Par 1949.gada 25.marta Latvijas tautas genocīda sagatavošanu un īstenošanu

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Latviešu tautas vislielākās izsūtīšanas akcijas — 1949.gada 25.marta deportācijas — sagatavošana, norise, kā arī tās traģiskās sekas pēdējā laika publikācijās ir attēlotas visai daudzpusīgi, plaši un detalizēti. Tagad ir zināms arī precīzs šajā "melnajā dienā" aizvesto skaits, viņu ciešanu pilnā ikdiena specnometinājuma vietās, grūtais mājupceļš uz dzimteni...

Tomēr vēl daudz ir arī tādu, ar šo genocīda noziegumu saistīto dokumentu, kuri pētnieku rīcībā nav nokļuvuši, un tātad — plašākam lasītāju lokam nav zināmi. Tas vispirms attiecas uz dokumentiem PSRS Valsts drošības ministrijā un LPSR Valsts drošības ministrijā, kuras bija šīs noziedzīgās akcijas vistiešākās organizētājas un izpildītājas.

Šoreiz — daži no Krievijas Federācijas Valsts arhīva nupat saņemtie dokumenti, kas stāsta par PSRS Iekšlietu ministrijas lomu 1949.gada 25.marta deportācijas akcijas sagatavošanā un realizēšanā. Plašāk dokumetus paredzēts publicēt krājumā "Okupācijas varu politika Latvijā. 1939.—1991.", kuras klajā nākšana gaidāma šovasar.


PSRS iekšlietu ministra vietnieka V.Rjasnova ziņojums par deportēto izvietošanu

Pilnīgi slepeni

PSRS iekšlietu ministram ģenerālpulkvedim biedram S.Kruglovam__1949.gada 4.martā

Sakarā ar PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra lēmumu par kulaku un nacionālistu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR teritorijas, š.g. 5.februārī tika izsūtīts Jūsu telegrāfiskais rīkojums Jakutijas APSR iekšlietu ministram, Iekšlietu ministrijas Habarovskas un Krasnojarskas novadu pārvalžu priekšniekiem un Iekšlietu ministijas Tomskas, Novosibirskas, Omskas, Irkutskas un Amūras apgabalu pārvalžu priekšniekiem, kuriem tika uzdots pārbaudīt izsūtāmo darbā iekārtošanas iespējas lauksaimniecībā.

Šā gada 1.martā ir saņemti augstākminēto Iekšlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārvalžu, izņemot Iekšlietu ministrijas Amūras apgabalā pārvaldes, ziņojumi.

Jakutijas APSR iekšlietu ministrs pulkvedis Samoilovs paziņoja, ka Jakutijas APSR ir iespējas izvietot 1650 ģimenes, pie tam to izmantošana ir paredzēta zivju un ogļu rūpniecībā, kā arī Jakutijas celtniecības trestā un rūpniecības kooperācijā. Izsūtāmo izmantošanu lauksaimniecībā viņš uzskata par neiespējamu.

Izsūtāmo ievešanu Jakutijas APSR viņš uzskata par iespējamu tikai ar vasaras navigācijas atklāšanu, t.i., ar maija mēnesi.

Iekšlietu ministrijas Habarovskas novada pārvaldes priekšnieka vietnieks pulkvedis Sokolovs paziņoja, ka Habarovskas novadā varot tikt izvietotas 6000 ģimenes, izmantojot tās tikai zivju rūpniecībā un mežrūpniecībā.

Izsūtāmo ievešanu uzskata par iespējamu veikt tikai jūnija mēnesī līdz ar navigācijas atklāšanu Amūras lejtecē.

Iekšlietu ministrijas Omskas apgabala pārvaldes priekšnieks pulkvedis Petrovs paziņoja, ka Omskas apgabalā ir iespējams izvietot 6000 ģimenes, 4075 ģimenes izmantojot kolhozos un 1925 ģimenes sovhozos.

Izsūtāmo ievešana izvietošanas vietās ir paredzēta pa dzelzceļu un ar auto — pajūgu transportu.

