Noziegumi pret cilvēci   Crimes against Humanity


Otrais 
pasaules 
 karš  

 

    16. marts un notikumi mūsdienās, kas saistās ar šo datumu

    Igauņu filma par latviešu leģionāriem http://www.youtube.com/watch?v=rvmTm4l025k

    BRĪVPRĀTĪGIE NĀVINIEKI Otrajā pasaules karā

    Mūsu karš tikai sākās
    Trīspadsmit gadu vecumā Egilam Upelniekam jau bija pašam sava šautene un vēlme karot par brīvu Latviju. Līdz kaujām netika, tomēr par matu no nāves kureliešu ziņnesis bijis vairākkārt...

    Grāmatas LATVIEŠU LEĢIONĀRI apskats  LATVIEŠU LEĢIONĀRI. LATVIAN LEGIONNAIRES, Daugavas Vanagi, 2005. g., 431 lpp.

    Latviešu leģiona 15. divīzijas arhīvs,
    kas Otrā pasaules kara beigās aprakts Berlīnē un tagad atgriezies Latvijā
    Leģiona arhīvs atgriežas Latvijā
    Ko liek pārvērtēt leģiona arhīvs
    Pagājis gads, kopš, pateicoties "Latvijas Avīzes" sagādātajai publicitātei, Latvijas valdībai atradās naudas līdzekļi Nīderlandē privāti glabāto latviešu leģiona 15. divīzijas dokumentu iegādei un atvešanai. Vēsturniekiem, sākot darbu ar dokumentiem, jau atklājušās epizodes, kas liek mainīt vienu otru stereotipu par leģionu.

    Pagājuši 60 gadi, kopš Zviedrija PSRS izdeva latviešu leģionārus

    Riņķadancis ap karavīru kapiem
    Jau vairākus gadus Latvija nekādi nespēj vienoties ar Krieviju par tās teritorijā apglabāto Otrajā pasaules karā kritušo latviešu karavīru kapa vietu apzināšanu un sakārtošanu.
    Cita patiesība

    Krievijā iesvētīts piemineklis norvēģu leģionāriem. 1998.gadā, Eiropas vēsturei zīmīgajā 23.augusta datumā iesvētīts piemineklis norvēģu leģionāriem. Tas bija pirmais vācu pusē karojušiem leģionāriem veltītais piemineklis Krievijas teritorijā.
    Nojauc leģionāru pieminekli Igaunijā
    Igaunijā pēc valdības rīkojuma demontēja un aizveda pieminekli Otrajā pasaules karā Vācijas pusē karojušajiem igauņiem, kas 20. augustā bija uzstādīts Lihulas ciematā. Demontāžas laikā izcēlās sadursmes starp iedzīvotājiem un policiju...

    Kam un ko zvērēja latviešu leģionāri?
    Latviešu karavīri cīnījās, lai iznīcinātu boļševismu, apliecina leģionāru zvērests, pārliecināts skolotājs Indulis Ķēniņš

    Leģionāru izdošana Zviedrijā

    Par un pret mobilizāciju

    Pavisam nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja latviešu leģiona 15. divīzijas dokumentu arhīva nonākšana Latvijā. Kara beigās Berlīnē paslēptajiem un tikai šogad no kāda Nīderlandes kolekcionāra par 45 tūkstošiem latu nopirktajiem leģiona dokumentiem ir liela vērtība, jo tie dienu pa dienai dokumentē leģionāru cīņu gaitas. Tomēr šie nebūt nav vienīgie leģiona vēstures oriģināldokumenti, kas pēdējos gados nonākuši Latvijas arhīvu un muzeju krājumos...

    Patiesība par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu
    Latvijas Vēsturnieku komisijas oficiālais viedoklis 2004

    Otrais pasaules karš. Joprojām vēsturnieku viedokļu krustugunīs
    9. maijā, televīzijas reportāžās vērojot, kā ar vecajiem PSRS ordeņiem un medaļām greznojušies kara veterāni Pārdaugavā liek ziedus pie politiski pretrunīgā pieminekļa, atkal bija jādomā par politisko paradoksu...

    LATVIJA OTRAJĀ PASAULES KARĀ Konference Rīgā
    13.06.- 16.06. 1999. g.
    Divas dienas jūnijā
    V. Hermaņa raksts "Dienā" par šo konferenci

    Bezprecedenta gadījums
    1939. gada 14. decembrī par agresiju pret Somiju PSRS izslēdza no Tautu savienības, pirmās starptautiskās organizācijas pasaules vēsturē, kuras uzdevums bija nodrošināt un nostiprināt mieru un drošību. Tautu savienības pastāvēšanas 26 gadus ilgajā vēsturē (1920 — 1946) tas bija bezprecedenta gadījums...

