Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas Prese    |

 Sākumlapa Home  

 


Indulis Zālīte, SAB TSDC vadītājs

IDEOLOĢISKĀS KONTROLES MEHĀNISMI LPSR AUGSTSKOLĀS

1. Studentu sociālā vide. 2. Kontroles struktūra 3. Profilakses pasākumi.
4. Aģentūra LPSR augstskolās. 5. Piemēri. Daži secinājumi.

Studējošā jaunatne (dienas apmācības studenti) visos laikos ir bijusi sociāli aktīva, viegli aizraujama masu pasākumos. Tai raksturīga tieksme uz brīvdomību, jaunu ideju apgūšanu un ģenerēšanu. Totalitārā padomju valsts pieprasīja speciālistus ar augstskolas diplomu un ar stabilu komunistisku ideoloģiju. Studentu vide no šī viedokļa tika uzskatīta par nestabilu un valstij bija jāveic papildus pasākumi tās standartizēšanai pēc ideoloģiskām pazīmēm, kā arī jāatsijā no mācību procesa nepakļāvīgie elementi.

1. Studentu sociālā vide.

Augstskolās iestājušies skolnieki - pirmkursnieki no totalitāras valsts viedokļa ir “ideoloģiskie apgataveņi”. Tie no valsts drošības orgānu viedokļa vēl nav uzskatāmi par bīstamu vidi, jo šajā periodā apgūst mācību procesu, baidās no atskaitīšanas un administratīviem pasākumiem, vēl neveido interešu grupas. Viņi kļūst par partijas un komjaunatnes organizāciju, sabiedrisko zinātņu katedru, atsevišķu pasniedzēju un valsts propagandas manipulāciju objektiem. Tieši šī saskarsmes virsma starp studentu un augstskolu ir vispretrunīgākā, jo pārspīlētā mācību procesa ideoloģizēšana parasti panāca pilnīgi pretēju efektu - izstrādāja pret šīm disciplīnām nepatiku.

Vidējo kursu studenti (otrais, trešais un daļēji ceturtais kurss) bija sociāli visbīstamākā kategorija. Tiem nav īpašas materiālās rūpes, viņi apguvuši mācību vidi un pilsētu, viegli atrod draugus atbilstoši savām interesēm citās augstskolās. Brīvo laiku var veltīt apkārtnes izzināšanai, sabiedriskajām aktivitātēm. Šie kursi ir visvairāk pakļauti kontrolei. VDK un LKP no šīs grupas studentiem atlasa sev jauno darbinieku rezervi.

Vecāko kursu studentu (sākot apmēram ar ceturtā kursa vidu) intereses pieņem konkrētākas aprises. Lielākajai daļai ir nodibinājies stabils paziņu loks. Cilvēki kļūst uzmanīgāki un vēlas nostiprināt savu vietu sabiedrībā, demonstrēt lojalitāti valstij. Apziņā arvien vairāk parādās konformisma elementi. Daudzi šajā periodā cenšas iestāties partijā. Padomju students secina, ka viņam pēc augstskolas beigšanas ir visai niecīgas perspektīvas. Vieni analīzes rezultātā nonāk pie nepieciešamības “taisīt karjeru”, t.i. jebkuriem līdzekļiem dabūt labu darbu un nodrošināt augstu dzīves līmeni. No sociālā viedokļa viņi ir labvēlīga vide, jo ir pietiekami uzmanīgi un savus uzskatus atklāj tikai dažiem uzticamiem draugiem. Citi nolemj dzīvot tā, kā sanāks. Šāds lēmums tomēr vēlāk rada sarūgtinājumu un vilšanos, jo viņi redz veiksmīgākus draugus un paziņas. Šī vide visvairāk pakļauta rietumu propagandai, baumām.

No VDK viedokļa studējošā jaunatne tika uzskatīta par vienu no svarīgākajiem ienaidnieka ideoloģiskās diversijas objektiem, par bīstamāko diversijas ieroci pasludināja ārzemju radiopropagandu.

PSRS VDK 1976.gadā veiktā PSRS jaunatnes analīze par trim gadiem rāda, ka 2/3 no visām pretpadomju un antisabiedriskām izpausmēm, ko pieļāvusi jaunatne, izdarījuši studenti. Savukārt, apmēram 54% no tām izpausmes attiecas uz vecāko kursu studentiem (3.-4. kursi). Humanitāro augstskolu studenti bijuši šādu izpausmju dalībnieki 34%, bet tehnisko augstskolu studenti - 28% gadījumu. 72% gadījumu tās konstatētas kā individuālas izpausmes, bet pārējās - grupas sastāvā. Par situāciju LPSR augstskolās šādu datu nav, tāpat nav pietiekamas informācijas, lai veiktu precīzu analīzi.

2. Kontroles struktūra

Augstskolu ideoloģiskā kontrole visā PSRS bija unificēta un atradās VDK piekto struktūrvienību (daļa cīņai ar ideoloģisko diversiju) kompetencē, kura kā patstāvīga pretizlūkošanas apakšvienība tika izveidota 1967.gadā līdz ar Andropova stāšanos PSRS VDK priekšsēdētāja amatā. LPSR VDK studentu vides uzraudzībai 5.daļas sastāvā bija izveidota atsevišķa 7.nodaļa. Kontroles struktūru noteica VDK instrukcija, kas Latvijā nav saglabājusies. Instrukcijā bija definēta kontroles līmeņu kompetence un paredzēts, ka katrai augstākajai mācību iestādei tiek piestiprināts savs kurators - VDK operatīvais darbinieks. Augstskolas, kas neatradās Rīgā, bija pakļautas VDK reģionālo struktūrvienību uzraudzībai, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju kontrolēja VDK Jelgavas pilsētas daļa. Rīgas Civilās Aviācijas Inženieru Institūtu, ņemot vērā tā specifiku, pārraudzīja VDK apakšvienība, kuras kompetencē atradās transporta pretizlūkošanas nodrošinājums.

Kā jau minēju, Latvijā nav saglabājušies dokumenti, kas reglamentēja VDK uzraudzības sistēmu augstskolās. Tā restaurēta, izmantojot bijušo LPSR VDK virsnieku mutvārdu liecības.

  1. Spēki un līdzekļi, kas bija VDK rīcībā - zemākais līmenis (oficiālie informatori).
  • Aģents. Parasti tika vervēti 2. - 3. kursa studenti pēc atbiruma un personas izpētes. Vervēšanu parasti veica kara komisariātos vai atsevišķās telpās. Operatīvā darbinieka tikšanās ar aģentu notika konspiratīvos apstākļos. Ja kādam studentam bija operatīvās iespējas ārpus augstskolas, piemēram, radošās inteliģences vidē, spekulantu aprindās, garīdzniecībā u.c., VDK to varēja savervēt attiecīgās vides izstrādei.
  • Rezidents. Aģentūras aparāta sastāvdaļa, kura kompetencē VDK varēja nodot darbu ar vairākiem aģentiem. Rezidentu izmantošana vienkāršoja konspirācijas apstākļus, jo tas parasti bija kāds no augstskolas darbiniekiem. VDK virsnieks tādā veidā saņēma informāciju no vairākiem aģentiem caur vienu cilvēku, kā arī deva tiem uzdevumus.
  • VDK ārštata darbinieki, parasti VDK pensionāri. Tie varēja atrasties dažādos amatos, bet parasti strādāja par kadru daļas priekšniekiem vai to vietniekiem, 1.daļas priekšniekiem, bija militārās uzskaites galda darbinieki. Tika izmantoti arī par rezidentiem.
  • VDK aktīvās rezerves virsnieki. Tie parasti pārstāvēja ārējās izlūkošanas intereses, lielākoties zinātniski tehnisko izlūkošanu. Aktīvās rezerves virsnieks bija VDK virsnieks, kurš, saskaņā ar VDK vadības un ministrijas vai augstskolas vadības vienošanos, ieņēma augstskolā kādu oficiālu amatu un no šī amata pozīcijām pildīja VDK uzdevumus. Algu tas saņēma augstskolā, tur atradās arī viņa darba grāmatiņa. Amati parasti bija saistīti ar ārzemju sakariem, zinātniski tehniskās informācijas dienestiem. VDK ikdienā šāds darbs tika dēvēts par “darbu zem jumta”.
  • Partijas komitejas sekretāri. Starp augstskolas kuratoru un partijas sekretāru notika regulāras tikšanās, informācijas apmaiņa. Tāpēc sekretāri pieskaitāmi pie oficiālajiem informatoriem. VDK darbinieks šādos gadījumos par saņemtās informācijas avotu parasti uzrādīja uzticamības personu.
  • Kara katedras darbinieki. Kara katedras regulāri gatavoja studentu raksturojumus un tos nosūtīja VDK.
  • VDK darbinieku rezerve. VDK darbinieku uzdevumos ietilpa potenciālo VDK darbinieku atlase no studentu vidus, parasti 2. - 3. kursā. Pretizlūkošanas struktūras sev kadrus parasti izvēlējās no humanitāro fakultāšu - vēstures un filozofijas, filoloģijas (svešvalodu katedra), studentiem, savukārt VDK izmeklēšanas daļa no juridiskās fakultātes. Darbiniekus tehniskajās disciplīnās izvēlējās no attiecīgā profila tehniskajām augstskolām. Katrā VDK nodaļā bija attiecīgs jauno kadru atlases plāns, apmēram 2 cilvēki gadā. Pretendentu izvēlē parasti tika izmantota informācija, kas bija 5.daļas 7.nodaļas rīcībā, kas tieši kontrolēja studentus. Augstskolas kadru daļā VDK darbinieks iepazinās ar studentu personas lietām un pēc saviem kritērijiem izdarīja izvēli. Tālāk sekoja attiecīgās personas izpēte. Pirmais personīgais kontakts ar studentu parasti notika kara uzskaites galdā. Pēc tam, pozitīva rezultāta gadījumā, kandidātam tika doti daži operatīva rakstura vai izlūka uzdevumi, kas pēc savas būtības atšķīrās no aģenta uzdevumiem (nebija jāziņo par kolēģiem, par notikumiem studentu vidē). Jāatzīmē, ka vienlaicīgi arī komjaunatne un partija veica savu potenciālo darbinieku atlasi un šajā procesā pastāvēja zināma konkurence starp ceku un čeku.
  • Uzticamības persona. Aģentūras aparāta sastāvdaļa, bet netika īpaši reģistrēta un uzskaitīta. Uzticamības personas parasti bija nomenklatūras pārstāvji (dekāni, dažāda līmeņa partijas organizāciju un pirmorganizāciju sekretāri, dažādas amatpersonas u.c.) kurus vervēt par aģentiem bija aizliegts, vai arī tas nebija lietderīgi. VDK ļoti plaši izmantoja šīs kategorijas informatorus.
  1. VDK operatīvie (vecākie operatīvie) darbinieki.

Katrai augstskolai VDK vadība nozīmēja t.s. kuratoru - operatīvo darbinieku un tas tika oficiāli iepazīstināts ar augstskolas vadību - rektoru, kadru daļas priekšnieku, ar partijas komiteju. Kurators bija faktiskā saikne starp augstāko mācību iestādi un VDK, kur uz iegūtās informācijas pamata tika analizēta situācija, plānoti VDK veicamie pasākumi, gatavoti pārskati LKP CK.

