16.
marts un notikumi mūsdienās, kas saistās ar šo datumu
Igauņu filma par latviešu leģionāriem
http://www.youtube.com/watch?v=rvmTm4l025k
BRĪVPRĀTĪGIE NĀVINIEKI Otrajā
pasaules karā
Mūsu
karš tikai sākās
Trīspadsmit gadu
vecumā Egilam Upelniekam jau bija pašam sava šautene un vēlme karot
par brīvu Latviju. Līdz kaujām netika, tomēr par matu no nāves
kureliešu ziņnesis bijis vairākkārt...
Grāmatas
LATVIEŠU LEĢIONĀRI apskats
LATVIEŠU LEĢIONĀRI. LATVIAN LEGIONNAIRES, Daugavas
Vanagi, 2005. g., 431 lpp.
Latviešu
leģiona 15. divīzijas arhīvs,
kas Otrā pasaules kara beigās aprakts
Berlīnē un tagad atgriezies Latvijā
Leģiona arhīvs atgriežas Latvijā
Ko liek pārvērtēt leģiona arhīvs
Pagājis gads, kopš, pateicoties "Latvijas Avīzes"
sagādātajai publicitātei, Latvijas valdībai atradās naudas līdzekļi
Nīderlandē privāti glabāto latviešu leģiona 15. divīzijas
dokumentu iegādei un atvešanai. Vēsturniekiem, sākot darbu ar
dokumentiem, jau atklājušās epizodes, kas liek mainīt vienu
otru stereotipu par leģionu.
Pagājuši 60 gadi, kopš
Zviedrija PSRS izdeva latviešu leģionārus
Riņķadancis ap
karavīru kapiem
Jau vairākus gadus Latvija nekādi
nespēj vienoties ar Krieviju par tās teritorijā apglabāto Otrajā
pasaules karā kritušo latviešu karavīru kapa vietu apzināšanu un sakārtošanu.
Cita patiesība
Krievijā iesvētīts piemineklis norvēģu
leģionāriem. 1998.gadā, Eiropas vēsturei zīmīgajā 23.augusta datumā
iesvētīts piemineklis norvēģu leģionāriem. Tas bija pirmais vācu pusē
karojušiem leģionāriem veltītais piemineklis Krievijas teritorijā.
Nojauc leģionāru
pieminekli Igaunijā
Igaunijā pēc valdības rīkojuma
demontēja un aizveda pieminekli Otrajā pasaules karā Vācijas pusē
karojušajiem igauņiem, kas 20. augustā bija uzstādīts Lihulas ciematā. Demontāžas
laikā izcēlās sadursmes starp iedzīvotājiem un policiju...
Kam un ko zvērēja
latviešu leģionāri?
Latviešu karavīri cīnījās, lai
iznīcinātu boļševismu, apliecina leģionāru zvērests, pārliecināts
skolotājs Indulis Ķēniņš
Leģionāru izdošana
Zviedrijā
Par un pret mobilizāciju
Pavisam nesen sabiedrības uzmanību
piesaistīja latviešu leģiona 15. divīzijas dokumentu arhīva nonākšana
Latvijā. Kara beigās Berlīnē paslēptajiem un tikai šogad no kāda
Nīderlandes kolekcionāra par 45 tūkstošiem latu nopirktajiem leģiona
dokumentiem ir liela vērtība, jo tie dienu pa dienai dokumentē leģionāru
cīņu gaitas. Tomēr šie nebūt nav vienīgie leģiona vēstures oriģināldokumenti,
kas pēdējos gados nonākuši Latvijas arhīvu un muzeju krājumos...
Patiesība
par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu
Latvijas Vēsturnieku komisijas oficiālais viedoklis 2004
Otrais
pasaules karš. Joprojām vēsturnieku viedokļu krustugunīs
9. maijā, televīzijas reportāžās
vērojot, kā ar vecajiem PSRS ordeņiem un medaļām greznojušies kara
veterāni Pārdaugavā liek ziedus pie politiski pretrunīgā pieminekļa,
atkal bija jādomā par politisko paradoksu...
LATVIJA OTRAJĀ
PASAULES KARĀ Konference Rīgā
13.06.- 16.06. 1999. g.
Divas dienas jūnijā V.
Hermaņa raksts "Dienā" par šo konferenci
Bezprecedenta gadījums
1939. gada 14. decembrī par
agresiju pret Somiju PSRS izslēdza no Tautu savienības, pirmās
starptautiskās organizācijas pasaules vēsturē, kuras uzdevums bija
nodrošināt un nostiprināt mieru un drošību. Tautu savienības pastāvēšanas
26 gadus ilgajā vēsturē (1920 1946) tas bija bezprecedenta gadījums...
