Uz sākumlapu   Home


JURIS RUBENIS. Lejas Bulānas mācītāji

Kosmanis (Kosmans, Klopmanis, Kosman), 1858—1861.g.Vācietis. Irkutskas divīzijas mācītājs, vēlāk ģenerālsuperintendents Maskavā. Ļoti tālredzīgs un spējīgs cilvēks. Viņš izraudzījās vietu luterāņu kolonijām Augšsuetukā, Lejas Bulānā un Augšbulānā (Verhņija Suetuka, Nižņaja un Verhņaja Bulankas) Minusinskas apriņķa dienvidos — Sajānu kalnu pakājē, Kebežas upes ielejā. 1858. gadā tika nodibināta vācu un latviešu kolonija Lejas Bulāna. Lai liktu trim dibinātajām kolonijām ciešākus pamatus, viņš trīs vasaras brauca no Irkutskas uz Minusinsku. Kosmanis tieši piedalījās pirmo dzīvojamo māju celtniecībā, kā arī saimniecības pamatu likšanā.

Mācītājs Kosmanis, apnicis lielos ceļojumus, gribējis apmesties Lejas Bulānā uz dzīvi, prasījis, lai katra kolonija viņam apstrādātu pa zemes gabalam. Viņš solījis palikt kolonijās par vietējo mācītāju. Viņa nodoms bija dibināt patstāvīgu luterāņu pagastu, lai kolonisti nenāktu zem vietējo iedzīvotāju iespaida, bet būtu atkarīgi tikai no apriņķa valdes Minusinskā. Viņš bija atradis pirmos skolotājus: Bulankai — Freiju un Suetukai — Milleri, kamēr krievu ciemos vēl skolu nekur nebija. Bulankas tēvi savā starpā aprunājušies, ka nu viņi esot vaļā no baroniem un mācītājiem, un, ja padošoties mācītāja Kosmaņa prasījumiem, tad būšot atkal vecā verdzība. Bez vietējā mācītāja varot iztikt un pievienoties pie kāda krievu pagasta. Tas sarūgtināja mācītāju Kosmani, viņš atstāja Sibīriju un aizgāja uz Saratovu Volgas kolonijās.

Rosini (Rossini, Johannes Rossini), 1861—1863. g.

Vācietis. Irkutskas mācītājs no 1863. gada līdz 1869. gadam. Pēc Kosmaņa aiziešanas kolonijas 3 vasaras apmeklēja Irkutskas mācītājs Rosini. Tas bija krietns virs, zinību cienītājs, bet ne koloniju dibinātājs un 4 tautību (latvju, vācu, somu un igauņu) iedvesmotājs.

Butke un Ratke (Butcke, Theodor Rathke). Abi — vācieši. Mācītāji Butke un Ratke kolonijas tikai vienreiz katrs ir apmeklējuši, protams, viņi ar tām nevarēja pat lāgam iepazīties. Ratke bija Irkutskas mācītājs no 1876. gada līdz 1881. gadam. Par Butki nekas vairāk nav zināms.

Hermanis Roširs (Hermanis Rošijers, Hermann Roschier), 1864—1879. g.

Soms vai zviedrs. Augšsuetukas draudze nosūtīja lūgumu Somijas senātam, lai tas sagādātu draudzei pastāvīgu mācītāju. 1863. gada 9. martā pienāca Visaugstākā pavēle, pēc kuras uz Augšsuetuku Somijas valsts valdei bija jānosūta algots mācītājs, un jau nākamajā gadā Augšsuetukā ieradās mācītājs H. Roširs. Viņš uzņēmās arī igauņu un latviešu deportēto koloniju Lejas Bulānas un Augšbulānas garīgo aprūpi.

Garīgā ziņā Bulānā klājās visbēdīgāk 15 gadus, kad Suetukā somu senāts uzturēja mācītāju priekš visiem somiem Sibīrijā, formāli abas Bulankas atradās somu mācītāja pārziņā, bet tas bija tikai uz papīra. Viņam, apkopojot visus somus pa plašo Sibīriju, nebija ne iespējas, nedz arī gribas rūpēties par Bulankām, kuras neietilpa viņa uzdevumu aplokā. ... Mācītājs Roširs ir bijusi bēdīga persona, kā vecpuisis dzīvojis sibīriski. Kāds bulānietis viņam žēlojies, ka tam sieva aizgājusi, tad tas sacījis: “Mans bērns, sieva aizgājusi pie cita, tu ņem atkal citu, tā iet Sibīrijā.» Ir ļoti daudz bēdīgu nostāstu un anekdošu par tā laika garīgo vadoni — skolotāju. Mācītājs Roširs dzīvoja pats un lāva arī citiem dzīvot. Mācēja zviedru, somu, vācu valodas.

Vilhelms Kaspars (Wilhelm Kaspar), 1881—1883. g.

