Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
ATCERĒTIES, ATGĀDINĀT, PIEMINĒT
Inese Misāne, Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu koordinatore

Daugavpils apriņķī no 1949. gada 25. līdz 29. martam izsūtītas 412 ģimenes, kopā - 1468 cilvēki, no tiem 113 bērni vecumā līdz 7 gadiem. Daugavpils apriņķa iedzīvotāji pārsvarā nosūtīti uz Tomskas apgabala Piškino-Troickas un Omskas apgabala Boļšerečjes, Ļubinskas, Uļjanovskas, Isiļkulas un Sargatskas rajoniem. Atrodoties izsūtījumā nomira 160 cilvēki.

Lai liecinātu par šo traģēdiju un citiem okupāciju varu nodarījumiem Latvijas valstij un tautai, Rīgā jau 10 gadus darbojas Latvijas 50 gadu Okupācijas muzejs. Tā ekspozīcija stāsta par Latvijas okupāciju 1940. gadā, Baigo gadu, Nacistiskās Vācijas okupāciju, otro Padomju okupāciju un neatkarības atgūšanu. Apmeklētāji var iepazīties ar fotogrāfijām un dokumentiem, kas liecina par svešo varu politiku un teroru pret iedzīvotājiem, piemiņas lietām, kas vēstī par dzīvi ieslodzījumā un pretestību svešajām varām. Muzejā izveidots arī GULAGa nometnes barakas makets.

Daugavpils rajona Bebrenes pamatskolas desmit 5. klases skolēni pagājušā gadā piedalījās Izglītības programmas rīkotajā konkursā "Padomju deportācijas mūsu pagastā. Skolēni bija noskaidrojuši, ka 1949. gadā no Bebrenes pagasta izveda 52 ģimenes ar 173 cilvēkiem, kurus izmitināja uz dzīvi Omskas apgabalā. Skolēni bija pierakstījuši vairākus pagasta izsūtīto iedzīvotāju atmiņu stāstus, savākuši fotogrāfijas un pētījuma noslēgumā dalījās savās pārdomās par paveikto dabu. 5. klases skolniece Madara: "Es jutos dīvaini. It kā krūtīs sāka kas kņudēt. Es negribēju ticēt, ka šīs briesmu lietas notika ar latviešiem. Man nepatika tas, ka cilvēkus veda lopu vagonos. Man negribētos izbraukt no Latvijas. Krūtīs sirds pukstēja ļoti skumji. Man žēl šo cilvēku." Savukārt Edgars raksta: "Man likās, ka es esmu bijis Sibīrijā un strādājis kopā ar šiem cilvēkiem. Es biju ļoti dziļi iegrimis pārdomās par to, ka aizvestajiem bija lielas ilgas pēc Dzimtenes." Bebrenes pamatskolas skolēni ieguva Izglītības programmas atzinību, viesojās muzejā un satika citus pētniekus - savus vienaudžus no visas Latvijas.

Sadarbība izveidojusies arī citās jomās. No daugavpiliešiem ir iegūti materiāli muzeja krātuvei. Piemēram, Vilmas Pļavenieces izsūtījumā lietotais cirvis un zāģis. Viņu 1941. gada deportācijās no Daugavpils izsūtīja uz Krasnojarskas apgabala Rešotu. Cirvi un zāģi saglabāja un muzejam nodeva Jura Saulgoža ģimene. Muzejs ir pateicīgs par šādiem dāvinājumiem, jo tādējādi ir savākta lielākā daļa no apmēram 23 tūkstošus lielās muzeja krātuves.

2003. ir Okupācijas muzeja 10 gadu jubilejas gads, kuru muzejs plāno atzīmēt ar vairākiem nozīmīgiem projektiem. Viens no tiem ir piemiņas zīmes "Melnais slieksnis" uzstādīšana pie t.s. Čekas mājas Rīgā Stabu ielā, kur padomju okupācijas gados darbojās valsts drošības iestādes. Čekas pagrabos tika spīdzināti un nogalināti vairāki simti cilvēku, daudziem tūkstošiem ar čekas spriedumu ilgus gadus nācās pavadīt izsūtījumā tālu prom no dzimtās Latvijas. Piemiņas zīme būs veltīta visiem, kas cietuši okupāciju varu režīmos.

Lai projektu varētu īstenot un jau 14. jūnijā piemiņas zīmi atklāt, nepieciešami Ls 25 000, no tiem 10 000 solījuši ziedot ārzemju latvieši. Pārējos Ls 15 000 iecerēts savākt telefona ziedojumu akcijā tepat Latvijā. "Melnajam slieksnim" ir jābūt tautas saziedotai piemiņas zīmei, tādēļ Okupācijas muzejs uzrunā visas Latvijas iedzīvotājus un lūdz ziedot Ls 1 piemiņas zīmes izgatavošanai un uzstādīšanai. To var izdarīt, zvanot pa tālruni 9006884. Okupācijas muzejs būs pateicīgs ikvienam ziedotājam, jo tikai visiem kopā izdosies saglabāt cietušo piemiņu.