Kuratori nebija tiesīgi pieņemt lēmumus. Viņu uzdevumos ietilpa izziņu sagatavošana, kuras, savukārt, apstiprināja nodaļas priekšnieks (‘soglasen’).

Kā jau tika minēts, operatīvie darbinieki (ne tikai kuratori) veica VDK darbinieku pretendentu atlasi.

  1. Daļu priekšnieki.

Daļu priekšnieki uz operatīvo darbinieku (kuratoru) izziņu pamata bija tiesīgi pieņemt lēmumus (par apmēram 90%) - dot atļaujas izbraukšanai no PSRS, profesora statusa apstiprināšanai, mācībām Maskavā u.c.

VDK attiecīgās daļas priekšnieks varēja pieņemt lēmumu par studenta atskaitīšanu no augstskolas. Parasti lēmums tika noformēts pastarpināti. Augstskolā tika sasaukta komjaunatnes vai partijas sapulce, kurā kurators izteica VDK viedokli. Tālāk nostrādāja ierastais balsošanas mehānisms, kura iznākumu parasti noteica VDK vērtējums. Oficiāli VDK šāda procedūra tika dēvēta par sabiedrisku profilaksi (krieviski- profilaktika čerez obščestvennostj).

  1. VDK vadība.

Tās kompetencē bija viedokļa izteikšana LKP CK līmenī gadījumos, kad tika izskatīti jautājumi par kādas personas nozīmēšanu atbildīgā nomenklatūras amatā, apbalvošanu ar PSRS apbalvojumiem u.c.

  1. Profilakses pasākumi.

Nozieguma, politiski kaitīgas rīcības vai citas sabiedriski bīstamas darbības novēršanai pirms noziedzīgu darbību izdarīšanas VDK plaši izmantoja profilaksi. Atšķirībā no nozieguma pārtraukšanas, kad netiek pieļauta noziedzīgās darbības pabeigšana vai nozieguma mēģinājums krimināli sodāmas sagatavošanās stadijās, profilakses uzdevums bija iedarboties pirms noziedzīgās darbības uzsākšanas. Tai bija jāpārtrauc noziedzīga nodoma rašanās vai realizācija un tika uzskatīta par politiskās audzināšanas metodi.,

Par katru profilakses pasākumu VDK informēja prokuratūru. Profilakse varēja īstenoties kā pārliecināšana, kad VDK darbinieks izskaidroja studentam viņa darbības nepareizo raksturu, un pieprasīja nožēlot notikušo, gan arī kā piespiešana, kad students tika saukts pie administratīvās, disciplinārās vai morālās atbildības.

Ideoloģijas jomā profilakse galvenokārt attiecās uz LPSR kriminālkodeksa 65.pantā pantā definētajiem noziegumiem - “Pretpadomju aģitācija un propaganda”.

Ja VDK bija savākusi materiālus, kas liecināja par kādas personas pretpadomju darbības pazīmēm, drošības orgāni varēja bez tiesas sprieduma pēc saviem ieskatiem (ar VDK daļas priekšnieka lēmumu) cilvēku izsaukt uz VDK un brīdināt, kas faktiski nozīmē iebaidīt. Bieži šādas profilakses beidzās ar studenta savervēšanu par aģentu. Ja bija nolemts profilaksi veikt “caur sabiedrību”, pēc VDK iniciatīvas tika sasaukta komjaunatnes vai partijas sapulce, kurā bez augstskolas vadības piedalījās arī VDK kurators. Orgānu pārstāvis uzstājās un pauda VDK viedokli par attiecīgā studenta morālo stāju. Šāda veida profilakse varēja beigties ar studenta atskaitīšanu no augstskolas. Par nenozīmīgākiem pretpadomju nodarījumiem profilaksi varēja uzdot veikt kādam aģentam. Tādos gadījumos kolēģis mēģināja pārliecināt kolēģi un VDK vārds vispār netika pieminēts. Praksē profilakses pasākumu izmantošana ļoti lielā mērā bija atkarīga no konkrētā operatīvā darbinieka un daļas priekšnieka pasaules uzskatiem, studentu psiholoģijas izpratnes.

Pārbūves gados VDK profilakses prakse tika nosodīta kā tiesiskai valstij nepieņemama un nelikumīga (cilvēks vai nu ir vainīgs vai nav), bet profilaktēto personu lietas un kartotēka VDK tika iznīcinātas.

  1. Aģentūra LPSR augstskolās.

Pārskata tabulā izmantoti LPSR VDK aģentūras kartotēkas dati par trim LPSR augstskolām: Latvijas Valsts Universitāti, Rīgas Politehnisko Institūtu un Rīgas Medicīnas Institūtu (turpmāk LVU, RPI, RMI). Šeit analizēta tikai 5.daļas - ideoloģiskās pretizlūkošanas aģentūra. Studentu vide tika iesaistīta arī citu VDK uzdevumu risināšanā (izlūkošana, pretizlūkošana u.c.).

Apzīmējumi: 1.ailē M- mācībspēki; S- studenti (dienas apmācība).

Nodaļu funkcijas pēc kontrolējamās vides: 1.nodaļa- emigrācija, 2.nodaļa- radošā inteliģence, 3.nodaļa- latviešu nacionālisti, 4.nodaļa- reliģiskās kopienas un t.s. padomju vācieši, 5.nodaļa- anonīmo autoru meklēšana u.c. eksperti, 6 nodaļa- ebreji, 7.nodaļa- studējošā jaunatne un akadēmiskā inteliģence.

Tas, ka aģents bija piestiprināts kādai konkrētai nodaļai, nenozīmēja, ka netika vākta arī cita rakstura informācija (tas būs redzams arī piemēros), tāpat informāciju par studentiem varēja vākt arī citu VDK struktūrvienību aģenti.

Augstskolas tabulā sakārtotas atkarībā no aģentu skaita tajās.

M

S

Studentu skaits

1.nod.

2.nod.

3.nod.

4.nod.

5.nod.

6.nod.

7.nod.

Kopā

                   
 

LVU

               

M

 

2

2

---

---

3

---

2

9

S

5405

7

7

1

---

6

2

30

53

 

RPI

               

M

 

2

1

1

1

---

2

---

7

S

8261

2

4

1

1

1

4

6

19

 

RMI

               

M

 

2

---

---

---

---

2

2

6

S

2634

3

---

---

---

---

---

15

18

Aģentūras blīvums LVU un RMI ir apmēram 1 aģents uz 100, bet RPI - 1 aģents uz apmēram 300 dienas apmācības studentiem.

  1. Piemēri.

Piemēros izmantoti materiāli no LPSR VDK pretizlūkošanas elektroniskās datu bāzes “Delta Latvija” par 70.- 80. gadiem. Atlasīti daži raksturīgākie referāti par studentu vides kontroli un profilaksi. Tie nav sagrupēti pēc kādām noteiktām pazīmēm, bet sakārtoti hronoloģiskā secībā. Oriģināli krievu valodā. Iespēju robežās saglabāta oriģinālu stilistika un teikumu struktūra.

Atslēgas vārdus tekstā izcēlis autors.

DS#0041056 12.71.g. Rīga. Narica P.M. paziņoja aģ[entam] “Kviesis”, ka tam nācās aiziet no LPSR Mākslas akadēmijas par to, ka viņš sapulcinājis studentu grupu un tai stāstījis par sava tēva Naricas M.A. pretpadomju darbību, par to, kā viņu vajājuši valsts varas orgāni. Sarunu papildināja ar dažādiem tēvam nosūtītajiem materiāliem - fotokopijām, iesniegumiem dažādās instancēs lai saņemtu izbraukšanas atļauju. N. atzīmēja, ka Mākslas akadēmijā studentiem grūti “atvērt acis” un pacelt uz aktīvu rīcību, jo viņu starpā neesot vajadzīgās vienotības. Pēc viņa domām vislabvēlīgākie apstākļi šim nolūkam ir LPSR Lauksaimniecības akadēmijā. Tālāk sarunā Narica paziņoja, ka katra godīga cilvēka uzdevums ir atmaskot nejēdzības, kas notiek Padomju Savienībā, sakarā ar ko jāpaceļ masas, jāmāca cilvēkiem patstāvīgi un droši domāt un aizstāvēt savu pārliecība. Šim nolūkam jāizmanto jebkuri propagandas līdzekļi, demonstrācijas, iespiestais vārds, literāri darbi ar attiecīgu zemtekstu un sakari ar ārzemju pretpadomju organizācijām. (..)

DS#0050534 02.73.g. Rīga. Latvijas Valsts Universitāte. Stažiere francūziete Dore K.Ž. atstāja studentiem 30 magnetofona lentas. Pēc aģenta “Ivanova” domām, kurš daļu lentas noklausījies, tās satur ideoloģiski kaitīgus materiālus (par it kā dažādām komunistiskās kustības mācībām: staļinismu, maoczedunismu, t.i., par revizionistiskām interpretācijām) un studentiem šo lentu klausīšanās ir kaitīga. (..) Augstāk norādītie materiāli ar ideoloģiski neizturētu saturu no mācību fonda izņemti ar aģ. “Jurijs” starpniecību. (..)

DS#0053440 02.75.g. Rīga. LVU, fizikas un matemātikas fakultāte, 4.kursa studenti: 1. Alberts Māris Jāņa d., dz.1953.g. Sistemātiski pieļauj nacionālistiska rakstura izteikumus - slavē dzīvi burž. Latvijā, savus izteikumus pamatojot ar faktiem, ņemtiem no pirmskara literatūras. Pēc PSKP vēstures eksāmena nokārtošanas demonstratīvi saplēsa un sadedzināja mācību grāmatu. 2. Neimanis Viesturs Pētera d., dz.1953.g. Pieļauj nacionālistiska rakstura izteikumus par it kā pastāvošo latviešu tautas asimilāciju un Latvijas rusifikāciju. Pieļauj melīgus izdomājumus, kas ceļ neslavu padomju valsts iekārtai. 3. Fokerots Imants Eduarda d., dz.1953.g., slavē dzīvi burž. Latvijā. Pierāda, ka darbaļaudis kapitālistiskajās valstīs dzīvo labāk nekā PSRS. LVU kopmītnēs glabā un atskaņo magnetofona ierakstus ar nacionālistiska rakstura dziesmām. 4. Salaks Andris Voldemāra d., dz.1953.g. Attīsta domu par krievu “okupāciju” Latvijā, slavē dzīvi burž. Latvijā, labprāt uztur sarunas ar personām, kuras atbalsta tādus pašus uzskatus. (uzt[icamības] p[ersona] “AEE” (..)) 25.03.75.g. Rīga. VDK. Veikta grupveida profilakse ar Albertu M.J., Neimani V.P., Fokerotu I.E. un Salaku A.V. Sarunas gaitā norādītās personas atzina, ka LVU studentu vidē un dzīvesvietā pieļāvuši nacionālistisku, politiski kaitīgus izteikumus. Savas darbības izskaidroja ar nepietiekamu dzīves pieredzi un dziļu zināšanu trūkumu sabiedriski politiskajās disciplīnās. (..) Par notikušo grupveida profilaksi informēti LVU partijas komiteja un rektors. Profilaktētajiem netika noteikta aģentūras uzraudzība. (..)

