Uz sākumlapu   Home


Baznīcas Ziņas, 1858., nr.9.

Bārtā 22.mercī. […] Vēl ar lielāku noskumšanu pieminam vienu citu ligu, to brandvīnu, kas mūsu draudzē paaugušus un vecīgus ļaudis uz postu rauj un kauj. Drīz būs jau gads, ka 3 vīrus pašos labos gados šis pamēglis uz zādzību uzskubinājis, cietumā un uz Sibīriju paraidija. […]

Baznīcas Ziņas, 1859., nr.2.
Par mūsu ticības brāļiem, tiem Luteriem, kas pa Rīta-Sibīriju izkaisināti.

Azias lantkartes izstāstīšanas 62 lapā mums stāsta, ka Irkutskas pilsētā Rīta Sibīrijā esot Luteru mācītājs, še arī izstāsta, kāds grūts darbs Luteru mācītājiem Sibīrijā esot, un ka tie esot uzlūkojami un cienījami kā misionāri, tam Kungu Kungam kalpodami no sirds mīlestības. — Nu mums mīļi Avīžu lasītāji viens tāds Luteru mācītājs un misionārs, Kosmana mācītājs Irkutskā ir atlaidis kādas ziņas par mūsu ticības biedriem Sibīrijā. Kad nu jūs tik labprāt esat lasījuši tās ziņas par mūsu misionāriem pagānu zemēs un par viņu svētu pūliņu, tad zinam, ka arī labprāt dzirdēsiet skaidrākas ziņas par mūsu Luteru draudzēm Sibīrijā, un tad jau dažu no jums tā mīlestība ir spiedusi kādu dāvanu dot priekš nabaga pagāniem, tad jūsu sirdis ar jo lielu prieku būs gatavas arī jūsu tautas un ticības brāļiem palīdzēt, pieminēdami tā apustuļa vārdus Gal. 6,10. “Lai mēs to labumu pastrādājam pie visiem, bet visvairāk pie tiem ticības draugiem!”

Krievu valdīšana Sibīriju ir iedalījusi 2 daļās: to pusi, kas mums tuvāk ir sauc par Vakara Sibīriju un to pusi, kas no mums tālāk sauc par Rīta Sibīriju. Tas Luteru mācītājs, kas tagad nelaiķa Bucki mācītāja vietā kopj visus Rīta Sibīrijas Lutera ticīgus, un tam vārds ir Kosmans, turpu aizgājis 1856. gadā un mums tagad skaidras ziņas ir atlaidis, kādi ļaudis pie šīs viņa draudzes pieder, kāds viņu vislielākais trūkums, un uz kādu vīzi mēs tiem varam palīdzēt. Kosmana mācītājs raksta tā:

Pie Rīta Sibīrijas pieder Jeņisejas, Irkutskas un Jakutskas gubernementis un Ohotskas un Kamčatkas jūrmalas valdīšanas, bez tam vēl tās zemes pie lielās Amūras upes. Visas šās zemes kopā iznes kādas 150 tūkst. kvadrātjūdzes, proti viņas gandrīz tik lielas kā visa Eiropa. — Par visu šo lielo zemes gabalu tikai viens vienīgs Luteru mācītājs! Šis gan dzīvo Irkutskas pilsētā, bet viņam gandrīz pusgads aiziet ar braukšanām, jo viņam ir jābrauc uz vakara pusi līdz Krasnojarskas pilsētai un jāapmeklē tie Lutera ticīgie, kas šinī pusē izkaisīti pār 13 pilsētām un kroņa pabriķiem, te nu viņam jābrauc kādas 6000 verstes, kamēr visus apmeklē. Atkal uz rīta pusi viņam jābrauc līdz Rerčinskas pilsētai atkal 4000 verstes, tā ka mācītājam ik gadus jābrauc līdz 10000 verstes. Luteru draudzes locekļu Rīta Sibīrija ir  līdz 600, no šiem Irkutskas pilsētā dzīvo tikai 65-70, citi visi ir izkaisināti par šo lielo plato zemi. — Līdz šim tikai viena pate Luteru baznīca ir bijusi visā šinī vidū, Irkutskā 1828.gadā uztaisīta. Bet nupat tika salasītas dāvanas priekš jaunu baznīcu, ko Krasnojarskas draudzīte ir iesākuse uztaisīt. — Paši Krasnojarskas draudzes locekļi ir sagādājuši priekš šās baznīcas 4000 rubļus, arī viens dievbijīgs vīrs no krievu ticības ir dāvinājis 500 rubļus, bet vēl trūkstot kādi 2500 rubļi, kad grib visu tā uztaisīt, kā ir iesākts.

Ikkatram mācītājam gan savā draudzē ir laikam nabagi un vārguļi, bet nevienam Lutera ticības mācītājam laikam tik daudz tādu nabadziņu kā šim Sibīrijas mācītājam, un Dievam žēl arī nav neviena mācītāja, kas tik maz kā šis varētu plīdzēt saviem nabaga draudzes locekļiem, kaut arī kā gribēdams. Jo viņa draudzes locekļi visvairāk tādi ļaudis, kas lailu grēku dēļ uz šo tāļu zemi ir nosūtīti, lai še izcieš savu pelnītu sodu un atgriežas no grēkiem, tie ir nabaga arestanti, kas pa to lielo, garo ceļu atnākuši pliki un nabagi, kas šās zemes valodu nesaprot, un arī lēti še nekādus pelnus nevar atrast, kad nav kāds prātīgs padoma devējs, kas viņiem ar labu padomu un naudu nepalīdz še jaunu dzīvi iesākt. Ak liels jo liels ir tas miesīgs trūkums šiem nabagiem, bet tas vislielākais trūkums ir, ka viņiem Dieva vārda tur trūkst, kam ir svēts grēciniekus atgriest no posta ceļiem un tiem jaunu sirdi iedot. To tikai Dieva gars iespēj, kas nāk no Dieva vārda sludināšanas. Bet kas tad viņiem tur sludina Dieva vārdu? Jo cik reizes tad var pie viņiem atnākt tas mācītājs, kam 10000 verstes par gadu jābrauc? — Vēl ir maz to, kas prot lasīt, un ir šiem tai tuksnesī nav grāmatas, ko lasīt!

Tanīs pēdīgos 50 gados līdz 4000 cilvēki no igauņiem, latviešiem un piņņiem ir aizsūtīti uz Rīta Sibīriju, jo pēdīgos gados tikai uz Rīta Sibīriju vien tie grēcinieki top aizvesti. Bet kad nu tik daudz Lutera ticīgu tur ir aizsūtīti, kur tad tie palikuši? Kur ir viņu bērni? — ka tagad Rīta Sibīrijā nav vairāk kā tik vien 600 Lutera ticīgu? — Ak, mīļi brāļi, tie gandrīz visi ir nonīkuši gan miesīgā, gan garīgā badā! — Citi savu ticību ir atstājuši, citi savu tēvu ticību un valodu gluži aizmirsuši, tāpat arī viņu bērni! Jo neviens nebija, kas krietni par šiem nabagiem varēja gādāt, tādēļ viņi atstājuši savu garīgu māti, to Lutera baznīcu, kas viņus gluži bija aizmirsuse!