Latvijas karavīru
drāma 1941. gadā
1940. gada vasarā sevišķu vietu Baltijas okupācijas plānos ieņēma
latviešu inteliģences, armijas vadības un komandsastāva iznīcināšanas
politika. Staļina un viņa rokaspuišu lēmumi tur nebija spontāni, bet
gan apdomāti un mērķtiecīgi gatavoti. Latvijas tāpat kā citu
Baltijas valstu armijas karavīrus padomju vara uzskatīja tikai par
izskaužamu traucēkli...
Traģēdija pie
Māras dīķa
1944. gada 19. septembra naktī Rīgā,
Mazajā Nometņu ielā 16, pie Māras dīķa padomju aviācijas uzlidojumā
gāja bojā vairāk nekā četrdesmit latviešu jaunieši. Vācu okupācijas
vara viņus bija iesaistījusi gaisa spēku palīgdienestā, un, pašiem
nezinot, viņi bija kļuvuši par labu mērķi padomju lidmašīnām...
Uzticīgs
latvietis": leitnants Rubenis un viņa vīri
1944. gada decembrī noslēdzās
leitnanta Roberta Rubeņa (1917 1944) komandētā bataljona pēdējās
cīņas Kurzemē. Rubeņa atsevišķais bataljons turpināja izrādīt
pretestību vāciešiem Abavas upes rajonā arī pēc tam, kad 1944. gada
14. novembrī notika ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas štāba un tās
galveno spēku apcietināšanas akcija, kuru vadīja augstākais SS un
policijas komandieris Ostlandē, SS obergrupenfīrers Fridrihs Jekelns...
Latviešu kara ziņotāji
Šoreiz atcerēsimies kādu mazāk
zināmu kara laika vēstures lappusi latviešu kara ziņotāju gaitas
pirms sešdesmit gadiem. Viņu vidū bija pazīstamie
literāti un publicisti Fricis Dziesma, Andrejs Eglītis, Uldis Ģērmanis,
Pēteris Iklavs, Paulis Kalva, Konstantīns Karulis, Dzintars Sodums,
Leonards Švarcs, fotogrāfi Leopolds Sīpoliņš, Jānis Tālavs,
Nikolajs Uldriķis, mākslinieki Kurts Fridrihsons, Pēteris Glaudāns,
Tenis Grasis, Juris Soikans un daudzi citi.
Avīžnieki karavīri
Viena no mazāk zināmām Otrā pasaules kara vēstures lappusēm saistās ar
latviešu kara ziņotāju gaitām frontes abās pusēs. "Mājas
Viesis" jau rakstīja par kara ziņotāju likteņiem Latviešu leģiona
sastāvā. Šoreiz par latviešu kara ziņotājiem
frontes otrā pusē sarkanās armijas rindās.
Pret abām svešajām
varām kara gados
1939. gada 23. augustā PSRS un Vācija
noslēdza RibentropaMolotova paktu, kā rezultātā 1940.gadā tika
likvidēta Latvijas Republikas valstiskā neatkarība un Otrā pasaules
kara gados to pārmaiņus okupēja gan PSRS, gan Vācija. Šī pakta
rezultātā kara laikā latviešu karavīri nevarēja aizstāvēt dzimteni
savas valsts armijas sastāvā, bet traģiskā kārtā viņiem bija jākaro
svešu valstu karaspēkos par to interesēm. Vācija un PSRS
"nolika" latvieti karot pret latvieti.
Ko Murmanskā zina
par Latviju?
Aleksandrs Čapenko ir jaunās
paaudzes krievu vēsturnieks, vēstures zinātņu kandidāts jeb, kā
teiktu Latvijā, doktors, Murmanskas Valsts pedagoģiskās universitātes
vēstures katedras docents. Viņš ir viens no nedaudzajiem krievu vēsturniekiem,
kas nodarbojas ar Baltijas 20. gadsimta vēstures jautājumiem, turklāt
savos pētījumos, kas nav mazsvarīgi, ievēro objektivitātes principu.
Katiņas slepkavība
No Otrā pasaules kara vēstures
nevar izdzēst drausmīgo Katiņas meža slepkavību, kuru slēpa
pusgadsimtu un noklusēja Nirnbergas kara tribunālā
Kureliešu
komandieris
"Starp Latvijas armijas
virsniekiem pulkv. Kurelis atzīmējams kā izcili stāvošs ar saviem dziļi
attīstītiem un tikpat dziļi norūdītiem kareiviskiem principiem. Kara
un revolūcijas gadi ne tikai nav atstājuši ne mazāko bojājošo
iespaidu uz viņa morāli, turpretim to ir nospodrinājuši līdz svētumam.
Būdams bez mazākās godkārības, viņš pat atzinības saņemšanu par
darbu tur par nevajadzīgu tā Kureli 1921. gadā raksturoja ģenerālis
Kārlis Goppers.
Starp
"Negaisu" un "Barbarosu"
... Joprojām latviešu pētniekiem
un lasītājiem latviešu valodā nav pieejams plašāks vērtējums par
Otro pasaules karu. Tas arī novedis pie tā, ka pat vidusskolas vēstures
mācību kursā nevar atrast to, kas īstenībā notika mūsu zemē divu
lielvalstu savstarpējā grandiozā, reti asiņainā sadursmē par savām
izteikti impēriskajām ambīcijām...
Latviešu leģions
kara laika acīm
16. martā ar Latvijas Okupācijas muzeja jauno izstādi Latviešu leģions
kara laika acīm iepazinās 689 cilvēki, pulcinot visvairāk apmeklētāju
vienā dienā Okupācijas muzeja 10 gadu pastāvēšanas vēsturē. Izstāde
ir veidota ar mērķi norobežoties no pēdējos gados izskanējušām
politiskām kolīzijām un paskatīties uz leģionu ar tā laika acīm,
nemēģinot kādu slavināt vai nosodīt, bet aicināt iepazīt un mēģināt
izprast mūsu pretrunu pilnās Otrā pasaules kara vēstures lappuses...
Leģions nebija
"slepkavu armija"
Stokholmas universitātes
Baltijas studiju katedras pētnieks Kārlis Kangeris ir viens no pazīstamākajiem
latviešu leģiona vēstures un arī holokausta pētniekiem. Tikko iznākušajā
Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 10. sējumā publicēts K. Kangera
raksts par latviešu policijas bataljonu veidošanu 1942. gadā, un mūsu
saruna ar vēsturnieku ritēja tobrīd tuvās leģionāru piemiņas dienas
noskaņā.
Igauņu leģiona
mantojums
Šogad aprit sešdesmitā gadskārta,
kopš 1944. gada vasarā un rudenī pie Narvas notika asiņainas kaujas,
kurās igauņu leģionāri mēģināja atturēt uzbrūkošo padomju karaspēku.
Kaislības mūsu ziemeļu kaimiņzemē ap pieminekli igauņu leģionāriem
Lihulā, tā uzsliešana un gāšana policijas pavadībā kārtējo reizi
atgādinājusi, ka Otrā pasaules kara vēstures ziņā latviešiem un
igauņiem kopīgā netrūkst...
Turpinājuma karu
atceroties
Šovasar somi atcerējās bargās cīņas
uz austrumu robežas, kad pirms 60 gadiem izdevās atsist padomju armijas
uzbrukumu. Cīņu vietās un kapos abās pusēs robežai notika dažādi
atceres pasākumi. Septembrī aprit 60 gadi kopš pamiera noslēgšanas
starp Somiju un Padomju Savienību.
Arī viens ir karotājs
1939.gada 30.novembrī, Padomju
Savienība sāka bombardēt Helsinkus. Ierauta Ziemas karā, Somija tomēr
nekļuva par padomju republiku. Kur mēs viņus raksim? esot izsaucies
maršals Karls Gustavs Mannerheims, uzzinājis, ka viņa zemē Somijā
iebrukušas 25 padomju divīzijas...
Latvijas
liktenis lielvalstu spēlē
ASV, Lielbritānijas un PSRS līderi
satikās Teherānas konferencē (1943. gada 28. novembrī 1. decembrī).
Pamatojoties uz līdz šim mazāk zināmām vēstures liecībām, ir
pamats uzskatīt, ka Baltijas politiskajai nākotnei būtiska bija F. D. Rūzvelta
un J. Staļina privātā saruna 1. decembrī. Tās gaitā Rietumu
sabiedrotie nodemonstrēja galīgo izšķiršanos par to, ka pēckara
Eiropas politiskajā kartē Latvija, Lietuva un Igaunija paliks PSRS sastāvā.
Vēstures baltie plankumi par šaušalīgāko
traģēdiju Baltijas jūrā
Kāpēc arī Liepājā lepojās ar kuģi "Wilhelm
Gustloff" nogremdējušās zemūdenes kapteini Aleksandru Marinesko
Kāpēc
Lietuvā nebija leģiona?
Lai labāk izprastu atšķirīgo Lietuvas pieredzi leģiona veidošanā,
ir jāanalizē gan dažādi vācu okupācijas varas politiski, rasistiski,
militāri, saimnieciski apsvērumi, gan arī atšķirības Baltijas tautu
mentalitātes, reliģijas un valstiskuma attīstības gaitā. Atbilde uz
jautājumu, kāpēc Lietuvā nebija leģiona, nebūt nav viennozīmīga.
Cerības, kas
nepiepildījās
1942.gadā notikumi frontē sāka
risināties nacistiskajai Vācijai nelabvēlīgi. Sāka pietrūkt dzīvā
spēka resursu. SS ģenerālis G.Bergers ierosināja karam izmantot
"neģermāņu asinis" austrumu apgabalos...
Staļina kļūdainie
lēmumi
Par Padomju Savienības politiskās
un militārās vadības kļūdām. Pētnieki ir secinājuši ja PSRS
nebūtu sabiedroto atbalsta, milzīgu cilvēku un materiālo resursu, ja
tik nopietni nekļūdītos arī Hitlers, kara iznākums varēja būt citāds.
