Tas
Latviešu Ļaužu Draugs
1834 - 1836.g.
....Vecos laikos gan arī pa krievu valstību
tiesas ļaundarītājus sodīja pie dzīvības, bet jau ķeizerene Katrīne, tā otra, šī
gudra un žēlīga valdiniece, nosprieda, lai to vairs nedara, bet labāki, lai
visus, kas nāvi pelnījuši, dikti pārmāca un tad sūta un Sibberi, to tukšu
zemi... Misiones Ziņas,
1859., nr. 18
"Ziņas par mūsu ticības biedriem, kas Sibīrijas rīta pusē pēc tiesu spriedumiem
ir apmetušies dzīvot." Baznīcas Ziņas,
1861., nr.4."Par ticības brāļiem Sibīrijā"
...Iekš Ņižņajas Bulankas latvieši jau kādas 20
ēkas ir uztaisījuši. Labi būtu, kad visi, kas pie vienas kolonijas pierakstīti
ir, arī riktīgi uz to koloniju noietu un tur dzīvotu...
Baznīcas Ziņas 1858 - 1862
... ...Tanīs pēdīgos 50 gados līdz 4000 cilvēki no
igauņiem, latviešiem un piņņiem ir aizsūtīti uz Rīta Sibīriju, jo pēdīgos gados
tikai uz Rīta Sibīriju vien tie grēcinieki top aizvesti. Bet kad nu tik daudz
Lutera ticīgu tur ir aizsūtīti, kur tad tie palikuši? Kur ir viņu bērni? BULĀNIETIS.
SIBĪRIJAS ATMIŅAS
Jāņa Driķa brauciens 1890. gadā uz Sibīriju strādāt ciemā par skolotāju un
ērģelnieku. Jānis Driķis. Lejas Bulanka
Ciema vēstures apcerējums, publicēts 1926.gadā Juris Rubenis. Lejas
Bulānas mācītāji
1937-1938.
Krievijas latviešu iznīcināšana.
No Interneta vietnes "Noziegumi pret cilvēci"
Dieva zemes sagrāve
Aivars Beika: Lejas Bulānā strādājusī skolotāja Tamāra Heidemane ir
noskaidrojusi, ka represēto skaits te bijis ir ap 100. No tiem atgriezās
daži... (1992.g.) (1992.g.) LATVIEŠI PADOMJU SAVIENĪBĀ- KOMUNISTISKĀ GENOCĪDA UPURI 1929
- 1939. A. BEIKAS
pētījums Par Lielo teroru pret latviešiem
Par mocekļiem un mocītājiem 1937.-1938.g. Jāņa Riekstiņa apkopotie materiāli Lielais terors un «Latviešu operācija» PSRS
1937. — 1938. gada lielā terora represijās īpašu vietu ieņēma PSRS Iekšlietu
tautas komisariāta (IeTK) īstenotās nacionālās operācijas, kuras pamatoti
var nosaukt par etniskām tīrīšanām. Tām par pamatu kļuva Josifa Staļina
uzskati par gaidāmo karu, priekšstati par PSRS kapitālistisko valstu
"naidīgo ielenkumu", ar kuru tika domātas visas PSRS robežvalstis, bailes no
"piektās kolonnas".". Latviešu likteņstunda neļauj aizmirst
Arvīda Auns – Urālietis: Pagājuši 60 gadu kopš pirmajām visbriesmīgākajām un
asiņainākajām represijām, kādas jebkad pasaulē tikušas vērstas pret latviešu
tautu. 1937.gada decembrī Padomju Savienībā sākās masveida aresti. Vairāk
nekā 73.000 latviešu tika nošauti vai nomocīti cietumos un Gulaga
nometnēs... GENOCĪDA UPURI - LATVIEŠI
PADOMJU SAVIENĪBĀ Jānis
Riekstiņš: Šogad aprit vairāk nekā 60 gadi kopš masveida represiju sākuma
Padomju Savienībā. Bet pastāvošajam režīmam nevēlamo elementu vajāšana,
mocīšana un iznīcināšana bija sākusies krietni vien agrāk un vēl ilgi
turpinājās arī pēc baigā, nolādētā 1937. gada. Staļiniskās represiju nāves
dzirnas samala miljoniem dzīvību. Arī latviešu. No tolaik Padomju Savienībā
dzīvojošiem 200 000 latviešu likvidēti tika vismaz 70 000. šo baigo gadu
daudzas liecības atrodamas arī Latvijas Valsts arhīva dokumentu glabātavās.
Sibīrijas latvieši 30-to gadu politiskā terora apstākļos
Aivars Beika: Politiskais terors, kas PSRS
trakoja 30. gados, bija loģisks turpinājums lielinieku politikai, kuru viņi
realizēja jau varas sagrābšanas un nostiprināšanas laikā. Radot vispārēju
baiļu atmosfēru, izmantojot cilvēku viszemākās tieksmes, komunistiskā
partija realizēja genocīdu pret tautu, tai skaitā pret latviešu diasporu
Sibīrijā... Latvieši NKVD nāves poligonā
NKVD gaļasmašīnā 1937. –1938. gadā nokļuva tūkstoši. Radiniekiem, ja vien
tie paši nebija apcietināti, paziņoja: "Desmit gadi bez sarakstīšanās
tiesībām.." Pret savu tautu
Arvīds Auns - Urālietis. No grāmatas "Latviešu
saraksti". Izteiciens — "Revolūcija apēd pati savus bērnus" — jau aizgājis
vēsturē. Taču mūsu gadsimta pirmajā pusē cilvēce no jauna pieredzēja, ka
brālības un taisnīguma idejas, jebkuras morāles un humānisma normas noslāpa
dziļā asiņu jūra... Maskavas kapulauki
No grāmatas "Latviešu saraksti". Masu slepkavību vietas Maskavā.. Ļeņingradā nošautie
latvieši
46.599 nošauto sarakstos sameklētie 223 latvieši.