Prezidente cer sagaidīt atvainošanos par represijām
Sanita Jemberga

Pieminot 1949.gada 25.martā uz Sibīriju izvestos 42 133 Latvijas cilvēkus, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga izteikusi cerību sagaidīt no deportāciju organizētājiem atvainošanos par nodarīto. Lai gan prezidentes runā valsts nav nosaukta vārdā, norāde uz Krieviju bija nepārprotama.

«Mūsu valsts (..) nespēs kompensēt cilvēkiem viņu sagandētos likteņus, sāpes par zaudētajiem bērniem, mātēm, sievām, vīriem un dēliem. Tas nav nekā atmaksājams. Vēl traģiskāk ir tas, ka līdz pat šai dienai neesam sagaidījuši atvainošanos no tiem, kas ir morāli atbildīgi par šiem noziegumiem, līdzīgi kā to pirms dažām dienām Berlīnē pauda Vācijas prezidents,» runā, kuru prezidentes saslimšanas ar vīrusu infekciju dēļ otrdien vairākiem simtiem pie Brīvības pieminekļa pulcējušos nolasīja viņas padomnieks, teikusi V.Vīķe–Freiberga.

Otrdien pa ikdienas drudzī pulsējošajām Vecrīgas ielām kā vēstures čūska izvijās represēto gājiens no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim.

Gājienā šogad piedalījās nepieredzēti daudz politiķu, kas bija sastājušies gājiena priekšgalā — premjers, Saeimas vadība, ministri, frakciju līderi, izņemot prokrieviski noskaņotos.

«Kad mūs izveda no Ropažu stacijas, bija tāda pati saulaina diena,» valdot asaras, Dienai saka rīdziniece Biruta Zunde (64), kuru Sibīrijas ceļā nosūtīja kopā ar māti un divus gadus veco māsu. «Braukt bija grūti. Vagoni bija apsarmojuši, mati piesala pie dēļiem. Reizi dienā deva kaut kādas zupas, kas garšoja kā dzira ar hloru. Kad nokļuvām galā, māsiņa no bada vairs nevarēja staigāt.»

Slepeni sagatavotajā operācijā Krasta banga, kas 24. un 25.martā notika visās Baltijas valstīs un kulminēja ar 94 000 cilvēku izsūtīšanu, 33 aizrestotos dzelzceļa vagonos no Latvijas aizveda vairāk nekā 13 000 ģimeņu, vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu vecumā līdz 16 gadiem. «Gribējās jau mājās briesmīgi. Es vienmēr skatījos, kur saulīte riet, un domāju — tur tā Rīga ir,» teic B.Zunde.

25.martā komunistiskā terora upuru piemiņas pasākumi notika visā Latvijā.

Diena, 2003. gada 26. marts.

Deportācija – inteliģents nosaukums noziegumam
Kristīne LANGENFELDE

«Savas piemiņas vietas, kur akmenī iegravēti bojāgājušo vārdi, ir gan sarkanarmijas kareivjiem, gan vācu karavīriem, gan leģionāriem, bet represijās cietušajiem tādu joprojām nav. Mēs gribam ticēt, ka ar domes atbalstu šāda piemiņas siena taps arī Jelgavā,» tā Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā uzsvēra politiski represēto apvienības Staburadze vadītājs Ilmārs Uzāns.

«Deportācija – inteliģents nosaukums noziegumam,» Māras Zālītes rindas citēja Jelgavas Jaunā teātra aktrise Zaiga Zariņa, lasot dzeju aģentūras Kultūra organizētajā piemiņas brīdī Svētbirzē, kur represētie un viņu atbalstītāji pulcējās, lai atcerētos tās 738 Jelgavas apriņķa ģimenes, kuras operācijas Krasta banga laikā tika izsūtītas.

I. Uzāns savā uzrunā uzsvēra, ka pirms 54 gadiem 25. martā no Latvijas kopumā tika izvesti ap 43 tūkstoši iedzīvotāju – 1974 vagonos, 33 ešelonos. «Ja šos vagonus novietotu vienā rindā, tie veidotu kilometriem garu ceļu.»

I. Uzāns atzina, ka joprojām represētajiem Latvijā neiet viegli. «Daudzi turpina cīnīties par savu īpašumu atgūšanu, no kuriem savulaik viņi ir izdzīti. Tas atkarīgs no katras pašvaldības un ierēdņiem. Jāatzīst, ka daudzviet Latvijā represētie ir krietni vien neapskaužamākā situācijā nekā mēs, jo Jelgavas dome mūs tomēr neaizmirst un atbalsta.»

Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš savā uzrunā uzsvēra, ka latvieši nekad nav noliekuši galvu terorisma priekšā. «Arī patlaban pasaulē iet bojā cilvēki, un Latvijas iedzīvotāji šo situāciju var izprast vislabāk, jo paši reiz piedzīvojuši šādas šausmas. Ir jāsaprot, ka reizēm, lai tautas nepiedzīvotu tādu postu kā mēs, ir jāprot agresoram teikt stingru nē.»

