Noziegumi pret cilvēci   Crimes against Humanity


Vēsturnieku komisija

 

    Vēsturnieku komisijas nodaļa Valsts prezidenta kancelejas Interneta vietnē

    Vēsturnieku komisija
    Latvijas Vēsturnieku komisija tika nodibināta 1998.g. 13.novembrī pēc bijušā  Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas. Tā sāka darbu 1998.g. nogalē 11 locekļu sastāvā - komisijā iesaistījās profesionāli vēsturnieki no Latvijas Universitātes Vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Okupācijas muzeja un darbinieki no Valsts prezidenta kancelejas. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Vēstures institūta direktoru profesoru Andri Cauni.
     
    Sadarbībā ar Ārlietu ministriju tika organizēta ārvalstu locekļu apzināšana un iesaistīšana komisijas sastāvā. Komisijas sēdes ar ārzemju  locekļu piedalīšanos paredzēts noturēt divas reizes gadā. Ārvalstu zinātnieku un sabiedrisko darbinieku iesaistīšanai  jāveicina gan komisijas darba objektivitāti, gan iespēju  labāk iepazīties ar Rietumos izstrādātajām vēstures izpētes metodēm. 
     
       

    Komisijas galvenais uzdevums sākotnējā darbības posmā bija  apzināt un izpētīt problēmu -  "Noziegumi pret cilvēci divu okupāciju laikā 1940.- 1956.", kā arī organizēt tās gala ziņojuma izstrādi. Tiešajā tēmas pētniecībā  tika iesaistīti tikai nedaudzi komisijas locekļi, bet galveno  darbu  veic  apmēram 25 profesionāli vēsturnieki.  Darbs paredzēts vairākiem gadiem, tas saistīts  ar nepieciešamību aptvert jaunus arhīvu materiālus gan Latvijā, gan ārvalstīs, gan ar nepieciešamību iegūt iespējami objektīvāko vērtējumu par minētā temata problēmām.

    Ir izveidotas piecas darba grupas, kas darbojas neatkarīgi viena no otras: noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā 1940.-1941.g. (vada Dr.hist. I.Šneidere); holokausts Latvijā 1941.-1944.g. (vada prof. A.Stranga); noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā nacisma okupācijas laikā 1941.-1944.g. (vada prof. I. Feldmanis); noziegumi pret cilvēci Latvijā padomju okupācijas laikā 1944.- 1956.g.; Latvija Padomju Savienības sastāvā 1956.-1990.g.(vada Dr.hist. D.Bleiere).
     
    Pašreizējā komisijas darbības posmā aktuālākais ir jautājums par nacisma un padomju režīma politikas detalizētu izpēti, holokausta izvērtēšanu. Dziļi un akadēmiski pētījumi par holokaustu būs zināma mēraukla ne tikai zinātnieku, bet visas sabiedrības briedumam. Pēdējos gados komisija pievērš pastiprinātu uzmanību Latvijas attīstības problēmām Padomju Savienības sastāvā.  Objektīva vēstures pētīšana ir būtiski svarīga starpvalstu dialoga kontekstā starp Latviju un Izraēlu, Krieviju un citām valstīm.

    Vēsturnieku komisijas uzdevums tālākā perspektīvā ir dot ieguldījumu vēstures mācīšanā skolās, sagatavojot bāzi jaunu mācību līdzekļu tapšanai, kā arī veicināt sabiedrības informētību par minētā perioda notikumiem, skaidrot Latvijas vēsturi ārzemēs.

       

    Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs: 
    Inesis Feldmanis
    - Dr.habil.hist., Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors.

     Latvijas Vēsturnieku komisijas locekļi:

    Irēne Šneidere - Dr. hist., LU Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece;

    Ilgvars Butulis - Dr.hist., LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors;

    Aivars Stranga - Dr.habil.hist., LU Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas vēstures katedras vadītājs, Latvijas zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis, profesors;

    Daina Kļaviņa - Latvijas Valsts arhīva direktore;

    Ēriks Jēkabsons - Dr.hist., Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors;

    Valters Nollendorfs - Ph.D., Latvijas Okupācijas muzeja ārlietu direktors, profesors emeritus, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis;

    Daina Bleiere - Dr.hist., Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras docente, LU Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece;

    Vilnis Zariņš - Dr.phil., LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks;

    Marģeris Vestermanis - Latvijas Zinātņu akadēmijas Dr.hist.h.c, Muzeja „Ebreji Latvijā” kurators;

    Kārlis Kangeris - Dr.hist., Latvijas Vēstures institūta pētnieks
    Ineta Lipša - Dr.hist., LU Vēstures institūta žurnāla atbildīgā redaktore, institūta pētniece

    Antonijs Zunda - profesors, Dr.habil.hist.