Nacionālās operācijas
Rutas Ozoliņa. No grāmatas "Latviešu saraksti". Latviešu masveida
iznīcināšanas kārta pienāca 1937. gada novembra beigās. Tika deklarēts, ka
Maskavā un cituviet atklātas latviešu nacionālistiskās, kontrrevolucionāras
trockistisko un kara sazvērnieku, spiegu un diversantu organizācijas, kas
saistītas ar Latvijas un citu ārvalstu izlūkdienestiem... Klusais patvērums
Visbaismīgākais cietums - Suhanovka. No grāmatas "Latviešu saraksti" Latviešu masveida nošaušanas vietu Maskavas valdība pasludina par
vēstures pieminekli Genocīds
pret atsevišķām tautām
1937.g. dokumenti Latviešu darbība un likteņi PSRS 20-tajos un 30-tajos gados
No Ulda Ģērmaņa grāmatas “Tālu tālumā, lielā plašumā”
Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība
Pēcpadomju laiks.
Skolotāji no Latvijas. Aktivitātes.
Draudze
"Kristus pasaulei" Sibīrijā. (2011)
2008. gada rudenī draudzei „Kristus Pasaulei” pievienojās divas mājas
grupiņas Sibīrijā – Motorskas ciemā un Lejas Bulānas ciemā... Pasaules latviešu
muzejs meklē mājvietu
Iespējams, 2014. gadā Cēsīs durvis vērs muzejs,
kāds Latvijā vēl nav bijis. Tas epazīstinās ar vēstures priekšmetiem un
stāstījumiem par Latvijas vēsturei svarīgo, ko latviešu tautas daļa
rakstījusi, atrodoties pasaulē - tālu no zemes Baltijas jūras krastā. Latkolonijas. Vēl daži raksti
Kurzemes Ozolaine
Sibīrijas latviešu ciems. Lienes Salmiņas iegūtie materiāli
Ir ļoti interesanti strādāt ar repatriantiem – tādiem pašiem, kāda biju pirms
neilga laika. Inga Melbārde pēc dzimtajā Sibīrijā pavadītiem 22 gadiem izdarīja
krasu pagriezienu savā dzīvē, jo nolēma pārcelties uz Latviju.
Trausls sapnis, kas mēdz piepildīties
Sibīrijas latviešus repatriēties
iedrošinātu latviešu valodas zināšanas un apjausma, kā dzīvo Latvijā. Viņas ir
jaunas un drosmīgas. Pašas gan saka — dullas. Jo, īsti nezinādamas, kur dzīvos,
ko darīs, no kā pārtiks, Sibīrijas plašumus nomainījušas pret senču dzimteni
Latviju.
Gulbis no Sibīrijas
Balerīna Jūlija Brauere (12) uz Latviju atbrauca ekskursijā, bet mājās Sibīrijā
atgriezās pēc gada - pēc mantām. Tagad viņu audzina māsīca... Vera Gūtmane: profesija -
skolotāja
Vera ir dzimusi un augusi Krasnojarskas apgabala Karatūzas rajona latviešu ciemā
Lejas Bulāna un ir Sibīrijas latviete ceturtajā paaudzē. Tagad viņa jau trešo
gadu dzīvo Rīgā...
Grāmatas
Pirmo reizi pēc 1937. gada genocīda Krievijas un Sibīrijas
latviešu stāvokļa apzināšanu dažādos nelegālos un puslegālos veidos uzsāka
Ingvars Leitis 1975. gadā. Pašu pirmo 1976. gadā uzņemto filmu konfiscēja VDK
(sk.
http://lpra.vip.lv/BULANA/vdk.html).
Materiāli šeit skatāmai filmai tika iegūti no 1975 - 1978.gados, taču to
samontēt un sākt izrādīt varēja tikai Gorbačova perestroikas laikā, kad šādu
informāciju drīkstēja paust un par to vairs nesodīja. 1986. gadā filma parādījās
ar nosaukumu "Populārzinātniska lekcija par kādu vēstures tēmu". Dziesmotās
Revolūcijas laikā tā kopā ar citām filmām par Sibīriju un Gulagu tika izrādīta
viscaur Latvijā daudzos pasākumos, kuri aicināja tautu cīņā par neatkarības
atgūšanu.
Šo vizuālo informāciju par Sibīrijas
latviešiem izplatīt Latvijā bija iespējams tādēļ, ka bija sācies
Gorbačova perestroikas laikmets.
1987.gadā videokameras vēl bija retums un filmēt nācās ar kameru
"Krasnogorsk", kuras mehānisms bija jāgriež ar roku. Filmēja un montēja
Ingvars Leitis. Filmu lentas un to attīstīšanas iespējas sagādāja
Dzintars Liepiņš.
Vietni 1999.g. izveidoja Ingvars Leitis.
Vietnes sākotnējā adrese bija
http://www.iclub.lv/life/bulana.htm