Latvietis. Dzimis Raudenes (Aizviķu vai Sēmes pagasta vāciskais nosaukums) pagastā 1853. gada 3. janvāri, miris Cēsis 1919. gada 26. maijā. Irkutskas mācītājs no 1881. gada līdz 1891. gadam. 1881. gada 6. jūlijā saņēma ministrijas apstiprinājumu kā Lejas Bulānas mācītājs. Trīs vasaras brauca no Irkutskas uz Bulānu. Viņš ir uzrakstījis pirmos rakstus par Bulānu Latvijas presē — “Balsi». 1891. gadā viņš atgriezās Vidzemē un kļuva par Skujenes draudzes mācītāju. Aktīvs cīnītājs pret liberālās teoloģijas iespiešanos mūsu baznīcā. Arestēts 1919. gada 4. martā. Miris Cēsu cietumā no tīfa nepietiekamas kopšanas dēļ.

Sajuzdams nāves tuvumu, viņš rakstīja saviem piederīgajiem: viņš pilnīgi pavēloties Dieva visuvarenajās rokās, bet viņa karstākā vēlēšanās esot, lai bērni staigātu Dieva ceļos un paturētu savu tēvu uzticīgā piemiņā, kurš savā dzīvē negribējis neko citu, kā tikai Dievam kalpot un pasludināt viņa vārdu. Viņš nemirstot kā noziedznieks, bet kā politiskās cīņas upuris. No dzīves viņš gribot šķirties ar dziesmas vārdiem “Man Kristus dzīvībiņa un nāve augļus nes».

Hermanis Zālītis (Zālīts, Hermann Sahlit), 1884—1895. g.

Dzimis 1853. gada 15. decembri Cesvainē, miris 1898. gadā Sibīrijā. Lejas Bulānas kolonijā ieradās 1884. gadā. Viņa vadībā uzcēla glītu baznīciņu, ko iesvētīja 1886. gada 9. novembri. Pirmais Jeņisejskas neatkarīgais evaņģēliski luteriskās draudzes pastāvīgais mācītājs. Sākumā noturēja dievkalpojumus zem klajas debess. Jau 1890. gadā vietējais skolotājs J. Driķis ievēroja mācītāja uzvedībā nenormālības pazīmes. Šajā laikā Zālitis bija lielā atkarībā no savas sievas. Ap 1894. gadu Zālitis devās komandējumā uz Irkutsku, kur tas pilnīgi pazaudēja prātu, un tam bija mācītāja amats jāatstāj. Mācītājs Zālītis bija ļoti labs cilvēks, un kārtīgos apstākļos viņš būtu bijis labs mācītājs, tikai ne tajos, kuros viņam bija jāstrādā.

Nikolajs Bušs (Nikolaus Jakob Magnus Busch), 1896—1909.

1896. gada rudeni Bulānā ieradās mācītājs Bušs, vācietis no Omskas. Tas bija ļoti enerģisks un nelokāms cilvēks. Viņam jāpateicas gan par kārtību draudzes dzīvē, gan arī par šķelšanos, jo viņš nostādīja vāciešus privileģētā stāvokli, bet latviešus atmeta pie malas. Nodevās lielai saimniecībai, būvēja staļļus un rīkojās ar daudz strīdiem un tiesām. Tas viss radīja daudz piedauzību un nevēlamu attiecību. Savos varas centienos bremzēja skolu, atzina par vajadzīgiem priekšmetiem tikai lasīšanu un reliģiju...

1902. gada vasarā uz revīziju Bulankā ieradās no Maskavas ģenerālsuperintendents Fērmans. Arī tam nāca mācītāja pārspīlējumi ausīs. Viņš mācītāju aprāja, bet ļaudīm izskaidroja, ka arī viņš redzot mācītāja kļūdas, bet tomēr mācītāju ļoti mīlot. Te nu vācietība nostūma baznīcu pie malas, un vācietibas ziņā mācītājs Bušs bija ievērojams darbinieks. Mācītājs gribēja otru skolotāju ierīkot tikai priekš vāciešiem, bet, kad tas viņam neizdevās, jo arī Fērmans nepiekrita tam — vāciešu bija tikai desmit procentu —, tad viņš otra skolotāja lietu noslīcināja papīros un skolu izsludināja par vācu, — jo tā esot vācu nauda, par kuru uzturot skolotājus un mācītājus. .. Nesaskaņas starp mācītāju un draudzi auga augumā. Mācītājs sev nopirka māju somu ciemā (Augšsuetukā) un aizgāja tur dzīvot. Mācītājam bija naids daudzas kolonijas, viņš gribēja pārcelties uz Tomsku par mācītāju. Pēdējā ceļojumā pa jaunām kolonijām viņu kāda strīda dēļ nošāva Kanskas apriņķi.

Teodors Rublis (Andrejs Teodors Rublis), 1909.— 1913.g.