    Latvijas Vēsturnieku komisijas ārzemju locekļi:

    Ervīns Oberlenders, profesors Dr. (Vācija), Georgs D.Švābs, profesors Dr. (ASV), Stīvens Springfilds, biedrības „Latvijas izdzīvojušie ebreji” prezidents (ASV), Aleksandrs Rupasovs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Pēterburgas nodaļas Vēstures institūta vadošais pētnieks Ph.D. un Arons Šneijers, Institūta „Yad Vashem” vadošais pētnieks Dr. (Izraēla).   

     Latvijas - Krievijas kopējā vēsturnieku komisija 

     Latvijas vēsturnieku I kongresa Noslēguma dokuments

     Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti

     Vēsturnieku komisijas nolikums



    15.sējums ir klāt!
    Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 15.sējums. Šeit publicēti 2004.gada jūnijā Rīgā notikušās starptautiskās konferences referāti. Tie, turpinot iepriekšējo sējumu tradīcijas, grupēti trijās nodaļās: padomju okupācija 1940-1941, Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā un padomju okupācija 1944-1945.

    Valsts prezidentes runa Vēsturnieku komisijas rīkotajā pasākumā “Vēsture: no zinātnes – skolā”, 2005.gada 23.augustā

    Vēsturnieku komisija savā atskatā (2001)

    Kad vēsturnieki pārlūko paveikto un veicamo
    2002.g.12.jūnijā, Rīgas pilī notika kārtējā Latvijas Vēsturnieku komisijas sēde, kuras sākumā tās locekļi tika iepazīstināti ar komisijas darba pastāvīgās atbalstītājas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vērtējumiem un novēlējumiem viņiem.
    "Pirmām kārtām pārlūkojām visu, kas šogad jau ir paveikts. Piemēram, esam izdevuši “Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu” trīs apjomīgus sējumus, bet padomā ir vēl viens. Bez tam ir sagatavota plaša starptautiskā konference ar nosaukumu “Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944—1959: politika un tās sekas”, kas notiks 13. un 14. jūnijā. Droši vien nākamā zinātniskā konference pēc gada būs veltīta vācu okupācijas varas politikai Latvijā..."

    Lai varam patiesi izprast savu vēsturi
    11.jūnijā (2003) Rīgas pilī notika Starptautiskās vēsturnieku komisijas gadskārtējā sēdē Rīgas pilī, kurā piedalījās 11 zinātnieki no Latvijas un 7 vēstures pētnieki no vairākām ārvalstīm

    Profesora I.Feldmaņa referāts „Latviešu leģions: aktuālākās izpētes problēmas un risinājumi” Vēsturnieku komisijas 7.rakstu krājuma atvēršanā Rīgas pilī, 2003.gada 14.janvārī

    Profesora I. Feldmaņa referāts Vēsturnieku komisijas sēdē 2003.gada 23.oktobrī

    Nacistiskās Vācijas okupācijas politika Latvijā Vācijas arhīvu dokumentu gaismā

    Dr. Irēnes Šneideres lekcija „Padomju Savienības okupācijas režīma politika Latvijā: Krievijas arhīvu skatījumā” (kopsavilkums)

Paraudzīties uz Baltiju Londonas acīm
Eiropa joprojām pārāk maz zina par komunisma noziegumiem, saka ANTONIJS ZUNDA, Latvijas Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos, kurš vienlaikus apvieno šos pienākumus arī ar darbu vēsturnieku komisijā un Latvijas Universitātē. A. Zunda šovasar vairākas nedēļas pavadīja Lielbritānijas Nacionālajā arhīvā, studējot dokumentus, kuri parāda britu attieksmi pret Baltijas valstu okupāciju...
The Progress Report of Latvia's History Commission: Crimes against Humanity Committed in the Territory of Latvia from 1940 to 1956 during the Occupations of the Soviet Union and National Socialist Germany

Preamble

 Noziegumi pret cilvēci   Crimes against Humanity