionārais centrs, par kuru arestēja desmitiem tūkstošus latviešu — ievērojamus partijas, padomju, militāros darbiniekus, strādniekus, kolhozniekus un kolhoznieces, bija apzināti falsificēts un dabā nemaz nepastāvēja. (..) Arestēja un nošāva veselām ģimenēm, kuru vidū bija neizglītotas sievietes, nepilngadīgie, pat grūtnieces. Un viņus visus noveda līdz nošaušanai bez jebkādiem materiāliem, tikai tamdēļ, ka viņi bija "nacionāļi"."

Nāves pļauja

Apzinoties "latviešu sazvērestības" falsifikāciju, čekisti, lai dabūtu "atzīšanās liecības", spīdzināja, viltoja pratināšanas protokolus un apsūdzības slēdzienus, bet IeTK "divnieki" un "trijnieki" līdz ar PSRS Augstākās tiesas kara kolēģiju "štancēja" nāvesspriedumus. Piemēram, 1937. gada 29. decembrī "divnieks" — PSRS iekšlietu tautas komisārs Ježovs un PSRS prokurors Višinskis — izskatīja no Ļeņingradas apgabala saņemtos sarakstus ar 1000 spiegošanā Latvijas labā apsūdzētiem cilvēkiem. Vienā dienā nāvi piesprieda 992 latviešiem. 1938. gada 3. februārī Butovā nošāva 258 cilvēkus, tajā skaitā 229 latviešus. Daudzus nošāva Harkovā, Smoļenskā. 

1938. gada 31. janvārī VK(b)P CK Politbirojs pieņēma lēmumu turpināt "sagraut spiegu — diversantu kontingentus no poļu, latviešu, vāciešu, igauņu, grieķu, irāņu, harbiniešu, ķīniešu un rumāņu vidus, kā ārvalstu pavalstniekus, tā arī padomju pilsoņus". Latviešu nīcināšana turpinājās līdz 1938. gada vēlam rudenim. PSRS Tautas komisāru padomes un VK(b)P CK 1938. gada 17. novembra lēmums "Par arestiem, prokurora uzraudzību un izmeklēšanas veikšanu" terora rezultātus novērtēja šādi: "1937. — 1938. gadā partijas vadībā IeTK orgāni paveica lielu darbu, lai sagrautu tautas ienaidniekus un attīrītu PSRS no daudzskaitlīgajiem spiegu, teroristu, diversantu un kaitnieku kadriem no trockistu, buhariniešu, eseru, meņševiku, buržuāzisko nacionālistu vidus. (..) Vienlaikus IeTK paveica lielu darbu ārvalstu izlūkdienestu spiegu — diversantu aģentūras sagrāvē, kas lielā skaitā bija pārsviesti uz PSRS no aizrobežas zem tā saucamo politemigrantu un pārbēdzēju maskas no poļiem, rumāņiem, somiem, vāciešiem, latviešiem, igauņiem, harbiniešiem un citiem. Taču nevajag domāt, ka līdz ar to PSRS attīrīšanas lieta no spiegiem, kaitniekiem, teroristiem un diversantiem ir pabeigta."

Pēc nacionālās pazīmes veiktā masu terora laikā līdz 1938. gada septembrim vien nāvessodu piesprieda 172 830 arestētajiem. Kā liecina krievu vēsturnieku N. Ohotina un A. Roginska pētījumi, laikā no 1937. gada decembra līdz 1938. gada novembrim "divnieki" un "trijnieki" pa "latviešu līniju" notiesāja 22 360 cilvēkus. 16 573 (74%) saņēma nāvessodu. Arestēto sievas izsūtīja nometinājumā uz attāliem PSRS rajoniem, daudzkārt arī viņas apcietināja un ievietoja labošanas darbu nometnēs.

Precīzs "lielā terora" laikā represēto latviešu skaits vēl ir turpmāko pētījumu uzdevums, bet jāatceras, ka "latviešu operācija", tāpat kā represijas pret poļiem, vāciešiem un citiem "nacionāļiem", bija tieši VK(b)P CK Politbiroja iecerēts un īstenots pasākums.

Latvijas Avīze 6. dec., 2004

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home