Čakalne (Sarkanā Baltija)

dibināšanas gads: 1875
Simbirskas apg. 


         Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība 
       Velobrauciens Rīga - Vladivostoka 1975.g. 23. maijs
Šī lapa nav pabeigta. Šeit ievietotā informācijā vēl tiks papildināta ar citiem materiāliem

"Komunāru Cīņa" (1936, Nr 10) raksta, ka ciemā ir 90 saimniecības, 300 iedzīvotāji, 1300 ha zemes, četrgadīga pamatskola ar 60 skolniekiem un kolhozs ieņem pirmo vietu starp apkārtējiem.

1975. gadā sovhoza kantorī mums sniedz šādus datus: 192 cilvēki, 95 saimniecības, 60 mājas. Ir sava ciema padome un pasta nodaļa. Bet ciems ir Matjuņinas (latviešu sauktās Maķūles) sovhoza 3. nodaļas centrs. 

Sovhozā strādā 102 cilvēki, no tiem 40 - latvieši.

Skolā 3 klases, viena skolotāja. Bērnudārza nav. Tie, kas atstāj ciemu, brauc prom galvenokārt uz Sizraņu (latviski: Sizrāni), Kuibiševu, Toljati un citām apkārtnes pilsētām. 

Šis bija pirmais latviešu ciems, ko apmeklējām un  pirmreizības spilgtums iespaidus deva īpaši daudz, bet to visu publicēšu nedaudz vēlāk. Būs arī audio ierakstu kolekcija. Pagaidām tikai dažas bildes. 

Mēģinājām ciema centrā uzrāpties kādā augstākā jumtā un no turienes fotografēt ciema panorāmu, ar nodomu vēlāk bildes salīmēt kopā. Apmēram tā:

No K. Šķiltera grāmatas "Latkoloniju vēsture", M. 1928

 

 


 

Apkārtnes pilsētu latviskie nosaukumi: Kazāne (Kazaņa), Sizrāne (Sizraņa), Kuzovāte (Kuzovatova = rajona centrs), Ķivāte (Kivatj = netālais ciems), Jāģele vai Jēģele (Jedeļevo = netālais ciems), Maķūle (Matjuņino = sovhoza centrs).

Jānis šeit tiek izrunāts ar īso "a". Stulbs nozīmē akls. Merģele ir meitene, bet, ja kam nepatīk kaimiņu ciemu mordvieši, tas tos sauc par "šķībkājiem". 


 no: http://kuzovatovo.nm.ru/Map.zip

Vietējo mediju sniegtā informācija pēcpadomju laikā 
V Ul'yanovskom Povolzh'e latyshi rasselilis' v 1870-1910, pervonachal'no na zemlyah Karsunskogo uezda (iz Auckogo uezda Kurlyandskoj gubernii). V 1880 osnovnaya ih chast' pereselilas' na zemli Sengileevskogo uezda. 

Pervyj latyshskij hutor iz 60 domov poyavilsya v 1875 u s. Kivat' Sengileevskogo uezda. Latyshi vykorchevali otvedennyj lesnoj massiv, postroili zemlyanki, raspahali celinu; za zemlyu platili udel'nomu vedomstvu. Vozdelyvali rozh', oves, kartofel'; zanimalis' ogorodnichestvom, zhivotnovodstvom. Hutor poluchil nazvanie Chekalino-Latyshskij (s 1920 - poselok Baltiya, s 1945 - s. Krasnaya Baltiya). V 1909-1910 iz Kurlyandskoj gubernii pereselilis' eshche neskol'ko latyshskih semej na zemli Nikolaevskoj volosti Syzranskogo uezda. Na 1989 v oblasti naschityvalos' bolee 350 L. Osnovnaya chast' sel'skogo naseleniya zhivet v s. Krasnaya Baltiya Kuzovatovskogo rajona. Dlitel'noe prozhivanie latyshej sredi drugih narodov obuslovilo bol'shie izmeneniya v ih material'noj kul'ture, byte. Zastrojka usad'by, zhilishche, vnutrennyaya planirovka doma v znachitel'noj stepeni zaimstvovany u russkih, preobladaet 2-h ili 3-h kamennaya postrojka, sostoyashchaya iz zhilogo doma i senej ili doma i senej s koridorom (“krylec”), verandoj i kladovoj (v proshlom komora). Zhilaya chast' doma podrazdelyaetsya na dve poloviny: zadnyuyu s russkoj pech'yu i perednyuyu. Razmeshchenie pechi v zhilishche - po srednerusskomu variantu. Żtnicheskoe svoeobrazie zhilishcha proslezhivaetsya lish' v oformlenii vnutrennego inter'era: ispol'zuetsya tekstil', raznoobraznye pleteniya, keramika. Iz hozyajstvennyh postroek na mnogih usad'bah imeyutsya pogreb, podval dlya hraneniya ovoshchej, sarai-stojla dlya domashnego skota, banya. U otdel'nyh vladel'cev avtomobilej, motociklov - garazhi. Poselok ozelenennyj, v palisadnikah domov razbity cvetniki, na okrainah - ogromnye derev'ya - rovesniki poselku po vozrastu, v centre - ozero, iz kotorogo berut vodu dlya hozyajstvennyh nuzhd. Pochti utracheny nacional'nye cherty v odezhde. Narodnyj kostyum odevayut lish' vo vremya vystuplenij uchastniki hudozhestvennoj samodeyatel'nosti (starinnyj zhenskij kostyum sostoyal iz dlinnoj polotnyanoj rubahi, polosatoj ili kletchatoj yubki, inogda s lifom, uzornogo tkanogo poyasa i naplechnogo pokryvala; golovnym uborom devushek byl venec iz materii, zamuzhnih zhenshchin - chepec; muzhskuyu starinnuyu odezhdu sostavlyala: korotkaya rubaha, belye, temnye ili polosatye sherstyanye shtany, dlinnyj kaftan, kushak, shlyapa s polyami ili kartuz, kozhanaya obuv'). Naibolee ustojchivo starinnye tradicii v odezhde sohranyayutsya v izgotovlenii vyazanyh izdelij. Latyshskie muzhchiny, zhenshchiny i deti i nyne nosyat raznoobraznye vyazanye veshchi s nacional'nym ornamentom (svitera, koftochki, shapochki, noski, varezhki i dr.). 

Dovol'no ustojchivoj ostaetsya tradicionnaya kuhnya, nekotorye predmety domashnego obihoda. V sovremennoj latyshskoj kuhne po-prezhnemu prodolzhayut igrat' osnovnuyu rol' zernovye, molochnye, myasnye produkty, a takzhe ovoshchi, kartofel', ryba. Vozmozhnost' rasshirit' assortiment blyud za schet pokupnyh produktov znachitel'no raznoobrazila budnichnye i prazdnichnye kushan'ya. No mnogie tradicionnye blyuda gotovyatsya i segodnya. Żto prezhde vsego kartofel'naya pohlebka s kleckami, ryba, putra - kasha s molokom ili s zhirom, kaposti - varenaya kapusta, varevo iz svezhih i kvashenyh ovoshchej, salat-“rassol” iz varenogo kartofelya, seledki, varenoj svininy, krutyh yaic so smetanoj i gorchicej. V prazdnichnye dni tradicionno gotovyat tushenuyu kapustu so svininoj, blyuda iz tertogo kartofelya, tvorozhnyj syr, pirozhki so shpikom ili s myasom i dr. Latyshi beregut svoj yazyk, pis'mennost', obychai, obryady, narodnye pesni. Ezhegodno 7 iyulya provoditsya prazdnik “Den' Ligo” (Ivana Kupaly) - letnego solncestoyaniya. S"ezzhayutsya na nego zhiteli mnogih okrestnyh sel. Provoditsya żtot prazdnik s sohraneniem ryada narodnyh tradicij: ukrashayut zhilishche venkami i vetkami berezy. Glavnym dejstvuyushchim licom prazdnika yavlyaetsya Yanis (Ivan). Vmeste s Yanisom (Yanisami) zhiteli Krasnoj Baltii i gosti otpravlyayutsya v les, roshchu, k vode, gde sobirayut poleznye travy yanisov (romashku, klever, paporotnik i drugoe). Iz sobrannyh trav i cvetov pletut venki, obmenivayutsya imi. Venki veshayut na domashnij skot. Sbor trav, cvetov, obmen venkami soprovozhdaetsya pesnyami “ligo”, kotorye, kak schitalos' prezhde, sposobny byli dat' blagopoluchie domu, zdorov'e v sem'e. Pripev “ligo” po predstavleniyam latyshej igral magicheskuyu rol'. V “Den' Ligo” “razresheno ob"yavlyat' v pesnyah nedostatki lyubogo zhitelya, i on ne imeet prava obizhat'sya, a dolzhen otvechat' s umom i pesnej...” Zakanchivaetsya prazdnik “Den' Ligo” posle zahoda solnca tancami i pesnyami molodezhi. 

S sohraneniem ryada tradicij provoditsya i odin iz samyh znachitel'nyh semejnyh prazdnikov - svad'ba. Ona vklyuchaet svatovstvo, svadebnoe torzhestvo s brakosochetaniem v ZAGSe. Nachinaetsya prazdnik v dome nevesty s vykupa “pochetnyh vorot”, vstrechej molodyh hlebom-sol'yu, “posvyashcheniem molodoj v zamuzhnyuyu zhenshchinu”. Żti uveselitel'nye igrovye momenty soprovozhdayutsya shutkami, tancami, pesnyami. Prodolzhaetsya svadebnoe torzhestvo (na 2-j i 3-j dni) v dome muzha. Provodyatsya segodnya v Krasnoj Baltii, kak i v drugih selah i rajonah oblasti, obshchesovetskie, zemledel'cheskie prazdniki: pervoj borozdy, uborki urozhaya i drugie. Osnovnoj motiv żtih prazdnikov - chestvovanie truzhenikov sela. 

Fol'klornaya gruppa DK sela Krasnaya Baltiya - neodnokratnyj uchastnik oblastnyh smotrov hudozhestvennoj samodeyatel'nosti, svoimi uspeshnymi vystupleniyami ona izvestna daleko za predelami svoego sela. Segodnya (1970-1990-e gg.) v silu migracionnyh i żtnicheskih processov (estestvennoj assimilyacii) proishodit sokrashchenie chislennosti L. 

Lit.: 1. Ocherki obshchej żtnografii. Evropejskaya chast' /Pod red.S.P.Tolstogo i dr. M., 1968. 2. Shabalina L.P. Latyshi Ul'yanovskogo Povolzh'ya //Żtnos i ego podrazdeleniya. Ch.2.Żtnicheskie i żtnograficheskie gruppy v Volgo-Ural'skom regione. M., 1992. 
L.P.Shabalina http://s57.ulstu.ru/mo/enc/index.php?page_id=TOM2L_20&char=?

Krasnaya Baltiya (selo). Prezhnie nazvaniya - Chekalino, Latyshskij vyselok. Sovremennoe nazvanie svyazano s faktom pereseleniya syuda bednyakov iz Latvii (latyshi v ustnom tvorchestve i neredko v literature nazyvali Latviyu Baltiej) i vstupleniem hleborobov sela na leninskij put' kooperacii v gody kollektivizacii sel'skogo hozyajstva. Nyne - żto otdelenie ot-kormosovhoza im. S. M. Kirova. 

Selo bogato fol'klornymi latyshskimi tradiciyami. Zdes' zapisany trudovye, kolyadovye, obryadnye pesni, pesni o latyshskih strelkah, o novoj zhizni.
Krasnaya Baltiya - rodina Villi Yanovicha Skul'tina (1897), chlena KPSS s aprelya 1917 g., sekretarya Simbirskogo gubkoma RKP (b), sekretarya gubernskoj gazety «Proletarij» v 1918-1919 gg., v dal'nejshem - krupnogo zhurnalista, rabotnika CK KP Latvii.

http://kuzovatovo.nm.ru/Kraevedenie/spravka.html


Atpakaļ uz "Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība"