Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība    
                       Latviešu ciemi Krievijā un Sibīrijā 1975-1978
       
Velobrauciens Rīga-Vladivostoka.  Ekspedīcijas, apmeklējumi
Kāds tad ir latviešu ciemu stāvoklis Krievijā un Sibīrijā, kopš 1937. gada - šis jautājums 1974. gadā piesaistīja manu interesi. Šo ciemu izpēte nebija atļauto tēmu skaitā (galvenokārt tādēļ, ka runāt par latviešiem Sibīrijā nozīmēja pietuvoties strikti aizliegtajai 40-to gadu deportāciju tematikai), tāpēc nācās meklēt kādu alternatīvu risinājumu. Tas arī bija pamatā 1975. gadā veiktajam 13 000 kilometru velobraucienam Rīga-Vladivostoka, kas oficiāli tika noformēts gan kā tolaik respektablā LKP CK izdotā žurnāla "Zvaigzne" organizēts žurnālistu brauciens, gan kā Harkovas velosipēdu fabrikas reklāmas, gan kā tūrisma padomes oficiāli atbalstīts pasākums. Bet tā īstais mērķis bija - iekļaujot maršrutā, apsekot tās 50 apdzīvotas vietas, kurās pēc 30-to gadu datiem dzīvojuši latvieši.

Pretstatā Latvijai, Igaunijā PSRS igauņu ciemu pētīšana nebija aizliegta. Iepazinos ar enerģisku igauņu vēsturnieku grupu kas rīkoja ekspedīcijas, rakstīja disertācijas un izdeva grāmatas par Krievijas un Sibīrijas igauņiem. Valdīja uzskats, ka, ja Igaunijā kāda lieta ir atļauta, tad drīz to atļaus arī citur Padomju Savienībā, un tas stiprināja manu pārliecību, ka reiz arī Latvijā to atļaus. Tad es jau būtu savācis materiālus par latviešu ciemiem un tādējādi ieguvis priekšroku plašāka pētījuma uzsākšanai un arī, iespējams, disertācijas rakstīšanai. Gatavojoties braucienam, izveidoju īpašu zondēšanas programmu šo ciemu apsekošanai arī šādā aspektā. 

Kopā ar pazīstamo fotoreportieri Uldi Briedi mēs šo velobraucienu sekmīgi pabeidzām, iecerētos ciemus apmeklējām un materiālus ieguvām, bet VDK, izsekojot mūsu darbību, atklāja, mūsu pretpadomju aktivitātes - nacionālais darbs un 1937. gada genocīda liecību meklēšana, ko nepietiekamas piesardzības dēļ mums nesekmējās noslēpt. Ne par kādu oficiāli atzītu darbību vairs nevarēja būt ne runas. Es gan vēl ik vasaru devos uz Sibīriju līdz 1978. gadam, kad saņēmu no VDK ļoti nopietnu brīdinājumu un apmeklējumus varēju atsākt tikai Gorbačova laikā.  

Esmu iecerējis publicēt Internetā 1975-1978. gados iegūto informāciju. Tas tiks darīts pakāpeniski un pa daļām, pa atsevišķiem ciemiem, pa atsevišķām tēmām. Pagaidām tas ir tikai sākuma stadijā.

Ingvars Leitis
Ciema nosaukums Cik šobrīd gatava ir  lapa par attiecīgo ciemu Dibināts
Čakalne (Sarkanā Baltija), Uļjanovskas apgabals pagaidām ievietotas tikai dažas fotogrāfijas 1875
Smiltene (Trubačina), Kuibiševas apgabals nepabeigta 1887
Maloma, Kirovas apgabals ievietotas tikai dažas fotogrāfijas 1909
Arhlatvieši, Baškīrija nav iesākta 1891
Bakaldina, Baškīrija nav iesākta 1901(1891)
Baltijciems, Baškīrija gandrīz gatava, bet vēl tiks papildināta 1885
Austrumciems, Baškīrija vēl tiks papildināta 1883
Rižkova, Omskas apgabals nav iesākta 1802
Augšbeberi, Omskas apgabals pagaidām ievietotas tikai dažas fotogrāfijas 1898
Kurzemes Ozolciems, Omskas apgabals nav iesākta 1897
Saltikova, Omskas apgabals gandrīz gatava, bet vēl tiks papildināta 1896
Elizabete, Omskas apgabals gandrīz gatava, bet vēl tiks papildināta 1896
Jermolajeva, Omskas apgabals nav iesākta 1886
Vecrīga, Omskas apgabals nav iesākta 1860
Latiši, Kemerovas apgabals ir gatava 1900
Lejas Bulāna, Krasnojarskas novads nav iesākta 1857
Ostrova, Krasnojarskas novads nav iesākta 1901
Suhonoja (Marienburga), Krasnojarskas novads ir iesākta, bet vēl pavisam maz materiālu 1896
Taimenska, Borisova, Kamenska, Krasnojarskas novads ir iesākta, bet vēl pavisam maz materiālu 1895
Balaja, Krasnojarskas novads nav iesākta 1907
Aglona, Krasnojarskas novads gandrīz gatava, bet vēl tiks papildināta 1900
Amūras Baltija, Tālie Austrumi pagaidām ievietotas tikai dažas fotogrāfijas  1907


uz lapu: Dokumenti, liecības un atmiņas par to kā varas iestādes un VDK 70-tajos gados neļāva pētīt latviešu diasporu, to pielīdzinot pretpadomju darbībai
uz vietni "Latviešu ciems Sibīrijā Lejas Bulāna"

uz lapu "Latviešu austrumu diaspora"