Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Agrums: Eju atklāti uz cīņu 
Sanita Jemberga 

Repšes padomniekam, kuru virza KNAB vadībā, VDK kartīte aizšķērsojusi ceļu uz Saeimu

Premjera ārštata padomnieks Armands Agrums (JL) vēl pirms 8.Saeimas vēlēšanām uzzinājis, ka čekas maisos ir kartīte ar viņa vārdu, un pats lūdzis prokuratūru ierosināt pārbaudes lietu, lai tiesa izšķir — ir viņš VDK aģents Karlo vai nav. Tiesa atzinusi, ka nav pietiekamu pierādījumu A.Agruma apzinātai sadarbībai ar VDK. Lai gan A.Agrums no kandidēšanas vēlēšanām atteicās pēc ziņu saņemšanas no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) par savas kartītes eksistenci un tiesas spriedums pasludināts jau martā, līdz šim partija vai viņš pats par to publiski nav runājuši. 

A.Agrums, kuru virza Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadībā, sadarbību ar VDK kategoriski noliedz, prokuratūra atzinumā tiesai raksta, ka «pirmstiesas izmeklēšanā nebija iespējams gūt pierādījumus, lai izdarītu kategorisku secinājumu, ka A.Agrums bijis VDK informators». Tas ir biežs formulējums VDK sadarbības lietās un var nozīmēt tikai divas lietas — cilvēks patiešām nav sadarbojies ar VDK vai arī nav iespējams atrast pietiekamus pierādījumus, ka viņš ir sadarbojies, jo lietas atrodas Krievijā, bijušie čekisti savējos neizdod, bet Latvijā ir tikai daļa aģentu kartotēkas. 

«Vajadzētu vienreiz izvilkt visu un pateikt, kas ir kas, lai beigtos šī idiotiskā situācija, kad varētu kādu šantažēt. Man jau ir vienalga, es eju atklāti uz cīņu,» Dienai teica A.Agrums. Šantažēts par savu kartīti viņš neesot, bet pērn pēc iesaistīšanās JL un sākot strādāt pie korupcijas apkarošanas viņam anonīmi draudēts pa telefonu.

A.Agruma pārbaudes lietas pamatā ir divas kartītes, uz kurām krieviski rakstīts viņa vārds, savervēšanas laiks — 1990.gada 25.oktobris, aģenta segvārds Karlo, personas lietas numurs. Latvijas arhīvos nekā vairāk nav. «No tā, ka viņš bija uzskaitē, neizriet, ka viņš būtu slepeni un apzināti sadarbojies,» saka prokurors Jurijs Švēde. Tomēr no lietas materiāliem ir skaidrs, ka A.Agrums ar viņa vervētāju bijuši pazīstami un viņš zinājis, ka otrs ir čekists. 

A.Agruma versijā viņš pirmoreiz ar VDK darbinieku Juriju Motinu saticies 1986.—1988.gadā Iekšlietu ministrijā, jo viņš kā Juglas kooperatīva Meža pasaka vadītājs bijis liecinieks un «ēsma» vienā no pirmajām reketa lietām. Reiz tur bijis arī J.Motins, kas stādījies priekšā kā VDK darbinieks un teicis, ka kādreiz var vērsties pie A.Agruma kā pie svarīga liecinieka. To A.Agrums iztulkojis tikai kā palīdzību vēl nenoķerto viņa lietas bandītu atpazīšanā. Ap 1990.gadu, kad A.Agrums jau strādājis universālveikalā, J.Motins viņu uzaicinājis satikties, bet arī tad A.Agrums neesot savervēts. Šī reize sakrīt ar A.Agruma kartītes parādīšanās gadu. Trešo reizi J.Motins parādījies 1994.—1995.gadā pie A.Agruma uzņēmumā Saga mode kā Valsts ekonomiskās suverenitātes departamenta darbinieks, pavaicājis, vai biznesā nav problēmu. J.Motins prokuroram skaidrojis, ka A.Agrums nav bijis viņa aģents un kartīte radusies dokumentu aizpildīšanas treniņos. Mēģinot izskaidrot, kāpēc tādā gadījumā tajā ir sīki dati, J.Motins minējis, ka viņam līdzi varēja būt pieraksti no agrākām sarunām ar A.Agrumu. Vienu aspektu, kāpēc VDK prāvās nevedas pierādījumu iegūšana, parāda J.Motina nopratināšanas protokols. «Vai Jūs vervējāt aģentus?» — «Es neatceros.» — «Vai nodaļa, kur Jūs strādājāt, vervēja aģentus?» — «Es neatceros.» 

«Bija cilvēki, kas nezināja, ka ir kartotēkā, jo čekistiem bija jāpilda plāns un tad sarakstīja, bet ne jau 99%. Man nav ziņu, ka šos cilvēkus šantažē, bet tie, kas iet konstatēt sadarbības faktu, ir sliktākā stāvoklī nekā tie, kas nedara neko,» stāsta TSDC vadītājs Indulis Zālīte, kurš atzīst — čekas maisi daļu bijušo nobremzē kandidēt atsevišķos amatos, taču būtu laiks ierobežojumus pārvērtēt. 

Diena, 2003. gada 14. maijs.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home