Iekšlietu ministrijas Tomskas apgabala pārvaldes priekšnieks pulkvedis Brovčenko paziņoja, ka Tomskas apgabalā ir pilnīga iespēja izvietot un iekārtot darbā kolhozos 7000 ģimenes.

Izsūtāmo pārvešana no dzelzceļa stacijām līdz izvietošanas vietām tiks veikta ar auto — pajūgu transportu.

Iekšlietu ministrijas Novosibirskas apgabala pārvaldes priekšnieks ģenerālmajors Petrovskis paziņoja, ka Novosibirskas apgabalā ir iespējams izvietot un iekārtot darbā kolhozos un sovhozos 3000 izsūtāmo ģimenes.

Izsūtāmo pārvešana no dzelzceļa stacijām līdz izvietojuma vietām tiks nodrošināta ar auto–pajūgu transportu.

Iekšlietu ministrijas Krasnojarskas novada pārvaldes priekšnieks pulkvedis Kozlovs paziņoja par iespēju Krasnojarskas novadā izvietot un iekārtot darbā kolhozos un sovhozos 4000 izsūtāmo ģimenes (..).

Iekšlietu ministrijas Irkutskas apgabala pārvaldes priekšnieks pulkvedis Došlovs paziņoja, ka apgabalā ir iespējams izvietot un iekārtot darbā kolhozos un sovhozos 6967 izsūtāmo ģimenes.

Izsūtāmo pārvešana no dzelzceļa stacijām līdz nometinājuma vietām tiks nodrošināta ar auto–pajūgu transportu.

Vadoties no Jakutijas APSR iekšlietu ministra b.Samoilova un Iekšlietu ministrijas Habarovskas novada pārvaldes priekšnieka vietnieka b.Sokolova ziņojumiem, izsūtāmo pārvietošanu uz Jakutijas APSR un Habarovskas novadu nav iespējams veikt tā iemesla dēļ, ka upju navigācija tur sākas maijā — jūnijā, bet izsūtīšana notiks š.g. 20.—25.martā.

Sakarā ar to izsūtāmo izvietošana ir iespējama:

Krasnojarskas novadā — 4000 ģimenes,
Omskas apgabalā — 6000 ģimenes,
Tomskas apgabalā — 7000 ģimenes,
Novosibirskas apgabalā — 3000 ģimenes,
Irkutskas apgabalā — 6967 ģimenes.

Pavisam: 26 967 ģimenes

Bez tam Jūs esat devuši piekrišanu 2500 ģimeņu pārvietošanai, lai tās izmantotu Mari APSR mežrūpniecībā.

Tādējādi augstāk minētajos novados un apgabalos ir iespējams izvietot 29 467 ģimenes, bet saskaņā ar PSRS Ministru padomes lēmumu ir paredzēts izsūtīt 29 000 ģimenes.

Iekšlietu ministrijas Altaja novada pārvaldes priekšnieks pulkvedis Antonovs paziņoja, ka VK(b)P novada komiteja un novada izpildu komiteja lūdz ievest Altaja novadā 3000 izsūtīto ģimenes, lai tās izmantotu kolhozos un sovhozos.

Uzskatu par iespējamu uzskatīt Altaja novadu par izvietošanas rezervi.

Lūdzu apstiprināt augstāk norādīto izsūtāmo sadali, lai viņus izvietotu minētajos novados un apgabalos.

V.Rjasnojs

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9479.f., 1.apr., 475.l., 140., 141., 142.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā: Piekrītu. Kruglovs 4 III


PSRS iekšlietu ministra vietnieka V.Rjasnova rīkojums piešķirt medicīnas darbiniekus izsūtīto ešeloniem

Pilnīgi slepeni
Tikai personīgi

PSRS veselības aizsardzības ministram__Nr.1/3017    b.J.Smirnovam__1949.gada 8.martā

Saskaņā ar PSRS Ministru padomes lēmumu Nr.390–138–ps, lai pavadītu izsūtīto ešelonus no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas ir nepieciešams piešķirt 42 ārstus un 144 medmāsas, viņus nosūtot uz:

Lietuvas PSR Iekšlietu ministriju, Viļņu — 11 ārstus un 42 medmāsas,
Latvijas PSR Iekšlietu ministriju, Rīgu — 22 ārstus un 64 medmāsas,
Igaunijas PSR Iekšlietu ministriju, Tallinu — 9 ārstus un 38 medmāsas,

ar tādu aprēķinu, lai viņi uz vietām ierastos ne vēlāk par 1949.gada 16.martu.