Visu grūtākā dzīve Sibīrijā ir tiem, kas it lielu grēku dēļ uz Kroņa pabriķiem tiek aizsūtīti, kur sāli vāra, vai arī kalnos, kur zeltu, sudrabu, kapparu (varu) un tādas lietas rok. Tiem no Kroņa tiek dots par mēneša loni 80 kap. Līdz 150 kap. s. 4 podi miltu un kādu mārciņu putraimu, par korteli un par visu, kas vēl pie miesas ir vajadzīgs pašiem jāgādā un darbs viņiem ļoti grūts, — visvairāk to darbu tais kalnos neviens ilgi nevar izciest. — Kas nav tik lieli grēcinieki, bet gan arī grūti apgrēkojušies, tie top sūtīti pie zemes kopšanas, lai uzmetās kādās tukšās vietās, kur cilvēku gandrīz nemaz vēl nav, tā ka viņi ar savu blēdību citiem skādi nevar padarīt. Bet kā lai tāds uzmetās un sāk savu dzīvi, ja tam nav naudas kādu zirgu, lopiņu un citas lietas pirkties, jo radu un draugu tur nav, kas tam piepalīdz uzmesties. Tiem tur arī liels sieviešu trūkums, tā ka tie nespēj godīgu māju būšanu ietaisīt un tamdēļ daudz iet kalnos zeltu mazgātājiem par palīgu, kur tie nonīkst ar miesu un dvēseli. — Vēl citi, kas nav visai lielus grēkus darījuši, tiek aizsūtīti uz Rīta Sibīriju par strādniekiem, ja viņi amatnieki ir, tad viņiem brīv pilsētās dzīvot, ja ne, tad tiek izdalīti pa krievu zemēm, kur tie savu maizi lai pelna ar zemes kopšanu. Apdomājiet nu paši, mīļi ticības brāļi, cik tas grūti nāksies vienam latvietim, kad viņš viens pats tādā krievu ciemā tiek aizvests, kur neviens nesaprot viņa valodu, kur tam nav nekāds tautas brālis, nedz arī kāds ticības biedrs! Savu Luteru mācītāju viņš ja daudz par gadu vienu reizi dabū redzēt, vai arī nemaz, — jo mācītājs nevar un nedrīkst viena cilvēka dēļ kādas simts vai tūkstots verstes braukt. Viņš tikai tādā vietā var nākt, kur kāds pulciņš Lutera ticīgu ir salasījies. Kas tad nu notiek ar tādu nabaga Lutera ticīgu cilvēku? Vai viņš še atgriezīsies un jaunu, labāku dzīvi iesāks? Nē, tas lēti nevar notikt, jo tā īstena atgriešanās tikai nāk no Dieva vārda sludināšanas, tāpēc te tā dzīvodams vēl cietāks savos grēkos, jaunus grēkus vēl iemācās, tur pēdīgi aizmirst Dieva vārdus, ko vēl no mācības laika varbūt bija paturējis, viņš aizmirst savu tautu, savu draudzi, un tātad viņa miesa un dvēsele arī nonīkst un izslāpst tādā tuksnesī un badā. Ak mīļi brāļi, vai mēs varam to ciest, ka mūsu Luteru draudzes locekļi tā izklīst un iznīkst kā avis kam gana nav?

Bet vai tad mēs tiem varam palīdzēt? Varam gan! Gribu tagad jums stāstīt, ko Rīta Sibīrijas mācītājs Kosmans ir izgudrojis, kā šiem nabadziņiem, lai palīdzam. Jau nelaiķa Bucki mācītājs ir izlūdzis no žēliga ķeizera, ka visi Lutera ticīgi, kam jāiet uz Rīta Sibīriju, taptu novesti vienā pašā vietā, Rižkovā, vakara Sibīrijā, 200 verstis no Omskas pilsētas. Bet nu tagad vēl Rīta Sibīrijā jaunā vietā mūsu Luteriem vēlēts uzmesties netālu no Jeņisejas upes Minusinskaja apriņķī, Vehņe Sujetukā. Te mūsu latviešu arestanti dabūjuši 20 verstis garu un 8 vertstis platu auglīgu zemes gabalu, ko sauc Ņižņaja Bulanka. Žēlīgais ķeizers to labprāt ir vēlējis tiem, kas nav paši vislielāki grēcinieki. Tad nu būtu šinī vidū tikai jāgādā kāds Lutera ticīgs skolmeisteris, kāds skolas nams un grāmatas, ka lai visi tur dabū dzirdēt un mācīties to priecas mācību no tā Kunga Jēzus, un ka viņu bērni tiek audzināti kā Luteru draudzes locekļiem pieklājas, un no jaunām dienām jau iesāk tos sv. Rakstus mācīties. Uz priekšu tad varbūt arī varēs šiem pašiem gādāt mācītāju un baznīcu, ka nebūtu jāsagaida Irkutskas mācītājs, kas tikai par gadu, vai arī pāri gadu vienu reizi še spēj atnākt. Tagad jau ir iesākuši kādā ciemā uzmesties, tur visvairāk igauņi ir sanākuši, bet arī kādi latvieši. Bet visapkārt krievu ciemos dzīvo daudz latvieši, kas labprāt arī sanāktu šinī vietā, ja tur viņiem ietaisītu skolu, ja viņi tur varētu dabūt paši Dieva vārdus klausīties, savu ticību varētu kopt un savus bērnus skolā sūtīt. Bet šie nabagi nespēj sevim ne skolu uztaisīt, nedz arī skolmeisteru aicināt, nedz spēj grāmatas pirkties, kas pie skolas un baznīcas ir vajadzīgas, nedz arī tiem naudas, kādu zirgu un lopiņu pirkties, māju un lauku rīkus sagādāt, bez kā tie savu dzīvi svešā zemē nevar sākt, tādēļ, ka šie arestanti tik tāļu dzīti ir pavisam nabaga ļaudis. Tad nu Irkutskas mācītājs ir lūdzis visus Lutera ticīgus mūsu krievu valstī, visvairāk mūsu latviešus un igauņus tēvu zemē, lai jel palīdz ar savām mīlestības dāvanām saviem nabaga ticības brāļiem uztaisīt sev skolu un baznīcu. Ikkatrs mācītājs tās dāvanas ar prieku saņems un mūsu baznīcas tiesas tās labprāt aizstellēs pie Irkutskas mācītāja Kosmaņa. Daža draudze arī jau ir šo lūgšanu paklausijuse un ar lielu prieku un pateicību Irkutskas mācītājs raksta, ka no Arkangeles pilsētas pie Baltas jūras viņam ir atsūtīti 254 rubļ., arī rīdzenieki ir salasijuši kādus 200 rubļ., dažās vietās ticības atjaunošanas dienā ir salasītas dāvanas priekš šiem nabaga brāļiem. Tad lai nu mīļi ticības brāļi, visi sabiedrojamies un ikviens lai dod savu dāvanu, cik Dievs katram ir devis, ka arī uz mums pastarā dienā taptu sacīts: “Es esmu bijis cietumā un jūs esat mani apmeklējuši!” (Mat.25.)

