Uz sākumlapu   Home


Austrumu latviešu diaspora.  Citi Sibīrijas un Krievijas latviešu ciemi
uz lapu: 
Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība

Aizmirstais fenomens — austrumu latvieši
No Ačinskas atgriezusies Latvijas Universitātes pētnieku grupa, kas šajā Krasnojarskas apgabala pilsētā dzīvojošajiem latgaliešiem mācīja latgaļu valodu. Šī bija jau trešā Latvijas Universitātes un Sanktpēterburgas Valsts Universitātes grupu
ekspedīcija uz Sibīriju, viņu mērķis ir pētīt latviešu un latgaliešu diasporas Krasnojarskas apgabalā. Filoloģijas zinātņu doktores Lidijas LEIKUMAS stāsts par Sibīrijā pieredzēto

Krievijā trūkst skolotāju. Saruna ar Laumu Vlasovu
Tieslietu ministrs komandējuma laikā Krievijā tiksies ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešiem

Tautas skaitīšanas PSRS un Krievijā 1939 - 2002. Dati par latviešiem, igauņiem, leišiem
PSRS latviešu izdevniecības, kultūras un mācību iestādes līdz to likvidēšanai 1937. gadā
LATVIEŠU KOLONIJAS PADOMJU SAVIENĪBĀ

Šī latviešu koloniju (viensētu grupu), ciemu un sādžu uzskaite ar nelieliem papildinājumiem balstās galvenokārt uz K.Šķiltera savāktajam ziņām.
Latviešu varavīksne pasaulē
Nākusi klajā ar latviešu diasporas atbalsta programma, kuras jēga un būtība ir latvietības uzturēšana ārpus mūsu valsts robežām. Kā liecina aptaujas un personiskas sarunas, valsts atbalstu savām aktivitātēm gaidījuši gan Rietumu, gan Austrumu pusē dzīvojošie tautieši. 
No emocijām līdz rīcībai

Austrumu latvieši – vai Latvijas sabiedrībā pilnībā aizmirsti? Vai pietiekoši novērtēti?
Jaunrepatrianti no Austrumiem un mēs

Ar jēdzienu jaunrepatrianti nosacīti apzīmēti pēdējos septiņos gados no NVS valstīm repatriējušies latvieši un viņu ģimenes locekļi, kas apzinājušies savu saistību ar Latviju un ieradušies te uz pastāvīgu dzīvi. Problēmu par latviešu repatriāciju no Krievijas un citām NVS  padziļināta pētniecība un praktiska risināšana kļuva iespējama ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu, jo tika pieņemts un pamatvilcienos īstenots projekts par jaunrepatriantu ģimeņu sociālekonomisko vajadzību apzināšanu un viņu latvietības stiprināšanu.
Latvieši svešumā: sociālpsiholoģiskais aspekts 
I. Apines raksts 
Latvieši Krievijā – saujiņa, kas sarūk

Kad kārtējo reizi saasinās Latvijas un Krievijas attiecības, kad pasaules medijos lasāmas dažādas ziņas, ir liels vilinājums par to runāt ar kādu, kurš problēmas redz mazliet citā rakursā. Aktīva Krievijas sabiedriskā darbiniece Lauma Vlasova labi pazīst abas zemes.

Par Krievijas latviešiem. No PBLA valdes sēdes 2001.g.

Latvietības dzīvās formas Sibīrijā un pasaulē
Kādreizējais Latvijas Republikas goda konsuls Losandželosā Aivars Jerumanis nesen ir atgriezies no ekspedīcijas pa Sibīriju, kur pētīja mūsu tautiešu stāvokli — kā viņi dzīvo, uz kuru pusi skatās un par ko domā. Runājām arī par latviskumu Latvijā un Rietumu trimdas sabiedrībā. Visas šīs tēmas ir latviskās pašapziņas atskaites punkti.


Krievijas latviešu biedrības, skolas, baznīcas. Vadītāju un adrešu saraksts

Latvijas Republikas Vēstniecība Maskavā par latviešu diasporu

Maskavas Latviešu Vēstnesis


Izstāde "Mēs esam savējie. Latviešu likteņi Krievijā"  http://www.acadlib.lv/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htm
Augšbebri
4000 km un 100 gadu attālumā.
Skolotāja no Latvijas Baiba Aprāne Augšbebros
Par Augšbebru kluba vadītāju
 
Jau 22 gadus Sibīrijā - tālajā Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru ciemā senču tradīcijas un valodu aizrautīgi kopj un par šo bagātību arī jauno paaudzi cenšas ieinteresēt vietējā kluba vadītāja Olga Vakengūte
 
Meitene no mazās Latvijas...
Lidija viena pati no Sibīrijas ieradusies Valmierā un jau nākamajā dienā devusies uz mācībām Valmieras ģimnāzijā...

Sibīrijas mācības

Ko gan es varu pateikt par Jāņiem, stāvēdama līdz potītēm siltā peļķē Sibīrijā, uz Augšbebru ciema vienīgās garās ielas, starp teliņiem, bērniņiem, taureņu mākoņiem, īsti zilmelniem negaisa padebešiem, tumšām mākoņu ēnām, saules skrejošām gaismām...

