Apmelojumi un aizstāvēšanās

Atkal un atkal izskan apsūdzības, ka latvieši ir “fašistu simpatizētāji”, neievēro minoritāšu tiesības, latvieši kā tauta ir antisemītiska, utt.  Nemitīgi atkārtotas, šādas frāzes sāk izskatīties pēc “faktiem”

Mēs protestējam, saucot:  “viņi taču nomelno mūsu vārdu!”, “viņi  jau nesaprot!”. Bet mūsu protesti skan galvenokārt mums viens otram. Mūsu skaļos kliedzienus: “tie ir meli!" pasaule nedzird. Mēs rakstām garas vēstules mūsu laikrakstiem, kurus lasām mēs paši. Tās ir vētras mūsu pašu glāzēs.  Mūsu organizāciju rezolūcijas un preses lapas bez pēdām izzūd, tiklīdz apstājas faksa mašīnas. Vien akadēmiskās disertācijas un grāmatas šauram “ekspertu” lokam sausi analizē pagātnes situācijas.

Mūsu oponenti var netraucēti izplatīt dezinformāciju, jo latvieši nav spēlētāji uz pasaules diskusiju skatuves. Bet neviens mums neliedz tādiem būt, izmantojot priekšrocības, ko dod Datortīkls, pastiprinot mūsu balsis. Un iegūstot potenciālu miljonu auditoriju.

Vai būtu nopietni tehniski šķēršļi, lai to darītu? Nemaz ne. Spriežot pēc latviešu web-vietu daudzuma un kvalitātes, lietpratēju mums netrūkst. Vai mums ir informācija, kas varētu atvairīt uzbrukumus mums un pašiem pāriet aktīvās pozīcijās? Noteikti ir. Tā nav jārada no jauna, tā ir tikai jāsavāc, jāsakārto, jātulko un jāpublicē Datortīklā.

Datortīkls ne tikai rada mums briesmas, bet arī dod jaunas iespējas. Ideju sacensība ir pastāvējusi vienmēr, taču tagad tā notiek jauna veida cīņas laukā. Kā elektroniskajā Haidparkā - tur ir vieta visiem.

Mūsu pašcieņa prasa to, ka mums ir steidzīgi jārada centrs cīņai ar apmelojumiem. Lai caur Datortīklu pasaulei rādītu faktus, to izkropļojumu bezjēdzību un arī nebaidītos uzrādīt dezinformatorus, kas mums dara ļaunu. Līdzīgi organizācijai Anti - Defamation League. Tā kā to dara tā tauta, kas sevi ciena un ņem nopietni.

Joprojām daudzi aizbildinās ar to, ka Pasaules Datortīkla dinamika viņus neskar. Skar gan. Vecākās un vidējās paaudzes atrodas stiprā “drukas kultūras” iespaidā. Bet mūsdienās ar to vairs nepietiek. Un tā nav tikai atturība, tā ir nepiedodama inerce un ignorance.  

Šī ignorance sāpīgi izjūtama darbā ar web-vietu “Noziegumi pret cilvēci Latvijā” (http://vip.latnet.lv/lpra), kas ir vienīgā, kas skar šo tematiku.  Triju gadu laikā neviens no Latvijas par to nav izrādījis nekādu aktīvu interesi un tās pastā nav ienākusi neviena vēstule no Latvijas (ko gan nevar teikt par diasporas latviešiem).

Šī web-vieta tika uzsākta kā Latvijas Politiski represēto apvienības Interneta lapa un ar Sorosa fonda  atbalstu un voluntiera darbu ir sasniegusi 400 rakstu (apm. 2500 mašīnraksta lappušu) apjomu. Apmeklējumu skaits ir vairāki tūkstoši. Bet nu jau gadu nav ienācis ne santīms un sākuma lapā tiks ielikts drūmi ironisks paziņojums: “Mēs tagad strādājam bez Interneta pieslēguma”.

Mūsu reputācija ir mūsu un par to ir jārūpējas mums. Neviens to mūsu vietā nedarīs. “Globālā ciema” realitāte ir vienkārša un absolūta: ja Datortīkls nestrādā jūsu labā, tad, iespējams, tas strādā pret jums.

Ingvars Leitis  
2000.g.maijā

Izmantoti materiāli no raksta “The Internet...and Causes”, ko publicējis Juris Mazutis Interneta izdevumā LatBits #28 (http://www.deksoft.com.au/latbits/).