Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Abrenieši. Divreiz piesmietie
Ramons Ratseps

Strīds par vectēva īpašumu turpinās

77 gadus vecā rīdziniece, bijusī Abrenes apriņķa Kacēnu pagasta iedzīvotāja Gaida Cimmermane labi atceras pirmās neatkarīgās Latvijas gadus.

"Maniem vecākiem Abrenes Kacēnu pagasta centrā piederēja divas mājas un neliels zemes pleķītis. Tēvs bija veikalnieks, vienā no mājām bija iekārtots modes un galantērijas preču veikals, izīrēta beķereja. Otrā namā bija īres dzīvokļi. Mamma tirgojās veikalā, un bieži vien vietējie cilvēki dažādas preces ņēma uz parāda. Man kā mazai meitenei dzīve tolaik Kacēnos šķita kā jauks sapnis. Jau 1934. gadā vecāki, piepalīdzot arī vectēvam, nopirka jaunu automašīnu, šujmašīnu, skaistas mēbeles, sudraba galda piederumus, kristālu."

Tagad sirmajai un sīkajai kundzei tolaik bija tikai desmit gadi, kad Latviju okupēja Padomju Savienība. Visa viņas tālaika rožainā dzīve, bērna prieki un bēdas dažās stundās sabruka kā kāršu namiņš.

"Okupanti uzvedās bravūrīgi. Viņi atņēma tēvam mašīnu un slēdza veikalu. Kaut arī preču nodošanai vajadzēja notikt ar pārņemšanas aktu, patiesībā īpašums tika izlaupīts. Bruņoti cilvēki nāca un ņēma no veikala plauktiem, ko gribēja. Savukārt dzīvojamā mājā "atbrīvotāji" norāva privāto telefonu, paņēma arī radio. Tēvam no iebrucēju puses tika atņemtas pat tādas sīkas un personīgas lietas kā rokaspulkstenis."

Gaidas kundze atceras, ka, lai izvairītos no krievu vardarbības, viņas vecāki īpašumu Kacēnos pametuši un devušies pie radiem. Kad ienākuši vācieši, ģimene atgriezusies Kacēnos pilnīgi izlaupītā un izdemolētā īpašumā.

"To, kāda bija krievu iebrucēju atstātā māja, grūti aprakstīt! Visas mēbeles bija salauztas, sadauzītas. Šķūnī noraktās sudrablietas un kristāli atrakti un aizvesti. Bet vienā no istabām, it kā mūsmājās nebūtu tualetes, bija viscaurēm piekakāts."

Arī otrreiz Latvijā ienākot padomju karaspēkam un pēc padomju režīma nodibināšanas viņai ar ģimeni, tikai pateicoties vietējo krievu lojalitātei, izdevies izvairīties no izsūtīšanas. Saprotot, ka atrašanās Kacēnos vairs nav droša, turpmākos okupācijas gadus ģimene meklēja patvērumu un darbu pilsētā.

Grūtais ceļš līdz kompensācijai

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Gaidas kundze sāka interesēties par sava tēva un vectēva īpašumiem Abrenes apriņķī. Lai arī sirmajai kundzei tolaik bija jau 60 gadi, viņa nevēlējās saņemt kompensāciju, bet gan atgūt atņemto īpašumu.

"Visur, kur es vērsos, valsts ierēdņi man paskaidroja, ka Abrenes īpašumtiesību jautājums valstiski ir neskaidrs. Kad prasīju savu vecāku īpašumam līdzvērtīgu zemi tagadējā Latvijā, man Balvu rajona zemes ierīcības nodaļas darbiniece rakstiski atbildēja, ka valsts zemes reformas likumdošanas aktos īpašniekiem vai mantiniekiem nav paredzēts piešķirt līdzvērtīgu zemi tās vietā, kas atrodas teritorijā, kura 1944. gada rudenī tika pievienota Krievijai. Es varot saņemt tikai kompensācijas sertifikātus."

