1834-1926   1937   1975-1978   Pēcpadomju laiks   Diaspora   English 


Tas Latviešu Ļaužu Draugs 1834 - 1836.g.
....Vecos laikos gan arī pa krievu valstību tiesas ļaundarītājus sodīja pie dzīvības, bet jau ķeizerene Katrīne, tā otra, šī gudra un žēlīga valdiniece, nosprieda, lai to vairs nedara, bet labāki, lai visus, kas nāvi pelnījuši, dikti pārmāca un tad sūta un Sibberi, to tukšu zemi...
Misiones Ziņas, 1859., nr. 18
"Ziņas par mūsu ticības biedriem, kas Sibīrijas rīta pusē pēc tiesu spriedumiem ir apmetušies dzīvot."

Baznīcas Ziņas, 1861., nr.4."Par ticības brāļiem Sibīrijā"
 ...Iekš Ņižņajas Bulankas latvieši jau kādas 20 ēkas ir uztaisījuši. Labi būtu, kad visi, kas pie vienas kolonijas pierakstīti ir, arī riktīgi uz to koloniju noietu un tur dzīvotu...
Baznīcas Ziņas 1858 - 1862
...
...Tanīs pēdīgos 50 gados līdz 4000 cilvēki no igauņiem, latviešiem un piņņiem ir aizsūtīti uz Rīta Sibīriju, jo pēdīgos gados tikai uz Rīta Sibīriju vien tie grēcinieki top aizvesti. Bet kad nu tik daudz Lutera ticīgu tur ir aizsūtīti, kur tad tie palikuši? Kur ir viņu bērni?
BULĀNIETIS. SIBĪRIJAS ATMIŅAS
Jāņa Driķa brauciens 1890. gadā uz Sibīriju strādāt ciemā par skolotāju un ērģelnieku.
Jānis Driķis. Lejas Bulanka
Ciema vēstures apcerējums, publicēts 1926.gadā 
Juris Rubenis. Lejas Bulānas mācītāji  

1937-1938. Krievijas latviešu iznīcināšana.
No Interneta vietnes "Noziegumi pret cilvēci"


Dieva zemes sagrāve

Aivars Beika: Lejas Bulānā strādājusī skolotāja Tamāra Heidemane ir noskaidrojusi, ka represēto skaits te bijis ir ap 100. No tiem atgriezās daži... (1992.g.) (
1992.g.)
LATVIEŠI PADOMJU SAVIENĪBĀ-  KOMUNISTISKĀ GENOCĪDA UPURI  1929 - 1939.

A. BEIKAS pētījums
Par Lielo teroru pret latviešiem

Par mocekļiem un mocītājiem 1937.-1938.g. Jāņa Riekstiņa apkopotie materiāli
Lielais terors un «Latviešu operācija» PSRS

1937. — 1938. gada lielā terora represijās īpašu vietu ieņēma PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) īstenotās nacionālās operācijas, kuras pamatoti var nosaukt par etniskām tīrīšanām. Tām par pamatu kļuva Josifa Staļina uzskati par gaidāmo karu, priekšstati par PSRS kapitālistisko valstu "naidīgo ielenkumu", ar kuru tika domātas visas PSRS robežvalstis, bailes no "piektās kolonnas".". 
Latviešu likteņstunda neļauj aizmirst

Arvīda Auns – Urālietis: Pagājuši 60 gadu kopš pirmajām visbriesmīgākajām un asiņainākajām represijām, kādas jebkad pasaulē tikušas vērstas pret latviešu tautu. 1937.gada decembrī Padomju Savienībā sākās masveida aresti. Vairāk nekā 73.000 latviešu tika nošauti vai nomocīti cietumos un Gulaga nometnēs...
GENOCĪDA UPURI - LATVIEŠI PADOMJU SAVIENĪBĀ

Jānis Riekstiņš: Šogad aprit vairāk nekā 60 gadi kopš masveida represiju sākuma Padomju Savienībā. Bet pastāvošajam režīmam nevēlamo elementu vajāšana, mocīšana un iznīcināšana bija sākusies krietni vien agrāk un vēl ilgi turpinājās arī pēc baigā, nolādētā 1937. gada. Staļiniskās represiju nāves dzirnas samala miljoniem dzīvību. Arī latviešu. No tolaik Padomju Savienībā dzīvojošiem 200 000 latviešu likvidēti tika vismaz 70 000. šo baigo gadu daudzas liecības atrodamas arī Latvijas Valsts arhīva dokumentu glabātavās.

Sibīrijas latvieši 30-to gadu politiskā terora apstākļos
Aivars Beika: Politiskais terors, kas PSRS trakoja 30. gados, bija loģisks turpinājums lielinieku politikai, kuru viņi realizēja jau varas sagrābšanas un nostiprināšanas laikā. Radot vispārēju baiļu atmosfēru, izmantojot cilvēku viszemākās tieksmes, komunistiskā partija realizēja genocīdu pret tautu, tai skaitā pret latviešu diasporu Sibīrijā...
Latvieši NKVD nāves poligonā

 NKVD gaļasmašīnā 1937. –1938. gadā nokļuva tūkstoši. Radiniekiem, ja vien tie paši nebija apcietināti, paziņoja: "Desmit gadi bez sarakstīšanās tiesībām.."
 

Pret savu tautu
 Arvīds Auns - Urālietis. No grāmatas "Latviešu saraksti". Izteiciens — "Revolūcija apēd pati savus bērnus" — jau aizgājis vēsturē. Taču mūsu gadsimta pirmajā pusē cilvēce no jauna pieredzēja, ka brālības un taisnīguma idejas, jebkuras morāles un humānisma normas noslāpa dziļā asiņu jūra...
Maskavas kapulauki
No grāmatas "Latviešu saraksti". Masu slepkavību vietas Maskavā..

Ļeņingradā nošautie latvieši
46.599 nošauto sarakstos sameklētie 223 latvieši.
Nacionālās operācijas

Rutas Ozoliņa. No grāmatas "Latviešu saraksti". Latviešu masveida iznīcināšanas kārta pienāca 1937. gada novembra beigās. Tika deklarēts, ka Maskavā un cituviet atklātas latviešu nacionālistiskās, kontrrevolucionāras trockistisko un kara sazvērnieku, spiegu un diversantu organizācijas, kas saistītas ar Latvijas un citu ārvalstu izlūkdienestiem...
Klusais patvērums
Visbaismīgākais cietums - Suhanovka.  No grāmatas "Latviešu saraksti"

Latviešu masveida nošaušanas vietu Maskavas valdība pasludina par vēstures pieminekli
 
Genocīds pret atsevišķām tautām
 1937.g. dokumenti

Latviešu darbība un likteņi PSRS 20-tajos un 30-tajos gados

No Ulda Ģērmaņa grāmatas “Tālu tālumā, lielā plašumā”

Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība



Pēcpadomju laiks. Skolotāji no Latvijas. Aktivitātes.

Mājupceļš ir sarežģīts (1989)
 ...Nelikties zinis par saviem tālajiem tautiešiem mēs nedrīkstam. Tas Ir ētikas jautājums. Ja paliksim vienaldzīgi, kā tad uz mums skatīsies nākamās paaudzes?

Jura Zalāna raksts "Ko iesākt ar Austrumu radiem?
"
Autors 1989. - 1990.g. strādāja ciemā par skolotāju
LEJAS BULĀNAS 1991. GADA VASARAS DIMENSIJAS
Pēc Ligitas Zandovskas radio raidījumu materiāliem. Raidījumi izskanēja Latvijas Radio 1991. gadā.

Trīs vēstules no Austrumiem 1999

Skolotāju vēstules no Lejas Bulānas, Augšbebriem un Baškīrijas, publicētas LELBA izdevumā "Ceļa Biedrs"

KRIEVIJAS LATVIEŠU SKOLOTĀJI SAŅEM ARHIBĪSKAPA SVĒTĪBU

...arhibīskaps Jānis Vanags, vadot svētbrīdi, kurs bija veltīts šo skolotāju pavadīšanai uz Krievijas latviešu ciemiem. Arhibīskaps bija izvēlējies sarkano liturģisko krāsu, kas ir arī liecinieku zīme...
  
Fragmenti no 1999/2000. mācību gada skolotāju vētulēm
5000 kilometru skolotāju ceļā
Uz tālo Sibīrijas latviešu ciemu brauc jaunieši no Latvijas, vedot līdzi neizsīkstošu latviskuma apziņu (1999).
Dzīvības un nāves jautājumi
Ievas Puķes raksts par visarionu sektu, kuras pārstāvji apmetušies uz dzīvi arī Lejas Bulānā

Ojas latvieši (ar video)  Pie Kizilas trakta atrodas Ojskoje ciems. Turp, labākus dzīves apstākļus meklēt no Lejas Bulānas pārcēlušies dzīvot kādi 25 latvieši...
Arhibīskapa vizīte pie latviešiem Lejas Bulānā un Krasnojarskā

Latviešu skuķis
 
Mugursoma, kas lielāka par pašu, steigā pirkta sporta soma, kam no smaguma jau notrūcis rokturis, milzīgs, vecmodīgs sarkans koferis un ģitāra — ar tādu ekipējumu Dace Berga sēdās vilcienā Rīga—Maskava...

Misijas ceļojumi pie Sibīrijas latviešiem (2008) .
..uz lielpilsētu Krasnojarsku un latviešu ciemu Suhanoju (Krievijā) devās LELB Misijas nozares vadītājs mācītājs Ojārs Freimanis...

Draudze "Kristus pasaulei" Sibīrijā. (2011) 2008. gada rudenī draudzei „Kristus Pasaulei” pievienojās divas mājas grupiņas Sibīrijā – Motorskas ciemā un Lejas Bulānas ciemā...
Pasaules latviešu muzejs meklē mājvietu Iespējams, 2014. gadā Cēsīs durvis vērs muzejs, kāds Latvijā vēl nav bijis. Tas epazīstinās ar vēstures priekšmetiem un stāstījumiem par Latvijas vēsturei svarīgo, ko latviešu tautas daļa rakstījusi, atrodoties pasaulē - tālu no zemes Baltijas jūras krastā. Latkolonijas. Vēl daži raksti

Krasnojarskas latviešu biedrība DZINTARS

Repartianti no Lejas Bulānas

Būt pareizā vietā un laikā
Ir ļoti interesanti strādāt ar repatriantiem – tādiem pašiem, kāda biju pirms neilga laika. Inga Melbārde pēc dzimtajā Sibīrijā pavadītiem 22 gadiem izdarīja krasu pagriezienu savā dzīvē, jo nolēma pārcelties uz Latviju.
Trausls sapnis, kas mēdz piepildīties

Sibīrijas latviešus repatriēties iedrošinātu latviešu valodas zināšanas un apjausma, kā dzīvo Latvijā. Viņas ir jaunas un drosmīgas. Pašas gan saka — dullas. Jo, īsti nezinādamas, kur dzīvos, ko darīs, no kā pārtiks, Sibīrijas plašumus nomainījušas pret senču dzimteni Latviju.
Gulbis no Sibīrijas

Balerīna Jūlija Brauere (12) uz Latviju atbrauca ekskursijā, bet mājās Sibīrijā atgriezās pēc gada - pēc mantām. Tagad viņu audzina māsīca...
Vera Gūtmane: profesija - skolotāja
Vera ir dzimusi un augusi Krasnojarskas apgabala Karatūzas rajona latviešu ciemā Lejas Bulāna un ir Sibīrijas latviete ceturtajā paaudzē. Tagad viņa jau trešo gadu dzīvo Rīgā...  

Grāmatas

Lejas Bulāna - Latviešu ciems Sibīrijā
Saturs un ievads. Vairas Strautnieces grāmata.

