Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 

Mēs nevaram stāvēt bezdarbībā

Stokholmā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica runu starptautiskajā forumā "Genocīda novēršana: draudi un atbildība". Runas pilns teksts:

Sākumā es gribētu izteikt dziļu pateicību premjerministram Jēranam Pērsonam un Zviedrijas valdībai, kas uzņemās šo svarīgo iniciatīvu apspriest jautājumu par genocīdu — īpaši iznīcinošu masu slepkavību veidu, kas turpina vajāt cilvēci līdz pat šai dienai.

Lai gan daudzām pasaules valstīm šodien ir laime, ka tās pārvalda demokrātiski un plurālistiski politiskie režīmi, kas ciena cilvēka pamattiesības un brīvību, līdz pat šai dienai uz mūsu planētas notiek masu slepkavības, uz ko pamudina naids, teritoriju paplašināšana, alkatība vai vienkārši izdevīgums.

Tāpēc ir tik svarīgi izglītot pasaules sabiedrību tādos forumos kā šis, lai tajos pieņemtās ierosmes izglītotu cilvēkus visā pasaulē par genocīdu, par tā dažādajām formām, par tā iznīcinošajām sekām, ierosinātu un attīstītu starptautiskus mehānismus un iejaukšanās līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tas neatkārtosies nākotnē.

Pašreizējās, nesenās un ne tik senās vēstures piemēri pārliecinoši liecina, ka genocīds notiek vietās, kur varas iestādes praktizē un veicina necilvēcību un ekstrēmismu. Ekstrēmisms parasti veidojas uz nacionāla, etniska, lingvistiska, rasiska, ideoloģiska vai reliģiska pamata, uz sociālām šķiru atšķirībām vai uz minēto faktoru dažādām kombinācijām.

Ekstrēmisms sākas ar pamata gājienu, iedalot cilvēkus divās pretējās nometnēs: "mēs" un "viņi". Tā galējā forma ir dehumanizācija: "mēs esam humāni, viņi tādi nav". Šī atruna dod iespēju apgalvot, ka mēs esam upuri, kam netaisnīgi nodarīts pāri: vīlušies, vajāti, apspiesti, apdraudēti un viņi — tie otrā pusē — ir tie, kas atbildīgi par mūsu ciešanām. Tā vietā, lai censtos labot netaisnības un izlīdzināt domstarpības, risinājums ir vienkārši pretinieku iznīcināšana. Grēkāžu meklēšana kļūst par pirmo soli šajā procesā. Risinājums, ja esat atradis grēkāžus, ir to iznīcināšana. Josifa Staļina nemirstīgie vārdi: ja ir cilvēks, ir problēma, nav cilvēka, nav problēmas. Nav svarīgi, vai jūs esat jauns vai vecs, nav svarīgi, vai ir runa par veselām tautām, ciltīm vai cilvēku kopām. Ja ir cilvēku grupa un kāda problēma, šīs grupas iznīcināšana kļūst par iedomātās problēmas iznīcināšanas veidu.

Mazāk nekā pirms desmit gadiem Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā un citās bijušās Dienvidslāvijas daļās (un tas ir tepat Eiropas kontinentā) simtiem tūkstošu nevainīgu civiliedzīvotāju tika nogalināti tikai tāpēc, ka bija dzimuši iedomāti "nepareizajā" etniskajā vai reliģiskajā grupā. Tāpat kā Ruandā 1994. gadā masu slaktiņos gāja bojā aptuveni 800 000 cilvēku.

Viens no atklātākajiem un ciniskākajiem masveida dehumanizācijas un genocīda piemēriem šajā kontinentā notika Otrā pasaules kara laikā. Nacistu Vācijas reiha rasistiskā ideoloģija un galējā ksenofobija noveda pie holokausta masu slepkavībām, izraisot ebreju un čigānu kopienu gandrīz pilnīgu iznīcināšanu daudzās valstīs, ieskaitot manējo.