DS#0063183 1977.g. Rīga. RCAII students Bačurins S.M. citu studentu klātbūtnē pieļāva negatīvus izteikumus par komunistiem. Teica, ka padomju tauta “iztaisīja revolūciju un uzvarēja Lielajā Tēvijas karā pateicoties tam, ka noticēja pasakai”. (aģ. “Orešek” 12.78.g. 2.d.11.nod.) 02.78.g. Rīga. RCAII. Institūta administrācija kopā ar komjaunatnes komiteju noturēja atklātu kursa, kurā mācās Bačurins, sapulci. Sapulcē tika izskatīti viņa politiski kaitīgie izteikumi. Bačurins atzina savu uzskatu nepareizību. Sapulce pieņēma lēmumu lūgt Institūta administrāciju izslēgt Bačurinu no Institūta, kā arī lūgt komjaunatnes komiteju izslēgt Bačurinu no VĻKJS rindām. (..)

RCAII uzraudzīja VDK struktūra, kas kontrolēja aviāciju, šajā gadījumā 2.daļas 11.nodaļa, un tā faktiski atradās ārpus 5.daļas redzesloka. -I.Z.

DS#0063799 1.11.78.g. Rīga. RPI studenti Pētersons J.T., Reinfelds A.K. un Solodjakins A.R. pēc spirtotu dzērienu lietošanas izpildīja nacionālistiskas dziesmas. Nonākot pie tribīnēm Komjaunatnes krastmalā, sāka dziedāt burž. Latvijas himnu. Pēc dežūrējošā miliča aizrādījumiem sāka viņam draudēt ar fizisku izrēķināšanos. Milicis, redzot, ka viņu ir vairāk un tie noskaņoti agresīvi, pagriezās un aizgāja. (aģ. “Lapsiņš”, 5.d.2.nod.) 1.12.78.g. RPI ēkā notika operatīvā darbinieka saruna ar Reinfeldu, kurā Reinfelds atzina, ka vairākkārt paudis ideoloģiski negatīva un nacionālistiska rakstura uzskatus. Apsolīja turpmāk ideoloģiski negatīva un nacionālistiska rakstura domu paušanu nepieļaut. Neskatoties uz to, profilakses gaitā nebija vaļsirdīgs, bet pēc tās atkal izteica politiski kaitīgus spriedumus. Ņemot vērā šo apstākli, tika veikta sabiedriska profilakse. 25.12.78.g., Rīga. RPI, komjaunatnes komiteja. Sēdē tika izskatīta Reinfelda personīgā lieta, tās laikā viņš nožēloja nodarīto un paziņoja, ka pilnībā ir atzinis savas rīcības negatīvo raksturu. Pēc komjaunatnes komitejas lēmuma Reinfelds izslēgts no VĻKJS rindām par darbībām, kuras nav savienojamas ar VĻKJS biedra nosaukumu. Ar RPI rektora pavēli Reinfelds par necienīgu uzvedību izslēgts no Institūta. Komjaunatnes komitejas sēdē Solodjakinam A.R., Pētersonam J.T. izteikts stingrais rājiens ar ierakstu uzskaites kartiņā. (..)

DS#0063859 6.12.78.g. Rīga, LVU. Juridiskās fakultātes pasniedzējs Rudzītis pēc nodarbībām atstāja auditorijā visus studentus, kas piedalījās ābolu novākšanas talkā Arnīša ģimenē, kad viņi strādāja kolhozā “Selga” un tika pieļautas nacionālistiskas izpausmes. Kad bija palikuši tikai tie studenti, kas piedalījās nacionālistiskajās izpausmēs, Rudzītis, iepriekš pārbaudījis, vai aizvērti visi logi un durvis, paziņoja, ka viņš ticis izsaukts “tur” (ar to domādams VDK), nopratināts un brīdināts. Šobrīd viņš zinot, kas viņu “nostučījis” un nepatikšanas viņam personīgi nebūšot, bet aģents sevi esot atmaskojis. Aģentam pēc netiešām pazīmēm radās iespaids, ka kursa biedri tur aizdomās tieši viņu. (aģ. “Ivars”, 5.d. 2.nod.)

DS#004238 1981.gada septembrī no aģenta “Gunārs” tika saņemtas ziņas, ka Rakstiņš studentu kopmītnēs Jelgavā, Stučkas ielā 1 noklausās ārzemju pretpadomju radiostaciju raidījumus, pauž nacionālistiskus uzskatus. 1981.g. februārī viņš deva citiem studentiem lasīt vācu okupācijas laika pretpadomju satura laikrakstus, ņirgājās par padomju īstenību. 29.09.81.g., lai pārbaudītu saņemtās ziņas un atklātu viņa domubiedrus, par Rakstiņu ieviests DOP (Delo operativnoj proverki, operatīvās pārbaudes lieta - I.Z.). Aģ. “Gunārs” informācija apstiprinājās. Profilakse. 16.11.82.g. Rakstiņš J.V. tika izsaukts uz Jelgavas PD (VDK pilsētas daļa), kur ar viņu notika profilakses saruna. Profilakses gaitā Rakstiņš nebija vaļsirdīgs, savu vainu negribēja atzīt. Kad tika atmaskots ar faktiskajiem materiāliem, savu vainu atzina. Par Rakstiņu ieviests DON (Delo operativnogo nabļuģeņija, operatīvās novērošanas lieta - I.Z.) uz 1 gadu.