    Latvijas karavīru drāma 1941. gadā
    1940. gada vasarā sevišķu vietu Baltijas okupācijas plānos ieņēma latviešu inteliģences, armijas vadības un komandsastāva iznīcināšanas politika. Staļina un viņa rokaspuišu lēmumi tur nebija spontāni, bet gan apdomāti un mērķtiecīgi gatavoti. Latvijas tāpat kā citu Baltijas valstu armijas karavīrus padomju vara uzskatīja tikai par izskaužamu traucēkli...

    Traģēdija pie Māras dīķa
    1944. gada 19. septembra naktī Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 16, pie Māras dīķa padomju aviācijas uzlidojumā gāja bojā vairāk nekā četrdesmit latviešu jaunieši. Vācu okupācijas vara viņus bija iesaistījusi gaisa spēku palīgdienestā, un, pašiem nezinot, viņi bija kļuvuši par labu mērķi padomju lidmašīnām...

    Uzticīgs latvietis": leitnants Rubenis un viņa vīri
    1944. gada decembrī noslēdzās leitnanta Roberta Rubeņa (1917 – 1944) komandētā bataljona pēdējās cīņas Kurzemē. Rubeņa atsevišķais bataljons turpināja izrādīt pretestību vāciešiem Abavas upes rajonā arī pēc tam, kad 1944. gada 14. novembrī notika ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas štāba un tās galveno spēku apcietināšanas akcija, kuru vadīja augstākais SS un policijas komandieris Ostlandē, SS obergrupenfīrers Fridrihs Jekelns...

    Latviešu kara ziņotāji
    Šoreiz atcerēsimies kādu mazāk zināmu kara laika vēstures lappusi – latviešu kara ziņotāju gaitas pirms sešdesmit gadiem. Viņu vidū bija pazīstamie literāti un publicisti Fricis Dziesma, Andrejs Eglītis, Uldis Ģērmanis, Pēteris Iklavs, Paulis Kalva, Konstantīns Karulis, Dzintars Sodums, Leonards Švarcs, fotogrāfi Leopolds Sīpoliņš, Jānis Tālavs, Nikolajs Uldriķis, mākslinieki Kurts Fridrihsons, Pēteris Glaudāns, Tenis Grasis, Juris Soikans un daudzi citi.

    Avīžnieki – karavīri
    Viena no mazāk zināmām Otrā pasaules kara vēstures lappusēm saistās ar latviešu kara ziņotāju gaitām frontes abās pusēs. "Mājas Viesis" jau rakstīja par kara ziņotāju likteņiem Latviešu leģiona sastāvā. Šoreiz – par latviešu kara ziņotājiem frontes otrā pusē sarkanās armijas rindās.

    Pret abām svešajām varām kara gados
    1939. gada 23. augustā PSRS un Vācija noslēdza Ribentropa—Molotova paktu, kā rezultātā 1940.gadā tika likvidēta Latvijas Republikas valstiskā neatkarība un Otrā pasaules kara gados to pārmaiņus okupēja gan PSRS, gan Vācija. Šī pakta rezultātā kara laikā latviešu karavīri nevarēja aizstāvēt dzimteni savas valsts armijas sastāvā, bet traģiskā kārtā viņiem bija jākaro svešu valstu karaspēkos par to interesēm. Vācija un PSRS "nolika" latvieti karot pret latvieti.

    Ko Murmanskā zina par Latviju?

    Aleksandrs Čapenko ir jaunās paaudzes krievu vēsturnieks, vēstures zinātņu kandidāts jeb, kā teiktu Latvijā, doktors, Murmanskas Valsts pedagoģiskās universitātes vēstures katedras docents. Viņš ir viens no nedaudzajiem krievu vēsturniekiem, kas nodarbojas ar Baltijas 20. gadsimta vēstures jautājumiem, turklāt savos pētījumos, kas nav mazsvarīgi, ievēro objektivitātes principu. 

    Katiņas slepkavība
    No Otrā pasaules kara vēstures nevar izdzēst drausmīgo Katiņas meža slepkavību, kuru slēpa pusgadsimtu un noklusēja Nirnbergas kara tribunālā

    Kureliešu komandieris
    "Starp Latvijas armijas virsniekiem pulkv. Kurelis atzīmējams kā izcili stāvošs ar saviem dziļi attīstītiem un tikpat dziļi norūdītiem kareiviskiem principiem. Kara un revolūcijas gadi ne tikai nav atstājuši ne mazāko bojājošo iespaidu uz viņa morāli, turpretim to ir nospodrinājuši līdz svētumam. Būdams bez mazākās godkārības, viņš pat atzinības saņemšanu par darbu tur par nevajadzīgu – tā Kureli 1921. gadā raksturoja ģenerālis Kārlis Goppers.

    Starp "Negaisu" un "Barbarosu"
    ... Joprojām latviešu pētniekiem un lasītājiem latviešu valodā nav pieejams plašāks vērtējums par Otro pasaules karu. Tas arī novedis pie tā, ka pat vidusskolas vēstures mācību kursā nevar atrast to, kas īstenībā notika mūsu zemē divu lielvalstu savstarpējā grandiozā, reti asiņainā sadursmē par savām izteikti impēriskajām ambīcijām...

