Uz sākumlapu   Home


Tas Latviešu Ļaužu Draugs, 1834., 23.aug., 34ta lapa.

No Rīges. Vecos laikos gan arī pa krievu valstību tiesas ļaundarītājus sodīja pie dzīvības, bet jau ķeizerene Katrīne, tā otra, šī gudra un žēlīga valdiniece, nosprieda, lai to vairs nedara, bet labāki, lai visus, kas nāvi pelnījuši, dikti pārmāca un tad sūta un Sibberi, to tukšu zemi, ka tie tur apakš cietas uzlūkošanas tak vēl kroņam par labu strādātu un savas dvēseles apgādādami laikam vēl atgrieztos. Visniknākus turpat varot no kalniem likt izrakt varu vai svinu, pie kura darba ilgi tak nebūtu dzīvotāji. Tos citus varot pēc tautām savādiem ciemiem piedalīt, kur vai zemi koptu, bai citu kādu amatu strādātu. — No tā laika līdz tagad nu jau labs pulciņš ļaužu tur salasījās, kas vai ļaundarītāji no citām pusēm atvesti, vai tādu cilvēku bērni un bērnu bērni turpat dzimuši. — 400 verstes vēl aiz Tobolskes pilsētas, kura pate jau līdz 3000 verstes tāļ no Pēterburges, tur piņņiem ir ciems, ko sauc Rižkova, bet tur arī daudz igauņi un latvieši dzīvo, kas no mūsu pusēm atnāce. Šiem nabadziņiem tanī tāļumā diezgan grūta dzīve, kā mums jau priekš diviem gadiem no turienes ziņa nāce no tā cienīga Baznīcas kunga paša, ko ķeizers mūsu ticības biedriem pa visu to valsti par mācītāju devis, un kas pa ziemu gan Tobolskes pilsētā dzīvo, bet pa vasaru apkārt brauc no viena ciema uz otru, bērnus kristīdams, jaunekļus mācīdams, lielus laulādams un svētu vakarēdienu viņiem izdalīdams. Šis mācītājs nesen arī Maskavas baznīcas tiesai, apakš kuras viņš stāv, ziņu ir devis, ka esot gādājis, ka arī latvieši tanī ciemā pa svētdienām un svētkiem baznīcā sanāk, Dievam kalpot, un ka ķesteris, ko draudze sev izlasijusi, viņiem palīdz dziedāt un lūgšanas un Dieva vārdus viņiem priekšā lasa, jo pats latviski neprotot un tāpēc arī pie kristības, svēta vakarēdiena un citiem tādiem svētiem darbiem tikai krieviski runājot, kuru valodu ļautiņi drīz visi jau protot. Taču viņš labprāt vēl vairāk šās nabagu dvēseles gribot kopt, bet latviskas grāmatas gauži trūkstot, visvairāk vajadzētu viena sprediķu grāmata, 4 katķismes un 6 abd-grāmatas. Tādēļ draudze sametusi 10 rubļus un pats arī tik daudz vēl pielika, ko visu atsūtijot, lūgdams, lai vai ar Vidzemes vai Kurzemes baznīcas tiesas palīgu par šo naudu vņiem tās minētās grāmatas sagādā. Gan vēl īsteni vajadzētu viena liela Bībele, dažas pus-bībeles un citas grāmatas pār Dieva vārdiem, bet kas viņiem tās dotu velti, ja ne pa Vidzemi un Kurzemi daži žēlsirdīgi ļaudis atrastos, kas viņiem vai tādas grāmatas ķiņķotu vai kādu naudas dāvaniņu piemestu? Lai jel cienīga tiesa apžēlojās un viņiem piepalīdz, ka uz priekšu trūkums no tādām grāmatām pie viņiem nebūtu. — Kad nu Maskavas baznīcas tiesa šo ziņu ir devusi mūsu Rīges baznīcas tiesai zināt un vēlējusi, lai šī, cik spēdama Tobolskes mācītāja lūgšanu paklausa, tad tagad ir nospriests šo lietu caur avīzēm sludināt un Rīges latviešu mācītājiem ir pavēlēts, lai jel arī no savām draudzēm pretī ņem tāpat tādas grāmatas, kā arī naudas dāvanas, ar kurām gan drīz pēc šās sludināšanas diezgan žēlsirdīgu ļaužu steigsies, tos nabagus brāļus Sibberī iepriecināt, ka šie uz priekšu jo vairāk savas dvēseles varēšot apkopt. — Mīļi brāļi iekš Jēzus Kristus, jūs paši zinat, cik spēcīgi tie Dieva vārdi cilvēku sirdi iekš bēdām var iepriecināt, jūs te dzirdiet, ka šiem nabadziņiem trūkums no viņiem, tad nu gan neaizmirsīsiet, viņiem labdarīt un izdalīt, cik spēsiet, zinādami, ka tādi upuri Dievam labi patīk un ka jums par to, ko viņiem labā prātā būsiet darījuši, Pestītājs savā laikā sacīs: to jūs man pašam esiet darijuši.