DS#0300027 Stāvoklis 03.83.g. Rīga. LVU filoloģijas fakultātes pasniedzēja, LVU studentu zinātniskās biedrības jauno kritiķu un bērnu literatūras sekcijas vadītāja Bikova S.Ž. sekcijas darba laikā atbalsta un stimulē tādus studentu referātus, kuri pamatojas uz dažādiem rietumu ideālistiskās filozofijas autoru - pārstāvju un speciālistu darbiem, pilnībā ignorējot padomju autorus un citu marksistiskās skolas pārstāvjus. Atļauj studentiem noliegt reālisma metodes, nedodot pretargumentāciju. Iedvesmo studentus ar personīgu piedalīšanos referātu sagatavošanā, kuros izvirzīta tēze par to, ka mūsdienās esamība vairs nenosakot apziņu, bet otrādāk, cenšas sekcijas locekļus pārorientēt no padomju reālisma ideālistisko koncepciju virzienā. Sekcijas sanāksmēs vairākkārt aicināja tās dalībniekus vērsties pie pagātnes ideālistiem, vienlaikus parādot dažu latviešu literātu un vadošo padomju kritiķu dvēseles nabadzību un meistarības trūkumu. Savus apgalvojumus Bikova “pierāda” ar to, ka padomju dzīvesveida etalons esot kultūras nepietiekamība, jo PSRS nepastāvot socioloģijas, bet sociālistiskais reālisms pastāvot tikai demagoģiski un neapzināti (tā tekstā - I.Z.). Apspriežot darbu tulkošanas plānus uzsver, ka pie mums tiek tulkoti tikai “vajadzīgie” darbi, bet tādu autoru darbi, kuri novirzījušies no reālisma, netiek publicēti. Runājot par kāda LKP CK sekretāra uzstāšanos Rakstnieku savienības plēnumā kritizēja prasību par to, ka, apzinot folkloras mantojuma vērtības, jāakcentē arī toreiz pastāvošā sabiedrības diferenciācija, sociālā netaisnība, pretošanās apspiešanai, darbaļaužu draudzības un solidaritātes jūtas. Tādējādi Bikova aicināja idealizēt pagātni, noniecināja vēsturiskā un šķiru principa nozīmi folklorā. Savu uzskatu pamatā un to iepotēšanā studentiem Bikova pilnībā noliedz marksisma ļeņinisma idejas un neievēro partijas lēmumus literatūras un mākslas jomās. Tā vietā pasniedz buržuāzisko ideālistu reakcionārās mācības. (U[zticamības] p[ersona] “GAH”, 5.d.7.nod. (..))

DS#0301246 Stāvoklis 02.84.g. Rīga. LVU dienas nodaļas 2.kursa studente Erdmane Ž.V. sarunās ar aģentu vairākkārt izteicās, it kā PSRS nāciju tiesības uz pašnoteikšanos tiekot tikai deklarētas. Praksē tas neesot īstenojams. Latviešu dzīve republikā apgrūtināta, viņus visur ierobežojot. Nepastāvot pārvietošanās brīvība (izbraukšana uz ārzemēm). Apmelojoši izteicās par mūsu masu informācijas līdzekļiem, ar apkārtējiem principā nerunājot krieviski. Erdmanes mājas bibliotēkā ir galvekokārt 20.-ajos gados izdotās grāmatas. Viņas mīļākā grāmata ir “Dvēseļu putenis”, kura, pēc aģenta domām, pēc satura ir nacionālistiska. (..) Erdmane kopā ar savu draudzeni Japiņu (nav datu) norāva PSRS karogu, protestējot pret “krievu uzkundzēšanos”, nolēmusi “ar darbiem palīdzēt cīņā par Latvijas neatkarību”. (kand[idāts v[ervēšanai] “MAI”, 5.d.5.nod.) Par Erdmani 5.daļas 7.nodaļā ieviests DOP Nr.3279 “Gemina” (..)

DS#0301398 Dati par 03.84.g. Rīga. Rīgas Medicīnas Institūta students Šķenderskis K.A. savā vidē vairākkārt pieļāva ideoloģiski kaitīgus, nacionālistiskus izteikumus, apvainojoši izteicās par PSKP un Padomju valdības vadītājiem. Bez tam, Š. bija nolēmis izgatavot un nosūtīt mūsu valsts valdībai ideoloģiski nenobrieduša satura dokumentu, kurš aicina izstāties Latviju no PSRS. (5.d.7.nod., aģ. “Kents”) Profilakse. 15.03.84.g. Rīga. Šķenderskis K.A. tika profilaktēts mācību vietā individuālas sarunas formā. Š. pēc nelielas liegšanās, atmaskots ar faktiskiem materiāliem, atzina savas negatīvās nacionālistiskās izpausmes (saturu skat.augstāk). Š. atzina, ka izteikumi politiski negatīvi iedarbojās uz viņa paziņām un kursa biedriem. Pēc Š. teiktā, tādi izteikumi no viņa puses ir vājas politiskās sagatavošanas un partijas un valdības politikas neizpratnes mūsu valsts nacionālo attiecību jomā sekas. (..)

