Prokurors Aivars Zaķis
Pēc pašvaldību vēlēšanām Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars iesniedz atlūgumu. Par kancelejas jauno vadītāju tiek iecelts prokurors Aivars Zaķis, kas līdz šim laikam nav darbojies politikā un arī nepārstāv nevienu partiju. Prezidente izvēlējusies. Politieslodzītie protestē.
Aivars Zaķis pirmajā preses konferencē, tiekoties ar žurnālistiem, īsti nevar pamatot, kāpēc izšķīries pamest darbu prokuratūrā par labu darbam prezidenta kancelejā «piedāvājums bija interesants, priekšā stāv ļoti atbildīgs darbs».
Jānis Vēveris un Jānis Rožkalns divi bijušie politieslodzītie nākamajā dienā atklātā vēstulē Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai pauž neizpratni par šādu lēmumu: «Mums, bijušajiem politieslodzītajiem, ir bijusi tā nelaime ar viņu tikties pēc atgriešanās no apcietinājuma 1987. gadā. Arī mēs varam liecināt, ka Aivars Zaķis bija izpildīgs prokurors tālaika okupācijas režīmam, kurš, neskatoties uz Gorbačova uzsākto perestroiku un atmodas vēsmām Latvijā, asi un agresīvi vērsās pret viņiem kā «padomju valsts» nodevējiem.»
Vaira Vīķe-Freiberga, atrodoties vizītē Lietuvā, žurnālistiem paziņo, ka esot lūgusi Satversmes aizsardzības biroju (SAB) sniegt atzinumu par Aivara Zaķa iespējām strādāt par kancelejas vadītāju.
SAB pārbaudījis. Neko kompromitējošu, kas morālu apsvērumu dēļ varētu Zaķim liegt strādāt šajā amatā, neatradis. Ne arī ko tādu, kas liegtu viņam pieeju valsts noslēpumu saturošai informācijai. Ja kas šaubīgs viņa pagātnē tiktu atrasts, SAB varētu Aivaram Zaķim liegt pieeju valsts noslēpumiem, bet ne liegt prezidentei tiesības izvēlēties kancelejas vadītāju.
Formula skaidra, principi arī, bet tomēr Arī tiesiskā valstī, kurā vēl ilgi nāksies sastapties ar ētiskām dilemmām, kurām papīri tīri, vēl ilgi tās grūtākās atbildes būs par tiem vienkāršākajiem jautājumiem.
VIZĪTKARTE
Aivars Zaķis
Dzimis 1956. gada 28. februārī Dobelē
Precējies
Divu dēlu tēvs Andris (10), Jānis (15)
Izglītība:1974. gadā beidzis Auces vidusskolu,1984. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti
Darba pieredze
No 1983. gada X tulks prokuratūras kancelejā
No 1984. gada
I stažieris Jūrmalas pilsētas prokuratūrā
No 1984. gada XII Jūrmalas prokuratūras vecākais izmeklētājs
No 1986. gada VIII LPSR Prokurora palīgs jautājumos par likumības ievērošanu valsts drošības iestādēs
1990. gada IV X LPSR prokurora vecākais palīgs jautājumos par likumības ievērošanu izmeklēšanā valsts drošības iestādēs
No 1990. gada X Latvijas Republikas prokurora vecākais palīgs LR prokuratūras likumības uzraudzības pārvaldē jautājumos par likumības uzraudzību izmeklēšanā un izziņā
No 1992. gada I ģenerālprokurora palīgs reabilitācijas jautājumos
No 1994. gada VIII Metodikas nodaļas prokurors
No 1996. gada
II Darbības analīzes departamenta prokurors
No 2000. gada
III Darbības analīzes departamenta Starptautiskās vadības nodaļas prokurors
Jānis Trubiņš, darījumu drošības speciālists
Man kā cilvēkam, nevis kā tā laika VDK priekšsēdētāja vietniekam, par viņu ir palicis labs iespaids. Kā uzraudzības prokurors viņš bija no tiem vīriem, kas stingri prasīja likumības ievērošanu. Kādi tie likumi bija, tādi tie bija. Viņš tajā laikā bija demokrātisks cilvēks, necieta, ka kaut kas tiek pievilkts klāt. Jā, viņš mums zināmā mērā apgrūtināja dzīvi, kaut gan mūsu izmeklēšanas daļa bija ļoti profesionāla, bet katrā gadījumā ja kaut kas izlīstu, kas neiekļāvās likuma rāmjos, pie viņa tas neietu cauri. Attiecībās ar cilvēkiem viņš bija komunikabls un vienkāršs. Ir tādi cilvēki, kā psihologi saka, kas vienkāršo sarežģī un sarežģīto vienkāršo, bet viņš neatbilda nevienai kategorijai. Viņš vienmēr adekvāti risināja jautājumus.
Prezidentes kancelejā jābūt filigrānam darbam. Par viņa intelektuālo līmeni es nešaubos.
Domāju, nav jau svarīga reliģiskā, seksuālā vai kāda cita pārliecība, kad cilvēks ir apņēmies kaut ko darīt. Ja ir konkrētas pretenzijas pret konkrētu cilvēku, tas ir jāpasaka, tas nav jāpasniedz kopējā līmenī. Domāju, ka ir pienācis laiks, kad vajadzētu skatīties uz profesionālo līmeni, izglītību, pieredzi, zināšanām, citādi jau būs kā komjauniešu laikos ko liksim par gaļas kombināta direktoru? Petju! Vai Petja labi zina tehnoloģiju? Nē, viņam garšo desas!
Īstens prokuratūras darbnieks
Edīte Pulka, Interpola Latvijas biroja priekšnieka vietniece
Ar viņu var viegli sastrādāties, nekādi konflikti nekad nav bijuši, visi jautājumi tika risināti korekti un juridiski augstā līmenī. Viņš ir tieši tāds, kādam vajag būt prokuratūras darbiniekam.
Darba izvēle ir viņa personiskā lieta. Ja viņš aizietu par cirka mākslinieku, tas varbūt man būtu pārsteigums viņam ir slēpti talanti. Bet līdzīgā valsts darbā kāpēc ne? Tādu darbu viņš noteikti var darīt. Viņš vēl sarežģītākus darbus var darīt.
Disidentu jautājums Mans komentārs ir tāds jebkurai valstij ir iestādes, kas veic kaut kādus konkrētā laikā šai iestādei izvirzītus uzdevumus. Arī tagad mums ir Drošības policija, bet tagad ir citi laiki un citi noteikumi. Ja viņš veica savus pienākumus tā, kā no viņa tolaik prasīja likumi, ja viņš ļaunprātīgi neizmantoja viņam doto varu un neņirgājās par cilvēkiem, tad es neredzu nekā Bija valsts, un tai bija pakļauti ļaudis, kas strādāja tādā darbavietā un darīja savu darbu. Ja kāds no viņiem varētu teikt, ka viņš viņam kaut ko negodīgu ir piespēlējis, tad es nosodītu.
Nevajag aizmirst arī prokuratūras dalīšanos daļa palika vecajā PSRS prokuratūrā, daļa pārgāja uz Latvijas Republikas prokuratūru. Pirmkārt, tie, kuri aizgāja, paši pieņēma šo lēmumu. Otrkārt, viņu darbu jau toreiz izvērtēja. Tā ir bijis, tā viņš ir strādājis Līdzsvarots, mierīgs un zinošs
Aivars Borovkovs, Latvijas Juristu biedrības prezidents
Zaķi atceros no tā laika, kad viņš bija izmeklētājs. Viņš ir līdzsvarots, mierīgs, zinošs, un tas ir būtiski cilvēkam, kas strādā ar varas svirām. Viņš ir cilvēks ar stabilu izglītību, ar lielu pieredzi prokuratūras iestādēs. Tas, ka prezidenta kancelejā būs vēl kāds zinošs jurists, netraucēs, jo tā Juridiskā dienesta vājums ir acīm redzams.
Neesmu sapratis, kas ir prezidentes kancelejas vadītājs. Acīmredzot ir normatīvi, kas regulē šo darbu, bet es velku līdzības ar Saeimas vai Ministru kabineta kancelejas vadītāju. Cilvēki, kas ieņem šos amatus, nav tik politiski redzamas figūras. Bondara statuss bija krietni lielāks.
Katram cilvēkam biogrāfija ir tāda, kāda tā ir. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc es vienmēr esmu deklarējis, ka esmu strādājis represīvā padomju iestādē, tāpēc es šajā valstī nevienu atbildīgu amatu nevaru ieņemt un arī neieņemu. Bet katrs atbild par sevi. Viņa piekrišanu strādāt par Valsts prezidenta kancelejas vadītāju es nevaru vērtēt.
Šajā gadījumā svarīgāk ir vērtēt to, kas izvēlas. Ja, zinot (domāju, ka prezidente noteikti zināja) faktus viņa biogrāfijā, Zaķa kandidatūra ir akceptēta, tas nozīmē, ka prezidente zina, ko viņa dara. Droši vien domā, kā būs organizēts darbs. Domā arī par valsti, arī par to, kā izskatīsies valsts veidols.© Neatkarīgā Rīta Avīze 2001. gada 17. marts. Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta