Aizmirstais
fenomens — austrumu latvieši
No Ačinskas atgriezusies Latvijas Universitātes pētnieku grupa, kas
šajā Krasnojarskas apgabala pilsētā dzīvojošajiem latgaliešiem mācīja
latgaļu valodu. Šī bija jau trešā Latvijas Universitātes un Sanktpēterburgas
Valsts Universitātes grupu
ekspedīcija uz Sibīriju, viņu mērķis ir pētīt latviešu un
latgaliešu diasporas Krasnojarskas apgabalā. Filoloģijas zinātņu
doktores Lidijas LEIKUMAS stāsts par Sibīrijā pieredzēto
Tautas skaitīšanas
PSRS un Krievijā 1939 - 2002. Dati par latviešiem, igauņiem, leišiem
PSRS latviešu izdevniecības, kultūras un mācību iestādes līdz to
likvidēšanai 1937. gadā
LATVIEŠU KOLONIJAS PADOMJU SAVIENĪBĀ
Šī latviešu koloniju (viensētu grupu), ciemu un sādžu uzskaite ar nelieliem papildinājumiem balstās galvenokārt uz K.Šķiltera savāktajam ziņām.
Latviešu
varavīksne pasaulē
Nākusi klajā ar latviešu
diasporas atbalsta programma, kuras jēga un būtība ir latvietības
uzturēšana ārpus mūsu valsts robežām. Kā liecina aptaujas un
personiskas sarunas, valsts atbalstu savām aktivitātēm gaidījuši
gan Rietumu, gan Austrumu pusē dzīvojošie tautieši.
No emocijām līdz rīcībai Austrumu latvieši – vai
Latvijas sabiedrībā pilnībā aizmirsti? Vai pietiekoši novērtēti?
Jaunrepatrianti no Austrumiem un mēs
Ar jēdzienu jaunrepatrianti nosacīti
apzīmēti pēdējos septiņos gados no NVS valstīm repatriējušies
latvieši un viņu ģimenes locekļi, kas apzinājušies savu saistību
ar Latviju un ieradušies te uz pastāvīgu dzīvi. Problēmu par latviešu
repatriāciju no Krievijas un citām NVS padziļināta pētniecība
un praktiska risināšana kļuva iespējama ar Sabiedrības integrācijas
fonda finansiālu atbalstu, jo tika pieņemts un pamatvilcienos īstenots
projekts par jaunrepatriantu ģimeņu sociālekonomisko vajadzību apzināšanu
un viņu latvietības stiprināšanu. Latvieši svešumā: sociālpsiholoģiskais aspekts
I. Apines raksts
Latvieši
Krievijā – saujiņa, kas sarūk
Kad kārtējo reizi saasinās Latvijas un
Krievijas attiecības, kad pasaules medijos lasāmas dažādas ziņas, ir
liels vilinājums par to runāt ar kādu, kurš problēmas redz mazliet citā
rakursā. Aktīva Krievijas sabiedriskā darbiniece Lauma Vlasova labi pazīst
abas zemes.
Par Krievijas latviešiem. No PBLA valdes sēdes 2001.g.
Latvietības
dzīvās formas Sibīrijā un pasaulē
Kādreizējais Latvijas Republikas
goda konsuls Losandželosā Aivars Jerumanis nesen ir atgriezies no
ekspedīcijas pa Sibīriju, kur pētīja mūsu tautiešu stāvokli — kā
viņi dzīvo, uz kuru pusi skatās un par ko domā. Runājām arī par
latviskumu Latvijā un Rietumu trimdas sabiedrībā. Visas šīs tēmas
ir latviskās pašapziņas atskaites punkti.
Izstāde "Mēs esam savējie. Latviešu likteņi Krievijā"http://www.acadlib.lv/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htmAugšbebri
4000 km un 100 gadu attālumā. Skolotāja
no Latvijas Baiba Aprāne Augšbebros
Par Augšbebru kluba vadītāju
Jau 22 gadus Sibīrijā - tālajā Omskas apgabala Taras rajona Augšbebru
ciemā senču tradīcijas un valodu aizrautīgi kopj un par šo bagātību
arī jauno paaudzi cenšas ieinteresēt vietējā kluba vadītāja Olga
Vakengūte Meitene
no mazās Latvijas...
Lidija viena pati no Sibīrijas ieradusies Valmierā un jau nākamajā
dienā devusies uz mācībām Valmieras ģimnāzijā...
Sibīrijas mācības
Ko gan es varu pateikt par Jāņiem, stāvēdama līdz potītēm siltā
peļķē Sibīrijā, uz Augšbebru ciema vienīgās garās ielas, starp
teliņiem, bērniņiem, taureņu mākoņiem, īsti zilmelniem negaisa
padebešiem, tumšām mākoņu ēnām, saules skrejošām gaismām...
Lieldienas pie Sibīrijas latviešiem
Ināra Antiņa: Man bija laime
vienu mācību gadu dzīvot Augšbebros un mācīt latviešu valodu.
Ciemnieki, lai gan dzīvo visai trūcīgos apstākļos, svin visus svētkus.