    Latviešu leģions kara laika acīm
    16. martā ar Latvijas Okupācijas muzeja jauno izstādi Latviešu leģions kara laika acīm iepazinās 689 cilvēki, pulcinot visvairāk apmeklētāju vienā dienā Okupācijas muzeja 10 gadu pastāvēšanas vēsturē. Izstāde ir veidota ar mērķi norobežoties no pēdējos gados izskanējušām politiskām kolīzijām un paskatīties uz leģionu ar tā laika acīm, nemēģinot kādu slavināt vai nosodīt, bet aicināt iepazīt un mēģināt izprast mūsu pretrunu pilnās Otrā pasaules kara vēstures lappuses...

    Leģions nebija "slepkavu armija"

    Stokholmas universitātes Baltijas studiju katedras pētnieks Kārlis Kangeris ir viens no pazīstamākajiem latviešu leģiona vēstures un arī holokausta pētniekiem. Tikko iznākušajā Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 10. sējumā publicēts K. Kangera raksts par latviešu policijas bataljonu veidošanu 1942. gadā, un mūsu saruna ar vēsturnieku ritēja tobrīd tuvās leģionāru piemiņas dienas noskaņā.

    Igauņu leģiona mantojums
    Šogad aprit sešdesmitā gadskārta, kopš 1944. gada vasarā un rudenī pie Narvas notika asiņainas kaujas, kurās igauņu leģionāri mēģināja atturēt uzbrūkošo padomju karaspēku. Kaislības mūsu ziemeļu kaimiņzemē ap pieminekli igauņu leģionāriem Lihulā, tā uzsliešana un gāšana policijas pavadībā kārtējo reizi atgādinājusi, ka Otrā pasaules kara vēstures ziņā latviešiem un igauņiem kopīgā netrūkst...

    Turpinājuma karu atceroties
    Šovasar somi atcerējās bargās cīņas uz austrumu robežas, kad pirms 60 gadiem izdevās atsist padomju armijas uzbrukumu. Cīņu vietās un kapos abās pusēs robežai notika dažādi atceres pasākumi. Septembrī aprit 60 gadi kopš pamiera noslēgšanas starp Somiju un Padomju Savienību.

    Arī viens ir karotājs
    1939.gada 30.novembrī, Padomju Savienība sāka bombardēt Helsinkus. Ierauta Ziemas karā, Somija tomēr nekļuva par padomju republiku. Kur mēs viņus raksim? — esot izsaucies maršals Karls Gustavs Mannerheims, uzzinājis, ka viņa zemē Somijā iebrukušas 25 padomju divīzijas...

    Latvijas liktenis lielvalstu spēlē
    ASV, Lielbritānijas un PSRS — līderi satikās Teherānas konferencē (1943. gada 28. novembrī — 1. decembrī). Pamatojoties uz līdz šim mazāk zināmām vēstures liecībām, ir pamats uzskatīt, ka Baltijas politiskajai nākotnei būtiska bija F. D. Rūzvelta un J. Staļina privātā saruna 1. decembrī. Tās gaitā Rietumu sabiedrotie nodemonstrēja galīgo izšķiršanos par to, ka pēckara Eiropas politiskajā kartē Latvija, Lietuva un Igaunija paliks PSRS sastāvā.

    Vēstures baltie plankumi par šaušalīgāko traģēdiju Baltijas jūrā
    Kāpēc arī Liepājā lepojās ar kuģi "Wilhelm Gustloff" nogremdējušās zemūdenes kapteini Aleksandru Marinesko

Latvijas vāciešu izceļošana
Ārzemju vāciešu izceļošanas akcijas pieder pie Otrā pasaules kara savdabīgākajām parādībām. No 1939. līdz 1944. gadam Vācijā pavisam ieradās 770 577 vācu tautības izceļotāji. Lielāko daļu no viņiem nometināja 1939. gada rudenī anektētajos Polijas rietumu novados...

    Kāpēc Lietuvā nebija leģiona?
    Lai labāk izprastu atšķirīgo Lietuvas pieredzi leģiona veidošanā, ir jāanalizē gan dažādi vācu okupācijas varas politiski, rasistiski, militāri, saimnieciski apsvērumi, gan arī atšķirības Baltijas tautu mentalitātes, reliģijas un valstiskuma attīstības gaitā. Atbilde uz jautājumu, kāpēc Lietuvā nebija leģiona, nebūt nav viennozīmīga.

    Cerības, kas nepiepildījās
    1942.gadā notikumi frontē sāka risināties nacistiskajai Vācijai nelabvēlīgi. Sāka pietrūkt dzīvā spēka resursu.  SS ģenerālis G.Bergers ierosināja karam izmantot "neģermāņu asinis" austrumu apgabalos...