No 1940. līdz 1991. gadam mana valsts, Latvija un tās Baltijas kaimiņzemes piedzīvoja nepieredzētu cilvēku zaudējumu nacistu un Padomju Krievijas okupācijās. Staļina terora laikā desmitiem tūkstošu latviešu, kā arī simtiem tūkstošu un miljonu citu tautību cilvēku tika represēti, ieslodzīti, deportēti un nolemti lēnai un mokošai nāvei piespiedu darba nometnēs Sibīrijā. Genocīdu var īstenot dažādos veidos. To var īstenot ar ieroci, ar nazi vai mačeti, tas var notikt gāzes kamerā, bet to var īstenot arī, liekot mirt lēnā nāvē Sibīrijas plašumos no bada, aukstuma un spēku izsīkuma piespiedu darbā. Iznākums ir tas pats — nāve milzīgā, genocīda mērogā.

Latvija uzskata, ka ANO Konvencijas par genocīdu īstenošanai, kas pieprasa tās parakstītājām valstīm iejaukties genocīda gadījumos, vajadzētu būt enerģiskākai nekā līdz šim. Mēs nedrīkstam un nevaram bezdarbīgi sēdēt, kad tiek pastrādāti noziegumi pret cilvēcību. Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā un Ruandā starptautiskā sabiedrība darīja daudz par maz un daudz par vēlu. Tāpat kā iepriekšējos gadu desmitos tā stāvēja bezdarbībā, kad padomju režīms nogalināja simtiem, tūkstošiem un miljoniem cilvēku Austrumu un Vidus Eiropā, kā arī tik daudz savu tautiešu. Starptautiskā sabiedrība pārāk vēlu reaģēja uz pieaugoši kareivīgā un ksenofobiskā nacistu režīma draudiem.

Mums jāatrod ceļi, kā starptautiskajai sabiedrībai ātrāk un efektīvāk reaģēt nākotnē. Ir daudzi veidi, kā to paveikt. Es ceru, ka šai konferencei tiešām izdosies rast praktiskus ceļus, kā nākotnē mēs varētu iejaukties efektīvāk. Latvija ir gatava piedalīties. Latvija ir gatava darīt, ko tā spēj. Latvija atbalstīja rezolūciju par antisemītismu, ko Īrija ierosināja ANO Ģenerālajā asamblejā 2003. gada septembrī. Latvija ir norīkojusi vienu no saviem cienījamākajiem tiesnešiem darboties Starptautiskajā tiesā Hāgā. Latvija ir gatava darīt vairāk, ja to vajadzēs.

Latvija arī pilnībā atbalsta Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas deputātu ierosinājumu, kas paredz starptautiskas komisijas izveidošanu, lai objektīvi izmeklētu komunistu režīmu ļaundarības Vidus un Austrumu Eiropā. Bez skaidras šo noziegumu izpratnes un to nepārprotamas nosodīšanas Eiropa riskē saglabāt tās vēstures nastu. Mūsdienu un rītdienas Eiropā nav vietas rasismam, neiecietībai, diskriminācijai un ksenofobijai. Tikai saglabājot modru un principiālu nostāju pret šiem sociālajiem ļaunumiem, Eiropa var kļūt tiešām demokrātiska, plaukstoša, stabila un droša.

Mums jāizglīto nākamās paaudzes, lai tās iemācītos novērtēt tādas vērtības kā iecietība, līdzcietība un savstarpējā cieņa. Mums jāveido Eiropa, kas ir apvienota tās dažādībā, mums jāveido pasaule, kas ir apvienota tās cilvēcībā. Mums jāatrod veidi, kā likt saprast cilvēkiem, ka jebkuras cilvēciskas būtnes apzināta nogalināšana ir uzbrukums visai cilvēcei, ka jebkuras cilvēku grupas pazušana uz Zemes ir neatgriezenisks zaudējums visai cilvēcei. Tas ir zaudējums ne tikai attiecīgajai tautai, bet zaudējums mums visiem. Genocīds ir noziegums, genocīds ir civilizācijas nelaime. Mēs nevaram stāvēt bezdarbībā, kad tiek veikts genocīds. Mēs nevaram pagriezt tam muguru, nav pietiekami arī stāvēt un lauzīt rokas par to. Mums jāatrod veidi, kā darīt tam galu. Mums jāatrod veidi, kā iejaukties un iejaukties efektīvi, lai kur un kad tas notiktu uz šīs Zemes.


Valsts prezidente aicina Eiropu izvērtēt komunistiskā režīma noziegumus
Sandra Veinberga

Stokholmā sākusies starptautiskā trīs dienu konference, kas veltīta masu slepkavību novēršanai un modernā laika situācijas analīzei. Konferencē aicinātas piedalīties 58 valstis un 13 starptautiskās organizācijas ar ANO un ES līderpozīcijās. Dažas valstis tiek pārstāvētas visaugstākajā līmenī, tostarp Latvija. Vairākums reprezentantu uz konferenci ieradušies ministru līmenī.