DS#0302361 Stāvoklis 03.84.g. Rīga. Latv. Valsts konservatorijas students Ziemelis A.A. uzrakstīja ideoloģiski kaitīgu dziesmu, kurā teikts, ka Rīgā ir sveša vara un “tu” tās priekšā klanies un centies tai izpatikt. Šo dziesmu pēc LVU studentu celtnieku vienību veterānu vakara beigām pie ieejas kafejnīcā “Argo” izpildīja nepazīstams jaunietis. No nacionālistiski noskaņotām personām izveidoja ansambli. Ansamblis ar savām dziesmām propagandē latviešu cīņu par “neatkarību”. 06.-08.83.g. Ziemelis A., uzstājoties kopā ar vienu no sava ansambļa dalībniekiem LVU SCO “Robots” dislokācijas vietā Šķibes 8-gadīgās skolas dārzā, izpildīja dažas dziesmas ar idejiski dekadentisku saturu. Viņu programma bija orientēta uz to, lai apkārtējos radītu nacionālistiskus noskaņojumus. Studenti viņa dziesmas uztvēra ar atzinību, atklāti atbalstīja viņa uzstāšanos. 1984.g. LPSR. Zonālā festivāla “Zemgale-84” laikā SCO “Vecrīga” kolektīvs izpildīja dziesmas no Ziemeļa A. repertuāra., sakarā ar ko vienībai izcēlās konflikts ar festivāla vadību, jo viņu uzstāšanās izsauca apkārtējos šovinistiskus noskaņojumus, kas varēja pāraugt grautiņā. (..) (5.daļa 7.nod., aģ. Alberts” (..))

DS#0303279 Ziņas par 05.85.g. Pēc avota vārdiem, agrāk VDK orgānu profilaktētais Med.Institūta 6.kursa students J.Dubinskis regulāri klausās ārzemju radiostaciju “BBC”, “Amerikas Balss” u.c. raidījumus. Ar noklausīto raidījumu saturu iepazīstina savus sakarus. Pēc aģenta teiktā, kļuvis “kaut kādā mērā par šo raidījumu popularizētāju”. Izpildot uzdevumu par Dubinska reakcijas noskaidrošanu pēc profilakses, avots ziņo, ka D. mājās no grāmatplauktiem noņēmis Ulmaņa, Čakstes fotogrāfijas, buržuāziskās Latvijas ģerboni un karogu, sarunās par politiskiem tematiem piedalās reti. (aģ. “Jānis”, 5.d.7.nod.(..))

DS#0303981 11.-13.10.85.g. LPSR. Stučkas v.n. LVU vēstures fakultātes students Krēķis I.E. un šīs pašas fakultātes bijušais students Kostanda O., maskējoties ar ekskursiju pa t.s. “Kurzemes katla” cīņu vietām, organizēja studentu braucienu pa 1919.gada “brīvības” kauju vietām. Konkrēti, tika apmeklēti Rudbārži, kur savu kaujas darbību bija sācis baltgvardu pulkvedis Kalpaks. Centās atrast vietu, kur buržuāziskajā laikā stāvējis viņa piemineklis. Ekskursijas laikā Kostanda detalizēti pastāstīja par “atbrīvošanās” cīņām. Viņš, braucot garām piemineklim kritušajiem padomju karavīriem, izteicās, ka vāciešiem nav izdevies nosargāt “Kurzemes katlu” tāpēc, ka “pelēkā krievu masa viņus faktiski nospieda ar savu skaitlisko pārākumu”. Viens no ekskursijas dalībniekiem (nav noskaidrots) Rudbāržu skolā uz tāfeles uzrakstīja datumu “1918.gada 18.novembris” paskaidrodams, ka šis datums ir īsti svētki un tie jāatzīmē. (aģ. “Sergejs”, 5.d.7.nod.) 01.11.85.g. Kostanda O.S. tika profilaktēts, izsaucot uz VDK. (..)

DS#0304378 01.86.g. Rīga. Rīgas Politehniskā Institūta 2.kursa students Šustermans L.I. nodarbojas ar dzejoļu sacerēšanu, kuros pieļauj politiski kaitīgus izteikumus, kas vērsti pret VDK un padomju sabiedrību, kā arī pret Padomju Savienības nacionālo politiku. (aģ. “Levi”, 5.d.6.nod.(..)) 02.86.g. Rīga. Šustermans I.A. iedeva savu burtnīcu ar ideoloģiski kaitīgiem dzejoļiem LVU filoloģijas fakultātes studentam Muravjovam, lai pēdējais kā topošais filologs novērtētu viņa “jaunradi”. (aģ. “Levi”, 5.d.6.nod.(..)) Profilakse. (..) Pēc ziņām par 03.86.g. Rīga. LVU students Muravjovs A.G. nereti izpilda dažādas dziesmas, kuru vārdiem ir ideoloģiski kaitīgs raksturs. Pēc Muravjova vārdiem šo dziesmu tekstu autors ir Šustermans L.I. Bez tam, Muravjovs avota klātbūtnē pauž ideoloģiski kaitīgus uzskatus, it kā mūsu valstī neesot vārda un rīcības brīvības, “PSRS kā bija cietums 230 miljoniem cilvēku, tā tāds arī paliks nākotnē”, palīdzību Afganistānai nosauca par okupāciju. (kand[idāts] v[ervēšanai] “LAV”, 5.d.7.nod.(..))

DS#309139 (..) 03.11.86.g. Rīgas Medicīnas Institūta students Runkulis M.Z. tautas deju ansambļa “Dancis” mēģinājumos ansambļa dalībnieku vidū izplatīja uz rotaprinta pavairotus latviešu emigrantu dzejoļus ar idejiski dekadentisku saturu. Pauda politiski kaitīgus uzskatus par Padomju militārā kontingenta klātbūtni Afganistānā, par rusifikāciju, nekārtībām republikas saimnieciskajā dzīvē. Profilakse. 26.11.86.g. Rīga. Profilakse ar izsaukšanu uz VDK ēku individuālas sarunas formā. Profilakses sarunas gaitā Runkulis M.Z. atklāti atzina, ka nebūdams politiskā ziņā pietiekami sagatavots un atrazdamies noklausīto rietumu raidstaciju raidījumu iespaidā viņš pieļāvis politiski kaitīgus izteikumus, kā arī izplatījis savā vidē latviešu emigrācijas autoru idejiski dekadentiskus sacerējumus. (..) (5-7, aģ. “Frederiks”, rez[idents] “Jūlija”, aģ. “Raimonds”, aģ. “Fredis”) (..)