Latvietis. Dzimis Ulbrokas Stopiņu pagastā Rīgas apriņķi 1872. gada 22. novembri. No 1894. gada līdz 1903. gadam studējis teoloģiju Tērbatas universitātē. 1906. gada 26. februāri ordinēts par Tiflisas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju adjunktu. Šo draudzi viņš apkalpoja līdz 1909. gadam. No 1909. gada līdz 1913. gadam — mācītājs vikārs Jeņisejskas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Viņš dzīvoja Krasnojarskā, bet vasaras pavadīja Bulānā. Bulānas pozitīvajiem centieniem labvēlīgs. No 1914. gada —vikārs Madlienas Meņģeles draudzē, no 1922. gada līdz 1929. gadam darbojās par vikāru Suntažu draudzē. Emeritējies 1931. gadā. Miris 1937. gada 19. septembrī.

Voldemārs Reihvalds (Woldemar Reichwald), 1914.—1917. g.

Vācietis. Dzimis 1877. gada 4. novembri. Vikārs, mācītājs, ordinēts 1913. gada 28. oktobri. 1926. gadā — mācītājs Vladivostokā. Viņš ciemā pavadīja tikai pāris mēnešus vasarā, bet pārējo laiku dzīvoja Krasnojarskā, no kurienes apkopa jaunās kolonijas ap dzelzceļu Ačinskā, Krasnojarskas un Kanskas apriņķos un bija Bulankas centieniem labvēlīgs.

Arnolds Vilciņš, 1918. g,

Dzimis 1885. gada 8. vai 9. maijā. Ordinēts Maskavā 1918. gada 28. aprīlī. Latvijas konsistorijai Krievijā nodibinoties, kuras prezidents bija mācītājs Irbe, —pirmais Latvijas bīskaps. Arī Bulāna pievienojās jaunajai latviešu kustībai Krievijā. No prezidenta Irbes izsūtīti, Bulānā ieradās 1918. gada vasarā mācītājs A. Vilciņš ar misionāru A. Zuzānu. Mācītājs A. Vilciņš pēc atgriešanās dzimtenē, Rīgā, nodibināja Misiones draudzi, pie kuras kā mācītājs strādāja līdz pat savai nāvei. No 1926. gada bija arī Dalbes draudzes mācītājs. Viņš miris 1946. gada 6. aprīlī Dalbē un apglabāts Rīgas Meža kapos.

Andrejs Zuzāns (Susans), 1918.—1921. g.

Dzimis 1888. gada 24. septembri. Ordinēts 1922. gada 9. aprīlī. ierazdamies Lejas Bulānā kopā ar A. Vilciņu 1918. gada vasarā, viņi ienesa Bulānas draudzes dzīvē tādu saviļņojumu, kas pārspēja baznīcas būves laikus.. Visi vienprātīgi nolēma, ka pēc vairāk nekā 60 Bulānas pastāvēšanas gadiem viņai pašai jāņem visa noteikšana un apgādība savās rokās, dibinot patstāvīgu latviešu draudzi. Par pastāvīgo garīgo darbinieku ievēlēja misionāru A. Zuzānu, kurš rudeni ar savu dzimtu ieradās Bulānā uz pastāvīgu dzīvi. 1921. gada vasarā A. Zuzāns ar savu ģimeni aizbrauca uz Latviju. Pēc atgriešanās dzimtenē A. Zuzāns darbojās kā mācītājs Baldones un Tomes draudzēs.

I. Migla, 1926. g.

Pēc triju gadu ilgas gaidīšanas 1926. gada 3. jūlijā latvju kolonijā Lejas Bulānā ieradās no Ļeņingradas mācītājs Migla un turpināja savu darbību līdz 20. jūlijam. Šinī laikā viņš noturēja vairākas dievkalpošanas, kapu svētkus, iesvētīja konfirmandus un izdarīja daudz amata darbus, kā laulības un bērnu kristības, iesvētīšanu utt. .. Dievkalpošanas notika pārpildītā baznīcā, pie Dieva galda ļaudis nāca simtiem, kas agrāki reti gadījās. Pamatojoties uz valdības pēdējā laikā dotiem rīkojumiem, mācītājs sasauca draudzes sapulci, kurā nolēma ieviest reģistrēšanos pie draudzes ar iestāšanās maksu vienu zelta rubli no mājas (sakarā ar ļoti slikto draudzes finansiālo stāvokli — J. R). Tūlīt sapulcē reģistrējās 150 mājas, un katru dienu reģistrācija turpinājās.

Taču Miglas nākamais brauciens 1929. gadā nebija tik sekmīgs:

"Mācītājs I. Migla tika sūtīts apkopt Sibīrijas draudzes, bet, nenobraucis pat vēl līdz savam mērķim, tika apcietināts un pēc 11/2 mēneša gan atlaists, lai brauc atpakaļ, neapkopjot draudzes.”

No Teoloģijas semināra studenta diplomdarba, 1982


Šajā Interneta vietnē iekļauto materiālu lietošana paredzēta informatīviem un izglītības mērķiem.
Materiālu nelicenzēta izmantošana komerciālos nolūkos nav atļauta. Citējot, obligātas atsauces uz pirmavotiem.


Uz: Lejas Bulāna
      Gulags_lv
      Noziegumi pret cilvēci