Vera Gūtmane: profesija — skolotāja
Gundega Krakopa
Vera Gūtmane ir privātskolas «Patnis» krievu valodas skolotāja.
Pasniedz krievu valodu kursos un privātstundās.
Vera ir dzimusi un augusi Krasnojarskas apgabala Karatūzas rajona
latviešu ciemā Lejas Bulāna un ir Sibīrijas latviete ceturtajā
paaudzē. Tagad viņa jau trešo gadu dzīvo Rīgā.
Strādājusi par Lejas Bulānas skolas direktori. Beigusi
Krasnojarskas Valsts Pedagoģisko universitāti, skolas izglītības
vadītāja programmu, kā arī Hakasijas Valsts universitātes Filoloģijas
fakultāti, ieguvusi krievu valodas skolotāja izglītību.
Profesionālā ziņā, kopš dzīvoju Latvijā, manā dzīvē nekas būtiski
nav mainījies — tāpat strādāju skoliņā, vadu stundas, pārbaudu
burtnīcas, lieku bērniem atzīmes. Tā kā es vairāk neesmu skolas
direktore, man ir mazāk atbildības un vairāk brīvā laika. Novadu
stundas, atnāku mājās un varu darīt, ko gribu. Vairāk uzmanības
varu veltīt mājai, ģimenei un atpūtai.
Tā kā Latvijā man ir citādi apstākļi nekā Sibīrijā, būtiski
mainījusies kultūras dzīve. Eju uz teātri, operu, baletu. Te nav jābrauc
100 kilometru no mājām, lai aizietu uz izrādi, šeit viss ir
pieejamāks un dzīve ir interesantāka! Te var arī daudz mācīties,
iet kursos. Patlaban mācos angļu valodu. Svarīga manas dzīves sastāvdaļa
šeit ir arī baznīca. Kad atbraucu dzīvot uz Latviju, es iesvētījos,
un esmu Vecās Ģertrūdes baznīcas draudzē.
Apģērbs, aksesuāri
Paldies Dievam, manam darbam īpaši ģērbties nav nepieciešams. Būtībā
es varu ģērbties, kā vien vēlos. Taču esmu sapratusi, ka ģērbšanās
stilam tomēr ir jāpievērš zināma uzmanība un tas ir jāpārdomā,
jo skolotājam ir jāatšķiras no bērniem. Skolotājs ir jārespektē,
tāpēc arī vizuāli viņam jāizskatās nedaudz reprezentablāk.
Skolotājam nevajadzētu izskatīties nevīžīgam, nekārtīgam un
ģērbties galēji brīvā stilā.
Rakstura iezīmes
Es domāju, ka skolotājam ir jābūt stingram un prasīgam. Vajadzīgi
arī stipri nervi un izturība, jo dažreiz jādzird tādas lietas!
Kad eju uz skolu, domāju, ka esmu gudra, stipra, un reizēm ir tā,
ka viss izdodas, ir jaukas stundas, bet citreiz šķiet, ka nekas
nesanāk un nepadodas. Tāpēc skolotājam visu laiku jāmācās un jādomā
par to, kas varbūt nav izdarīts pareizi, ko vajadzētu darīt citādi.
Es domāju, ka tagad skolotājam ir daudz grūtāk. Bērni ir daudz
nervozāki, bieži ģimenēs ir problēmas. Arī labās un nodrošinātās
ģimenēs. Bērni nejūtas droši ne mājās, ne skolā. Pirms 10
gadiem situācija bija citāda. Bērnus vajag mīlēt. Ja skolotājs
nemīl bērnus, tad viņam skolā nav ko darīt. Vienalga, kāds tas bērns
ir, — vai mācās labi vai slikti — viņš ir jāmīl. Ja to
nevar, tad arī skolotājs pats neizturēs šo darbu.
Esmu novērojusi, ka Sibīrijā bērni vairāk nekā Latvijā respektē
vecākus cilvēkus — gan savus vecākus, gan skolotājus — jebkuru
cilvēku, kas ir vecāks par viņiem. Es neteiktu, ka viņi baidās,
bet gan ciena. Varbūt tā ir cita audzināšana, stingrākas ģimenes.
Lai gan šeit ir vairāk iespēju, vieglāk pieejama informācija, bērni
tomēr ļoti daudz ko nezina. Varbūt viņi to informāciju neprot
atlasīt, varbūt apjoms ir pārāk liels, lai uztvertu? Katrā ziņā
dziļākajā būtībā bērni visā pasaulē tomēr ir vienādi — viņiem
visiem vajag mīlestību.
Sociālā vide
Ikdienā visvairāk esmu kopā ar saviem kolēģiem skolotājiem. Ārpus
darba viņi ir ļoti dažādi un interesanti cilvēki. Man patiešām
ir daudz draugu — mākslinieki, žurnālisti, rakstnieki, gleznotāji
u. c. Man mīļi draugi ir arī vairāki gados veci cilvēki, pensionāri.
Ģimene
Šeit, Latvijā, mana ģimene ir mans draugs un kaķis. Krievijā dzīvo
mans tēvs, māte, 4 māsas un brālis. Man viņu šeit pietrūkst. Mēs
viens otram zvanām, sarakstāmies. Katru gadu es viņus apciemoju Sibīrijā.
Ļoti ceru, ka nākamgad kāds no viņiem atbrauks ciemos pie manis!
Man radi ir arī šeit, Latvijā.
Atpūta
Vislabākā atpūta ir baseins un pirts. Ar draugiem bieži ejam uz
operu, baletu, izrādēm. Atpūta ir arī lasīšana. Es ļoti daudz
lasu un pēdējā laikā visvairāk latviešu valodā.
Atpūta ir arī izklaides. Ar savu draugu bieži ejam uz Vecrīgu, tur
apmeklējam dažādas jautras vietas. Pēdējo reizi mēs bijām īru
mūzikas koncertā. Man ļoti iepatikās, un es gribētu iemācīties
dejot īru dejas. Tā būtu lieliska un arī veselīga atpūta!
Visu dzīvi esmu daudz ceļojusi. Kad dzīvoju Sibīrijā, apceļoju
daudz dažādas un tālas vietas Padomju Savienībā. Arī tagad
izmantoju iespējas to darīt — esmu pabijusi Austrālijā, Amerikā.
Lieldienās ar draugu esam ieplānojuši braukt uz Krimu.
19. decembris (2003)