Izcilākais nacistu ģenerālfeldmaršals Ērihs fon Manšteins ir teicis
bez Hitlera vērmahts būtu uzvarējis karu austrumos. Taču tā jau
ir nenotikušā vai alternatīvās vēstures sfēra...
Trauslā
neitralitāte
1939. gada 1. septembrī ar Vācijas armijas iebrukumu Polijā sākās
Otrais pasaules karš, kas kļuva liktenīgs arī Latvijas neatkarībai.
Kara sākumā Baltijas valstīm praktiski nebija lielvalstu drošības
garantiju, nebija arī vērā ņemamas, nopietnas savstarpējas sapratnes.
Šajā sarežģītajā situācijā to autoritārie vadoņi vienīgo izeju
saskatīja neitralitātes pasludināšanā...
Polija
starp diviem agresoriem
1939. gada 1. septembrī ar Vācijas
uzbrukumu Polijai sākās II pasaules karš. Tās bija tiešas sekas pirms
nedēļas 23. augustā noslēgtā padomju un vācu neuzbrukšanas
līguma slepenajam protokolam
Ar trejžubura zīmi
Runājot par Baltijas valstu vienotajām likteņgaitām, mēs parasti
neiedomājamies, ka tepat netālu ir valsts, kuras vēstures epizodes
šķiet pārsteidzoši līdzīgas: tā pati vēlme pēc pašnoteikšanās,
cīņa ar okupētkārām varām un beidzot neatkarība. Tā ir Ukraina
Cita karstā
vasara
Pirms 60 gadiem Latvijai pāri gāja
fronte 1944.gada vasarā galvenie lauku darbi bija sliežu uzaršana,
pienotavu spridzināšana, tranšeju rakšana un kritušo aprakšana
ja tam pietika laika.. Varbūt leģions noturēs Rīgu? Varbūt Latvija
pasludinās neatkarības atjaunošanu un vienlaikus karos pret vāciešiem
un krieviem? Varbūt Latviju sadalīs padomju un rietumu zonās? Tās ir
tikai dažas no utopiskajām idejām un iespējamībām, kas nodarbināja
ļaužu prātus Latvijā...
Kurzemes
katla žņaugos
Krievi Latvijā ienāca 1944. gada
18. jūlijā pie Šķaunes. Jūlijā septembrī notika 1927. un 1928.
gadā dzimušo jaunekļu iesaukšana gaisa spēka izpalīgos. Tā bija kārtējā
vāciešu nodevība pret latviešu tautu. Tikai krievu straujā virzīšanās
uz rietumiem būtībā paglāba Aizvīķu jaunekļus, t.sk., šo rindu
autoru no dienesta vācu armijā... Alfrēda Lejas raksts.
Vasara, kad
mainījās okupanti
Kopš vācu un padomju okupācijas
maiņas 1941. gada vasarā pagājis vairāk nekā pusgadsimts, tomēr vēsture
vēl arvien nedod atbildes uz daudziem jautājumiem kas, kad, kāpēc...
Četri stāsti
par Rīgu
1944. gada 13. oktobrī
Latvijas galvaspilsēta Rīga piedzīvoja kārtējo varu maiņu. Vācu
karaspēkam atkāpjoties, Rīgā ienāca sarkanā armija. Šajās dienās
notikušo vēl šodien vieni sauc par atbrīvošanu, citi par okupāciju.
Militāro norišu ēnā līdz šim, šķiet, ir palikuši tā laika rīdzinieku
likteņi. Ne viss ir zināms arī par latviešu karavīriem, no kuriem
vieni bija spiesti atstāt Rīgu, bet otri iesoļoja Latvijas galvaspilsētā,
juzdamies kā tās atbrīvotāji.
Rīga no rokas rokā
Pēc dažām dienām pienāks 13.
oktobris, ko tā rīdzinieku daļa, kam vēl pēc inerces dārgi padomju
gadi, centīsies atzīmēt kā "Rīgas varonīgās atbrīvošanas
dienu no fašistiskajiem iebrucējiem". Atļaušos apgalvot, ka vairākumam
Rīgas pilsoņu 60. gadadiena kopš padomju karaspēka iesoļošanas pilsētā
1944. gadā paliks vienaldzīga. Toreiz vienas nakts laikā vācieši bija
prom, bet sarkanā armija klāt. Vieni okupanti bez kaujas nomainīja
otrus no militārā viedokļa absolūti nenozīmīga epizode Otrā
pasaules kara gaitā. Lai ko arī apgalvotu padomju laika vēstures
piekritēji, 1944. gada 13. oktobrī nenotika nekas tāds, kādēļ Pārdaugavā
vajadzētu būvēt tik grandiozu monumentu...
Latviešiem
kapitulācija traģēdija un prieks
1945.
gada 8. maijā pulksten 14.00 ieroči apklusa vienā no pēdējām Otrā
pasaules kara frontes līnijām Eiropā Kurzemē. Vācija bija sakauta
un arī vācu armiju grupas "Kurzeme" pavēlnieks ģenerālpulkvedis
Hilperts izdeva kapitulācijas un karadarbības pārtraukšanas pavēli.
Klusums iestājās arī padomju pusē. Kurzemē kapitulēja 42 vācu ģenerāļi,
8083 virsnieki un 181 032 karavīri, viņu vidū ap 14 000 latviešu. Kādas
ir viņu atmiņas?
Zaudētās
dzimtenes simbolu meklējot
Tālu, tālu
Flandrijas purvā pie Ziemeļjūras gar Brīvības pieminekli plecu pie
pleca parādē iet gūstekņu divīzija. Vācu frenčos un angļu biksēs.
Cauriem apaviem, nodilušiem mēteļiem. Apzīmogoti lieliem, melniem ielāpiem.
Bet piemineklis ir mazs. Pat ne cilvēka augstumā. Gūstekņu rindas
piestājas, brīdi klusēdamas noliec galvas un aiziet tālumā
"
šādi Latvijas valsts proklamēšanas gadskārtas atzīmēšanu 1945.
gada 18. novembrī Zēdelgemas gūstekņu nometnē atceras Dzintars Kiršteins
savā dokumentālajā atmiņu romānā "Kaliet sirdis akmenī, brāļi!"
(izdots Bruklinā 1969. gadā).
Paraugprāva Rīgā.
«Mazajai Nirnbergai» 60
1946. gada sākumā slavenā
Nirnbergas procesa laikā Rīgā tāpat kā arī citās PSRS pilsētās
norisinājās tiesas prāva. Tajā apsūdzēja vietējos ievērojamākos
nacistu barvežus, no kuriem pazīstamākais bija augstākais SS un
policijas vadītājs Ostlandē un Ziemeļkrievijā obergrupenfīrers
Fridrihs Jekelns. 1946. gada 3. februārī Uzvaras laukumā izpildīja pēdējo
publisko nāves sodu Rīgā, pakarot septiņus vācu ģenerāļus...
Latviešu likteņi
sarkanajā armijā
Izpētot iepriekš slepenus arhīvu
dokumentus, karavīru vēstules, dienasgrāmatas un memuārus, zinātniekiem
ir izdevies atklāt līdz šim mazāk zināmus faktus, kritiski izvērtējot
savulaik padomju vēstures grāmatās rakstīto...
Atskatīšanās
uz aizgājušo karu
INGRĪDA SOKOLOVAS, bijušās
padomju armijas gvardes vecākās leitnantes raksts
Zigurds Mežavilks: Kam skanēs fanfaras 9. maijā?
Par
latviešu leģionāriem Nirnbergas tiesu pils un cietuma apsardzē.
Ilmāra Knaģa raksts
Patiesību par leģionāriem meklējot
Bieži vien diskusijās vieni uzsver
tikai leģionāru cīņu par brīvu Latviju, citi, gluži pretēji, lamā tos
par "fašistiem" un "esesiešiem". Jāatzīst, ka leģionam
ir gan savas gaismas, gan ēnas puses. Izceļot vienu, noklusējot otru, mēs
turpinām sekot padomju un nacistu propagandai un veidojam mītus. Noskaidrot
realitāti vissvarīgāk pirmām kārtām ir mums pašiem.
Ulda Kurzemnieka
noslēpums
Austrālijas TV rādīja 2003. gadā uzņemto
dokumentālo filmu "Talismans" ("The Mascot"). Tas ir
sensacionāls stāsts par kāda zēna likteni Otrā pasaules kara laikā un noslēpumu,
kuru viņš atklāja tikai pēc 50 gadiem. Filmas galvenais varonis ir Austrālijā
dzīvojošais Alex Kurzem (Uldis Kurzemnieks), un viņa stāsts vistiešākā
veidā ir saistīts ar Latviju un latviešiem...
Pēta leģiona vēsturi
Vēsturnieki nāk klajā ar analīzi par latviešu leģionāriem.
Latviešu leģionārus nesaistīja nacistiskās Vācijas ideoloģija un militārie
mērķi, bet viņi Vāciju uzskatīja par sabiedroto, lai cīnītos pret boļševizāciju
un to, ka Padomju Savienība atkārtoti okupē Latviju. Pie šāda secinājuma,
pētot un analizējot latviešu un citu nevācu ieroču SS vienības Otrā
pasaules kara laikā, nonācis Latvijas Universitātes vēstures profesors
Inesis Feldmanis. Viņa pētījums, kas otrdien īpaši tika prezentēts Valsts
prezidentei, iekļauts pie prezidentes kancelejas izveidotās
vēsturnieku komisijas 2001.gada pētījumu apkopojumā Okupācijas režīmi
Latvijā 1940.1956.gadā.
"Mēs
gaidām uz taisnības augšāmcelšanos!
"
Šie Andreja Eglīša vārdi
man skanēja ausīs, skanēja prātā un sirdī 27. septembrī Lestenes
kapulaukā un nedod man mieru vēl šodien. Prāts atmiņu pilns, sirds
pilna nožēlu par manai paaudzei nodarīto netaisnību
Kam
vajadzīga leģionāru nomelnošana?
Pēdējā laikā Latvijā neizmērojami
pieaugusi kampaņa pret latviešu leģionu un leģionāriem. To vada
jaunas vai samērā jaunas personas, kas pašas nav piedalījušās
Latvijas valsts stiprināšanā un tagad grib izkalpoties ārzemniekiem. Kā
tad bija patiesībā?
Jā, latviešu
leģionāri bija varoņi!
Pilnīgi pievienojos dzejnieka Andreja Eglīša teiktajam jā, latviešu
leģionāri bija varoņi. Piederu vēl pie tās paaudzes, kas skaidri
atceras 1940. gadu, zina, kāpēc un kā veidojās latviešu leģions...
Varoņu kapi
Lestenē atklāti
Ap pieciem tūkstošiem cilvēku
klātesot, plīvojot nacionāliem karogiem un lidmašīnām debesīs
simboliski uzvelkot lielu baltu krustu, sestdien Lestenē atklāja un iesvētīja
Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru Brāļu
kapus. Sirmi vīri raudāja, kad baltā tērptas meitenes nesa baltu rozi
leģionāru simbolu.
Atdodot godu karavīriem
- zināmajiem un nezināmajiem
27.septembrī (2003) Lestenē svinīgā
ceremonijā iesvētīja Latviešu leģiona Brāļu kapus, kuros apbedīti
vairāk nekā tūkstotis Otrajā pasaules karā kritušo Latvijas karavīru.
Latvija, Otrais pasaules karš un tā
beigas
1998.g. 6.maijā, Kara muzejā notika preses konference sakarā
ar visā pasaulē 8.maijā atzīmējamo Nacisma
sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.
Uzmanības centrā, saprotams, bija temats "Latvija un Otrais
pasaules karš".
Neizstāstītais leģionāru stāsts
Latvijas teleskatītāji,
kam pieejams "Pirmais Baltijas kanāls", Krievijas centrālajā un
Putinam pilnīgi pakļautajā ziņu programmā "Laiks" varēja noskatīties
piecu minūšu garu sižetu par latviešu leģionāriem, ko bija sagatavojusi
Latvijas speciālkorespondente Natālija Vasiļjeva...
Jaunpiebaldzēnu
Artūra Teikmaņa un Antona Garāna atmiņu fragmenti
Rolanda Kovtuņenko atmiņu grāmata "Neatzītie karavīri. Kaujas virsnieka stāsts". Jēkaba Leitīša grāmata "Viņsaules lokā"
Mores
kaujām - 60
Patiesība ir daudz
sarežģītāka
Atzīmējot Jaltas konferences
60.gadadienu, būtu lietderīgi atskatīties, kas īsti notika Jaltā no
1945.gada 4. līdz 12.februārim. Patiesība par to, kas īsti ir vainīgs
Austrumeiropas teritoriju izpārdošanā Staļinam, ir daudz sarežģītāka,
nekā to pastiprināti emocionāli uzskata tautas, kurām turpat 45 gadus
bija nolaupīta brīvība, tā vērtē Ģirts Mergins, ilggadējs ASV
firmu pārstāvis Maskavā...
Staļina
kara scenārijs
Vairākas no padomju diktatora Josifa
Staļina runām ir izraisījušas sakāpinātu vēsturnieku interesi un vēl
šobrīd atrodas nerimstošu diskusiju centrā. Dažas no tām ir zināmas
vairākos variantos, un ne vienmēr ir pieejams runas teksts, kuru būtu
uzrakstījis pats diktators. Sava veida izņēmums ir Staļina runa
Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas
Politbiroja sēdē 1939. gada 19. augustā.
Musolīni avantūras
BRĪVPRĀTĪGIE NĀVINIEKI Otrajā pasaules karā
Pārrēķināšanās
cena: kā vīlās japāņu ģenerāļi
Turpinām publikāciju sēriju
"Nejaušības vēsturē", kurā rakstām par Otrā pasaules kara
norisēm caur karojošo valstu politiskās un militārās vadības aplamo
lēmumu un kļūdu prizmu. "Mājas Viesī" jau varējāt lasīt
Ineša Feldmaņa rakstus par Hitlera, Staļina, ASV, Lielbritānijas un Itālijas
politiķu un ģenerāļu kļūdainajiem lēmumiem. Šoreiz par Japānas
vadības militārajām un politiskajām kļūdām un liktenīgo pārrēķināšanos.
Staļina diktāts
Potsdamā
Potsdamas (Berlīnes) konference bija
trešā un pēdējā sabiedroto lielvalstu (ASV, Lielbritānijas un PSRS)
galotņu tikšanās Otrā pasaules kara laikā. Tā norisinājās tieši
pirms sešdesmit gadiem laikā no 1945. gada 17. jūlija līdz 2.
augustam, ieejot vēsturē kā pati ilgākā un neveiksmīgākā "lielā
trijnieka" konference...
Berlīne kapitulē, Kurzeme turas
Vēl vairākas dienas pēc tam, kad 1945. gada maijā padomju karavīri bija
ielauzušies trešā reiha galvaspilsētā Berlīnē un uzkāpuši uz reihstāga
jumta, Latvijā, Kurzemes pussalā, esošie vācu spēki nebija padevušies...
Uzvaras
diena un pēc tās
Ilgs bija šis ceļš, kas sākās
1944. gada septembrī Doles pagastā un beidzās 1945. gada vēlā rudenī
Ēdoles pagastā...
Karš
pēc kara
Otrā pasaules kara beigas tagad 80 gadus vecajai ventspilniecei Zentai Pētersonei
nenesa ne prieku, ne brīvību. Tieši tad sākās viņas ciešanu ceļš,
kura sākums bija Berlīnē, bet nobeigums soda nometnēs Sibīrijā.
Pēc kara
Karastāvoklis Latvijā netika atcelts
vēl ilgi pēc 1945.gada 8. maija. Turpinājās arī karš...
Piemērotākais nosaukums Pārdaugavas «monstram»
Viļņa Zariņa raksts
kā ataug lauzts koks
Visi, kam nav svešs patriotisma jēdziens,
Latvijas brīvība un tās skarbā vēsture, katru vasaru jūlija vidū
dodas uz Latvijas robežu Ludzas rajona Krivandā. Pirms 60 gadiem dažus
kilometrus aiz Zilupes tagad Krievijā, Mozuļos, traģiski tika iznīcināta
pulkveža Kārļa Aperāta vadītā vienība. Krievu karotāju daudzkārtēja
pārspēka priekšā gāja bojā vairāk nekā 400 latviešu, daudzus
ievainotos sanitārajos punktos samala krievu tanki. Izdzīvoja daži
desmiti Latvijas aizstāvju. Krivandā ierodas jo gads, jo mazāk to dienu
aculiecinieku...
Mūžs cauri ugunij
un elles lokiem
"Par sevi varu sacīt, ka esmu mīļās Laimas - sargātājas -
krekliņā dzimis. Vairākkārt esmu bijis tuvu tai robežlīnijai, aiz
kuras ir nebūtība. ... Tā savu dzīves stāstu iesāk neparasti drosmīgs
un izturīgs vīrs no Laidzes Teodors Kalnājs...
Varēja dabūt dzelzs vai koka krustu
Stāsts par karu bez izskaistinājumiem.
Neviens nevar īsti pateikt, cik Latvijā palicis Otro pasaules karu pārdzīvojušo
latviešu leģionāru. Zināms vien tik daudz, ka viņu ir vairāki simti.
Daudzi vada savas vecumdienas, neapmeklējot nekādas sanāksmes, nedarbojoties
nekādās organizācijās. Bet katram no viņiem ir savas atmiņas, savi stāsti
par pieredzēto
Kurzeme ložu virpuļos un
dubļos
1945. gada martā,
pirms 60 gadiem, Kurzemē pamazām kusa sniega ūdeņi. Palaikam lija, palaikam
sniga. Sals un atkušņi nomainīja viens otru. Ceļi kļuva neizbraucami, meži
un lauki nepārejami. Taču ne karavīriem, kam abās frontes pusēs bija jāizcīna
pēdējās lielās kaujas Kurzemes frontē. Nežēlīga ironija tā sauktajā
6. Kurzemes lielkaujā latviešu uzdevums bija gan pārraut fronti, gan to noturēt.
Latvijas
krievi Hitlera pusē
Nerimstošajās diskusijās par
latviešu leģionu bieži vien aizmirst, ka dažādās Vācijas bruņoto
spēku vienībās cīņā pret PSRS piedalījās arī krievu, poļu,
lietuviešu, čigānu un citu tautību Latvijas pavalstnieki. Tikai nesen
Okupācijas muzeja krājumā nonākušie dokumenti un laikabiedru liecības
ļauj runāt par vairāku tūkstošu Latvijas krievu līdzdalību septiņos
policijas bataljonos un citos militāros formējumos Otrā pasaules kara
laikā.
Latviešu puisis
krievu armijā
... Nejauši apstājos pie kanāla
"KTV planēta". Kaut kas pazīstams liek uzmanīgi ielūkoties
ekrānā. Lai gan tas ir raidījums par vācu un krievu izlūkdienestu
divkaujām un sadarbību dažādos laika posmos, bet man spiegu lietas ne
sevišķi interesē, un arī raidījums jau pusē. Bet uz ekrāna ir nami,
ielas un pagalmi, kur pirms 50 gadiem dzīvots. Ļipecka, netālu no
dzelzceļa stacijas ar augstu žogu no pilsētas atdalīts garnizons...
