Uz sākumlapu   Home


Grāmatas "Lejas Bulāna - Latviešu ciems Sibīrijā" 
satura rādītājs un ievads

JĀNIS DRIĶIS. Lejas Bulanka 9
VALENTĪNA TURLAJA. Vēsturisks apskats par reliģisko dzīvi latviešu kolonijās 31
JURIS RUBENIS. Lejas Bulānas mācītāji 45
BULĀNIETIS. Sibīrijas atmiņas  51
J. K. JAKOVĻEVS. Minusinskas apriņķa cittautību iedzīvotāji. Latvieši 73
LIGITA ZANDOVSKA. Lejas Bulānas 1991. gada vasaras “Dimensijas». 87
AINA BLINKENA un ANNA STAFECKA. Latviešu valoda Lejas Bulānā 103
JĀNIS ROZENBERGS. Vai bija vērts tik tālu braukt? 127
UNA BALODE. Latviešu ģimenes godi un tradīcijas 143
ANETE KARLSONE. Materiālā kultūra un mājamatniecība Lejas Bulānā . 163
BAIBA PUTNIŅA. Lejas Bulānā dzied un ziņģē 183

VALENTINA TURLAJA. Latviešu skolas Jeņisejas guberņā no XIX gadsimta vidus līdz 1937. gadam

197
AIVARS BEIKA. Sibīrijas latvieši 30. gadu politiskā terora apstākļos 227
AIVARS TABŪNS. Latviešu zemnieku kolonijas Sibīrijā. Etnodemogrāfiskā analīze 263
JURIS ZALĀNS. Ko iesākt ar austrumu radiem? 279
VAIRA STRAUTNIECE. Mūsu darbu hronika 293

IEVADAM
Gandrīz neticami, ka grāmata par latviešiem Sibīrijā beidzot atnākusi pie latviešiem Latvija. Vismaz šādā — simboliskā veidā daļa no mūsu tautas var atgriezties tēvutēvu dzimtenē.
Lejas Bulāna ir tikai viens no latviešu ciemiem, kuri pagājušā gadsimta vidū un beigās kā mazas saliņas okeānā pastāvēja austrumos no Baltijas līdz pat Klusajam okeānam. XX gadsimta pirmajā pusē tur dzīvoja ap 200 000 mūsu tautiešu. Viņu dzīvesstāsti, likteņu raksti un nacionālās savdabības pastāvēšana līdz mūsdienām ir ļoti maz zināma latviešiem Latvijā un rietumu trimdas zemēs.

Kad 1977. gada vasarā kopā ar Andri Slapiņu pabijām Lejas Bulānā un uzņēmām dokumentālu filmu par to, ko tur vērojām, par šo grāmatu vēl nedomāju. Taču pēc atgriešanās, vācot materiālus filmas izveidei, lasot brīnišķīgos skolotāja Jāņa Driķa aprakstus un 20.—30. gadu "Sibīrijas Cīņas" izteiksmīgās, brīžam komiskās, brīžam traģiskās informācijas, sapratu, ka šī pienākuma nasta jau ir uz maniem pleciem. Nekad vēlāk vairs neesmu jutusies šķirta no šiem cilvēkiem. Es piederu viņiem, un viņi ir mani radi, vienalga — Sibīrijā, Baškirijā vai kur citur pasaulē.

Tomēr satriecoši, cik mazu sabiedrības daļu aizskar mūsu tautasbrāļu likteņi. Vai gan citādi tik morāli un materiāli smags būtu viņu atgriešanās ceļš šodienas Latvijā? Vai gan citādi paaudžu paaudzēs dzimušos latviešus, kurus vēstures grieži aiztrenkuši tālu prom” no dzimtenes un kurus krustu šķērsu pārskaitījuši represiju viļņi, tagad arī cerību zeme — brīvā Latvija — atmestu kā nederīgus pilsoņus?

Varbūt šī grāmata būs maza liecība, maza aizstāvība maniem mīļajiem, kuri aizcirstām saknēm tomēr vēl sīksti turas savās iekoptajās mītnēs jebkur pasaulē. Traģiska ir šī bezizeja — svešs starp savējiem, savējais starp svešiem.

"Domā — latvietis pazudis? Nepazudis! Dikti sīksts viņš ir. Un tāds spītīgs. Latvietis nekad nepazudīs,” vēl pirms gadiem astoņiem bija pārliecināta Dora Bite no Baškīrijas latviešiem. Arī šī ticība ir apbrīnas vērta. Pacietība, izturība un darbs ir tās pamatā. Bet šodienā, diemžēl, asimilācijas procesiem ir citi tempi, un, ja Latvija neko nedara jaunās paaudzes izglītošanai viņu mītnes vietās, ja mēs nemēdzam dalīties ar saviem kultūras sasniegumiem, braucot ciemos uz vistālākajām vietām, tad — nu, paši saprotiet, kas notiks.

Man gribētos pateikt sirsnīgu paldies visiem, kas tieši vai netieši palīdzējuši šis grāmatas veidošanā. Daļa no viņiem atrodama “Mūsu darbu hronikā», taču visus pieminēt personiski varbūt nav iznācis, jo, kā vairums vieglprātīgu cilvēku, arī es esmu dažkārt pārāk paļāvusies uz savu atmiņu. Īpaša pateicība Intai un Nikolajam Baranovskiem, jo bez Latvijas informācijas centra atbalsta un finansiālā nodrošinājuma 1991. gadā nebūtu bijis iespējams noorganizēt šādu individuālu pētniecisku ekspedīciju. Paldies arī zinātniekiem, kuri atsaucās aicinājumam piedalīties, paldies Dž. Sorosa fonda Latvijas filiālei par atbalstu, paldies fotomeistaram Raitim Puriņam, kurš palīdzēja sagatavot ilustratīvo materiālu publicēšanai, paldies apgāda “Zvaigzne ABC» kolektīvam, kurš savu darba daļu ziedojis, riskējot nesaņemt atpakaļ ieguldītos līdzekļus no tirāžas.

Paldies Jums, kas tagad turat šo grāmatu rokās — jā, tā ir domāta Jums, tieši Jums personiski!

Un paldies Dievam, ka ir šī grāmata un ir šis Jūsu rokas, kas to tur. Paldies Dievam par to, ka mēs vēl esam.

Jūsu Vaira Strautniece

Grāmata izdota ar Sorosa fonda atbalstu.
R,."Zvaigzne ABC", 1995

Par krājuma tapšanu rūpējusies Vaira Strautniece no 1977. līdz 1994. gadam.

 


Šajā Interneta vietnē iekļauto materiālu lietošana paredzēta vienīgi informatīviem un izglītības mērķiem.
Materiālu nelicenzēta izmantošana komerciālos nolūkos nav atļauta. Citējot, obligātas atsauces uz pirmavotiem.


Uz: Lejas Bulāna
      Gulags_lv
      Noziegumi pret cilvēci