Kompensāciju par vecākiem atņemto īpašumu Gaidas kundzei izdevies saņemt tikai gandrīz pēc 10 gadu ilgas cīņas, konflikta risināšanā iesaistot ne tikai ar milzīgām pūlēm no Latvijas un Krievijas arhīviem iegūtās izziņas (daļa no dokumentiem pēc Abrenes pievienošanas Krievijai tika nogādāti pēc teritoriālās piederības Pleskavā), bet arī tiesas un prokuratūru.

"Balvu rajona padomes nepatiesi represētu personu lietu izskatīšanas komisija, kura lemj par kompensācijām arī Abrenes apriņķī, man ilgus gadus atrada dažādus ieganstus, lai es kompensāciju nesaņemtu. Savukārt Krievijas arhīvi nekādas atbildes uz maniem pieprasījumiem pēc attiecīgiem dokumentiem nesniedza."

Lai pierādītu, ka viņas vecāki patiešām izvairījušies no politiskām represijām, un saņemtu kompensāciju par Abrenē palikušo mantu, Gaidas kundze valsts arhīvos pavadījusi daudzas dienas. Kā pierādījumu savam stāstītajam viņa rāda Kacēnu pagastā apzināto aptuveni 30 – 40 buržuāziski un nacionālistiski noskaņotu ģimeņu sarakstus ar "tautas ienaidniekiem" krievu valodā, kurus bija paredzēts izsūtīt no Latvijas. Tikai ar šā saraksta un liecinieku palīdzību, vēršoties Rīgas pilsētas centra rajona tiesā, viņai izdevies pierādīt, kāda manta viņas tēvam bijusi 1941. gadā. Taču pat pēc tiesas sprieduma Balvu rajona padome atteikusies izmaksāt kompensāciju, sakot, ka dokumentāri nav pierādītas pret viņas ģimeni gatavotās represijas. "Mani tas ļoti izbrīnīja. Ko tad viņi iedomājas? Ka mani vecāki paši labprātīgi izdāļāja mašīnu, mantu, mājas? Tā es savos 76 gados, cīnoties par savu vecāku īpašumu, tiku pazemota otrreiz."

Kā izsmieklu viņa rāda valsts izsniegto kompensāciju par īpašumu. Pēc ilgas stīvēšanās Balvu rajona padome tomēr aprēķināja, ka G. Cimmermanes kundzei par divām mājām pienākas 5500 latu, vēl 1300 latu par mantu. No šīs summas tikai 2500 Gaidas kundze saņēmusi naudā. Par pārējo summu – 4300 latiem – valsts viņai iedevusi 153 sertifikātus. Tos Gaidas kundze pārdevusi par 6 latiem gabalā, tādējādi saņemot vien 918 latus. Strīds par vectēva īpašumu turpinās.

Laikā, kad Latvijas valdība ar Ministru prezidentu Aivaru Kalvīti priekšgalā tik viegli un pašpārliecināti spriež par jaunajām valsts robežām, Gaida Cimmermane sastapusies ar jaunu izaicinājumu. Kopš 2004. gada viņa kā vienīgā mantiniece cenšas saņemt kompensāciju par viņas vectēvam Jānim Aplociņam piederējušo kustamo un nekustamo īpašumu Abrenes apriņķa Kacēnu pagasta Jazvinas ciemā.

"Vectēva īpašumā bija gan mājas, gan 20 hektāri zemes ļoti skaistā vietā upes krastā. Ar viņu kopā dzīvoja dēls – manas mātes brālis Ādolfs Aplociņš. 1944. gada 13. oktobrī viņu 14. gaisa armijas kara tribunāls par dzimtenes nodevību un piedalīšanos kontrrevulucionārā organizācijā notiesāja ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem un mantas konfiskāciju.