    Staļina kļūdainie lēmumi
    Par Padomju Savienības politiskās un militārās vadības kļūdām. Pētnieki ir secinājuši – ja PSRS nebūtu sabiedroto atbalsta, milzīgu cilvēku un materiālo resursu, ja tik nopietni nekļūdītos arī Hitlers, kara iznākums varēja būt citāds. Izcilākais nacistu ģenerālfeldmaršals Ērihs fon Manšteins ir teicis – bez Hitlera vērmahts būtu uzvarējis karu austrumos. Taču tā jau ir nenotikušā vai alternatīvās vēstures sfēra...

    Trauslā neitralitāte
    1939. gada 1. septembrī ar Vācijas armijas iebrukumu Polijā sākās Otrais pasaules karš, kas kļuva liktenīgs arī Latvijas neatkarībai. Kara sākumā Baltijas valstīm praktiski nebija lielvalstu drošības garantiju, nebija arī vērā ņemamas, nopietnas savstarpējas sapratnes. Šajā sarežģītajā situācijā to autoritārie vadoņi vienīgo izeju saskatīja neitralitātes pasludināšanā...

    Polija starp diviem agresoriem
    1939. gada 1. septembrī ar Vācijas uzbrukumu Polijai sākās II pasaules karš. Tās bija tiešas sekas pirms nedēļas — 23. augustā — noslēgtā padomju un vācu neuzbrukšanas līguma slepenajam protokolam

    Ar trejžubura zīmi
    Runājot par Baltijas valstu vienotajām likteņgaitām, mēs parasti neiedomājamies, ka tepat netālu ir valsts, kuras vēstures epizodes šķiet pārsteidzoši līdzīgas: tā pati vēlme pēc pašnoteikšanās, cīņa ar okupētkārām varām un beidzot — neatkarība. Tā ir Ukraina

    Cita karstā vasara
    Pirms 60 gadiem Latvijai pāri gāja fronte — 1944.gada vasarā galvenie lauku darbi bija sliežu uzaršana, pienotavu spridzināšana, tranšeju rakšana un kritušo aprakšana — ja tam pietika laika.. Varbūt leģions noturēs Rīgu? Varbūt Latvija pasludinās neatkarības atjaunošanu un vienlaikus karos pret vāciešiem un krieviem? Varbūt Latviju sadalīs padomju un rietumu zonās? Tās ir tikai dažas no utopiskajām idejām un iespējamībām, kas nodarbināja ļaužu prātus Latvijā...

    Kurzemes katla žņaugos
    Krievi Latvijā ienāca 1944. gada 18. jūlijā pie Šķaunes. Jūlijā – septembrī notika 1927. un 1928. gadā dzimušo jaunekļu iesaukšana gaisa spēka izpalīgos. Tā bija kārtējā vāciešu nodevība pret latviešu tautu. Tikai krievu straujā virzīšanās uz rietumiem būtībā paglāba Aizvīķu jaunekļus, t.sk., šo rindu autoru no dienesta vācu armijā... Alfrēda Lejas raksts.

    Vasara, kad mainījās okupanti
    Kopš vācu un padomju okupācijas maiņas 1941. gada vasarā pagājis vairāk nekā pusgadsimts, tomēr vēsture vēl arvien nedod atbildes uz daudziem jautājumiem – kas, kad, kāpēc...

    Četri stāsti par Rīgu
    1944. gada 13. oktobrī – Latvijas galvaspilsēta Rīga piedzīvoja kārtējo varu maiņu. Vācu karaspēkam atkāpjoties, Rīgā ienāca sarkanā armija. Šajās dienās notikušo vēl šodien vieni sauc par atbrīvošanu, citi – par okupāciju. Militāro norišu ēnā līdz šim, šķiet, ir palikuši tā laika rīdzinieku likteņi. Ne viss ir zināms arī par latviešu karavīriem, no kuriem vieni bija spiesti atstāt Rīgu, bet otri iesoļoja Latvijas galvaspilsētā, juzdamies kā tās atbrīvotāji.

    Rīga no rokas rokā
    Pēc dažām dienām pienāks 13. oktobris, ko tā rīdzinieku daļa, kam vēl pēc inerces dārgi padomju gadi, centīsies atzīmēt kā "Rīgas varonīgās atbrīvošanas dienu no fašistiskajiem iebrucējiem". Atļaušos apgalvot, ka vairākumam Rīgas pilsoņu 60. gadadiena kopš padomju karaspēka iesoļošanas pilsētā 1944. gadā paliks vienaldzīga. Toreiz vienas nakts laikā vācieši bija prom, bet sarkanā armija klāt. Vieni okupanti bez kaujas nomainīja otrus – no militārā viedokļa absolūti nenozīmīga epizode Otrā pasaules kara gaitā. Lai ko arī apgalvotu padomju laika vēstures piekritēji, 1944. gada 13. oktobrī nenotika nekas tāds, kādēļ Pārdaugavā vajadzētu būvēt tik grandiozu monumentu...

    Latviešiem kapitulācija – traģēdija un prieks
    1945. gada 8. maijā pulksten 14.00 ieroči apklusa vienā no pēdējām Otrā pasaules kara frontes līnijām Eiropā – Kurzemē. Vācija bija sakauta un arī vācu armiju grupas "Kurzeme" pavēlnieks ģenerālpulkvedis Hilperts izdeva kapitulācijas un karadarbības pārtraukšanas pavēli. Klusums iestājās arī padomju pusē. Kurzemē kapitulēja 42 vācu ģenerāļi, 8083 virsnieki un 181 032 karavīri, viņu vidū ap 14 000 latviešu. Kādas ir viņu atmiņas?

    Zaudētās dzimtenes simbolu meklējot
    Tālu, tālu Flandrijas purvā pie Ziemeļjūras gar Brīvības pieminekli plecu pie pleca parādē iet gūstekņu divīzija. Vācu frenčos un angļu biksēs. Cauriem apaviem, nodilušiem mēteļiem. Apzīmogoti lieliem, melniem ielāpiem. Bet piemineklis ir mazs. Pat ne cilvēka augstumā. Gūstekņu rindas piestājas, brīdi klusēdamas noliec galvas un aiziet tālumā…" – šādi Latvijas valsts proklamēšanas gadskārtas atzīmēšanu 1945. gada 18. novembrī Zēdelgemas gūstekņu nometnē atceras Dzintars Kiršteins savā dokumentālajā atmiņu romānā "Kaliet sirdis akmenī, brāļi!" (izdots Bruklinā 1969. gadā).

    Paraugprāva Rīgā. «Mazajai Nirnbergai» – 60
    1946. gada sākumā slavenā Nirnbergas procesa laikā Rīgā tāpat kā arī citās PSRS pilsētās norisinājās tiesas prāva. Tajā apsūdzēja vietējos ievērojamākos nacistu barvežus, no kuriem pazīstamākais bija augstākais SS un policijas vadītājs Ostlandē un Ziemeļkrievijā obergrupenfīrers Fridrihs Jekelns. 1946. gada 3. februārī Uzvaras laukumā izpildīja pēdējo publisko nāves sodu Rīgā, pakarot septiņus vācu ģenerāļus...

    Latviešu likteņi sarkanajā armijā
    Izpētot iepriekš slepenus arhīvu dokumentus, karavīru vēstules, dienasgrāmatas un memuārus, zinātniekiem ir izdevies atklāt līdz šim mazāk zināmus faktus, kritiski izvērtējot savulaik padomju vēstures grāmatās rakstīto...

    Atskatīšanās uz aizgājušo karu
    INGRĪDA SOKOLOVAS, bijušās padomju armijas gvardes vecākās leitnantes raksts

    Zigurds Mežavilks: Kam skanēs fanfaras 9. maijā?

    Par latviešu leģionāriem Nirnbergas tiesu pils un cietuma apsardzē. Ilmāra Knaģa raksts

    Patiesību par leģionāriem meklējot
    Bieži vien diskusijās vieni uzsver tikai leģionāru cīņu par brīvu Latviju, citi, gluži pretēji, lamā tos par "fašistiem" un "esesiešiem". Jāatzīst, ka leģionam ir gan savas gaismas, gan ēnas puses. Izceļot vienu, noklusējot otru, mēs turpinām sekot padomju un nacistu propagandai un veidojam mītus. Noskaidrot realitāti vissvarīgāk pirmām kārtām ir mums pašiem.

    Ulda Kurzemnieka noslēpums
    Austrālijas TV rādīja 2003. gadā uzņemto dokumentālo filmu "Talismans" ("The Mascot"). Tas ir sensacionāls stāsts par kāda zēna likteni Otrā pasaules kara laikā un noslēpumu, kuru viņš atklāja tikai pēc 50 gadiem. Filmas galvenais varonis ir Austrālijā dzīvojošais Alex Kurzem (Uldis Kurzemnieks), un viņa stāsts vistiešākā veidā ir saistīts ar Latviju un latviešiem...

    Pēta leģiona vēsturi
    Vēsturnieki nāk klajā ar analīzi par latviešu leģionāriem. Latviešu leģionārus nesaistīja nacistiskās Vācijas ideoloģija un militārie mērķi, bet viņi Vāciju uzskatīja par sabiedroto, lai cīnītos pret boļševizāciju un to, ka Padomju Savienība atkārtoti okupē Latviju. Pie šāda secinājuma, pētot un analizējot latviešu un citu nevācu ieroču SS vienības Otrā pasaules kara laikā, nonācis Latvijas Universitātes vēstures profesors Inesis Feldmanis. Viņa pētījums, kas otrdien īpaši tika prezentēts Valsts prezidentei, iekļauts pie prezidentes kancelejas izveidotās vēsturnieku komisijas 2001.gada pētījumu apkopojumā Okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1956.gadā.

    "Mēs gaidām uz taisnības augšāmcelšanos!…"
    Šie Andreja Eglīša vārdi man skanēja ausīs, skanēja prātā un sirdī 27. septembrī Lestenes kapulaukā un nedod man mieru vēl šodien. Prāts atmiņu pilns, sirds pilna nožēlu par manai paaudzei nodarīto netaisnību

    Kam vajadzīga leģionāru nomelnošana?
    Pēdējā laikā Latvijā neizmērojami pieaugusi kampaņa pret latviešu leģionu un leģionāriem. To vada jaunas vai samērā jaunas personas, kas pašas nav piedalījušās Latvijas valsts stiprināšanā un tagad grib izkalpoties ārzemniekiem. Kā tad bija patiesībā?

    Jā, latviešu leģionāri bija varoņi!
    Pilnīgi pievienojos dzejnieka Andreja Eglīša teiktajam — jā, latviešu leģionāri bija varoņi. Piederu vēl pie tās paaudzes, kas skaidri atceras 1940. gadu, zina, kāpēc un kā veidojās latviešu leģions...

    Varoņu kapi Lestenē atklāti
    Ap pieciem tūkstošiem cilvēku klātesot, plīvojot nacionāliem karogiem un lidmašīnām debesīs simboliski uzvelkot lielu baltu krustu, sestdien Lestenē atklāja un iesvētīja Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru Brāļu kapus. Sirmi vīri raudāja, kad baltā tērptas meitenes nesa baltu rozi — leģionāru simbolu.

    Atdodot godu karavīriem - zināmajiem un nezināmajiem
    27.septembrī (2003) Lestenē svinīgā ceremonijā iesvētīja Latviešu leģiona Brāļu kapus, kuros apbedīti vairāk nekā tūkstotis Otrajā pasaules karā kritušo Latvijas karavīru.

    Latvija, Otrais pasaules karš un tā beigas
    1998.g. 6.maijā, Kara muzejā notika preses konference sakarā ar visā pasaulē 8.maijā atzīmējamo Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Uzmanības centrā, saprotams, bija temats "Latvija un Otrais pasaules karš".

    Neizstāstītais leģionāru stāsts
    Latvijas teleskatītāji, kam pieejams "Pirmais Baltijas kanāls", Krievijas centrālajā un Putinam pilnīgi pakļautajā ziņu programmā "Laiks" varēja noskatīties piecu minūšu garu sižetu par latviešu leģionāriem, ko bija sagatavojusi Latvijas speciālkorespondente Natālija Vasiļjeva...

    Jaunpiebaldzēnu Artūra Teikmaņa un Antona Garāna atmiņu fragmenti

    Rolanda Kovtuņenko atmiņu grāmata "Neatzītie karavīri. Kaujas virsnieka stāsts". Jēkaba Leitīša grāmata "Viņsaules lokā"

    Mores kaujām - 60

    Patiesība ir daudz sarežģītāka
    Atzīmējot Jaltas konferences 60.gadadienu, būtu lietderīgi atskatīties, kas īsti notika Jaltā no 1945.gada 4. līdz 12.februārim. Patiesība par to, kas īsti ir vainīgs Austrumeiropas teritoriju izpārdošanā Staļinam, ir daudz sarežģītāka, nekā to pastiprināti emocionāli uzskata tautas, kurām turpat 45 gadus bija nolaupīta brīvība, — tā vērtē Ģirts Mergins, ilggadējs ASV firmu pārstāvis Maskavā...

    Staļina kara scenārijs
    Vairākas no padomju diktatora Josifa Staļina runām ir izraisījušas sakāpinātu vēsturnieku interesi un vēl šobrīd atrodas nerimstošu diskusiju centrā. Dažas no tām ir zināmas vairākos variantos, un ne vienmēr ir pieejams runas teksts, kuru būtu uzrakstījis pats diktators. Sava veida izņēmums ir Staļina runa Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas Politbiroja sēdē 1939. gada 19. augustā.

    Musolīni avantūras
    BRĪVPRĀTĪGIE NĀVINIEKI Otrajā pasaules karā
    Pārrēķināšanās cena: kā vīlās japāņu ģenerāļi
    Turpinām publikāciju sēriju "Nejaušības vēsturē", kurā rakstām par Otrā pasaules kara norisēm caur karojošo valstu politiskās un militārās vadības aplamo lēmumu un kļūdu prizmu. "Mājas Viesī" jau varējāt lasīt Ineša Feldmaņa rakstus par Hitlera, Staļina, ASV, Lielbritānijas un Itālijas politiķu un ģenerāļu kļūdainajiem lēmumiem. Šoreiz – par Japānas vadības militārajām un politiskajām kļūdām un liktenīgo pārrēķināšanos.

    Staļina diktāts Potsdamā
    Potsdamas (Berlīnes) konference bija trešā un pēdējā sabiedroto lielvalstu (ASV, Lielbritānijas un PSRS) galotņu tikšanās Otrā pasaules kara laikā. Tā norisinājās tieši pirms sešdesmit gadiem – laikā no 1945. gada 17. jūlija līdz 2. augustam, ieejot vēsturē kā pati ilgākā un neveiksmīgākā "lielā trijnieka" konference...

    Berlīne kapitulē, Kurzeme turas
    Vēl vairākas dienas pēc tam, kad 1945. gada maijā padomju karavīri bija ielauzušies trešā reiha galvaspilsētā Berlīnē un uzkāpuši uz reihstāga jumta, Latvijā, Kurzemes pussalā, esošie vācu spēki nebija padevušies...

    Uzvaras diena un pēc tās
    Ilgs bija šis ceļš, kas sākās 1944. gada septembrī Doles pagastā un beidzās 1945. gada vēlā rudenī Ēdoles pagastā...

    Karš pēc kara
    Otrā pasaules kara beigas tagad 80 gadus vecajai ventspilniecei Zentai Pētersonei nenesa ne prieku, ne brīvību. Tieši tad sākās viņas ciešanu ceļš, kura sākums bija Berlīnē, bet nobeigums – soda nometnēs Sibīrijā.

    Pēc kara
    Karastāvoklis Latvijā netika atcelts vēl ilgi pēc 1945.gada 8. maija. Turpinājās arī karš...

    Piemērotākais nosaukums Pārdaugavas «monstram»
    Viļņa Zariņa raksts

    … kā ataug lauzts koks
    Visi, kam nav svešs patriotisma jēdziens, Latvijas brīvība un tās skarbā vēsture, katru vasaru jūlija vidū dodas uz Latvijas robežu Ludzas rajona Krivandā. Pirms 60 gadiem dažus kilometrus aiz Zilupes – tagad Krievijā, Mozuļos, traģiski tika iznīcināta pulkveža Kārļa Aperāta vadītā vienība. Krievu karotāju daudzkārtēja pārspēka priekšā gāja bojā vairāk nekā 400 latviešu, daudzus ievainotos sanitārajos punktos samala krievu tanki. Izdzīvoja daži desmiti Latvijas aizstāvju. Krivandā ierodas jo gads, jo mazāk to dienu aculiecinieku...

    Mūžs cauri ugunij un elles lokiem
    "Par sevi varu sacīt, ka esmu mīļās Laimas - sargātājas - krekliņā dzimis. Vairākkārt esmu bijis tuvu tai robežlīnijai, aiz kuras ir nebūtība. ... Tā savu dzīves stāstu iesāk neparasti drosmīgs un izturīgs vīrs no Laidzes Teodors Kalnājs...

    Varēja dabūt dzelzs vai koka krustu
    Stāsts par karu bez izskaistinājumiem.
    Neviens nevar īsti pateikt, cik Latvijā palicis Otro pasaules karu pārdzīvojušo latviešu leģionāru. Zināms vien tik daudz, ka viņu ir vairāki simti. Daudzi vada savas vecumdienas, neapmeklējot nekādas sanāksmes, nedarbojoties nekādās organizācijās. Bet katram no viņiem ir savas atmiņas, savi stāsti par pieredzēto

    Kurzeme ložu virpuļos un dubļos
    1945. gada martā, pirms 60 gadiem, Kurzemē pamazām kusa sniega ūdeņi. Palaikam lija, palaikam sniga. Sals un atkušņi nomainīja viens otru. Ceļi kļuva neizbraucami, meži un lauki nepārejami. Taču ne karavīriem, kam abās frontes pusēs bija jāizcīna pēdējās lielās kaujas Kurzemes frontē. Nežēlīga ironija – tā sauktajā 6. Kurzemes lielkaujā latviešu uzdevums bija gan pārraut fronti, gan to noturēt.

    Latvijas krievi Hitlera pusē
    Nerimstošajās diskusijās par latviešu leģionu bieži vien aizmirst, ka dažādās Vācijas bruņoto spēku vienībās cīņā pret PSRS piedalījās arī krievu, poļu, lietuviešu, čigānu un citu tautību Latvijas pavalstnieki. Tikai nesen Okupācijas muzeja krājumā nonākušie dokumenti un laikabiedru liecības ļauj runāt par vairāku tūkstošu Latvijas krievu līdzdalību septiņos policijas bataljonos un citos militāros formējumos Otrā pasaules kara laikā.

    Latviešu puisis krievu armijā
    ... Nejauši apstājos pie kanāla "KTV planēta". Kaut kas pazīstams liek uzmanīgi ielūkoties ekrānā. Lai gan tas ir raidījums par vācu un krievu izlūkdienestu divkaujām un sadarbību dažādos laika posmos, bet man spiegu lietas ne sevišķi interesē, un arī raidījums jau pusē. Bet uz ekrāna ir nami, ielas un pagalmi, kur pirms 50 gadiem dzīvots. Ļipecka, netālu no dzelzceļa stacijas ar augstu žogu no pilsētas atdalīts garnizons...

    Cits karš Baltijā. Skats no Krievijas
    Reti kurš vēsturnieks Krievijā interesējas par objektīvu skatījumu uz Baltijas 20. gadsimta vēsturi. Tomēr, kā liecina agrākās publikācijas "Latvijas Avīzes" vēstures slejā, tādi ir. Un viens no tiem ir Maskavas vēsturnieks Boriss Ņeškins. Šis viņa raksts tapis, balstoties uz Krievijas Federācijas Valsts kara arhīvā glabātajiem dokumentiem, kas Latvijas vēsturniekiem nav pieejami.

    Hitlera pēdas Latvijā?
    Latvijā viesojušies ne tikai tādi lielvaru vadītāji kā Džordžs Bušs, Bils Klintons, Boriss Jeļcins, Mihails Gorbačovs, Ņikita Hruščovs un Vladimirs Ļeņins, kuru apmeklējumi palikuši ne vien aculiecinieku sirdīs, bet arī aprakstīti vēstures traktātos gandrīz vai epohālā gaismā. »Vakara Zinas« cenšas noskaidrot, cik patiesas ir liecības, ka pie mums pabijis arī vācu diktators Ādolfs Hitlers — tas esot noticis 1941. gada jūlijā Malnavā pie Kārsavas...

    Pēdējais mēnesis bunkurā
    Mūža pēdējais posms Ādolfam Hitleram sākās 1945.gada 1.aprīlī, kad viņš ievācās šaurā pazemes bunkurā, kur cīnījās ar domām par nodevību un nāvi

    1939.gada 1.septembrī sākās Otrais pasaules karš

    Četri pastāstēni par ‘uzvaru’. Andris Bergmanis,rakstnieks

    Devītais maijs — svētki ar asarām acīs

    Aleksandra Šabanova stāsts

    Latviešu karavīrs zem kāškrusta karoga
    Apgāds "Nordik" laidis klajā apjomīgu grāmatu "Latviešu karavīrs zem kāškrusta karoga". Tās autors ir civilās aviācijas veterāns Igors Vārpa, kas pazīstams ar kara vēstures tēmām veltītām publikācijām Latviešu strēlnieku apvienības laikrakstā "Latviešu strēlnieks" un citos izdevumos.

    Ints Vanadziņš: STARP SARKANO UN MELNO
    (Izd. "Memento", Zviedrija, 2001.g., 80 lpp.) Latviešu kadets Otrajā Pasaules kaŗā.
    Autors apraksta pirmskarā latviešu sabiedrības noskaņojumu Latvijā, kas bija izteikti pretvācisks, bet spēji izmainījās pēc komunistiskās Padomju Savienības brutālās Latvijas okupēšanas un vardarbības 1940. un 1941.gadā, pirms nacistiskās Vācijas armijas iebrukuma un Latvijas okupēšanas 1941.gadā. Latviešiem tomēr nācās piedzīvot rūgtu vilšanos, jo vācieši sevi pierādīja par ne mazāku ļaunumu nekā krievi.    Ints Vanadziņš apraksta savus piedzīvojumus Austrumu frontē vācu armijas pusē, kā arī mācības kādā vācu Kara skolā un viņa bēgšanas mēģinājumu uz Šveici. Viņa dienasgrāmata ir izcila laikmeta liecība, kas spilgti raksturo pēdējos haotiskos mēnešus Trešā Reiha sabrukumam 1945.gadā.

    Mazais cilvēks lielā karā
    Latviešu karavīra Viļņa Bankoviča nesen izdotā grāmata "Los, los! Davai, davai! Otrais pasaules karš manās atmiņās", manuprāt, varētu būt iesakāma vidusskolēniem kā papildu mācību līdzeklis par Latvijas vēsturi...

    Leģionāri vēl spēka pilni
    Tukuma rajona Smārdē sestdien uz astoto Nacionālo karavīru biedrības salidojumu pulcējās simtiem sirmu leģionāru.

    PAR ZEMI, KO MĪLAM
    Iznākusi grāmata LATVIEŠU LEĢIONĀRI. LATVIAN LEGIONNAIRES, Daugavas Vanagi, 2005. g., 431 lpp.

    2. pasaules kara forums WWII FORUMS

    Uncovering Latvia's WWII navy
    Sixty years after their stories of dodging German U-boats while helping the Allies win World War II were splashed across U.S. newspapers, a group of unsung Latvian sailors is finally making news back home

    Plaša kolekcija ar video sižetiem par 2. pasaules karu, konožurnāli, frontes reportāžas utt.

Noziegumi pret cilvēci   Crimes against Humanity