Šāgada konferencei paredzēti divi analītiskie līmeņi: draudu identifikācija un genocīda novēršanas atbildības misija. Kā vienu no nozīmīgākajiem referentiem zviedru mediji uzsver ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu, kas ieradies Stokholmā jau svētdien, sniedzis intervijas SVT analītiskajai svētdienas politiskajai programmai Agenda un piedalījies sarunās ar Zviedrijas premjerministru Joranu Pēršonu. Īpaši tiek gaidīts arī ES ārpolitisko jautājumu līderis Havjers Solana, uzsvērta zviedru Hansa Bliksa (masu iznīcināšanas ieroču ekspertu komisijas vadītājs Irākā), tāpat arī Luisa Moreno Okampo (Starptautiskās krimināltiesas tiesnesis) un Marti Ahtisāri (bijušais Somijas prezidents) līdzdalība.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzstājās konferences pirmajā dienā. Viņas runā tika aplūkoti vairāki genocīda izpausmju un šī procesa novēršanas jautājumi, to skaitā dehumanizācijas un ekstrēmisma avoti, kas panāk iedzīvotāju kategorizēšanu tādos pretnostatījumos kā "mēs" un "viņi", mēģinot pretnostatīt etniskās grupas un atrodot vainīgo visos pārinodarījumos. Prezidente sacīja, ka, neizvērtējot komunistiskā režīma noziegumu smagumu, Eiropa var nosmakt zem vēstures nastas. Viņa arī uzsvēra, ka šodienas pasaulē nedrīkst vairs īstenoties Staļina sacītais: "Ir cilvēks – ir problēma, nav cilvēka – nav problēmas."

Aplinkus aicinājums nosodīt padomju laika represijas radīja zālē trokšņainu viļņošanos, tāpēc V. Vīķe-Freiberga beidza savu uzstāšanos ar aicinājumu meklēt un atrast ietekmīgākas metodes genocīda novēršanai, darīt visu, kas iespējams, lai šos procesus novērstu, un cīnīties par vienotu Eiropu, kurā īpaša vērība tiktu pievērsta jaunās paaudzes izglītošanai par šiem sarežģītajiem jautājumiem.

Šāgada konference ir jau ceturtā un noslēdzošā masu slepkavību, represiju un minoritāšu vajāšanas jautājumiem veltīto globālo Stokholmas konferenču gaitā. Pasākuma iniciatīvas autors ir Zviedrijas premjerministrs Jorans Pēršons. Pirmā konference

2000. gadā bija veltīta holokausta tēmai, un tajā ar runu uzstājās arī V. Vīķe-Freiberga. .

Jēdziens "tautu slepkavības" vai "genocīds" nozīmē "metodisku, nežēlīgu slepkavošanu", kuru Vinstons Čērčils savā 1941. gada radiorunā (par notiekošo Otrā pasaules kara laikā) raksturoja kā "noziegumu, kuram vēl nav nosaukuma".

Noaukuma "genocīds" autors esot Rafaels Lemkins, kas savā grāmatā Axis Rule in Occupied Europé piedāvāja šo formulējumu kā grieķu genos (tauta) un latīņu code (nogalināt) savienojumu.

Genocīds, pēc Lemkina domām, nav tikai masu slepkavības, bet arī "konstruktīvs plāns, kas paredz iznīcināt veselas tautas". Pēc Otrā pasaules kara Lemkins sāka cīņu par to, lai tautu slepkavības tiku traktētas īpaši nosodoši, un tāpēc 1948. gadā tika pieņemta ANO genocīda konvencija.

Pagaidām šai konvencijai ir pievienojušās 133 valstis, taču noziegumu skaits nesamazinās. Genocīds juridiski tiek traktēts kā noziegums pret cilvēcību, kas tiek pakļauts sodam arī miera apstākļos. Taču jāatzīmē, ka konvencijā netika iekļauta politisko un sociālo grupu iznīcināšana (pakļaujoties toreizējam Padomju Savienības spiedienam), kas nozīmē, ka, piemēram, divu miljonu cilvēku masveida noslepkavošana Kambodžā Pola Pota režīma laikā joprojām netiek traktēta kā genocīda politikas izpausme. Pirmais notiesātais šajā jomā bija Tabas pilsētas mērs Ruandā. 1998. gada 2. septembrī ANO Ruandas tribunāls viņu notiesāja mūža ieslodzījumam par genocīda noziegumu organizēšanu. Tātad 50 gadus pēc pirmās konvencijas pieņemšanas ANO.