Bet klausiet vēl ko Irkutskas mācītājs stāsta par to vietu, kur tagad grib salasīt visus Lutera ticīgus un kur tā zeme tur tai vidū esot gauži auglīga. — 31mā Decembera dienā 1856.gadā nakts laikā Kosmana mācītājs pirmu reizi tur atnāca. Draudzes locekļi jau bija sagādājuši viņam zirgus un pretim sūtījuši līdz pirmai pastei un cik spēdami paši bija sataisijušies mācītāju godīgi saņemt. Mācītājs mājas vietu ņēme pie kāda igauņa no Rēveles puses. Gandrīz visi vīrišķi bija sanākuši un ar ilgošanu sagaidija mācītāju, jo 4 gadus pie viņiem neviens mācītājs nebija bijis, jo šinī laikā Rīta Sibīrijā nekāds Lut. mācītājs nebija bijis. Tie ciemnieki nu iesāce tūlīt mācītājam izstāstīt savu būšanu. Tanī ciemā tagad dzīvo 20 mājās igauņi un piņņi un vienā māja latvieši, bet tur apkārt dzīvo vēl daudz latvieši, kas labprāt negrib kopā dzīvot ar igauņiem, jo nevarot labi kopā satikties ar piņņiem un šiem, kam pavisam savāda valoda, tādēļ izlūgušies no kroņa 12 verstes no šā ciema vienu latviešu ciemu uztaisīt. Tur tad arī labprāt grib latviešu skolu uztaisīt. Visi nu mācītāju lūdze, lai šis cik spējot gādātu, ka viņiem Dieva nams tiktu uztaisīts. Kad mācītājs kādu pāri stundu bija izrunājies ar ļaudīm, tad tos atlaide, jo no tālas braukšanas gauži bija piekusis. No rīta, kad mācītājs vēl gulēja, viņš dzirdēja, ka igauns savu saimi sasauca un iesāce sv. Dziesmiņu dziedāt. Ak kā tas viņam gāje pie sirds, kad atkal dzirdēja tās skanīgas meldijas, ko papriekš, Vidzemē būdams, gan ik svētdienas bija dzirdējis, bet ko Sibīrijā vēl nebija dabūjis dzirdēt. (Kosmana mācītājs ir bijis par aumeisteru Vidzemē, papriekš Jaunā Drustē, tad Stomerumuižā). Nu mācītājs gāja apkārt pa visām ciema mājām un bērnus pārklausija. Kad viņš vakarā šo darbu bija beidzis, atkal visi sanāce viņa kortelī, vīri, sievas un bērni. Tur nu viņi dieva vārdus lasija, Dievu lūdze un dziedāja. Papriekš dziedāja tie igauņi un piņņi, tad atkal latvieši, kas no visa apriņķa bija sanākuši. Tā bija mīlīga dziedāšana un Dieva teikšana.