NRA, 2003-03-27


Atceras komunistiskā terora upurus 
Kristīne LANGENFELDE

Šodien politiski represēto apvienība Staburadze rīko Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītus pasākumus. 


Šodien politiski represēto apvienība Staburadze rīko Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītus pasākumus. 

Pulksten 14 Svētbirzē pie piemiņas akmens tiks nolikti ziedi un pieminēti 1949. gada martā no Jelgavas izvestie 2097 iedzīvotāji. Pasākumā piedalīsies represēto apvienības Staburadze biedri, kā arī Jelgavas domes un rajona padomes vadība – uzrunas teiks domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un rajona padomes priekšsēdētājas vietnieks Ziedonis Caune, aicināti piedalīties arī iedzīvotāji. 

Pēc atceres brīža Svētbirzē paredzēts gājiens uz kultūras namu Rota, ziedu nolikšana pie piemiņas akmens, bet vēlāk – arī koncerts un dalīšanās atmiņās kultūras namā.

Kā atgādina politiski represēto apvienības Staburadze vadītājs Ilmārs Uzāns, 

1949. gada martā operācijā Krasta banga no Latvijas izsūtīti aptuveni 43 000 iedzīvotāju, tostarp no Jelgavas 738 ģimenes, kopā 2097 cilvēki. Deportācijas no Jelgavas organizēja 464 karavīri un ap 500 brīvprātīgo.

Pasākumi deportēto piemiņai tiek organizēti arī vairākās vietās rajonā. Sesavas pagasta bibliotēkas vadītāja Dzidra Šulca informē, ka pašvaldības Pensionāru padome aicina visus iedzīvotājus šajā dienā pulksten 20 komunistiskā terora upuru piemiņai logos aizdegt svecītes. Savukārt Cenu pagasta pašvaldības pārstāvji paredzējuši nolikt ziedus pie Skuju skolas, kur atrodas piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušajiem 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem. 

Jelgavas Rīta Avīze, 2003-03-25

Komunistiskā genocīda upuri visu vēl nav pateikuši

25. martā, atceroties 1949. gada deportācijas un pieminot komunistiskā genocīda upurus, pie Limbažu rajona kultūras nama, kur piemiņas akmens politiski represētajiem, sapulcējās tie, kam bijusi laime pārnākt, zināt, atcerēties. Piemiņas brīdī kopā ar politiski represēto saimi Limbažu pilsētas domes priekšsēdētājs Ojārs Puriņš (no labās), rajona padomes izpilddirektors Juris Žūriņš un kultūras nama vadītāja Jolanta Borīte. Par latviešu gaitām Sibīrijā atmiņās dalās Politiski represēto apvienības rajona nodaļas vadītāja Rita Garklāva

Šonedēļ visā valstī notika atceres pasākumi, pieminot baigo 1949. gada 25. martu, kad Latvijā sākās iedzīvotāju masveida deportācijas. Salādēti lopu vagonos, necilvēciskos apstākļos uz Sibīriju tika izvesti tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju – buržuāziskie nacionālisti un budži - tajā skaitā bērni, sākot no zīdaiņa vecuma, un sirmgalvji, kuriem šāds ceļš nemaz nebija pa spēkam.

Atceres pasākumā Limbažos pie piemiņas akmens politiski represētajiem pulcējās prāva grupa pilsētas un apkaimes iedzīvotāju, daļa no tiem rajonā esošajiem 700, kuri, pārcietuši Sibīrijas postu, ir mūsu vidū. Piemiņas brīdi atklāja Limbažu kultūras nama direktore Jolanta Borīte, kas šim notikumam bija atradusi emocionālas dzejas rindas. Vairāk par notikušo latviešu tautai liktenīgajā dienā atcerēs pakavējās Politiski represēto apvienības rajona nodaļas vadītāja Rita Garklāva.

Šopavasar pasaules notikumu kontekstā šim pasākumam bija īpašs piesitiens, jo, kā, uzrunājot klātesošos, teica Limbažu mērs Ojārs Puriņš, … miera virs zemes vēl nebūs ilgi. Genocīds pret tautām diemžēl nav vakardiena, bet arī šolaiku realitāte. Izskanēja arī rajona padomes izpilddirektora Jura Žūriņa atziņa, ka pagātnē nav jāatskatās, bet mums jāraugās uz priekšu, nākotnē, meklējot sev tādu draugu un aizstāvi, kurš nenodod. Katrā gadījumā, ikvienam, kas šī pavasara saulainajā dienā atnāca ar ziediem godināt un pieminēt 1949. gada terora upurus, bija daudz vielas pārdomām. Arī pasākuma saviesīgajā daļā, noklausoties koncertu, ko represētajiem sniedza Limbažu jaunā audze, un kavējoties atmiņās savstarpējās sarunās pie tējas tases.

Skaidrīte BALDIŅA. Auseklis - Limbažu rajona laikraksts

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home