Diskutabls, protams, ir jautājums, ko šo notikumu gaismā spēj panākt Stokholmas konference, kurā politiķi satiekas, lai izteiktos, un pēc tam dodas uz banketu pie Zviedrijas karaļa un uz pieņemšanu Jorana Pēršona noslēguma banketā, notērējot vairākus desmitus miljonus no zviedru nodokļu maksātāju naudas.

"Šis kongress dod mums iespēju atskatīties atpakaļ uz pagātnes genocīdu un izlemt, kādi soļi būtu jāsper nākotnē, lai patiešām nodrošinātu šo procesu neatkārtošanos," uzsvēra pirmdien ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans, piebilstot, ka viņš pagaidām netic, ka nākotnē nenotiks "etniskās tīrīšanas" vai kādas citas genocīda izpausmes, "taču Starptautiskās krimināltiesas klātbūne signalizē, ka tautu slepkavības ir noziegums pret cilvēci un netiks akceptētas arī turpmāk".

Pagaidām bargāko kritiku Stokholmas konference izpelnījusies par to, ka uz konferenci ielūgti gan Krievijas, Izraēlas, Turcijas un Marokas pārstāvji, taču nav uzaicināti piedalīties, piemēram, palestīniešu, čečenu, kurdu vai Rietumsahāras pārstāvji. Sakarā ar šīm iebildēm konferences organizētāji taisnojas, ka konferences mērķis esot "uzrunāt valstis" un "visu pagūt vienas konferences laikā nav iespējams".


Piedalīšanās Stokholmas starptautiskā forumā “Genocīda novēršana: draudi un atbildības”
 26.01.2004

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā starptautiskajā forumā “Genocīda novēršana: draudi un atbildības” (“Preventing Genocide: Threats and Responisibilities”) aicināja Eiropu izvērtēt komunistiskā totalitārā režīma noziegumus. Runājot foruma atklāšanā pēc ANO ģenerālsekretāra Kofi Anana un Zviedrijas premjerministra Jorana Pēršona, prezidente sacīja, ka, neizvērtējot komunistiskā režīma noziegumu smagumu, Eiropa var nosmakt zem vēstures nastas. Prezidente arī uzsvēra, ka šodienas pasaulē nedrīkst vairs īstenoties Staļina sacītais: “Ir cilvēks - ir problēma, nav cilvēka – nav problēmas”. “Vēsture rāda, ka cilvēku var nogalināt dažādi – ar pistoli, nazi, mačeti, gāzes kamerām, bet arī nomērdēšana badā un aukstumā ir nežēlīgs ierocis, un šie ieroči tika lietoti no nacistiskā un komunistiskā okupācijas režīmu puses pret tūkstošiem Baltijas valstu iedzīvotāju represijās, izsūtīšanās un citādi,” viņa teica. Prezidente pauda Latvijas noteikto atbalstu Eiropas parlamentārās asamblejas deputātu iniciatīvai izveidot komisiju komunistiskā režīma izvērtēšanai.

 Prezidente atzīmēja, ka visām valstīm pasaulē šodien teorētiski būtu iespējams tikt pārvaldītām demokrātiskā ceļā, un būtiska nozīme demokrātijas veicināšanā pasaulē ir izglītībai. Ir jāizmanto visas iespējas, lai pasaules sabiedrība iegūtu informāciju un izpratni par to, kas ir genocīds, totalitārs režīms un to dažādās izpausmes, lai sekmīgāk rastu veidus, kā no tām izvairīties nākotnē, uzsvēra V.Vīķe-Freiberga, norādot, ka vēl šodien pasaulē ir sastopamas dažādas diskriminācijas, autoritārisma, neiecietības izpausmes ideoloģijas, etniskās piederības, sociālo atšķirību, rases, dzimuma, reliģiskās piederības dēļ. V.Vīķe-Freiberga runā minēja vēl nesen notikušos konfliktus Kosovā, Bosnijā-Hercegovinā, kur “mierīgie iedzīvotāji cieta tādēļ, ka bija piedzimuši etniski “nepareizā” vietā”.

