R E Z O L Ū C I J A par Latvijas Republikas teritorijas nedalāmību.

1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas teritoriju nedalāmā valstiskā vienībā veido Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Šīs teritorijas ārējās valsts robežas noteiktas Latvijas Republikas likumīgās valdības starpvalstu līgumos ar kaimiņvalstu likumīgajām valdībām.

Nevienai neatkarīgās Latvijas Republikas valdībai nav tiesību leģitimēt okupētās Latvijas vietvalžu nelikumīgos darījumus ar okupētājvalsti par Latvijas valsts robežu izmaiņām. Tas neizslēdz iespēju starpvalstu sarunās noteikt kāda Latvijas ārējās robežas posma šodienas faktisko robežlīniju, bet nekādā ziņā tas nav saistāms ar 1920.gada 11.augusta miera līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas PFSR atcelšanu kā spēku zaudējušu. Latvijas Republikai ir jāsaglabā juridiskās tiesības uz visu Latvijas teritoriju, kas nosaka arī Latvijas pilsoņu īpašuma tiesības uz viņiem nelikumīgi okupācijas laikā atsavinātajiem privātīpašumiem Abrenes novadā. Latvijas Republikas valdības uzdevums un pienākums ir rūpēties gan par Latvijas šodienas faktisko robežu sakārtotību un drošību, gan arī par Latvijas pilsoņu interešu ievērošanu un aizsargāšanu kā Latvijas teritorijā, tā arī citā administratīvā valdījumā esošā teritorijā.

Rezolūcija pieņemta LPRA 8.konferencē

(uz Apvienības lapas satura rādītāju) 

R E Z O L Ū C I J A  par īpašuma tiesībām uz Latvijas zemi.

Tā zeme ir mūsu, tas Dieva un Laimas

Latvju tautai sensenis līdzdotais pūrs

Tā zeme ir mūsu, to nedos vairs svešam

Ne zemgals, ne latgals, ne sēlis, ne kūrs.

Šie Viļa Plūdona vārdi arī šodien ir spēkā, lai gan pie valsts varas nokļuvušie mūs nemitīgi cenšas pārliecināt, ka tikai neierobežoti brīvs zemes tirgus, ļaujot Latvijas zemi iegādāties jeb kuram, kam vien ir nauda, spēs izglābt ekonomiskā bankrotā novesto valsti. Mēs esam pārliecināti, ka nevis Latvijas zemes steidzīga izpārdošana, bet saprātīgi organizēts darbs rażošanas atjaunošanā mūsu pilsētās un laukos ir Latvijas nākotnes panākumu ķīla. Mēs uzskatām, ka ne valdība, ne Saeima nav tiesīga izlemt par Latvijas zemes turpmāko likteni, jo zeme ir visas mūsu tautas neatņemama daļa. Tādēļ mēs prasām šo strīdīgo, bet ļoti svarīgo jautājumu nodot izlemt tautas nobalsošanā, ko varētu izdarīt vienlaikus ar Inteliģences Apvienības un Kristīgās Tautas partijas ierosināto parakstu vākšanu jaunā Saeimas vēlēšanu likuma projekta atbalstam.

Rezolūcija pieņemta LPRA 8.konferencē

(uz Apvienības lapas satura rādītāju) 

AICINĀJUMS SAEIMAI

likumīgi nodrošināt iespēju politiski represētajām personām atgriezties mājokļos no kuriem viņi padzīti represiju rezultātā.