Nākošā dienā mācītājs sv. vakarēdienu viņiem izdalija, ko tie tam Kungam no sirds pateikdami un ar sirsnīgām lūgšanām saņēme, kā saldu barībiņu savām izsalkušām dvēselēm. Mācītājs arī solija gādāt viņiem cik spēšot palīga pie baznīcas uztaisīšanas no ticības brāļiem tēvu zemē, bet arī pieskubināja, lai paši arīdzan savā starpā sāktu naudu samest. Lai ikkatrs saimnieks iknomēnesi dotu 10 līdz 25 kap. un to lai kopā saliekot. To viņi solijās labprāt darīt un mācītājs viņiem ietaisīja grāmatu, kur tās dāvanas varētu ierakstīt, iecēla ar viņiem pērminderu, kas par to lietu gādātu. Tie ļaudis arī lūdza mācītāju, lai viņš rakstītu uz citiem mācītājiem pēc palīga, visvairāk uz Vidzemes un Kurzemes mācītājiem, jo viņi to labi zinot, ka viņu tautas brāļi labprāt būšot par šiem apžēloties un gādāt, kad tikai ziņu dabūšot par viņu trūkumu. To arī mācītājs solija darīt un sacija, ka laikam tie vidzemnieki un kurzemnieki, — kurus Kristus mīlestība ir dzinusi uz pagānu zemēm savas dāvanas ar prieku aizsūtīt, — tak laikam gatavi būšot par saviem tautas un ticības brāļiem gādāt, ka šie garīgā tuksnesī netop par pagāniem, bet ka paliek dzīvi locekļi pie tā Kunga Jēzus Kristus miesas, un atgriežās no grēkiem. Vēl Kosmana mācītājs mūs uz palīgu aicinādams, mums par paskubināšanu pielika to ziņu, ka katoļiem esot Rīta Sibīrijā netikai viens, bet trīs mācītāji, un ka katoļi daudz naudas upurējuši, tā ka viņu mācītāji var palīdzēt visiem saviem nabaga ticības brāļiem tāpat laicīgā kā arī garīgā trūkumā.

Tad nu lūdzami mīļi Kurzemes un Vidzemes latvieši! Palīdziet mūsu nabaga ticības brāļiem, ka tie dabū sev skolu un skolmeisteru sagādāt, upurējiet priecīgi savas dāvanas, ka šie nabagi savu baznīcu un dvēseles ganu var dabūt un arī kādu palīgu savu būdiņu un lauku stūrīti tur ietaisīt, ka tie varētu sākt jaunu laicīgu un garīgu dzīvi it kā no jauna piedzimuši. Bet lūdziet arī to Kungu, ka viņš pats gribētu šām izklīdušām avīm ganu celt savā vidū, kas ar Dieva sv. vārdiem un ar sv. sakramentiem viņu dvēseles ganītu.

Vidzemē 1858. R.B.g.l.
Mīļi latvieši Kurzemē un Vidzemē!

Vai šos vārdus kāds lasijis un tie tam nebūs sirdī spiedušies ar tādu spēku, ka tam no žēluma sirds un dvēsele sagrābta un nopūties sacijis: Ak jūs nelaimīgie, pēc palīga izsalkuši brāļi! Ak Kungs, vai tad es bez tādiem grākiem, ka manim savā mīļā tēvu zemītē tik labi klājas un pie miesas un dvēseles tik labi apkopts! Kungs! Tu mani grēcinieku tā žēlodams žēlo un es neapžēlotos arī par savu pašu nabaga darba un ticības biedru?! Ja kādam jāpalīdz, tad šiem mūsu brāļiem palīgs jādod, kuru acis uz mūsu rokām tā ilgodamies lūko! — Lai tas Kungs tev, mīļais latviets, tādas sirds domas svētī!