Latvijas valsts vēstures arhīvā es atradu ziņas par vectēva mantisko stāvokli 1939. gadā. Tur norādīts, ka vectēvam bija divas koka dzīvojamās ēkas, divas jaukta materiāla dziļās kūtis, klēts, divi koka šķūņi, rija, pirts, pagrabs un koka labības šķūnis. No tā laika uzskates arī redzams, ka tolaik vectēva saimniecībā bijuši divi zirgi, sešas govis, astoņas aitas, cūkas, mājputni un bišu saimes. Viņam piederējušas arī trīs ecēšas, divi arkli, zāles pļaujmašīna, dažādi rati, ragavas un kamanas. Taču atkal valsts visādi pretojas, lai izmaksātu man kompensāciju. Balvu rajona padomes priekšsēdētāja man visu laiku atrakstās, ka represētais esot nevis vectēvs, bet gan viņa dēls, un tādēļ kompensācija man nepienākoties."

Liecinieces: Aplociņi tika represēti!

To, kas tad patiesībā notika ar Aplociņu ģimeni, pagaidām var vēl pastāstīt divas līdz šodienai izdzīvojušas liecinieces. Lūk, ko stāsta toreizējā saimniecībā strādājošā kalpone Vera Riekstiņa:

"1944. gada rudenī pēc Ādolfa Aplociņa notiesāšanas vecā saimnieka mājās ar zaļu mašīnu iebrauca trīs krievi, viens bija formas tērpā, divi privātā. Viņi bravūrīgi teica, ka tiesa nolēmusi Aplociņam noņemt mantu, jo viņš ir fašists un dzimtenes nodevējs. Saimnieks stingri noteica, ka nekādu mantu nedos, bet krievi sāka lamāties un viņu grūstīt.

Atceras ganu meita Skaidrīte Caune:

"Kad pārdzinām ganāmpulku, sešas govis un divdesmit aitas, redzēju, ka sveši cilvēki nesa ārā no mājas mantas un krāva kravas automašīnā. Viņi visi bija krievi. Atminos, kā no mājas iznesa medus sviedi, ģērētas aitādas, lielu sienas pulksteni, maisus ar vilnu, akordeonu, drēbju skapi un medus kannas. Ratos tika iejūgti divi Aplociņiem piederošie zirgi. Arī tie tika konfiscēti. Vienus ratus piekrāva ar labības maisiem, otros salika no pagraba iznesto gaļas kubulu un saimniecības mantas."

Kuļša: mēs izpildām likumu

Bet ko par bijušajiem abreniešiem represijās zaudēto īpašumu kompensācijām un to saņemšanas kārtību domā Balvu rajona padomes priekšsēdētāja Regīna Kuļša, kura pati regulāri piedalās represēto personu kompensāciju lūgumu izskatīšanā?

"Ja jāsaka godīgi, mūsu rajonam kompensāciju izsniegšanai pievienotā Abrene ir papildu slogs. Šo lietu izskatīšana no kopējā budžeta prasa lielus līdzekļus un cilvēku resursus. Piemēram, pēdējos sešos gados vien kompensācijās ne tikai Abrenes, bet arī Balvu rajonā represētajiem kopumā esam nolēmuši izmaksāt 232 896 latus, no tiem lielākā summa tika izmaksāta pērn – 34 199 lati. Kādi dokumenti vajadzīgi, lai saņemtu kompensāciju, nav mūsu izdomāti, to nosaka likums, mēs tikai to pildām."

Savs viedoklis par kopējo situāciju ar un ap Abrenes īpašumiem ir arī ilggadējam šīs komisijas loceklim Leonīdam Ikavniekam: "Vispirms jāpasaka, ka sākumā Cimmermanes kundze no valsts amatpersonu puses ir tikusi maldināta par iespējām saņemt līdzvērtīgu zemi pašreizējā Latvijas teritorijā. Tas bija iespējams, izņemot tos īpašumus, kuru zeme atradās Abrenes pilsētā. Cita lieta, ka šiem cilvēkiem pašiem vajadzēja atrast brīvas zemes platības kaut kur Latvijā."

