|
ATCERĒTIES, ATGĀDINĀT, PIEMINĒT
Inese Misāne, Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu koordinatore
Daugavpils apriņķī no 1949. gada
25. līdz 29. martam izsūtītas 412 ģimenes, kopā - 1468 cilvēki, no
tiem 113 bērni vecumā līdz 7 gadiem. Daugavpils apriņķa iedzīvotāji
pārsvarā nosūtīti uz Tomskas apgabala Piškino-Troickas un Omskas
apgabala Boļšerečjes, Ļubinskas, Uļjanovskas, Isiļkulas un
Sargatskas rajoniem. Atrodoties izsūtījumā nomira 160 cilvēki.
Lai liecinātu par šo traģēdiju un
citiem okupāciju varu nodarījumiem Latvijas valstij un tautai, Rīgā
jau 10 gadus darbojas Latvijas 50 gadu Okupācijas muzejs. Tā ekspozīcija
stāsta par Latvijas okupāciju 1940. gadā, Baigo gadu, Nacistiskās Vācijas
okupāciju, otro Padomju okupāciju un neatkarības atgūšanu. Apmeklētāji
var iepazīties ar fotogrāfijām un dokumentiem, kas liecina par svešo
varu politiku un teroru pret iedzīvotājiem, piemiņas lietām, kas vēstī
par dzīvi ieslodzījumā un pretestību svešajām varām. Muzejā
izveidots arī GULAGa nometnes barakas makets.
Daugavpils rajona Bebrenes pamatskolas
desmit 5. klases skolēni pagājušā gadā piedalījās Izglītības
programmas rīkotajā konkursā "Padomju deportācijas mūsu pagastā.
Skolēni bija noskaidrojuši, ka 1949. gadā no Bebrenes pagasta izveda
52 ģimenes ar 173 cilvēkiem, kurus izmitināja uz dzīvi Omskas
apgabalā. Skolēni bija pierakstījuši vairākus pagasta izsūtīto
iedzīvotāju atmiņu stāstus, savākuši fotogrāfijas un pētījuma
noslēgumā dalījās savās pārdomās par paveikto dabu. 5. klases
skolniece Madara: "Es jutos dīvaini. It kā krūtīs sāka kas kņudēt.
Es negribēju ticēt, ka šīs briesmu lietas notika ar latviešiem. Man
nepatika tas, ka cilvēkus veda lopu vagonos. Man negribētos izbraukt
no Latvijas. Krūtīs sirds pukstēja ļoti skumji. Man žēl šo cilvēku."
Savukārt Edgars raksta: "Man likās, ka es esmu bijis Sibīrijā
un strādājis kopā ar šiem cilvēkiem. Es biju ļoti dziļi iegrimis
pārdomās par to, ka aizvestajiem bija lielas ilgas pēc
Dzimtenes." Bebrenes pamatskolas skolēni ieguva Izglītības
programmas atzinību, viesojās muzejā un satika citus pētniekus -
savus vienaudžus no visas Latvijas.
Sadarbība izveidojusies arī citās
jomās. No daugavpiliešiem ir iegūti materiāli muzeja krātuvei. Piemēram,
Vilmas Pļavenieces izsūtījumā lietotais cirvis un zāģis. Viņu
1941. gada deportācijās no Daugavpils izsūtīja uz Krasnojarskas
apgabala Rešotu. Cirvi un zāģi saglabāja un muzejam nodeva Jura
Saulgoža ģimene. Muzejs ir pateicīgs par šādiem dāvinājumiem, jo
tādējādi ir savākta lielākā daļa no apmēram 23 tūkstošus lielās
muzeja krātuves.
2003. ir Okupācijas muzeja 10 gadu
jubilejas gads, kuru muzejs plāno atzīmēt ar vairākiem nozīmīgiem
projektiem. Viens no tiem ir piemiņas zīmes "Melnais
slieksnis" uzstādīšana pie t.s. Čekas mājas Rīgā Stabu ielā,
kur padomju okupācijas gados darbojās valsts drošības iestādes. Čekas
pagrabos tika spīdzināti un nogalināti vairāki simti cilvēku,
daudziem tūkstošiem ar čekas spriedumu ilgus gadus nācās pavadīt
izsūtījumā tālu prom no dzimtās Latvijas. Piemiņas zīme būs veltīta
visiem, kas cietuši okupāciju varu režīmos.
Lai projektu varētu īstenot un jau
14. jūnijā piemiņas zīmi atklāt, nepieciešami Ls 25 000, no tiem
10 000 solījuši ziedot ārzemju latvieši. Pārējos Ls 15 000 iecerēts
savākt telefona ziedojumu akcijā tepat Latvijā. "Melnajam
slieksnim" ir jābūt tautas saziedotai piemiņas zīmei, tādēļ
Okupācijas muzejs uzrunā visas Latvijas iedzīvotājus un lūdz ziedot
Ls 1 piemiņas zīmes izgatavošanai un uzstādīšanai. To var izdarīt,
zvanot pa tālruni 9006884. Okupācijas muzejs būs pateicīgs ikvienam
ziedotājam, jo tikai visiem kopā izdosies saglabāt cietušo piemiņu.