Tiesa gan kad saka: Kad mūsu latvieši to Kungu mīļodami, par nabaga pagāniem svešās zemēs tik bagātus upurus atnesuši, ka 1858.gadā vidzemnieki un kurzemnieki vairāk kā 4000 rubļ. priekš misionāriem devuši, — cik vairāk to priecīgu devēju būs starp latviešiem, kas labprāt savu palīgu pasniegs šiem saviem pazudušiem ticības biedriem Sibīrijā, šiem saviem valodas un tautas brāļiem, kas še pat dzimuši, auguši dzīvojuši, te pat pie mums noklīduši no tā īstenā ceļa un tik tāļu apmaldijušies, ka tiem tādā tuksnesī un postā jāiet, ja tos neglābsim! Ak, cik to draugu, radu, brāļu, māsu, tēvu, mātu jeb sievu un bērnu tiem pie mums palikuši raudādami un ilgodamies pēc šiem, kas tur Sibīrijā nu vaid par savu pelnītu grēku algu un postu! Jūs viņu ticības un tautas brāļi! Apdomājiet cik pazudušus jūs ar tā Kunga palīgu varētu glābt, ja jūsu sirdis iežēlojas un jūs ar Dieva lūgšanām un kādām dāvanām ikgadus tos gribētu žēlot it kā tas Tēvs debesīs jūs allaž žēlo un svētī.

Tamdēļ Kurzemes sinodē jeb mācītāju saiešanās Jelgavā 1858.gadā ir nosprieduši, lai nevien visus kungus un vāciešus uzaicina un lūdz, šiem pazudušiem Sibīrijā nākt palīgā ar savām mīlestības dāvanām, bet ar it visus Luteru latviešus, kur vien mājodamus, caur mūsu Latviešu Avīzēm, kas it visās draudzēs top turētas, uzaicināt un sirsnīgi lūgt: lai ir Latvieši apžēlojas par saviem ticības brāļiem Sibīrijā. Skaidri zinādami, ka pie tāda svēta un kristīga mīlestības darbato priecīgu devēju it visās draudzēs būs papillam, tad ikkatrs Luteru draudzes cien. mācītājs no Sinodes puses te top lūgts: šo avīžu lapiņu savā draudzē izdalīt, kādās svētdienās draudzi vēl sirsnīgi uzrunāt, lai tam Kungam par godu dod savas dāvanas, — tās mīlestības dāvanas saņemt un tās tad nosūtīt Jelgavā pie Šulca mācītāja, ko Sinode iecēluse par šo dāvanu saņēmēju, kas Avīzēs par tām tad dos kvitanci, ka riktīgi dabujis un kas caur baznīcas tiesu tās nosūtīs uz Pēterburgas lielo baznīcas tiesu, no kuras tās dāvanas Sibīrijā kā vajaga ikgadus taps izdalītas.

Ja nu mūsu latvieši tādi Lutera ticības draugi, ka nevien priekš Lutera goda-stabu, bet arī nabaga pagāniem tik bagāti dāvinājuši, — tad priecīgi gaidam īsti teicamu palīgu šiem mūsu nabaga ticības brāļiem Sibīrijā. Bet tu Kungs — Tu visu ļaužu un nabaga grēcinieku īstais un mūžam slavējams žēlotājs un Pestītājs — Kungs Kristus, Tu pats šo darbu bagāti svētīsi, jo Tu jele sevi pašu esi devies, ka nevienam nebūs pazusties, bet visiem tā mūžīga dzīvošana būtu. Amen! Jelgavā 8tā Januarī 1859.

Šulca mācītājs, Kurzemes sinodes vārdā.

Baznīcas Ziņas, 1860., nr.21.
Ziņa par Lutera draudzi Sibīrijas sādžā (ciemā) Rižkovā.