Trāpīgi par Augšbebriem saka tagad Latvijā dzīvojošā Sibīrijas
latviete Valentīna Kalniņa: «Darba nav, naudas nav, bet tik dzied un
danco!» Latvijā - savējie starp svešajiem, Sibīrijā - sveši starp savējiem
Gulbenes ģimnāzijas bioloģijas
skolotāja Dzidra Sjomkāne ir dzimusi Sibīrijā - Poltovkas apgabala sādžā
Uvaļnoje. Četru gadu vecumā viņa kopā ar ģimeni atgriezusies
Latvijā.
Par Latviju – dedzīgi, bet bez ilgām
Lai gan taigas, augstu pakalnu un
nebeidzamu sniega lauku ieskauts, Sibīrijas latviešu ciems Augšbebri
jeb Bobrovka, kā to sauc vietējie, savā ainavā brīžam atgādina
Latviju, īpaši tad, ja raugās pāri pelēkajām koka sētām uz meža
pusi...
Sibīrijas atslēgas vārdi
- plašums un sirsnība
Agnese Vaļiniece ir saslimusi
ar Sibīriju, kur pabijusi pāris reizes. Par to, kāda ir turienes dzīve
un cilvēki, kuri turklāt runā arī latviešu valodā, – mūsu
saruna.
Baškīrija
Baškīrijā, latviešos
Latvieši sāka ierasties Baškīrijā 19.
gadsimta otrajā pusē labākas dzīves meklējumos. Pagājušā
gadsimta divdesmitajos gados "savu stūrīti, savu kaktiņu
zemes" tālajā Krievijas guberņā jau bija atraduši vairāk nekā
8100 latviešu kolonistu... Dažas
2006. g. bildes no Baškīrijas Divi latviešu ceļotāji-
Andis Pikāns un Jānis Kļaviņš, izmantojot KTM-ADVENTURE 950cm3
enduro motociklus, 2006. gada 1. augustā devās ceļojumā no Rīgas uz
Melburnu, pa ceļam apciemojot arī Baškīrijas latviešus
Sibīrijas latgalieši
Timofejevka. Latgaliešu
ciems Novosibirskas apgabalā
Ko darīt ar Sibīrijas latgaliešiem? Margitas Zālītes raksts
Sibīrijas tautiešus meklējot
Latvijas Universitātes pētnieku un
studentu ekspedīcija Dr. Janīnas Kursītes vadībā pētīja Sibīrijas
tautiešus – šoreiz pēctečus izceļotājiem no Latgales. Par ekspedīcijas
mērķi bija izraudzīta viena no lielākajām Latgales izceļotāju
apmešanās vietām – Timofejevkas ciems, turklāt cenšoties apsekot
arī vairākus citus latgaliešu ciemus... Ilmāra Meža raksts
Zūdošo tautiešu meklējumos
2004.g. vasarā notikušais brauciens uz Sibīrijas latgaliešu ciemu - Timofejevu radīja jaunu impulsu līdzīgu latviešu ciemu meklējumiem arī
2005. gadā. Līdz tam neticējām, ka Sibīrijā vēl varētu būt kādi latviešu ciemi, kuri jau nebūtu apzināti un izpētīti. Bet Timofejevkas "atklāšana" pierādīja, ka Sibīrijas plašumos vēl ir ciems, kurā simts cilvēku vēl runā latgaliski, un pat dzied nedzirdētas tautas dziesmas, bet Latvijas plašākai sabiedrībai par to nebija nekas zināms. Tāpēc lai noskaidrotu vēl citu latviešu ciemu situāciju, uz Sibīriju augustā devās seši
pētnieki... Ilmāra Meža raksts
Aizmirstais fenomens — austrumu latvieši
No Ačinskas atgriezusies Latvijas Universitātes pētnieku grupa, kas
šajā Krasnojarskas apgabala pilsētā dzīvojošajiem latgaliešiem mācīja
latgaļu valodu. Šī bija jau trešā Latvijas Universitātes un Sanktpēterburgas
Valsts Universitātes grupu
ekspedīcija uz Sibīriju, viņu mērķis ir pētīt latviešu un
latgaliešu diasporas Krasnojarskas apgabalā. Filoloģijas zinātņu
doktores Lidijas LEIKUMAS stāsts par Sibīrijā pieredzēto
Citur
Novgorodas
latvieši purvā nenogrima
Līdz ar pasaules atvēršanos daudzi latvieši devušies biezāka
rieciena un iztikšanas meklējumos uz Īriju un citām zemēm. Bet bija
laiks, kad tāda «apsolītā zeme» atradās Novgorodas guberņā. Vēl
ir ļaudis, kas to labi atceras. Mūsdienās Jūrmalā dzīvojošā
Lillija Līce ir viena no tiem...
Esat laipni aicināti iesūtīt
publicēšanai jūsu rīcībā esošos materiālus par Krievijas latviešiem!
ingvarsl@latnet.lv. Tel. (Rīgā)
371 - 29847337
Šajā
Interneta vietnē iekļauto materiālu lietošana paredzēta informatīviem un
izglītības mērķiem.
Materiālu nelicenzēta izmantošana komerciālos nolūkos nav atļauta. Citējot,
obligātas atsauces uz pirmavotiem.