Uz sākumlapu   Home


Vera Gūtmane: profesija — skolotāja
Gundega Krakopa
 
Vera Gūtmane ir privātskolas «Patnis» krievu valodas skolotāja. Pasniedz krievu valodu kursos un privātstundās. 

Vera ir dzimusi un augusi Krasnojarskas apgabala Karatūzas rajona latviešu ciemā Lejas Bulāna un ir Sibīrijas latviete ceturtajā paaudzē. Tagad viņa jau trešo gadu dzīvo Rīgā. 

Strādājusi par Lejas Bulānas skolas direktori. Beigusi Krasnojarskas Valsts Pedagoģisko universitāti, skolas izglītības vadītāja programmu, kā arī Hakasijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti, ieguvusi krievu valodas skolotāja izglītību. 

Profesionālā ziņā, kopš dzīvoju Latvijā, manā dzīvē nekas būtiski nav mainījies — tāpat strādāju skoliņā, vadu stundas, pārbaudu burtnīcas, lieku bērniem atzīmes. Tā kā es vairāk neesmu skolas direktore, man ir mazāk atbildības un vairāk brīvā laika. Novadu stundas, atnāku mājās un varu darīt, ko gribu. Vairāk uzmanības varu veltīt mājai, ģimenei un atpūtai.

Tā kā Latvijā man ir citādi apstākļi nekā Sibīrijā, būtiski mainījusies kultūras dzīve. Eju uz teātri, operu, baletu. Te nav jābrauc 100 kilometru no mājām, lai aizietu uz izrādi, šeit viss ir pieejamāks un dzīve ir interesantāka! Te var arī daudz mācīties, iet kursos. Patlaban mācos angļu valodu. Svarīga manas dzīves sastāvdaļa šeit ir arī baznīca. Kad atbraucu dzīvot uz Latviju, es iesvētījos, un esmu Vecās Ģertrūdes baznīcas draudzē. 

Apģērbs, aksesuāri

Paldies Dievam, manam darbam īpaši ģērbties nav nepieciešams. Būtībā es varu ģērbties, kā vien vēlos. Taču esmu sapratusi, ka ģērbšanās stilam tomēr ir jāpievērš zināma uzmanība un tas ir jāpārdomā, jo skolotājam ir jāatšķiras no bērniem. Skolotājs ir jārespektē, tāpēc arī vizuāli viņam jāizskatās nedaudz reprezentablāk. Skolotājam nevajadzētu izskatīties nevīžīgam, nekārtīgam un ģērbties galēji brīvā stilā.

Rakstura iezīmes

Es domāju, ka skolotājam ir jābūt stingram un prasīgam. Vajadzīgi arī stipri nervi un izturība, jo dažreiz jādzird tādas lietas! Kad eju uz skolu, domāju, ka esmu gudra, stipra, un reizēm ir tā, ka viss izdodas, ir jaukas stundas, bet citreiz šķiet, ka nekas nesanāk un nepadodas. Tāpēc skolotājam visu laiku jāmācās un jādomā par to, kas varbūt nav izdarīts pareizi, ko vajadzētu darīt citādi.

Es domāju, ka tagad skolotājam ir daudz grūtāk. Bērni ir daudz nervozāki, bieži ģimenēs ir problēmas. Arī labās un nodrošinātās ģimenēs. Bērni nejūtas droši ne mājās, ne skolā. Pirms 10 gadiem situācija bija citāda. Bērnus vajag mīlēt. Ja skolotājs nemīl bērnus, tad viņam skolā nav ko darīt. Vienalga, kāds tas bērns ir, — vai mācās labi vai slikti — viņš ir jāmīl. Ja to nevar, tad arī skolotājs pats neizturēs šo darbu. 

Esmu novērojusi, ka Sibīrijā bērni vairāk nekā Latvijā respektē vecākus cilvēkus — gan savus vecākus, gan skolotājus — jebkuru cilvēku, kas ir vecāks par viņiem. Es neteiktu, ka viņi baidās, bet gan ciena. Varbūt tā ir cita audzināšana, stingrākas ģimenes. Lai gan šeit ir vairāk iespēju, vieglāk pieejama informācija, bērni tomēr ļoti daudz ko nezina. Varbūt viņi to informāciju neprot atlasīt, varbūt apjoms ir pārāk liels, lai uztvertu? Katrā ziņā dziļākajā būtībā bērni visā pasaulē tomēr ir vienādi — viņiem visiem vajag mīlestību. 

Sociālā vide

Ikdienā visvairāk esmu kopā ar saviem kolēģiem skolotājiem. Ārpus darba viņi ir ļoti dažādi un interesanti cilvēki. Man patiešām ir daudz draugu — mākslinieki, žurnālisti, rakstnieki, gleznotāji u. c. Man mīļi draugi ir arī vairāki gados veci cilvēki, pensionāri. 

Ģimene 

Šeit, Latvijā, mana ģimene ir mans draugs un kaķis. Krievijā dzīvo mans tēvs, māte, 4 māsas un brālis. Man viņu šeit pietrūkst. Mēs viens otram zvanām, sarakstāmies. Katru gadu es viņus apciemoju Sibīrijā. Ļoti ceru, ka nākamgad kāds no viņiem atbrauks ciemos pie manis! Man radi ir arī šeit, Latvijā. 

Atpūta 

Vislabākā atpūta ir baseins un pirts. Ar draugiem bieži ejam uz operu, baletu, izrādēm. Atpūta ir arī lasīšana. Es ļoti daudz lasu un pēdējā laikā visvairāk latviešu valodā. 

Atpūta ir arī izklaides. Ar savu draugu bieži ejam uz Vecrīgu, tur apmeklējam dažādas jautras vietas. Pēdējo reizi mēs bijām īru mūzikas koncertā. Man ļoti iepatikās, un es gribētu iemācīties dejot īru dejas. Tā būtu lieliska un arī veselīga atpūta!

Visu dzīvi esmu daudz ceļojusi. Kad dzīvoju Sibīrijā, apceļoju daudz dažādas un tālas vietas Padomju Savienībā. Arī tagad izmantoju iespējas to darīt — esmu pabijusi Austrālijā, Amerikā. Lieldienās ar draugu esam ieplānojuši braukt uz Krimu.

19. decembris (2003)


Šajā Interneta vietnē iekļauto materiālu lietošana paredzēta informatīviem un izglītības mērķiem.
Materiālu nelicenzēta izmantošana komerciālos nolūkos nav atļauta. Citējot, obligātas atsauces uz pirmavotiem.


Uz: Lejas Bulāna
      Gulags_lv
      Noziegumi pret cilvēci