Rižkovas sādža ir 400 verstis no Toboļskas gubernements pilsētas un 215 verstis no Omskas apriņķa pilsētas. Sibīrijas sādžā ir kādas 200 mājas ar 2000 vīrišķiem un 1700 sievišķiem no Lutera ticības. Starp tiem ir kādas 50 kurzemnieku pamīlijas dažādiem pagastiem. Lielākā daļa no tiem ir arāji. Daudz mājās ir 2 istabas ar priekšnamu, bet arī dažā mājā tik 1 istaba. Sādžas iedzīvotāji pārtiek visvairāk no zemes un lopu kopšanas, citi atkal no zvejošanas, darvas dedzināšanas un no dažādiem amatiem. Te ir lieli dārzi, kur gan visādas dārza saknes, kartupeļus un tabaku stāda, bet kartupeļi labi neizdodas.

Par to laiku, kur mācītāja nav, ķesteri Dieva kalpošanu tur. Lielās svētdienās jeb svētkos trīs reizes Dieva kalpošana tiek turēta latviešu piņņu un igauņu valodā. Vācu un zviedru valodā Dieva kalpošana tik reti top turēta, tad, kad mācītājs atbrauc. Dieva kalpošana top turēta it vecā Lutera baznīcā, kurai arī tornis ir.

Latvieši savā starpā runā latviski, vācieši vāciski u.t.j.pr. Bet kad pagasts top sasaukts, tad visi runā krieviski. Skolu te nemaz nav, jo līdz šim pagasts nespēja skolu ieriktēt, jeb skolmeisteri turēt. Katrs tēvs māca pats savus bērnus cik var un prot. Jaunekļi tik kādas nedēļas priekš iesvētīšanas no mācītāja un ķestera top mācīti. Pagasta tiesa ir 60 verstes tāļā sādžā, ko sauc “Panovu”.

Šo ziņu es uz manu lūgšanu no Sibīrijas Lutera ķestera esmu dabujis, un es to mīļiem latviešiem sludināju cerēdams, ka tiem patiks kaut ko par Sibīrijas Lutera brāļiem un māsām, kuriem no mums palīdzība top pasniegta, dabūt zināt. Es ar uz priekšu vēl cerēju plašākas ziņas dabūt, par ko es tad Avīzēs rakstīšu.

Baznīcas Ziņas, 1862., nr.23.

Grāmata, ko Lutera mācītājs Johansons Omskas pilsētā Sibīrijā Jelgavas palīdzības biedrībai rakstījis.

Mācītājs raksta, ka viņš to naudu, 80 rub., ko palīdzības biedrība no Jelgavas sūtījusi 21mā Jūnija d. dabūjis. No Rižkovas kolonijas šinī pavasarā 60 nama tēvi ar sievām un bērniem uz jaunu vietu gājuši apmesties; arī vēl citi nama tēvi taisās savu vecu vietu atstāt. Jaunu iedzīvotāju laukus Dievs šinī gadā bagātīgi apsvētījis. Zeme esot ļoti auglīga; varot līdz 30 gadiem bez sūdiem strādāt. Iekš vecās kolonijas Rižkovas, Dievs Ļaudis ar lielu lopu krišanu piemeklējis, līdz 3 tūkst. Lopi nonīkuši. Laudīm  liels trūkums caur tādu lopu krišanu cēlies, jo gandrīz no lopiem vien ļaudīm pārtikšana nāk. Šī Dieva sodība ļaudis tā sabaidījuse, ka vēl citi nama tēvi velkās uz jaunu vietu projām, tā ka tagad jau līdz 80 pamīlijām jaunā vietā iekš 4 ciemiem dzīvo, vienā dzīvo latvieši, otrā igauņi, trešā piņņi, ceturtā zviedri. Jauni iedzīvotāji no tās naudas, ko no Krievuzemes un Kurzemes un Vidzemes palīdzības biedrībām sūtīja, līdz 25 rubļ. Katrs nama tēvs dabujis. Ļaudis, kas vēl iekš Rižkovas palikuši caur lopu nonīkšanu gluži nabagi palikuši un nespēj bez palīdzības uz jaunu vietu to  garu ceļu 300 verstes nostaigāt.

Johanson, Omskas mācītājs Sibīrijā.
J……i.


Šajā Interneta vietnē iekļauto materiālu lietošana paredzēta informatīviem un izglītības mērķiem.
Materiālu nelicenzēta izmantošana komerciālos nolūkos nav atļauta. Citējot, obligātas atsauces uz pirmavotiem.


Uz: Lejas Bulāna
      Gulags_lv
      Noziegumi pret cilvēci