Lai likumīgi noteiktu okupācijas laikā politiski represēto personu tiesības un nodrošinātu viņiem reālu iespēju atgriezties savās lauku sētās vai ģimenes mājās pilsētās, no kurienes represētie padzīti represiju rezultātā, LPRA 8. konference ierosina Saeimai papildināt "Likuma par namīpašuma denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Likuma par namīpašuma atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 16.pantu ar norādi : " ja politiski represētā persona kurai atjaunotas īpašuma tiesības uz lauku viensētu vai ģimenes māju pilsētā, vēlas atgriezties savā īpašumā, pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas šis īpašums, gada laikā pēc politiski represētā īpašnieka vai viņa pirmās pakāpes politiski represētā mantinieka pieprasījuma saņemšanas jāatbrīvo attiecīgā lauku sēta vai ģimenes māja pilsētā no tur iemitinātajiem iedzīvotājiem, ierādot viņiem citu dzīvojamo platību".

Aicinājums pieņemts LPRA 8.konferencē

(uz Apvienības lapas satura rādītāju) 

LATVIJAS POLITISKI REPRESĒTO APVIENĪBAS STATŪTI

Reģistrēti Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Sabiedrisko lietu daļā 1993.g. 21.aprīlī , Nr. SO - 0206       Saitā ievietoti 1997. gadā.


I. Latvijas PRA organizācija.
1.Latvijas Politiski Represēto Apvienība (saīsināti LPRA) ir neatkarīga un demokrātiska sabiedriska organizācija, kas savā darbībā vadās no humāniem principiem, ievēro Latvijas Republikas likumus, šos Statūtus, organizācijas Programmu un Deklarāciju. LPRA darbojas Latvijas Republikas teritorijā.
2.LPRA organizāciju veido pagastu, pilsētu, novadu un rajonu represēto personu teritoriālās struktūrvienības (klubi, biedrības, nodaļas, grupas, grupu apvienības), kuras labprātīgi apvienojas Latvijas Politiski Represēto Apvienībā un kuru statūti un darbība nav pretrunā ar LPRA statūtiem. LPRA struktūrvienības drīkst apvienoties reģionālās apvienībās, kuras pārstāv šīs struktūrvienības LPRA Koordinācijas padomē.
3.Katra represēto personu struktūrvienība izstrādā savus statūtus un kopā ar dibināšanas protokolu iesniedz tos LPRA valdei reģistrācijai. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, pēc valdes priekšlikuma LPRA Koordinācijas padome ar balsu vairākumu uzņem attiecīgo struktūrvienību par pilntiesīgu LPRA dalībnieci.
4.Atsevišķas LPRA struktūrvienības pārtrauc savu darbību, reorganizējas vai citādi pārveidojas pēc savas iniciatīvas vai ar LPRA konferences lēmumu.
5.Par LPRA pastāvēšanas un darbības jautājumiem lemj LPRA konference, kura tiek sasaukta ne retāk kā reizi gadā. ārkārtējo konferenci sasauc pēc Koordinācijas padomes lēmuma, ja to pieprasa 51% reģistrēto struktūrvienību, LPRA priekšsēdētājs vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
II. Latvijas PRA darbības pamatnostādnes, uzdevumi un mērķi.
6.LPRA savā darbībā balstās uz ANO Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju, ANO Starptautisko Paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām, Starptautisko Paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Helsinku Nobeiguma aktu, Vīnes Nobeiguma dokumenta principiem un Latvijas Republikas Satversmi un risina visus ar represijām saistītos jautājumus :
- ar struktūrvienību starpniecību uzskaita represētos Latvijas iedzīvotājus;
- apzina represēto likteņus, nometinājuma un apbedījumu vietas ;
- skaidro represiju cēloņus, veidus un to sekas cilvēku un tautas likteņgaitās;
- veicina vēsturiski dokumentētu un literāru atmiņu vākšanu un saglabāšanu;
- nodrošina represiju upuru mūžīgas piemiņas saglabāšanu ;
- organizē juridisku un cita veida palīdzību represētajiem;
- iestājas par starptautiskās tiesas - tribunāla (Nirnberga 2) izveidi komunistiskā režīma tiesāšanai;
- pieprasa LR valdībai nodrošināt represiju rezultātā zaudētā īpašuma un ieslodzījuma un nometinājumā nostrādātā darba patiesās vērtības kompensēšanu.
7.Savu mērķu sasniegšanai LPRA sadarbojas ar valsts, sabiedriskajām, politiskajām un reliģiskajām organizācijām vai apvienībām un privātpersonām kā Latvijas Republikas teritorijā, tā arī aiz tās robežām, ja to darbības mērķi un metodes nav pretrunā ar LPRA Programmu un Deklarāciju

