Uz sākumlapu   Home


No PBLA valdes sēdes 2001. gada 27.- 29. septembrī, Vašingtonā

Par latviešiem Krievijā

PBLA joprojām atbalsta latviešus Krievijā - jau 5 gadus apmaksājot latviešu skolotāju darbu Krievijas latviešu ciemos, atbalstot latviešu kultūras centra izveidi Augšbebros un citus projektus. No šī gada 1. septembra trīs skolas ir ieguvušas nacionālo skolu statusu Krievijā kā latviešu skolas. Tas noticis pirmo reizi kopš 30- tajiem gadiem, kad latviešu skolas Krievijā slēdza. Tas ir  liels sasniegums. 

PBLA valde uzklausīja Krievijas Latviešu kongresa priekšsēdes Laumas Vlasovas stāstījumu par Krievijas latviešu repatriēšanos un esošām problēmām – nepietiekamo atbalstu, lai repatrianti varētu integrēties Latvijas sabiedrībā. PBLA valde izteica nožēlu, ka 85% no Repatriācijas fonda līdzekļiem (apmaksā ceļa izdevumus, mantu pārsūtīšanu) saņem repatrianti no Rietumiem.

Pārrunājot pēdējās aktualitātes, Lauma Vlasova izteica savu sarūgtinājumu par Dzintras Gekas filmu “Sibīrijas bērni”, kura esot vienpusīga un ļoti sarūgtinājusi latviešus Krievijā. 

PBLA valde pieņēma rezolūciju, izsakot savu nosodījumu par Naturalizācijas pārvaldes dažādo attieksmi pret latviešiem Rietumos un Austrumos. Saskaņā ar Pilsonības likuma pārejas noteikumiem "Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995. gada 1. jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības". (Pilsonības likums)  Šis pants pieļāva dubultas pilsonības izveidošanos ārvalstīs dzīvojošiem cilvēkiem, kam bija vēsturiskas tiesības atjaunot Latvijas pilsonību. Pārejas noteikumiem izbeidzoties, neviens vairs nevar iegūt Latvijas pilsonību, neatsakoties no esošās. 

Neskatoties uz to, ka šis pants vienādi attiecas gan uz Rietumos, gan Austrumos dzīvojošajiem latviešiem, Naturalizācijas pārvalde sūta vēstules Krievijā dzīvojošajiem latviešiem, kas šādā veidā kļuvuši par dubultpilsoņiem, un spiež viņus no Latvijas pilsonības atteikties.  Arī tie Krievijas latvieši, kas repatriējas uz Latviju ar šo dubultpilsonību, tiek piespiesti, lai viņi Latvijā atbraukuši, no Krievijas pilsonības atsakās.

Nav runa par to, kāpēc viņiem vajadzētu saglabāt Krievijas pilsonību (maksājumi, dažādas juridiskas, mantiskas lietas), bet gan par to, ar kādām tiesībām viņiem šo iespēju atņem! 

Šie cilvēki ir dzīvojuši PSRS, Krievija nav daudz brīvāka valsts - viņi ir iebaidīti un nepastāv uz savām tiesībām. Vai mēs varam iedomāties, ka kādam, kas būtu pārcēlies no ASV vai Kanadas, kaut ko tādu pieprasītu? Būtu liels tracis, cilvēki taču aizstāvētu savas tiesības, tāpēc arī neviens pat neiedomājas kaut ko tādu darīt.

Pants, uz ko Naturalizācijas pārvalde pamatojas ir, ka LR pilsonību var atņemt, ja " ar … dokumentiem ir apstiprināts fakts, ka attiecīgā persona ir ieguvusi citas valsts pilsonību". (Noteikumi par Latvijas pilsonības zaudēšanas un tās atjaunošanas dokumentēšanas kārtību", izdoti 1995. gada 20. jūnijā)  Naturalizācijas pārvalde uzskata, ka Krievijā dzīvojošie latvieši ir pieņēmuši jaunu pilsonību - Krievijas. Patiesībā tā nav. Krievija ir pasludinājusi, ka ir PSRS mantiniece, visi Krievijā dzīvojošie automātiski saņēma Krievijas pases PSRS pases vietā, kas vairs nebija derīgas. Nevienam pat neprasīja, vai to vēlas. Krievija arī nemaz nevar dzīvot bez tās pases. Te nevar runāt par jaunas pilsonības iegūšanu. 

Ir likuma gars un ir likuma burts. Tā ir šī likuma piemērošana ar ļoti negatīvu attieksmi pret Krievijas latviešiem. Šie Pilsonības likuma pārejas noteikumi tika pieņemti, lai likvidētu okupāciju un deportāciju radītās sekas, lai apliecinātu, ka Latvijai ir vajadzīgi tās piederīgie, plašajā pasaulē izkaisītie tautieši. Un kas tagad notiek, tas ir pilnīgi pretēji un nožēlojami. 

PBLA pārstāv visus ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus, arī Krievijā. Tāpēc PBLA pienākums ir aizstāvēt viņu tiesības, ja tie paši to nespēj.


Šajā Interneta vietnē iekļauto materiālu lietošana paredzēta informatīviem un izglītības mērķiem.
Materiālu nelicenzēta izmantošana komerciālos nolūkos nav atļauta. Citējot, obligātas atsauces uz pirmavotiem.

Uz sākumlapu   Home