Cits karš
Baltijā. Skats no Krievijas
Reti kurš vēsturnieks Krievijā
interesējas par objektīvu skatījumu uz Baltijas 20. gadsimta vēsturi.
Tomēr, kā liecina agrākās publikācijas "Latvijas Avīzes" vēstures
slejā, tādi ir. Un viens no tiem ir Maskavas vēsturnieks Boriss Ņeškins.
Šis viņa raksts tapis, balstoties uz Krievijas Federācijas Valsts kara
arhīvā glabātajiem dokumentiem, kas Latvijas vēsturniekiem nav
pieejami.
Hitlera pēdas Latvijā?
Latvijā viesojušies ne tikai tādi
lielvaru vadītāji kā Džordžs Bušs, Bils Klintons, Boriss Jeļcins,
Mihails Gorbačovs, Ņikita Hruščovs un Vladimirs Ļeņins, kuru apmeklējumi
palikuši ne vien aculiecinieku sirdīs, bet arī aprakstīti vēstures
traktātos gandrīz vai epohālā gaismā. »Vakara Zinas« cenšas
noskaidrot, cik patiesas ir liecības, ka pie mums pabijis arī vācu
diktators Ādolfs Hitlers tas esot noticis 1941. gada jūlijā Malnavā
pie Kārsavas...
Pēdējais
mēnesis bunkurā
Mūža pēdējais posms
Ādolfam Hitleram sākās 1945.gada 1.aprīlī, kad viņš ievācās šaurā
pazemes bunkurā, kur cīnījās ar domām par nodevību un nāvi
1939.gada 1.septembrī sākās
Otrais pasaules karš
Četri pastāstēni
par uzvaru. Andris Bergmanis,rakstnieks
Devītais maijs svētki ar asarām acīs
Aleksandra
Šabanova stāsts
Latviešu
karavīrs zem kāškrusta karoga
Apgāds "Nordik" laidis klajā apjomīgu
grāmatu "Latviešu karavīrs zem kāškrusta karoga". Tās
autors ir civilās aviācijas veterāns Igors Vārpa, kas pazīstams ar
kara vēstures tēmām veltītām publikācijām Latviešu strēlnieku
apvienības laikrakstā "Latviešu strēlnieks" un citos
izdevumos.
Ints
Vanadziņš: STARP SARKANO UN MELNO
(Izd. "Memento", Zviedrija, 2001.g., 80 lpp.) Latviešu kadets
Otrajā Pasaules kaŗā.
Autors apraksta pirmskarā latviešu sabiedrības noskaņojumu Latvijā,
kas bija izteikti pretvācisks, bet spēji izmainījās pēc komunistiskās
Padomju Savienības brutālās Latvijas okupēšanas un vardarbības 1940.
un 1941.gadā, pirms nacistiskās Vācijas armijas iebrukuma un Latvijas
okupēšanas 1941.gadā. Latviešiem tomēr nācās piedzīvot rūgtu vilšanos,
jo vācieši sevi pierādīja par ne mazāku ļaunumu nekā krievi.
Ints Vanadziņš apraksta savus piedzīvojumus Austrumu frontē vācu
armijas pusē, kā arī mācības kādā vācu Kara skolā un viņa bēgšanas
mēģinājumu uz Šveici. Viņa dienasgrāmata ir izcila laikmeta liecība,
kas spilgti raksturo pēdējos haotiskos mēnešus Trešā Reiha
sabrukumam 1945.gadā.
Mazais cilvēks lielā
karā
Latviešu karavīra Viļņa
Bankoviča nesen izdotā grāmata "Los, los! Davai, davai! Otrais
pasaules karš manās atmiņās", manuprāt, varētu būt iesakāma
vidusskolēniem kā papildu mācību līdzeklis par Latvijas vēsturi...
Leģionāri vēl
spēka pilni
Tukuma rajona Smārdē sestdien uz
astoto Nacionālo karavīru biedrības salidojumu pulcējās simtiem sirmu
leģionāru.
PAR
ZEMI, KO MĪLAM
Iznākusi grāmata LATVIEŠU LEĢIONĀRI. LATVIAN LEGIONNAIRES, Daugavas
Vanagi, 2005. g., 431 lpp.
2.
pasaules kara forums WWII FORUMS
Uncovering
Latvia's WWII navy
Sixty
years after their stories of dodging German U-boats while helping the
Allies win World War II were splashed across U.S. newspapers, a group of
unsung Latvian sailors is finally making news back home
Plaša
kolekcija ar video sižetiem par 2. pasaules karu, konožurnāli, frontes
reportāžas utt.