. III. Latvijas PRA biedri, to tiesības un pienākumi
8.Par LPRA biedru var kīū jebkurš Latvijas pilsonis, kas sasniedzis 16 gadu vecumu, kas atzīst LPRA Statūtus, Programmu un Deklarāciju un brīvprātīgi nolemj darboties kādā no LPRA struktūrvienībām, izņemot bijušos komunistiskās partijas funkcionārus un visu līmeņu VDK darboņus.
9.Par LPRA biedru uzņem attiecīgā struktūrvienība pēc individuāla iesnieguma, aizpildot uzskaites kartiņu. LPRA biedriem tiek izsniegta vienota parauga biedra karte. Struktūrvienībām, pamatojoties uz LPRA Statūtiem ir tiesības noteikt papildinājumus kārtībai, kādā biedrs tiek uzņemts attiecīgajā struktūrvienībā. Tiesības un pienākumus biedri realizē caur struktūrvienībām, kuras veido Latvijas PRA
. 10.Latvijas PRA biedra tiesības ir:
- izvirzīt un būt izvirzītam LPRA vēlētos amatos ( izņemot bijušos komunistu partijas biedrus vai VDK darboņus);
- apspriest LPRA vadošo institūciju darbību un izteikt priekšlikumus;
- piedalīties LPRA pasākumos; - apstrīdēt Koordinācijas padomē jebkuras atsevišķas struktūrvienības lēmumus par biedra uzņemšanu vai izslēgšanu (koordinācijas padomes lēmumu var apstrīdēt konferencē);
- izmantot LPRA informāciju, juridiskos vai sociālos pakalpojumus; - iesniegt ierosinājumus vai citus dokumentus valsts institūcijās un masu informācijas līdzekļos LPRA vai tās struktūrvienību vārdā tikai pēc saskaņošanas attiecīgajā LPRA līmenī; - realizēt savas politiskās intereses Latvijas Republikā reģistrētajās politiskajās organizācijās (partijās). 11. LPRA biedru pienākumi : - ievērot Latvijas Republikas likumus;
- ievērot LPRA un savas struktūrvienības statūtus, aktīvi darboties LPRA Deklarācijas un Programmas realizēšanā;
- maksāt biedru naudu, kuras apmēru nosaka attiecīgā struktūrvienība;
- atbalstīt LPRA biedrus un politiski represētos, sniedzot tiem iespējamo morālo un cita veida palīdzību;
- pildīt augstākstāvošo LPRA institūciju un savas struktūrvienības lēmumus;
- iespēju robežās iesaistīt LPRA jaunus biedrus.
12. LPRA biedra darbības pārtraukšana
- LPRA biedrs drīkst izstāties no organizācijas pēc paša vēlēšanās, paziņojot par to savai struktūrvienībai
- LPRA biedru var izslēgt no struktūrvienības, ja viņa rīcība ir pretrunā ar LPRA Statūtiem, Programmu un Deklarāciju, kā arī par organizācijas diskreditēšanu;
- par LPRA biedru vienlaicīgi var būt tikai vienā struktūrvienībā.

IV. Latvijas PRA institūcijas
13. Latvijas PRA konference - organizācijas augstākā lēmējinstitūcija
- pieņem vai maina LPRA Programmu, Deklarāciju, Statūtus un rezolūcijas, atstājot Koordinācijas padomei tiesības veikt nebūtiskas (redakcionālas) izmaiņas, ja to prasa LR likumdošana;
- ievēlē atklātā balsošanā LPRA priekšsēdētāju un viņa vietnieku uz diviem gadiem un ir tiesīga atsaukt tos pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās;
- apstiprina LPRA Koordinācijas padomes personālo sastāvu un pilnvaras;
- nosaka LPRA revīzijas komisijas skaitlisko sastāvu un, atklāti balsojot ievēlē to;
- apstiprina Koordinācijas padomes un revīzijas komisijas darbības pārskatus;
- apstiprina LPRA emblēmu un karogu;
- apstiprina LPRA Goda tiesas skaitlisko sastāvu un atklāti balsojot ievēl to;
- pieņem jebkuru lēmumu par LPRA darbību, kas nav pretrunā ar LR likumiem un šiem Statūtiem.
14. Konference ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās ne mazāk kā 50 % + 1 izvirzīto delegātu. LPRA priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, Koordinācijas padomes locekļi, Goda tiesas locekļi, valdes locekļi un revīzijas komisijas locekļi konferencē piedalās ar balss tiesībām arī tad, ja tie nav ievēlēti kā konferences delegāti.
15. Vispārīgus jautājumus konference lemj ar vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumi par izmaiņām Statūtos stājas spēkā, ja par tiem nobalso 2/3 konferences delegātu. Par ievēlētām vadošos LPRA amatos uzskatāmas personas, kas atklātā balsošanā saņēmušas vienkāršu balsu vairākumu. Konferencē pieņemtie lēmumi ir obligāti pildāmi visām LPRA struktūrvienībām un vēlētām personām.
16. Konferenci organizē valde. Tās sasaukšanas vietu, laiku, darba kārtības projektu un delegātu kvotu apstiprina Koordinācijas padome ne vēlāk kā mēnesi pirms konferences un par to paziņo struktūrvienībām. Konferences delegātus pēc noteiktās kvotas izvirza LPRA struktūrvienības.
17. Latvijas PRA Koordinācijas padome (pilnvaroto pārstāvniecība):
- darbojas konferenču starplaikā kā augstākā lēmējinstitūcija;
- realizē konferenču lēmumus, kā arī koordinē darbību Statūtos, Programmā un Deklarācijā noteikto mērķu sasniegšanai;
- uzņem LPRA jaunas struktūrvienības;
- atklātā balsošanā ievēlē LPRA valdes priekšsēdētāju;
- apstiprina valdes personālo sastāvu, kuru ieteic priekšsēdētājs; priekšsēdētāja maiņas gadījumā valde atkāpjas; - noklausās un vērtē valdes darbības pārskatus;
- apstiprina Goda tiesas nolikumu un lēmumus.
18. LPRA Koordinācijas padome veidojas no struktūrvienību izraudzītiem pārstāvjiem, kurus tās ir tiesīgas atsaukt un nomainīt pēc saviem ieskatiem.
19. LPRA Koordinācijas padome ir koleģiāla institūcija, kura savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu no klātesošo locekļu skaita
. 20. Latvijas PRA Goda tiesa
: - izskata un novērtē morāli ētiska rakstura konfliktus visos LPRA līmeņos;
- darbojas saskaņā ar izstrādātu nolikumu par Goda tiesu;
- piedalās pēc savas iniciatīvas vai uzaicinājuma jebkuras LPRA institūcijas vai struktūrvienības sanāksmē.
21. Latvijas PRA valde - Koordinācijas padomes izpildinstitūcija
- organizē LPRA konferenču un Koordinācijas padomes lēmumu izpildi;
- izstrādā un organizē LPRA pastāvīgās darbības plānus, budžeta projektus, to izpildi un pārskatus;
- pārvalda LPRA mantu;
- apstiprina valdes atbildīgo sekretāru un grāmatvedi;
- organizē komisijas pastāvīgu vai īstermiņa uzdevumu veikšanai un vada to darbu;
- pieņem vai atbrīvo algotus darbiniekus un nosaka tiem algas pastāvošā budžeta ietvaros;
- izrauga LPRA pārstāvjus un delegācijas dažādiem pasākumiem;
- valdes sēdes ir atklātas un lemt tiesīgas, ja tajās piedalās puse plus viens no apstiprinātajiem valdes locekļiem.
22. Latvijas PRA revīzijas komisija
- ievēlē no sava sastāva revīzijas komisijas priekšsēdētāju un sekretāru;
- pārbauda LPRA finansu dokumentāciju un darbības atbilstību Statūtiem, kā arī sūdzību gadījumos ir tiesīga pārbaudīt jebkuras LPRA struktūrvienības darbības atbilstību;
- sagatavo un iesniedz Koordinācijas padomei un LPRA konferencei ziņojumus par budžeta izpildi, finansiālo darbību un Statūtu ievērošanu;
- pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.
23. LPRA revīzijas komisijas locekļi nevar vienlaikus pildīt citus vēlētus vai algotus amatus LPRA vadības institūcijās
. 24. Latvijas PRA priekšsēdētājs un viņa vietnieks
- pārstāv LPRA valsts iestādēs, organizācijās un pašvaldību struktūrās;
- koordinē Latvijas PRA sadarbību ar citām organizācijām un apvienībām kā Latvijā, tā arī ārpus tās;
- vada LPRA Koordinācijas padomes sēdes.

V. Latvijas PRA tiesiskais stāvoklis, atribūtika un finanses.
25. Latvijas PRA ir juridiska persona, kas saskaņā ar šiem Statūtiem un Programmu, likumdošanā noteiktā kārtībā īsteno visāda veida juridiskus aktus un saimnieciskus darījumus.
26. Latvijas PRA ir tiesīga atvērt kontus bankās. Par tās finansu darbību atbild LPRA valdes priekšsēdētājs un grāmatvedis.
27. Latvijas PRA mantu un finanses veido biedru naudas iemaksas 15% apmērā no katras struktūrvienības biedru gada iemaksām, atsevišķu personu vai juridisku personu ziedojumi un citi ienākumi, kas nav aizliegti ar likumu, kā arī valsts budžeta asignējumi. Latvijas PRA finansu dokumentus paraksta valdes priekšsēdētājs un grāmatvedis.
28. Rīkoties ar LPRA mantu, finansu līdzekļiem, veikt saimnieciskus darījumus vai saņemt un sadalīt dāvinājumus drīkst tikai saskaņā ar LPRA valdes lēmumu tās pilnvarota persona.
29. Latvijas PRA veic publisku darbību, kas nav pretrunā ar spēkā esošiem likumiem. Brīvi izplata informāciju par savu darbību, izveido savus preses izdevumus, organizē mītiņus, demonstrācijas un sapulces publiskās vietās.
30. Latvijas PRA ir sava konferences apstiprināta atribūtika, apaļais zīmogs ar emblēmu un noteikta parauga spiedogs.
31. Latvijas PRA ietilpstošajām struktūrvienībām ir tiesības bū juridiskas personas statusā un darboties autonomi, nepārkāpjot šos Statūtus. Par LPRA ietilpstošas struktūrvienības reģistrāciju LPRA pastāvīgi funkcionējošā institūcija divu nedēļu laikā informē Tieslietu ministriju un attiecīgo pašvaldību, kuras teritorijā izveidojusies struktūrvienība.
VI. Latvijas PRA likvidācija.
32. Latvijas PRA savu darbību izbeidz ar LPRA konferences lēmumu, kurā nosaka LPRA mantas un finansu sadali.
33. Latvijas PRA reorganizācijas gadījumā mantiskie, finansu jautājumi un LPRA nosaukuma un atribūtikas turpmāka izmantošana tiek izlemta LPRA konferencē likumdošanā noteiktajā kārtībā.

(uz Apvienības lapas satura rādītāju)