Komandējuma termiņš orientējoši — 1,5 —2 mēneši.

Par priekšā stāvošā uzdevuma raksturu komandētajiem lūdzu nepaziņot. Uzdevumu un instruktāžu viņi saņems uz vietas.

Par Jūsu norādījumu lūdzu paziņot PSRS Iekšlietu ministrijai.

(Sīkāk Jums personīgi ziņos pulkvedis b. Ļutijs).

PSRS iekšlietu ministra vietnieks (V.Rjasnojs)

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9479.f., 1.apr., 475.l., 22.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.


PSRS iekšlietu ministra S.Kruglova pavēle "Par kulaku, bandītu un nacionālistu izsūtīšanu"

Pilnīgi slepeni
Sevišķi svarīgi PSRS iekšlietu ministra pavēle par 1949.gadu Nr.00225
Maskava 1949.gada 12.martā

Saturs: par kulaku ar ģimenēm, bandītu un nacionālistu ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas

Ar PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra lēmumu Nr.390.—138.–ps PSRS Valsts drošības ministrijai ir uzdots izsūtīt no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR kulakus ar ģimenēm, bandītu, nacionālistu ģimenes, kuri atrodas nelegālā stāvoklī, nošauto bruņotās sadursmēs, notiesāto bandītu ģimenes, legalizējušos bandītus, kuri turpina naidīgu darbību un viņu ģimenes, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimenes.

PSRS Ministru padome noteica, ka minētās personas ir jānovieto nometinājuma vietās uz mūžīgiem laikiem. Izsūtāmajiem ir atļauts ņemt sev līdzi viņiem personīgi piederošās vērtslietas, mājturības mantas (apģērbu, traukus, sīko lauksaimniecības, amatniecības un mājturības inventāru) un pārtikas rezervi uz katru ģimeni ar kopējo svaru līdz 1500 kilogramiem.

PSRS Ministru padome uzdeva PSRS Iekšlietu ministrijai nodrošināt: no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas izsūtāmo konvojēšanu un pārvešanu pa dzelzceļu un ūdens ceļiem līdz nometinājuma vietai rūpīgu izsūtāmo apsargāšanu ceļa laikā, administratīvo uzraudzību nometinājuma vietās un atbilstošu nometināto uzskaiti, nodibināt tādu režīmu, kurš izslēgtu jebkādu bēgšanas iespēju; izsūtāmo iekārtošanu darbā lauksaimniecībā (kolhozos un sovhozos) un rūpniecībā.

Lai izpildītu augstāk minēto PSRS Ministru padomes lēmumu, pavēlu:

1. No Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR izsūtāmās kulaku, nacionālistu, bandītu un viņu atbalstītāju ģimenes nosūtīt uz specnometinājumu:

Krasnojarskas novadā — 4000 ģimenes,
Novosibirskas apgabalā —3000 ģimenes,
Tomskas apgabalā — 7000 ģimenes,
Omskas apgabalā — 6000 ģimenes,
Irkutskas apgabalā — 6967 ģimenes.

2. Iekšlietu ministrijas Krasnojarskas novada pārvaldes priekšniekam pulkvedim Kozlovam, Novosibirskas apgabala ģenerālmajoram Petrovskim, Tomskas apgabala pulkvedim Brovčenko, Omskas apgabala pulkvedim Petrovam, Irkutskas apgabala pulkvedim Došlovam:

a) kopā ar vietējiem partijas un padomju orgāniem izstrādāt konkrētu plānu ieradušos izsūtīto uzņemšanai un izvietošanai. Plānā paredzēt izsūtīto nodrošināšanu ar apdzīvojamo platību, viņu iekārtošanu darbā, kā arī pārvešanas līdzekļu piešķiršanu, lai izsūtītos pārvestu no dzelzceļa stacijām līdz novietošanas vietām;

b) veikt plānā paredzēto izsūtīto izvietošanas vietu apsekošanu, nosūtot uz turieni Iekšlietu ministrijas pārvalžu darbiniekus kopā ar padomju orgānu darbiniekiem un attiecīgo saimniecisko orgānu darbiniekiem un veikt pasākumus, lai pilnīgi sagatavotu tās izsūtīto uzņemšanai;

c) pēc ešelonu ierašanās ar izsūtītajiem stacijās organizēt izsūtīto pieņemšanu no ešelonu priekšniekiem pēc sarakstiem, sastādot aktus. Izsūtīto pieņemšanu uzdot Iekšlietu ministrijas rajonu daļu priekšniekiem, kuru teritorijā izsūtītie tiks izvietoti, atbilstoši speckomandantūru komandantiem un speciāli norīkotajiem Iekšlietu ministrijas — Iekšlietu ministrijas pārvalžu pilnvarotajiem;

d) izsūtīto izvietošanas vietās organizēt Iekšlietu ministrijas speckomandantūras. Līdz 1949.gada 1.aprīlim izraudzīties un norīkot no jauna organizējamo speckomandantūru darbiniekus un līdz izsūtīto ierašanās momentam viņus rūpīgi instruēt atbilstoši PSRS Iekšlietu ministrijas pavēlēm un direktīvām par darbu ar izsūtītajiem.

Līdz šim termiņam iesniegt PSRS Iekšlietu ministrijai no jauna organizējamo speckomandantūru dislokāciju un štatu sarakstus;

e) izvietošanas vietās ieradušos izsūtītos ņemt uzskaitē, paziņot viņiem nometināto tiesisko stāvokli, PSRS Augstākās padomes Prezidija dekrētu par kriminālatbildību par bēgšanu no obligātajām nometinājuma vietām, organizēt stingru režīmu un noteikt administratīvo uzraudzību saskaņā ar PSRS Iekšlietu ministrijas 1948.gada 7.decembra pavēli Nr. 001445.

Īpašu vērību pievērst tādu apstākļu radīšanai, kuri izslēgtu bēgšanas iespēju.

3. Lai sniegtu palīdzību Iekšlietu ministrijas vietējiem orgāniem izsūtīto pieņemšanā, izvietošanā un darbā iekārtošanā, kā arī stingras uzskaites, režīma un administratīvas uzraudzības organizēšanā, kā PSRS Iekšlietu ministrijas pilnvarotos komandēt: uz Krasnojarskas novadu — pulkvedi Masļeņņikovu, uz Novosibirskas apgabalu — ģenerālmajoru Stefanovu, uz Tomskas apgabalu — pulkvedi Pjadiševu, uz Omskas apgabalu — pulkvedi Grigorjevu, uz Irkutskas apgabalu — pulkvedi Poļakovu.

4. Lietuvas PSR iekšlietu ministram ģenerālmajoram Bartašūnam, Latvijas PSR ģenerālmajoram Eglītim, Igaunijas PSR ģenerālmajoram Rezevam:

a) pilsētās un lauku apdzīvotajos punktos, no kuriem tiks veikta izsūtīšana, nodrošināt nepieciešamo sabiedrisko kārtību;

b) organizēt savlaicīgu izsūtīto pieņemšanu un nosūtīšanu uz izvietošanas vietām;

c) no Iekšlietu ministrijas operatīvo darbinieku vides norīkot ešelonu priekšniekus un viņu vietniekus, rūpīgi viņus instruēt (..).

5. Kā PSRS Iekšlietu ministrijas pilnvarotos komandēt: uz Lietuvas PSR — ģenerālmajoru Matevozovu, uz Latvijas PSR — ģenerālmajoru Ratušniju, uz Igaunijas PSR — ģenerālleitnantu Petrovu.

Uzdot Lietuvas PSR iekšlietu ministram ģenerālmajoram Bartašūnam, Latvijas PSR ģenerālmajoram Eglītim, Igaunijas PSR — ģenerālmajoram Rezevam un PSRS Iekšlietu ministrijas pilnvarotajiem — ģenerālmajoram Matevozovam, ģenerālmajoram Ratušnijam un ģenerālleitnantam Petrovam izstrādāt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu tos uzdevumus, kuri ir saistīti ar izsūtāmo izsūtīšanu un nosūtīšanu uz specnometinājumu.

6. PSRS Iekšlietu ministrijas Dzelzceļa un ūdens pārvadājumu daļas priekšniekam ģenerālmajoram Arkadjevam nodrošināt (..) nepieciešamā vagonu daudzuma piešķiršanu, lai izsūtāmos pārvestu uz nometinājuma vietu (..).

7. PSRS Iekšlietu ministrijas Konvoja karaspēka pārvaldes priekšniekam ģenerālleitnantam Bočkovam piešķirt nepieciešamo konvoju un organizēt izsūtāmo konvojēšanu līdz izvietošanas vietai, veicot nepieciešamos pasākumus, lai izslēgtu izsūtāmo bēgšanas mēģinājumus (..).

8. PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās kara apgādes pārvaldes priekšniekam intendatūras dienesta ģenerālmajoram Gornostajevam organizēt izsūtīto ēdināšanu ceļa laikā uz nometinājuma vietu.

9. PSRS Iekšlietu ministrijas specnometinājumu daļas priekšniekam pulkvedim Šijanam nodrošināt:

a) savlaicīgu ešelonu priekšnieku un viņu vietnieku izraudzīšanu no republiku iekšlietu ministriju un Iekšlietu ministrijas apgabalu pārvalžu operatīvo darbinieku vidus;

b) no PSRS Veselības aizsardzības ministrijas savlaicīgu viena medicīnas ārsta un divu medicīnas māsu norīkošanu uz katru izsūtāmo ešelonu (..).

10. Lai operatīvi atrisinātu jautājumus, kuri saistīti ar izsūtīto pieņemšanas, konvojēšanas un ešelonu nosūtīšanas organizēšanu, komandēt uz Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR konvoja karaspēka priekšnieka vietnieku ģenerālleitnantu Spasenko un PSRS Iekšlietu ministrijas Dzelzceļa un ūdens pārvadājumu daļas priekšnieka vietnieku apakšpulkvedi Iškovu ar operatīvo darbinieku grupu (..).

Šīs pavēles izpildīšanas uzraudzību uzdot PSRS iekšlietu ministra vietniekam ģenerālmajoram Rjasnovam.

PSRS iekšlietu ministrs ģenerālpulkvedis S.Kruglovs

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9401.f, 2.apr., 10.l., 11.,12.,13.,14.,15.,16. lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas.


PSRS Iekšlietu ministrijas konvoja karaspēka priekšnieka ģenerālmajora Spasenko ziņojums par speckontingenta izsūtīšanu
(pa telefonu)

PSRS iekšlietu ministra vietniekam ģenerālleitnantam biedram N.Rjasnovam

Ziņoju, ka speckontingenta izsūtīšanas operācija no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas PSR teritorijas ir pabeigta.

No 1949.gada 25. līdz 30.martam pavisam ir nosūtīti 76 ešeloni, tajos bija:

30 629 ģimenes, 90 844 cilvēki, 24 630 vīrieši, 40 688 sievietes, 25 526 bērni;

no tiem: no Igaunijas PSR — 19 ešeloni, 7471 ģimene, 20 480 cilvēki, 4566 vīrieši, 9866 sievietes, 6048 bērni;

no Latvijas PSR — 33 ešeloni, 14 173 ģimenes, 41 708 cilvēki, 11 135 vīrieši, 19 535 sievietes, 11 038 bērni;

no Lietuvas PSR — 24 ešeloni, 8985 ģimenes, 28 656 cilvēki, 8929 vīrieši, 11 287 sievietes, 8440 bērni.

Lai izpildītu tos uzdevumus, kuri noteikti PSRS Iekšlietu ministrijas pavēlē Nr. 00225 1949. gadā, tika piešķirti 175 virsnieki, 253 seržanti un 1596 kareivji.

Bez tam palīgā Latvijas PSR Valsts drošības ministrijai operācijas veikšanai tika nosūtīti 6 virsnieki un 75 kareivji.

Visā operācijas laikā nekādu karaspēka personālsastāva disciplīnas pārkāpumu nebija.

Lūdzu atļaut izbraukt uz Maskavu.

PSRS Iekšlietu ministrijas konvoja karaspēka priekšnieka vietnieks ģenerālmajors Spasenko.

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, 9479.f., 1.apr., 475.l., 113.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas.


PSRS iekšlietu ministra S.Kruglova ziņojums "Par 1949.gada 25.marta deportācijas akcijas izpildi"

Pilnīgi slepeni

biedram J.Staļinam
biedram V.Molotovam
biedram L.Berijam
biedram G.Maļenkovam__1949.gada 18.maijā

PSRS Iekšlietu ministrija ziņo par tās PSRS Ministru padomes 1949.gada 29.janvāra lēmuma Nr.390–138–ps "Par kulaku ar ģimenēm, bandītu un nacionālistu ģimeņu, kuri atrodas nelegālā stāvoklī, bruņotās sadursmēs nogalināto un notiesāto, legalizēto bandītu, kuri turpina naidīgu darbību un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas" daļas izpildīšanu, kura attiecas uz PSRS Iekšlietu ministriju.

PSRS Ministru padome uzdeva PSRS Iekšlietu ministrijai nodrošināt: no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas izsūtāmo konvojēšanu un pārvešanu pa dzelzceļu un ūdens ceļiem līdz viņu nometināšanas vietai; izsūtāmo rūpīgu apsargāšanu ceļa laikā; administratīvo uzraudzību izvietošanas vietās un izsūtīto atbilstošu uzskaiti, nosakot tādu režīmu, kurš izslēgtu jebkādu bēgšanas iespēju; izsūtāmo iekārtošanu darbā lauksaimniecība (kolhozos un sovhozos) un meža materiālu sagatavošanas un zelta ieguves rūpniecības uzņēmumos; Iekšlietu ministrijas speckomandantūru organizēšanu izsūtīto izvietojuma vietās.

Iekšlietu ministrijas orgāni kopā ar partijas un padomju orgāniem uz vietām noteica konkrētas izsūtīto izvietojuma vietas viņu nometinājumam paredzētajos rajonos, ņemot vērā viņu izvietošanas, darbā iekārtošanas un sadzīves nokārtošanas iespējas.

Kolhozi, sovhozi un saimnieciskās organizācijas, uzņēmumi, kuros bija paredzēts iekārtot darbā izsūtītos, veica visus nepieciešamos pasākumus viņu uzņemšanai: piešķīra un sagatavoja mājas, kopmītnes un citas telpas izsūtīto izvietošanai, sagatavoja transportu, lai izsūtītos pārvestu no dzelzceļa stacijām līdz nometinājuma vietai.

Lai Iekšlietu ministrijas vietējiem orgāniem sniegtu palīdzību izsūtīto pieņemšanai, izvietošanai un iekārtošanai darbā, kā arī lai organizētu viņu stingru uzskaiti, režīmu un administratīvo uzraudzību, uz izsūtīto nometinājuma vietām kā PSRS Iekšlietu ministrijas pilnvarotie tika komandēti atbildīgie PSRS Iekšlietu ministrijas darbinieki. PSRS Iekšlietu ministrijas pilnvarotie tika komandēti arī uz Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR ar uzdevumu nodrošināt sabiedrisko kārtību pilsētās un lauku apdzīvotajās vietās un organizēt izsūtīto savlaicīgu pieņemšanu un nosūtīšanu uz izvietojuma vietām.

Pēc PSRS Iekšlietu ministrijas norādījuma Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR iekšlietu ministriju orgāniem palīgā Valsts drošības ministrijas orgāniem izsūtīšanas realizēšanai tika piešķirts ievērojams Iekšlietu ministrijas un milicijas operatīvo darbinieku skaits.

