Vēsturei jābūt bez izskaistinājumiem, patiesai un argumentētai

13.jūnijā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā tika atklāta divu dienu starptautiska zinātniskā konference “Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1959.gadā: politika un tās sekas”.

Konferenci atklājot, Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs un LU Latvijas vēstures institūta direktors Dr.habil.hist.profesors Andris Caune vispirms vārdu deva Valsts prezidentes padomniekam vēstures jautājumos Dr.hist.Antonijam Zundam, kas nolasīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzrunu konferences dalībniekiem. (skat. 1.lpp.) Pēc tam veiksmīgu darbu pētījumos un to publicēšanā Latvijas jaunāko laiku vēstures apzinātājiem novēlēja ārlietu ministrs Dr.hist.Indulis Bērziņš.

Uzrunājot dalībniekus, ministrs norādīja, ka šobrīd, tuvojoties divām būtiskām atceres dienām Latvijā — 14. jūnijam, kas vienmēr Latvijas iedzīvotājiem saistīsies ar deportācijām, un 4 jūlijam, Holokausta piemiņas dienai, — šādas konferences rīkošana ir ļoti nozīmīga.

Ministrs uzsvēra, ka Latvija ilgu laiku bija izolēta no Eiropas demokrātiskajām valstīm, taču, atgriežoties Eiropā, šajos nedaudz vairāk nekā desmit gados Latvijas tauta ir parādījusi, ka spējam būt eiropieši visplašākā nozīmē. I. Bērziņš akcentēja, ka, domājot par Latvijas nākotni un tiem ieguvumiem un pienākumiem, kas būs ES un NATO, ir jāatceras, ka atgriešanās ir ne tikai formāla, bet arī reāla līdzdalība, ka atgriešanās ir arī vērtību sistēmas pārņemšana kopumā, kas raksturīga Eiropas un pasaules demokrātiskajām valstīm. Ministrs atzīmēja, ka zināma šo vērtību daļa ir arī kopēja vēstures izpratne un ka, strādājot kopā ar partneriem no Eiropas, ir vieglāk nonākt pie kopējas vēstures izpratnes un labāk saprast vienam otru.

I. Bērziņš atzīmēja, ka Latvija ģeogrāfiski vienmēr ir bijusi Eiropas sastāvdaļa, bet ne vienmēr Latvijas vēsture veikli un gludi iegūlusies kopējā Eiropas vēstures izpratnē. Latvijā ir risinājušies notikumi, ko bijis grūti izskaidrot, vismaz pirmajā brīdī, un notikušās vēsturnieku konferences, kā arī Vēsturnieku komisijas darbs 20. gadsimta pretrunīgo vēstures jautājumu izvērtēšanā ir devis iespēju būt saklausītiem un saprastiem.

Ministrs pauda cerību, ka arī šī vēsturnieku konference palīdzēs izgaismot Latvijas pēckara perioda vēsturi, smago vēstures periodu visiem Latvijas iedzīvotājiem, latviešiem un citām tautām, kas bija spiesti dzīvot okupācijas apstākļos. I. Bērziņš aicināja uz dziļām un zinātniskām diskusijām, kuras papildinātu un konkretizētu padomju okupācijas režīma politikas vēsturi Baltijā, kā rezultātā varētu tikt uzrakstīta kopīga vēstures grāmata.

Konferences rīkotāji ir Latvijas Vēsturnieku komisija, Latvijas Valsts arhīvs, LU Latvijas vēstures institūts un Latvijas Universitāte. Tās norises laikā septiņās plenārsēdēs tiks nolasīti 36 referāti, kas saistāmi ar Baltijas valstu un tautu apspiestību un pretestību boļševistiskās okupācijas laikā aptuveni piecpadsmit gadu ilgumā. Uz konferenci ieradušies, lai nolasītu savus ziņojumus vai referātus, arī jaunāko laiku vēstures pētnieki no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Vācijas un Zviedrijas.

Ar konferences rīkotāju piekrišanu un atbalstu publicējam “Latvijas Vēstnesī” daļu no tajā nolasītajiem referātiem, iepriekš izdarot to tekstos vienīgi stilistiskus vai gramatiskus labojumus.

Mintauts Ducmanis, “LV” nozares redaktors