 Latvijas valsts vadītāja vērsa uzmanību uz neseno konfliktu Ruandā, akcentējot nepieciešamību pasaules valstu sabiedrībām efektīvāk un ātrāk iesaistīties, lai aizsargātu mierīgo iedzīvotāju tiesības. “Mēs nedrīkstam būt pasīvi, kad pasaulē notiek tādas lietas,” prezidente sacīja, atzīmējot, ka starptautiskā palīdzība Ruandai bija novēlota.

 Uzsverot humānisma vērtību paplašināšanas nozīmi, V.Vīķe-Freiberga noslēgumā aicināja pasaules sabiedrību uz jaunu praktisku preventīvu rīcību īstenošanu nolūkā nepieļaut jau reiz pagātnē piedzīvoto necilvēcību. “Mums ir jāveido pasaule, kas ir vienota savā cilvēcībā. Uzbrukums vienai cilvēku grupai ir uzbrukums visai cilvēcei, tāpēc ir jāatrod veidi, kā praktiskā un preventīvā veidā pielikt punktu noziegumiem pret cilvēci,” sacīja prezidente.

 Šī konference, kurā piedalās 50 valstu pārstāvji, ir noslēdzošā četru Zviedrijas valdības rīkoto konferenču ciklā par dažāda veida neiecietības izskaušanu pasaulē. Prezidente 2000.gadā uzstājās pirmajā Zviedrijas valdības rīkotajā konferencē par holokaustu, kur viņa runāja par vispārcilvēcisku vērtību un morāles jautājumu nozīmi, lai izvairītos no tendencēm pasaulē, kas saistītas ar dažādām neiecietības izpausmēm.

NRA, 2004.g. 27. janvārī


Diskutē par genocīda novēršanu

Pirmo starpvaldību konferenci par genocīda novēršanu vakar Stokholmā atklāja ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans. Konferencē piedalās arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Uzaicinājumi piedalīties šajā konferencē, kas notiek desmit gadus pēc genocīda Ruandā, nosūtīti 58 valstīm un 13 starptautiskām organizācijām.

Konferences norisi draud apēnot Izraēlas un Zviedrijas strīds par Izraēlas vēstnieka uzbrukumu Stokholmas mākslas galerijā eksponētai instalācijai, kurā bija ietverts palestīniešu teroristes pašnāvnieces attēls. Zviedrija, protestējot pret šādu Izraēlas vēstnieka rīcību, izsauca viņu uz Ārlietu ministriju sniegt paskaidrojumus. Izraēla, kas šo instalāciju uzskata par antisemītisku, konfliktā aizstāvēja savu vēstnieku. Izraēla sākumā draudēja šā incidenta dēļ boikotēt genocīda novēršanas konferenci, taču beigās piekrita nosūtīt nelielu delegāciju. Sākumā bija plānots, ka šo delegāciju vadīs Izraēlas prezidents Moše Kacavs, taču pēc šā konflikta viņš uz konferenci Stokholmā nav devies.

Šī ir pirmā tāda veida starpvaldību konference kopš 1948. gada, kad ANO pieņēma rezolūciju pret genocīdu. Pasaules valstu līderi un zinātnieki konferencē apspriedīs vienu no mūsdienu lielākajām diplomātiskajām un politiskajām problēmām — kā novērst genocīdu un etniskās tīrīšanas. Viens no konferences centrālajiem uzdevumiem ir vienoties par tādu organizāciju kā ANO un Eiropas Savienība lomu iespējamu konfliktu, kas varētu novest pie genocīda un etniskajām tīrīšanām, novēršanā.

Latvijas prezidente, uzstājoties pēc ANO ģenerālsekretāra, aicināja Eiropu izvērtēt komunistiskā totalitārā režīma noziegumus. Latvijas Valsts galva sacīja, ka, neizvērtējot komunistiskā režīma noziegumu smagumu, Eiropa var nosmakt zem vēstures nastas. Prezidente arī uzsvēra, ka šodienas pasaulē nedrīkst vairs īstenoties Staļina sacītais: ''Ir cilvēks — ir problēma, nav cilvēka — nav problēmas.'' ''Vēsture rāda, ka cilvēku var nogalināt dažādi — ar pistoli, nazi, mačeti, gāzes kamerām, bet arī nomērdēšana badā un aukstumā ir nežēlīgs ierocis, un šie ieroči tika lietoti no nacistiskā un komunistiskā okupācijas režīmu puses pret tūkstošiem Baltijas valstu iedzīvotāju represijās, izsūtīšanās un citādi,'' viņa teica. Prezidente pauda Latvijas noteikto atbalstu Eiropas parlamentārās asamblejas deputātu iniciatīvai izveidot komisiju komunistiskā režīma izvērtēšanai.