Tas Latviešu Ļaužu Draugs, 1835., 3.janv., 1ma lapa.

No Rīges. […] Tik tai nedēļā priekš ziemas svētkiem mums tā mīļa grāmatiņa nāce rokā, ko jau 14tā Oktober cienīgs Ēdoles mācītājs mums bija rakstijis un kurā mums par lielu prieku stāsta, ka viņa draudze, no mūsu 34tas lapas dabūjusi zināt par tiem nabagiem ļautiņiem pie Tobolskes, kuriem Dieva-vārdu grāmatas trūkst, esot par viņiem iežēlojušies un no laba un kristīga prāta 6 rubļus un 75 kapeiķus sudraba sametuši, ko mums tagad sūtīšot, vēlēdama, lai par šo naudu tādas grāmatas pirkt un tiem nabagiem piesūta. — Mīļi brāļi iekš Kristus, kaut jel no jūsu žēlīgas dāvanas tiem nabagiem tik liela svētība uz priekšu celtos, cik liels mums prieks jau par to ir bijis! Mēs viņu pie mūsu Rīges baznīcas-tiesas esam nodevuši, un šī tūliņ pēc Trij-kungu dienas, jūsu vēlēšanu paklausīs, kā pats cienīgs superdents mums ir solijis. No Dieva un to nabagu puses mēs jums vēl tos svētus vārdiņus piesaucam: “Svētīgi tie sirdsžēlīgi, jo tie žēlastību iemantos”.

Tas Latviešu Ļaužu Draugs, 1835., 10.janv., 2tra lapa.

 No Rīges. Šinīs dienās mēs atkal no zemēm mīlīgu dāvanu priekš tiem nabagiem latviešiem Sibberī esam dabujuši, jo mums piesūtija Ropažas un Allažas draudze caur savu cienīgu mācītāju 3 sudr. rubļus, ko pate labā prātā bija sametusi, gribēdama, lai par to šos ļautiņus apdāvina ar jauniem testamentiem. Arī šo naudu nodevām pie cienīgas Rīges baznīcas tiesas, pie kuras nu jau pavisam ir kopā: 20 rubļ. un 60 kapeik. sudr., 25 rubļ. kappera un vairāk kā 30 dažādas Dieva vārdu grāmatas. Un cik grāmatu tik Stefenhāgem kungs Jelgavā viņiem jau ir sūtijis! — To apdomājot, ko pats Tobolskes vāc’ mācītājs par tām latviešu grāmatām rakstija, kuras viņiem tur trūkstot, un apcerējot, ka tak tur pa visu to tukšu zemi nav tik brīnum daudz latviešu, mums šķiet, ka viņiem nu jau diezgan grāmatas būšot sagādātas un ka viņi, tās dabūjuši, ar pateicīgu sirdi Dieva svētību gan izlūgs priekš visiem tiem mīļiem cilvēkiem Vidzemē un Kurzemē, kas tik žēlīgi viņus ar Dieva vārdiem apdāvināja

Tas Latviešu Ļaužu Draugs, 1835., 20ta lapa.

No Valmeres. Vēl īstenā laikā Valmeres bībeles-draudze 10 lielas un 10 pus-bībeles priekš tiem nabagiem Latviešiem Sibberī uz Rīgu sūtīja. Varēja viņas vēl ar visām citām dāvinātām grāmatām kopā aizsūtīt to garu ceļu.

Tas Latviešu Ļaužu Draugs, 1836., 26.nov., 48ta lapa.

Iz Jelgavas. Drīz jau būs divi gadi, kad tās latviešu grāmatas sūtija uz Siberi, ko cienīgs Stefenhāgen kungs līdz ar citiem mīlīgā prātā priekš tiem nabagiem latviešiem tanī malā bija sametuši (lūko Latv. ļ. dr. 1834, 51.l.). Tagad atnāce ziņa no 14tas August no turienes, ka viņas riktīgi tam mācītājam ir nākušas rokā, kas tādas bija izlūdzis un viņas tagad izdala, kā vajaga.


Šajā Interneta vietnē iekļauto materiālu lietošana paredzēta informatīviem un izglītības mērķiem.
Materiālu nelicenzēta izmantošana komerciālos nolūkos nav atļauta. Citējot, obligātas atsauces uz pirmavotiem.


Uz: Lejas Bulāna
      Gulags_lv
      Noziegumi pret cilvēci