Ar likteņiem un dzīvesstāstiem, kas daļa no Latvijas
 
Lejas Bulānas baznīcas 115. gadadienā tika atvērta grāmata “Pamātes klēpī Sibīrijā”
Tamāras Heidemanes grāmatas priekšvārds
Maskavā dzimusī latviete apgūst dzimto valodu, māca to tautiešiem Sibīrijā
. Ievas Puķes raksts par Tamāras Heidemanes grāmatu 

Austrumu latviešu diaspora
Citi Sibīrijas un Krievijas latviešu ciemi 

Articles in English

Hell (and heaven) on Earth: Latvians in Lejas Bulana by Philip Birzulis
LIVING LATVIAN HISTORY IN SIBERIA
 

Thousands of miles from their motherland, Latvians in Siberia cling to their identity, as Philip Birzulis reports. (The Baltic Times)

To Russia, with love By Sam Sejavka

Lejas Bulana was founded in 1857 by Latvians deported by the Tsar and there had been little contact with the homeland since. The residents spoke a 19th-century version of the language and held to antique traditions: there were funerary customs, folksongs, techniques of farming and weaving, all of which were long abandoned back home in Latvia...

Latvians in the Soviet Union: The Victims of Communist Terror, 1929-1939


По русски. Po-russki.  In Russian. Krieviski
  

Mашина времени. Mashina vremeni  Raksts no vietējās rajona avīzes
Лаума Власова. О латышах в России 
O latishah v Rossii
Латышская диаспора в Сибири 
Latishskaya diaspora v Sibiri
Raksts no vietējās avīzes
ЛАТЫШСКИЕ ЦЕННОСТИ В КРАСНОЯРСКОМ ИНТЕРЬЕРЕ

Nemeckie poselenija Enisejskoi guberni

Поселения и усадьбы латышей и латгальцев Западной Сибири конца XIX - XX в. Научная библиотека диссертаций и авторефератов: тема диссертации и автореферата по ВАК 07.00.07, кандидат исторических наук Свитнев, Алексей Борисович

Sibīrijas igauņi. Siberian Estonians

Остров эстонской культуры Raksts no vietējās rajona avīzes
Из истории заселения юга Енисейской губернии народами Прибалтики
Raksts no vietējās avīzes
Siberi ekspeditsioon '96.
Igauņu valodā
RAHVUSKULTUUR SIBERI EESTI ASUNDUSTES.
Igauņu valodā

The place folklore of Siberian Estonians today

OLD STORIES IN CONTEMPORARY TIMES - A COLLECTING EXPERIENCE IN THE ORAVA VILLAGE IN SIBERIA 


 

Pirmo reizi pēc 1937. gada genocīda Krievijas un Sibīrijas latviešu stāvokļa apzināšanu dažādos nelegālos un puslegālos veidos uzsāka Ingvars Leitis 1975. gadā. Pašu pirmo 1976. gadā uzņemto filmu konfiscēja VDK (sk. http://lpra.vip.lv/BULANA/vdk.html).

Materiāli šeit skatāmai filmai tika iegūti no 1975 - 1978.gados, taču to samontēt un sākt izrādīt varēja tikai Gorbačova perestroikas laikā, kad šādu informāciju drīkstēja paust un par to vairs nesodīja. 1986. gadā filma parādījās ar nosaukumu "Populārzinātniska lekcija par kādu vēstures tēmu". Dziesmotās Revolūcijas laikā tā kopā ar citām filmām par Sibīriju un Gulagu tika izrādīta viscaur Latvijā daudzos pasākumos, kuri aicināja tautu cīņā par neatkarības atgūšanu.

Šo vizuālo informāciju par Sibīrijas latviešiem izplatīt Latvijā bija iespējams tādēļ, ka bija sācies Gorbačova perestroikas laikmets.

1987.gadā videokameras vēl bija retums un filmēt nācās ar kameru "Krasnogorsk", kuras mehānisms bija jāgriež ar roku. Filmēja un montēja Ingvars Leitis. Filmu lentas un to attīstīšanas iespējas sagādāja Dzintars Liepiņš.


Vietni 1999.g. izveidoja Ingvars Leitis. Vietnes sākotnējā adrese bija http://www.iclub.lv/life/bulana.htm

Uz: Gulags_lv
      Noziegumi pret cilvēci