V. Vīķe-Freiberga norādīja, ka vēl šodien pasaulē ir sastopamas dažādas diskriminācijas, autoritārisma, neiecietības izpausmes ideoloģijas, etniskās piederības, sociālo atšķirību, rases, dzimuma, reliģiskās piederības dēļ. V. Vīķe-Freiberga runā minēja vēl nesen notikušos konfliktus Kosovā, Bosnijā-Hercegovinā, kur ''mierīgie iedzīvotāji cieta tādēļ, ka bija piedzimuši etniski ''nepareizā'' vietā''. Latvijas valsts vadītāja vērsa uzmanību uz neseno konfliktu Ruandā, akcentējot nepieciešamību pasaules valstu sabiedrībām efektīvāk un ātrāk iesaistīties, lai aizsargātu mierīgo iedzīvotāju tiesības. ''Mēs nedrīkstam būt pasīvi, kad pasaulē notiek tādas lietas,'' prezidente sacīja, atzīmējot, ka starptautiskā palīdzība Ruandai bija novēlota.

BNS,  2004. gada 27. janvāris


Zurofs prezidentei aizrāda par viņas izteikumiem 

Jeruzalemes Simona Vīzentāla centra direktors Efraims Zurofs pa elektronisko pastu nosūtījis vēstuli Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kurā aizrādījis, ka, uzstājoties pret holokaustu un genocīdu vērstā konferencē Stokholmā, viņa atļāvusies vēsturiski nekorektus salīdzinājumus, proti, pielīdzinājusi komunistisko genocīdu holokaustam.

Kā ziņo "Latvijas Avīze", Vīķes-Freibergas runu Zurofs pirms dažām nedēļām izlasījis laikrakstā "The Baltic Times" un secinājis, ka galveno uzmanību savā uzstāšanās reizē Stokholmas konferencē prezidente pievērsusi komunistu izdarītajiem noziegumiem.

Prezidente vārdus "holokausts" un "ebreji" pieminējusi tikai vienu reizi un arī tikai tāpēc, lai ilustrētu šausmu darbus, ko 20.gadsimtā pastrādāja komunisti, sakot, ka to īstenotāji ir jāsoda tāpat kā vainīgie holokausta īstenošanā. Tālāk viņš citē prezidentes teikto par nogalinātajiem, represētajiem un uz Sibīriju izsūtītajiem latviešiem un miljoniem citu tautu pārstāvju, kas cietušas no represijām. Bet tūdaļ arī secina, ka šādi secinājumi ir "nesimetrisku vēstures notikumu aplama simetrija", jo prezidente, acīmredzot, vēlējusies pateikt, ka ir bijušas arī citas traģēdijas un upuri.

Zurofs raksta, holokaustu, viņaprāt, Vīķe-Freiberga nav pieminējusi tāpēc, ka bijuši latvieši, kas paši piedalījušies holokausta īstenošanā, bet neatkarīgā Latvija vēl nevienu no tiem nav atmaskojusi un notiesājusi savās tiesās. Šis fakts, pēc Zurofa domām, apdraud latviešu un ebreju sadarbības iespējas nākotnē.

"Es ceru, ka nākotnē konferencēs, kas būs veltītas holokaustam vai genocīdam, Baltijas valstis apraudās kļūdu, ka nav notiesājušas nacistiskos noziedzniekus, bet tās jau būs nelabojamas kļūdas, ko pieļāvuši neatkarīgo Baltijas valstu līderi," secina pazīstamais nacistu mednieks.

LETA, 20. februāris 2004

Zurofs iestrēdzis savās dogmās
Efraima Zurofa e–vēstule ar pārmetumiem Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai ir vēlreizējs atgādinājums, ka mums ir darīšana ar cilvēku, kurš ir pats savu dogmatisko uzskatu gūstā.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home