R. Kuļšas kundze arī atzīst, ka izvairīties no konfliktiem šādās lietās, kur, no vienas puses, vajadzīgi dokumenti, bet, no otras, virmo viņai tīri saprotamas cilvēciskas emocijas, praktiski nav iespējams. Taču – kamēr nav visu dokumentu, nav arī lēmuma par kompensāciju. Citādi Balvu rajona padomes lēmumus attiecīgas iestādes varētu traktēt kā pretlikumīgus.

Kritiski valstī īstenoto kompensāciju sistēmu vērtē arī kāds cits balvēnietis, represētais Donāts Laizāns: "Protams, kompensācijas, kuras tika izmaksātas 90. gadu sākumā, nevar salīdzināt ar tām, kas tiek maksātas tagad. Turklāt pirmajos gados lielākoties kompensācijas saņēma tie, kuriem bija visi dokumenti. Tad arī es par astoņām govīm saņēmu tik daudz naudiņas, ka nevarēju nopirkt pat velosipēdu!"

Bet tikmēr vecā kundze, kurai īpašuma atgūšanas kreņķu un otrreiz piedzīvotās netaisnības dēļ krietni sašķobījusies veselība, pēc vairākām tiesu instancēm un viņai nelabvēlīgiem lēmumiem vērsusies Augstākās tiesas senātā. Ja nav iespējams atgūt savu īpašumu, tad viņa vismaz vēlas kompensācijā saņemt to mazumiņu, ko sola valsts.

"Citādi man kā bijušajai abrenietei liekas, ka esmu no dažādiem režīmiem piesmieta divreiz. Vispirms to izdarīja krievi, tagad to pašu saņemu no latviešiem," saka Gaidas kundze, un man kā šīs valsts pilsonim nav ko viņai atbildēt.
***
UZZIŅA

Aprēķinātā kompensācija par nepamatotu represiju rezultātā zaudēto īpašumu Balvu rajonā un Abrenes apriņķī (Ls)

2000. gads 33 641
2001. gads 10 300
2002. gads 2840
2003. gads 5000
2004. gads 18 046
2005. gads 101 100
2006. gads 61 969
Kopā pa 6 gadiem 323 896

***

UZZIŅA

Kompensējamās mājlopu un lauksaimniecības inventāra cenas

Mājlopa nosaukums Cena latos
Zirgs 300
Kumeļš 150
Govs (piena) 250 – 380
Telīte (audzējamā) 50 – 150
Bullis 250
Teļš 100 – 150
Cūka 110
Kaza 70 – 100
Aita 70 – 100
Vista 5
Pīle 10
Zoss 15
Bišu saime 80
Lauksaimniecības inventāra nosaukums Cena latos
Vienlemeša arkls, divjūgu 75
Divlemešu arkls, divjūgu 150
Spīļarkls, vienjūga 50
Ecēšas 60
Darba rati 120
Kamanas 150
Ragavas 120
Kuļmašīna 350
Separators 50
Sviesta kuļamā mašīna 80
Pļaujmašīna 200
Zirga grābeklis 180
Kartupeļu rokamā mašīna 250
Kultivators 150
Līnijdroška 250
Graudu sējmašīna, divjūgu 300
Zāles pļaujmašīna, divjūgu 180
Atsperecēšas 120
Koka ecēšas ar dzelzs tapām, divjūgu 100
Zirga aizjūgu piederumi (komplekts) 120
Labības sējmašīna, divjūgu 300
Kartupeļu rokamā mašīna, divjūgu 250
Linu stiebru laužamā mašīna, vienjūga 200
Automātiskā lopu dzirdināšanas iekārta 20 vienībām 300
Automātiskais dārza miglotājs 120
Zirga grābeklis, vienjūga 120
Vienlemešu arkls, vienjūga 50
Latvijas Avize 29. janv., 2007

  Atpakaļ   Back  

 Sākumlapa  Home