Līdz izsūtīšanas operācijas momentam iekraušanas stacijās tika padoti 76 dzelzceļa ešeloni, kuri bija iekārtoti cilvēku pārvadāšanai, izsūtīto pavadīšanai piešķirts konvojs un no Iekšlietu ministrijas orgānu pieredzējušo virsnieku vidus nozīmēti ešelonu priekšnieki. Lai ceļa laikā izsūtāmajiem sniegtu medicīnisko palīdzību, katram ešelonam tika nozīmēti medicīnas darbinieki ar nepieciešamo medikamentu un pārsienamo materiālu daudzumu. Ešeloni tika nosūtīti, nekavējoties pēc to piepildīšnas. Ceļa laikā izsūtāmie ar dzelzceļa bufešu palīdzību tika apgādāti ar siltu ēdienu.

Pavisam no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR teritorijas izsūtītas 30 630 kulaku, nacionālistu un bandītu ģimenes (94 779 cilvēki, no tiem: 25 708 vīrieši, 41 987 sievietes un 27 084 bērni), tajā skaitā:

no Lietuvas PSR — 9518 ģimenes (31 917 cilvēki)
no Latvijas PSR — 13 624 ģimenes (42 149 cilvēki)
no Igaunijas PSR —7488 ģimenes (20 713 cilvēki)

Saskaņā ar PSRS Ministru padomes lēmumu izsūtītie ir izvietoti:

Krasnojarskas novadā — 3671 ģimene (13 823 cilvēki)
Novosibirskas apgabalā — 3152 ģimene s(10 064 cilvēki)
Tomskas apgabalā — 5360 ģimenes (16 065 cilvēki)
Omskas apgabalā — 7944 ģimenes (22 542 cilvēki)
Irkutskas apgabalā —8475 ģimenes (25 834 cilvēki)
Amūras apgabalā —2028 ģimenes (5451 cilvēks)

Izkraušanas stacijās ieradušos izsūtīto ešelonus pieņēma šim nolūkam speciāli nozīmētie Iekšlietu ministrijas darbinieki un uz laiku izvietoja viņus iepriekš sagatavotajās telpās, lai pēc tam viņus nosūtītu uz izvietojuma vietām. Tika noorganizēta siltā ēdiena un sausās devas izsniegšana ceļa laikā līdz nometinājuma vietām.

Saskaņā ar izvietojuma plānu izsūtītie konvoja pavadībā tika aizvesti uz pastāvīgā nometinājuma vietām un izvietoti sagatavotajās telpās.

Izsūtītie ir iekārtoti darbā: kolhozos — 75 790 cilvēki, sovhozos — 16 005 cilvēki, zelta ieguves rūpniecībā — 2031 cilvēks un kokmateriālu sagatavošanas uzņēmumos — 953 cilvēki.

Izsūtīto vidū izrādījās 2850 veci, nevarīgi vientuļi cilvēki, 185 mazgadīgi bērni bez radiniekiem, kuri būtu spējīgi viņus uzturēt, un 146 invalīdi, kuri ir pilnīgi nespējīgi veikt fizisku darbu.

Izsūtītos invalīdus un gados vecos cilvēkus daudzos gadījumos darbā iekārtot nav iespējams, bet esošie invalīdu un veco ļaužu nami ir aizpildīti. Sakarā ar to saskaņā ar PSRS Ministru padomes š.g. 29. janvāra lēmumu apgabalu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām ir izvirzīts jautājums par invalīdu namu organizēšanu, lai tur izvietotu vientuļos invalīdus un gados vecos izsūtītos.

Bērni, kuri ieradās bez radiniekiem, ir iekārtoti rajonu bērnu namos.

Nometinājuma vietās ir noorganizētas Iekšlietu ministrijas speckomandantūras, visi izsūtītie ņemti uzskaitē un viņiem noteikts stingrs režīms un administratīvā uzraudzība. Iekšlietu ministrijas orgāni visiem izsūtītajiem ir izskaidrojuši viņu tiesisko stāvokli un paziņojuši PSRS Augstākās padomes Prezidija 1948.gada 26. novembra dekrētu par kriminālatbildību par bēgšanu no nometinājuma vietas.

PSRS iekšlietu ministrs (S.Kruglovs)

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs , 9479.f., 1.apr.,475.l., 226, 227., 228., 229.lp. Kopija.. Tulkojums no krievu valodas.


Latvijas Vēstnesis
Uz "Noziegumi pret cilvēci Latvijā"