DS#0310020 06.87.g. Rīga. LVU finansu un tirdzniecības fakultātes 1.kursa students Kupins I.A. negatīvi noskaņots attiecībā pret krievu tautības personām, PSKP vēstures nodarbībās Institūtā bieži pieļauj ideoloģiski kaitīgus nacionālistiskus izteikumus, paziņojot, ka Latvijā it kā notiekot rusifikācijas process u.tml. Š.g. 14.jūnijā bija klāt, kad pie “Brīvības” pieminekļa Ļeņina ielā tika nolikti ziedi. (aģ. “Lode”, 5.d.7.nod.(..)) Signāla pārbaudes rezultātā ieviests DOP (operatīvās pārbaudes lieta - I.Z.) (..)

DS#0310562 LVU ekonomikas fakultātes students Naļivaiko Viktors Pionieru pilī sarīkotajā tikšanās laikā disputā par starpnacionālo attiecību jautājumiem demonstratīvi uzdeva Latvijas KP CK lektoram Goldmanim J. šādus provokatīvus jautājumus. Kāds būtu bijis Latvijas ekonomiskais stāvoklis, ja tā nebūtu iekļauta PSRS sastāvā? Kā var novērtēt valdības un tautas lēmumu par lūgumu uzņemt PSRS sastāvā pēc tam, kad tika represēti tūkstošiem latviešu? Vai var runāt par kaut kādu jaunatnes internacionālo audzināšanu, ja tajā ir lielas un mazas nāciju pārstāvji? Vai ir iespējams, ka 18. novembrī gaidāmie notikumi varētu pāraugt notikumos, kas līdzīgi notikumiem Alma Atā? Vai nav sagaidāmi cilvēku upuri gaidāmo huligānisko izlēcienu rezultātā? Naļivaiko stādījās priekšā kā jaunatnes radio raidījuma “Dzirkstele” ārštata korespondents, diskusijas fragmentus ierakstīja portatīvā reportiera magnetofonā. Redakcija Naļivaiko sagatavoto materiālu par tikšanos nepieņēma, pie kam viņš tika brīdināts, ka šāda rīcība nav pieļaujama. Signāls ar nokrāsu “pretpadomju aģitācija un propaganda, reģ. Nr.49 11.87.g. 5.d.7.nod.(..))

DS#0310445 LVU students iespaido savus sakarus, lai tie piedalītos nacionālistu provokatīvajā akcijā pie Brīvības pieminekļa. 11.87.g., Rīga. Latvijas Valsts Universitātes students Perlbahs V.L., kurš piedalījās nacionālistu provokatīvajā akcijā pie Brīvības pieminekļa 23.08.87.g., nav izdarījis secinājumus pēc tā, kad ar viņu tika veikts audzināšanas darbs Universitātē pēc aizturēšanas par huligāniskiem darbībām, aicināja savus kursa biedrus piedalīties nacionālistu provokatīvajā akcijā š.g. 18.novembrī. (Rīkojums par DOP 12.87.g., 5.d.7.nod.(..))

DS#0310775 Par 02.88.g. Rīga. Pēc aģentu “Dzintars”, “Rūsiņš”, uzticamības personu “ČTE” un “ZAL” informācijas LVU students Pupurs K.E. noskaņots nacionālistiski, savā vidē pauž ideoloģiski kaitīgus uzskatus. 1988.gada janvārī iestājās nacionālistiskā grupā “Helsinki-86”, par ko paziņoja radiostacijas “Brīvā Eiropa”. Ieviests DOP Nr.3594 ar nokrāsu “pretpadomju aģitācija un propaganda”. (5.d.7.nod.(..))

DS#0310954 17.05.88.g. Rīga. Valsts konservatorijas studenti Prončs P.A. un Dūdiņš A.P. aģentam “Smaida” pastāstīja, ka Konservatorijas students Ginters Jānis viņus esot uzaicinājis spēlēt 19. aprīlī it kā parastās bērēs. Izrādījies, ka tās bijušas Gunāra Astras bēres un viņiem nācies spēlēt buržuāziskās Latvijas himnu. Pats Ginters nav spēlējis, bet dziedājis.

DS#0312326 03.89.g. Rīga. Pēc operatīvām ziņām RMI 3.kursa students Vīksne A.Z. savā vidē pauž politiski kaitīgus uzskatus un runā par “Latvijas okupāciju 1940.g.” Sludina par nepieciešamību izvest Padomju armiju no Latvijas un aicina studentus atteikties no dienesta Bruņotajos spēkos, dēvējot tos par “okupācijas karaspēku”. Uzstājoties publiskos mītiņos vairākkārt izteicis neuzticību republikas partijai un valdībai, nosaukdams Padomju Savienību par “ļaunuma impēriju”. (..5.d.7.nod.(..))

Daži secinājumi.

LPSR augstskolās pastāvēja visaptveroša ideoloģiskās uzraudzības sistēma, kurā bez VDK aģentūras bija iekļauti šo iestāžu nomenklatūras darbinieki, kompartijas un komjaunatnes funkcionāri. Bez kontroles nodrošināšanas VDK kompetencē bija arī studentu aktīvas ietekmēšanas funkcija, kas parasti tika realizēta dažādas stingrības pakāpes profilakses pasākumu veidā.

Manuskripts publicēšanai žurnālā “Latvijas Vēsture”1998.g. Nr.1

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home