Prezidente cer
sagaidīt atvainošanos par represijām
Sanita
Jemberga
Pieminot 1949.gada 25.martā uz Sibīriju izvestos
42 133 Latvijas cilvēkus, Valsts prezidente Vaira VīķeFreiberga
izteikusi cerību sagaidīt no deportāciju organizētājiem atvainošanos
par nodarīto. Lai gan prezidentes runā valsts nav nosaukta vārdā,
norāde uz Krieviju bija nepārprotama.
«Mūsu valsts (..) nespēs kompensēt cilvēkiem viņu sagandētos
likteņus, sāpes par zaudētajiem bērniem, mātēm, sievām, vīriem
un dēliem. Tas nav nekā atmaksājams. Vēl traģiskāk ir tas, ka līdz
pat šai dienai neesam sagaidījuši atvainošanos no tiem, kas ir morāli
atbildīgi par šiem noziegumiem, līdzīgi kā to pirms dažām dienām
Berlīnē pauda Vācijas prezidents,» runā, kuru prezidentes saslimšanas
ar vīrusu infekciju dēļ otrdien vairākiem simtiem pie Brīvības
pieminekļa pulcējušos nolasīja viņas padomnieks, teikusi V.VīķeFreiberga.
Otrdien pa ikdienas drudzī pulsējošajām Vecrīgas ielām kā vēstures
čūska izvijās represēto gājiens no Okupācijas muzeja līdz Brīvības
piemineklim.
Gājienā šogad piedalījās nepieredzēti daudz politiķu, kas bija
sastājušies gājiena priekšgalā premjers, Saeimas vadība,
ministri, frakciju līderi, izņemot prokrieviski noskaņotos.
«Kad mūs izveda no Ropažu stacijas, bija tāda pati saulaina diena,»
valdot asaras, Dienai saka rīdziniece Biruta Zunde (64), kuru Sibīrijas
ceļā nosūtīja kopā ar māti un divus gadus veco māsu. «Braukt
bija grūti. Vagoni bija apsarmojuši, mati piesala pie dēļiem. Reizi
dienā deva kaut kādas zupas, kas garšoja kā dzira ar hloru. Kad nokļuvām
galā, māsiņa no bada vairs nevarēja staigāt.»
Slepeni sagatavotajā operācijā Krasta banga, kas 24. un 25.martā
notika visās Baltijas valstīs un kulminēja ar 94 000 cilvēku izsūtīšanu,
33 aizrestotos dzelzceļa vagonos no Latvijas aizveda vairāk nekā 13
000 ģimeņu, vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu vecumā līdz 16
gadiem. «Gribējās jau mājās briesmīgi. Es vienmēr skatījos, kur
saulīte riet, un domāju tur tā Rīga ir,» teic B.Zunde.
25.martā komunistiskā terora upuru piemiņas pasākumi notika visā
Latvijā.
Diena,
2003. gada 26. marts.
Deportācija inteliģents nosaukums
noziegumam
Kristīne LANGENFELDE
«Savas piemiņas vietas, kur akmenī iegravēti
bojāgājušo vārdi, ir gan sarkanarmijas kareivjiem, gan vācu karavīriem,
gan leģionāriem, bet represijās cietušajiem tādu joprojām nav. Mēs gribam
ticēt, ka ar domes atbalstu šāda piemiņas siena taps arī Jelgavā,» tā
Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā uzsvēra politiski represēto apvienības
Staburadze vadītājs Ilmārs Uzāns.
«Deportācija inteliģents nosaukums noziegumam,» Māras Zālītes rindas
citēja Jelgavas Jaunā teātra aktrise Zaiga Zariņa, lasot dzeju aģentūras
Kultūra organizētajā piemiņas brīdī Svētbirzē, kur represētie un viņu
atbalstītāji pulcējās, lai atcerētos tās 738 Jelgavas apriņķa ģimenes,
kuras operācijas Krasta banga laikā tika izsūtītas.
I. Uzāns savā uzrunā uzsvēra, ka pirms 54 gadiem 25. martā no Latvijas
kopumā tika izvesti ap 43 tūkstoši iedzīvotāju 1974 vagonos, 33 ešelonos.
«Ja šos vagonus novietotu vienā rindā, tie veidotu kilometriem garu ceļu.»
I. Uzāns atzina, ka joprojām represētajiem Latvijā neiet viegli. «Daudzi
turpina cīnīties par savu īpašumu atgūšanu, no kuriem savulaik viņi ir
izdzīti. Tas atkarīgs no katras pašvaldības un ierēdņiem. Jāatzīst, ka
daudzviet Latvijā represētie ir krietni vien neapskaužamākā situācijā nekā
mēs, jo Jelgavas dome mūs tomēr neaizmirst un atbalsta.»
Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš savā uzrunā uzsvēra, ka latvieši
nekad nav noliekuši galvu terorisma priekšā. «Arī patlaban pasaulē iet bojā
cilvēki, un Latvijas iedzīvotāji šo situāciju var izprast vislabāk, jo paši
reiz piedzīvojuši šādas šausmas. Ir jāsaprot, ka reizēm, lai tautas
nepiedzīvotu tādu postu kā mēs, ir jāprot agresoram teikt stingru nē.»
NRA, 2003-03-27
Atceras komunistiskā terora
upurus
Kristīne LANGENFELDE
Šodien politiski represēto apvienība Staburadze rīko Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītus pasākumus.
Šodien politiski represēto apvienība Staburadze rīko Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītus pasākumus.
Pulksten 14 Svētbirzē pie piemiņas akmens tiks nolikti ziedi un pieminēti 1949. gada martā no Jelgavas izvestie 2097 iedzīvotāji. Pasākumā piedalīsies represēto apvienības Staburadze biedri, kā arī Jelgavas domes un rajona padomes vadība uzrunas teiks domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un rajona padomes priekšsēdētājas vietnieks Ziedonis Caune, aicināti piedalīties arī iedzīvotāji.
Pēc atceres brīža Svētbirzē paredzēts gājiens uz kultūras namu Rota, ziedu nolikšana pie piemiņas akmens, bet vēlāk arī koncerts un dalīšanās atmiņās kultūras namā.
Kā atgādina politiski represēto apvienības Staburadze vadītājs Ilmārs Uzāns,
1949. gada martā operācijā Krasta banga no Latvijas izsūtīti aptuveni 43 000 iedzīvotāju, tostarp no Jelgavas 738 ģimenes, kopā 2097 cilvēki. Deportācijas no Jelgavas organizēja 464 karavīri un ap 500 brīvprātīgo.
Pasākumi deportēto piemiņai tiek organizēti arī vairākās vietās rajonā. Sesavas pagasta bibliotēkas vadītāja Dzidra Šulca informē, ka pašvaldības Pensionāru padome aicina visus iedzīvotājus šajā dienā pulksten 20 komunistiskā terora upuru piemiņai logos aizdegt svecītes. Savukārt Cenu pagasta pašvaldības pārstāvji paredzējuši nolikt ziedus pie Skuju skolas, kur atrodas piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušajiem 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem.
Jelgavas
Rīta Avīze, 2003-03-25
Komunistiskā genocīda upuri visu vēl nav
pateikuši
25. martā, atceroties 1949. gada
deportācijas un pieminot komunistiskā genocīda upurus, pie Limbažu
rajona kultūras nama, kur piemiņas akmens politiski represētajiem,
sapulcējās tie, kam bijusi laime pārnākt, zināt, atcerēties. Piemiņas
brīdī kopā ar politiski represēto saimi Limbažu pilsētas domes
priekšsēdētājs Ojārs Puriņš (no labās), rajona padomes
izpilddirektors Juris Žūriņš un kultūras nama vadītāja Jolanta
Borīte. Par latviešu gaitām Sibīrijā atmiņās dalās Politiski
represēto apvienības rajona nodaļas vadītāja Rita Garklāva
Šonedēļ visā valstī notika atceres pasākumi, pieminot baigo 1949.
gada 25. martu, kad Latvijā sākās iedzīvotāju masveida deportācijas.
Salādēti lopu vagonos, necilvēciskos apstākļos uz Sibīriju tika
izvesti tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju buržuāziskie nacionālisti
un budži - tajā skaitā bērni, sākot no zīdaiņa vecuma, un
sirmgalvji, kuriem šāds ceļš nemaz nebija pa spēkam.
Atceres pasākumā Limbažos pie piemiņas akmens politiski represētajiem
pulcējās prāva grupa pilsētas un apkaimes iedzīvotāju, daļa no
tiem rajonā esošajiem 700, kuri, pārcietuši Sibīrijas postu, ir mūsu
vidū. Piemiņas brīdi atklāja Limbažu kultūras nama direktore
Jolanta Borīte, kas šim notikumam bija atradusi emocionālas dzejas
rindas. Vairāk par notikušo latviešu tautai liktenīgajā dienā
atcerēs pakavējās Politiski represēto apvienības rajona nodaļas
vadītāja Rita Garklāva.
Šopavasar pasaules notikumu kontekstā šim pasākumam bija īpašs
piesitiens, jo, kā, uzrunājot klātesošos, teica Limbažu mērs Ojārs
Puriņš,
miera virs zemes vēl nebūs ilgi. Genocīds pret tautām
diemžēl nav vakardiena, bet arī šolaiku realitāte. Izskanēja arī
rajona padomes izpilddirektora Jura Žūriņa atziņa, ka pagātnē nav
jāatskatās, bet mums jāraugās uz priekšu, nākotnē, meklējot sev
tādu draugu un aizstāvi, kurš nenodod. Katrā gadījumā, ikvienam,
kas šī pavasara saulainajā dienā atnāca ar ziediem godināt un
pieminēt 1949. gada terora upurus, bija daudz vielas pārdomām. Arī
pasākuma saviesīgajā daļā, noklausoties koncertu, ko represētajiem
sniedza Limbažu jaunā audze, un kavējoties atmiņās savstarpējās
sarunās pie tējas tases.
Skaidrīte BALDIŅA. Auseklis - Limbažu rajona laikraksts
|