Uz sākumlapu   Home


Baznīcas Ziņas, 1861., nr.4.
Par ticības brāļiem Sibīrijā.

Dažu reizi jau būsiet šinīs lapiņās jau dzirdējuši no mūsu ticības brāļiem iekš Sibīrijas. Varbūt jums patiks atkal ko no šiem nelaimīgiem, pakritušiem cilvēkiem dzirdēt. Luteru mācītājs iekš Irkutskas grāmatu rakstījis lielmātei kādai un no šīs grāmatas izņemsim, ko tagad jums stāstīsim.

Uz Sibīriju dzen lielākus grēciniekus uz 5 jeb 25 gadiem. Ir 21 vieta, kur tos rupjākus grēciniekus aizdzen un kur tos pieliek pie grūtiem darbiem. Iekš 10 vietām šiem grēciniekiem no upes malu smiltīm zelta graudiņus izskalot ārā; iekš 2 vietām tos pieliek pie dzelzes rakšanas kalnos, iekš 2 pie sāls taisīšanas, iekš vienas pie brandvīna dedzināšanas, iekš 4 pie sudraba rakšanas kalnos, iekš vienas pie pabrīķa darba un iekš tās beidzamās saved visus vājus un vecus, kas nespēj nekādu darbu darīt. Par visiem grūtāki jāstrādā tiem cilvēkiem, kas zeltu izskalo no upes malu smiltīm. No 3 tūkst. Tādiem strādniekiem vairāk kā puse vienā gadā esot apmiruši. Labāki klājas tiem, kas pie sudraba rakšanas pielikti; vēl labāki klājas tiem, kas strādā pie sāls taisīšanas un brandvīna dedzināšanas. Tiem veciem un vājiem grūti diezgan, jo tie nedabūjot 2 ½ mārciņu maizes uz dienu un 37 kapeiku naudas uz mēnesi.

Tās 21 vietas uz kurienes tie grēcinieki tiek dzīti ir viena no otras dikti tālu. Nedēļas aiziet, kamēr no vienas vietas uz otru var aiztikt. Iekš dažas no šīm vietām dzīvo mazs pulciņš mūsu ticības biedru. No Irkutskas pret rītiem dzīvo vienā vietā, kur zeltu skalo tikai 7 Luteru dvēseles no piņņu, igauņu, latviešu un vācu tautas; pret vakariem no Irkutskas atkal vienā vietā neatron atkal vairāk nekā  13 dvēseles no mūsu ticības, un šīs divas vietas ir viena no otras līdz kādām 430 jūdzēm atšķirtas. Iekš visām 21 vietām dzīvo līdz 160 Luteri. Tie ļaudis, kam pie zelta skalošanas jāstrādā nevar vairāk nekā 3 svētdienas uz visu vasaru svētīt, jo viņiem jāstrādā tādēļ ar lielu steigšanos, ka Sibīrijā ļoti gara ziema un tikai pāru mēnešu laikā tādu darbu var strādāt. Luteru mācītājs tos nelaimīgus cilvēkus vairāk nevar apmeklēt nekā vienu reizi par gadu. Vienu reizi par gadu mācītājs uz katru no tām 21 vietām Dieva kalpošanu tur un ļaudis pie Dieva galda pieņem. Tie, kas māk lasīt, dabū no mācītāja jaunu testamenti jeb dziesmas grāmatu jeb katķizi un arī kādu naudas palīdzību, lai varētu sākt godīgi dzīvot.

Priekš visas Rīta-Sibīrijas nav vairāk nekā viens vienīgs Luteru mācītājs Irkutskā. Paši sapratīsiet cik slikti tas ir un cik maz apkopšanas palaistām dvēselēm viens mācītājs uz tādu lielu apgabalu var dot! Iekš 4 beidzamiem gadiem šis mācītājs 60 tūkstošas verstes ir nobraucis tos izklīdušus Luterus  apmeklēdams. Iekš pusotriem gadiem mācītājs nav vairāk kā 5 mēnešus iekš Irkutskas mājās bijis. Pēterburgas augsta baznīcas tiesa ir lūgusi, lai augsta valdīšana palīga-mācītāju ieceltu. Varbūt, ka gan augsta valdīšana palīga-mācītājam loni dos, bet korteli dzīvot gan viņam nevarēs dot. Kristīgām draudzēm Kurzemē un Vidzemē gan pienāktos tik daudz naudas samest, ka priekš palīga-mācītāja varētu korteli Irkutskā īrēt.

Vēl ko stāstīšu no tādiem grēciniekiem, kas mazāku grēku dēļ uz Sibīriju top dzīti, kas netiek pie grūtiem darbiem pielikti, un kam brīv ir apmesties, kur paši grib. Priekš kādiem 3 gadiem Sibīrijā bija 3 tādas vietas ieceltas, kur šie ļaudis varēja apmesties. Šīs vietas sauc: kolonijas. Tā pirmā kolonija: Verhnaja Sujatuke ir priekš piņņiem un igauņiem, tā otra Ņižņaja Bulanka priekš latviešiem, tā trešā Verhnaja Bulanka priekš igauņiem vien. Iekš Ņižņajas Bulankas latvieši jau kādas 20 ēkas ir uztaisījuši. Labi būtu, kad visi, kas pie vienas kolonijas pierakstīti ir, arī riktīgi uz to koloniju noietu un tur dzīvotu, bet viņi tā nedara un arī tā nespēj darīt, jo tiem nabadziņiem nav ne tik daudz pie rokas, ka varētu pie saviem tautas un ticības brāļiem apmesties un kaut kā sākt dzīvot. Luteru mācītājs gan šiem ļaudīm nāk palīgā un dod īpaši tiem, kas ar sievu un bērniem nāk uz Sibīriju, vairāk nekā 30 rubļ. No tās naudas, ko jūs mīļi latvieši, no sirds mīlestības sametiet saviem nelaimīgiem ticības biedriem par palīgus ticības apkopšanu, un lai varētu tur sākt jaunu dzīvi iekš atgriešanās no grēkiem. Viņi arī dabū kādas pūra vietas aramas zemes. Dažam tiek dota gan gatava būdiņa dzīvot jeb govs jeb zirgs, bet šiem ļaudīm vēl daudz vairāk būtu jādod, jo ar 30 rubļ. nevar visas tās lietas, kas pie dzīves ietaisīšanas vaidzīgas, iepirkt. Šinī gadā uz to lielāku koloniju augsti cienījams Luteru bīskaps Ulmans stellēs skolmeisteri, kas paklīdušu avju jērus varēs mācīt un svētdienās Dieva kalpošanu turēt. Atkal būs naudas vajadzīgs skolas namu uztaisīt. Arī priekš tās kolonijas, kur latvieši dzīvo skolmeistera vajadzīgs, bet ja Dievs nepamodinās kristīgu draudžu mīlestību, tad gan maz uz priekšu ies ar šo svētu lietu. Nebūsim mīļi ticības biedri! kūtri, saviem pakritušiem ticības biedriem roku sniegt, zinādami, ko tas Kungs saka: “Tas ir tā tēva prāts, ka nevienam no šiem mazākiem nebūs pazust”. Mat. 18,14.  


Šajā Interneta vietnē iekļauto materiālu lietošana paredzēta informatīviem un izglītības mērķiem.
Materiālu nelicenzēta izmantošana komerciālos nolūkos nav atļauta. Citējot, obligātas atsauces uz pirmavotiem.

Uz sākumlapu   Home