Lieldienas pie Sibīrijas latviešiem 

Ināra Antiņa: Man bija laime vienu mācību gadu dzīvot Augšbebros un mācīt latviešu valodu. Ciemnieki, lai gan dzīvo visai trūcīgos apstākļos, svin visus svētkus. Trāpīgi par Augšbebriem saka tagad Latvijā dzīvojošā Sibīrijas latviete Valentīna Kalniņa: «Darba nav, naudas nav, bet tik dzied un danco!»
Latvijā - savējie starp svešajiem, Sibīrijā - sveši starp savējiem
Gulbenes ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Dzidra Sjomkāne ir dzimusi Sibīrijā - Poltovkas apgabala sādžā Uvaļnoje. Četru gadu vecumā viņa kopā ar ģimeni atgriezusies Latvijā.
Par Latviju – dedzīgi, bet bez ilgām

Lai gan taigas, augstu pakalnu un nebeidzamu sniega lauku ieskauts, Sibīrijas latviešu ciems Augšbebri jeb Bobrovka, kā to sauc vietējie, savā ainavā brīžam atgādina Latviju, īpaši tad, ja raugās pāri pelēkajām koka sētām uz meža pusi...

Sibīrijas atslēgas vārdi
- plašums un sirsnība
Agnese Vaļiniece ir saslimusi ar Sibīriju, kur pabijusi pāris reizes. Par to, kāda ir turienes dzīve un cilvēki, kuri turklāt runā arī latviešu valodā, – mūsu saruna.

Baškīrija
Baškīrijā, latviešos

Latvieši sāka ierasties Baškīrijā 19. gadsimta otrajā pusē labākas dzīves meklējumos. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados "savu stūrīti, savu kaktiņu zemes" tālajā Krievijas guberņā jau bija atraduši vairāk nekā 8100 latviešu kolonistu...  
Dažas 2006. g. bildes no Baškīrijas
Divi latviešu ceļotāji- Andis Pikāns un Jānis Kļaviņš, izmantojot KTM-ADVENTURE 950cm3 enduro motociklus, 2006. gada 1. augustā devās ceļojumā no Rīgas uz Melburnu, pa ceļam apciemojot arī Baškīrijas latviešus
Sibīrijas latgalieši
Timofejevka
. Latgaliešu ciems Novosibirskas apgabalā  

Ko darīt ar Sibīrijas latgaliešiem?
  
Margitas Zālītes raksts
Sibīrijas tautiešus meklējot
Latvijas Universitātes pētnieku un studentu ekspedīcija Dr. Janīnas Kursītes vadībā pētīja Sibīrijas tautiešus – šoreiz pēctečus izceļotājiem no Latgales. Par ekspedīcijas mērķi bija izraudzīta viena no lielākajām Latgales izceļotāju apmešanās vietām – Timofejevkas ciems, turklāt cenšoties apsekot arī vairākus citus latgaliešu ciemus... Ilmāra Meža raksts
Zūdošo tautiešu meklējumos

2004.g. vasarā notikušais brauciens uz Sibīrijas latgaliešu ciemu - Timofejevu radīja jaunu impulsu līdzīgu latviešu ciemu meklējumiem arī 2005. gadā. Līdz tam neticējām, ka Sibīrijā vēl varētu būt kādi latviešu ciemi, kuri jau nebūtu apzināti un izpētīti. Bet Timofejevkas "atklāšana" pierādīja, ka Sibīrijas plašumos vēl ir ciems, kurā simts cilvēku vēl runā latgaliski, un pat dzied nedzirdētas tautas dziesmas, bet Latvijas plašākai sabiedrībai par to nebija nekas zināms. Tāpēc lai noskaidrotu vēl citu latviešu ciemu situāciju, uz Sibīriju augustā devās seši pētnieki... Ilmāra Meža raksts
Aizmirstais fenomens — austrumu latvieši

No Ačinskas atgriezusies Latvijas Universitātes pētnieku grupa, kas šajā Krasnojarskas apgabala pilsētā dzīvojošajiem latgaliešiem mācīja latgaļu valodu. Šī bija jau trešā Latvijas Universitātes un Sanktpēterburgas Valsts Universitātes grupu
ekspedīcija uz Sibīriju, viņu mērķis ir pētīt latviešu un latgaliešu diasporas Krasnojarskas apgabalā. Filoloģijas zinātņu doktores Lidijas LEIKUMAS stāsts par Sibīrijā pieredzēto

Citur

Novgorodas latvieši purvā nenogrima
Līdz ar pasaules atvēršanos daudzi latvieši devušies biezāka rieciena un iztikšanas meklējumos uz Īriju un citām zemēm. Bet bija laiks, kad tāda «apsolītā zeme» atradās Novgorodas guberņā. Vēl ir ļaudis, kas to labi atceras. Mūsdienās Jūrmalā dzīvojošā Lillija Līce ir viena no tiem...

“SYZRAN? ETO GDE-TO RYADOM S RIGOJ” 
Raksts Krievijas laikrakstā par Smiltenes (Trubačinas) latviešu ciemu

Latvieši tālajā Magadanā


Esat laipni aicināti iesūtīt publicēšanai jūsu rīcībā esošos materiālus par Krievijas latviešiem! ingvarsl@latnet.lv. Tel. (Rīgā) 371 - 29847337
Šajā Interneta vietnē iekļauto materiālu lietošana paredzēta informatīviem un izglītības mērķiem.
Materiālu nelicenzēta izmantošana komerciālos nolūkos nav atļauta. Citējot, obligātas atsauces uz pirmavotiem.


Uz: Lejas Bulāna
      Gulags_lv
      Noziegumi pret cilvēci