INSTRUKCIJA
par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pretpadomju
elementu deportāciju
Milna
pār latviešu tautu
Aprēķins par
operatīvā sastāva, karaspēka, kaujinieku un padomju partijas aktīva
skaitu Latvijā
Baigie
gadi skaitļos
KP CK plēnumā
Kalnbērziņš ziņo, ka laikā no 1945. līdz 1953. gadam represēti
119.000 cilvēki...
Staļinisko
represiju aizsākums Latvijā
Kopš Latvijas okupācijas 1940, gada jūnijā
speciālos dokumentos, presē, kā arī dažādās sanāksmēs arvien
biežāk un noteiktāk sāka atskanēt aicinājumi par nesaudzīgu
"kaitniecības apkarošanu". Jau 1940. gada 23. jūnija
radiorunā tautas valdības iekšlietu ministrs V.Lācis paziņoja:
"Svarīgākais uzdevums, kāds jāveic iekšlietu ministrijai, ir
pilnīgi un noteikti iztīrīt valsts aparātu no reakcionāriem
elementiem un tautas ienaidniekiem"...
Zem
politisko lielvaru riteņiem
Antonijs Zunda. Baltijas
valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940. - 1991. gadā
Latvijas
okupācija:vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti
Tautas
garu salauzt, tautu izvest - tāds bija 14. jūnija mērķis Latvijā
Daži no Krievijas Federācijas
Valsts arhīva saņemti dokumenti, kuri attiecas uz 1941.gada 14.jūnija
deportācijas akciju.
33 ešelonos
izsūtītie
Kad PSRS represīvās struktūras ķērās pie Baltijas
valstu teritoriju iedzīvotāju sastāva "attīrīšanas" no
kulakiem, bandītiem un viņu atbalstītājiem, tās jau bija veikušas
lielu sagatavošanās darbu noskatījušas izsūtāmajiem domātās
jaunās dzīvesvietas, sastādījušas izsūtāmo sarakstus, sagatavojušas
ešelonus un to kustības grafikus...
Izsūtījumā:
kam bērni - tam bēdas
Ar 1949.gada 25.marta deportāciju klajš genocīda noziegums tika izdarīts
pret visiem izsūtītajiem, taču, kā liecina arhīva dokumenti,
vissmagākajos apstākļos Sibīrijas "mūža nometinājumā"
nokļuvuši gados veci, slimi un vientuļi cilvēki, kā arī bērni...
Izsūtīto
beztiesīgā dzīve Sibīrijā
1949.gada 25.marta deportācijā
uz Sibīrijas "mūža nometinājuma" vietām tika aizvesti gan
jauni un spēcīgi, gan veci, slimi un vientuļi cilvēki. Daudzi no viņiem
specnometinājuma vietās nokļuva pilnīgā bezizejas stāvoklī... Par
specnometinājuma režīma pārkāpšanu draudēja administratīvais
arests vai naudas sods, bet par bēgšanu - 20 gadi katorgas darbos...
Par
Lielo teroru pret latviešiem
Par mocekļiem un mocītājiem 1937.-1938.g. Jāņa Riekstiņa
apkopotie materiāli.
Lielais
terors. "Latviešu operācija" Kazahstānā
Ieskats to krimināllietu
materiālos, kurus Latvijas Valsts arhīvs nesen saņēma no Kazahstānas
Republikas, liecina, ka to vairākums attiecas uz 1937. un 1938.gadā
represētajiem latviešiem. Pēc tam, kad 1937.gada novembra beigās
PSRS iekšlietu tautas komisārs N.Ježovs izsludināja "Latviešu
operāciju", latvieši tika arestēti ne vien Maskavā, Ļeņingradā,
Smoļenskā un citās lielākajās latviešu apmešanās vietās, bet arī
attālākajos PSRS rajonos. Represijas pret latviešiem notika arī
Kazahstānā...
Mūžam
nedzīstoša sāpe mūsu tautas dvēselē
1949.gada 25.marta deportāciju atspoguļojums padomju un mūsdienu
Krievijas historiogrāfijā.
Mūsu
pēdējais sūtnis Padomju Savienībā
Fricis Kociņš strādāja par sūtni PSRS laikā (19361940), kad izšķīrās
latvju zemes neatkarības liktenis...
"Zilā
liste" 1940. gada jūlijā
Demokrātisko latviešu vēlētāju
bloka neveiksmīgais mēģinājums piedalīties ar savu sarakstu 1940.
gada 14. un 15. jūlija Saeimas vēlēšanās ir spilgts pierādījums
padomju okupācijas režīma un tā saucamās "Tautas Saeimas"
vēlēšanu nelikumīgumam. Tā ir arī svarīga liecība par latviešu
tautas nacionālo aprindu vienotību un izmisīgo cīņu par Latvijas
valsts neatkarības saglabāšanu.
Par
Latvijas politiskā teātra lomām, kuras sadalīja Kremlis
Mūsdienās lielākajai Latvijas un demokrātisko ārzemju sabiedrības
daļai ir skaidrs, ka sarkanarmija jau 1939.gada okupēto Latviju galīgi
ieņēma 1940.gadā un ka šeit Maskavas izveidotā marionešu valdība
pēc okupētājvalsts rīkojumiem sāka pārveidot valsti pēc totalitāras
valsts parauga. Taču, kā un kādās iestādēs Maskavā sociālistiskā
revolūcija Latvijā tika organizēta, nedaudz skaidrāk kļūst,
iepazīstoties ar PSRS galvenā valdnieka - Vissavienības Komunistiskās
(boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja - lēmumiem 1939.
un 1940.gadā.
Par
Baigā gada nesto melu belzienu. Latvijas
periodikas pārvērtības pirms 60 gadiem
Viss
jau bija iepriekš izlemts un aprēķināts
KGB 1988. gadā sagatavotais dokuments, tā sauktā īpašā
mape uzskatāmi parāda četrdesmitajos unpiecdesmitajos
gados notikušo represiju apjomu.
Latvijas
Robežsardzes vēstures mazpētītās un traģiskās lappuses
Viens no pētniekiem ir arī bijušais robežsardzes majors Arvīds
Turlais, kas, veicot Latvijas Republikas Robežsardzes vēstures izpēti
Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kā arī vācot bijušo Latvijas
robežsargu un to piederīgo atmiņas, ir apkopojis plašu faktu materiālu...
Izmisuma
pilnie palīgā saucieni
Jau tūdaļ pēc varmācīgās iekļaušanas
PSRS sastāvā daudzi Latvijas pilsoņi, cerību pilni, sāka rakstīt
lūgumus dažādām padomju iestādēm,
lai ko vairāk uzzinātu par saviem 1937/1938. gadā represētajiem
radiem un tuviniekiem. Saņemtās
atbildes tomēr bija vienveidīgi negatīvas: Notiesāts
pamatoti...,Nošauts...
Bēgšana
no nebrīves
Par 1941.gada 14.jūnijā
deportēto mēģinājumiem atgriezties dzimtenē
Latviešu nepakļāvības veids dezertēšana
1944.gada jūlijā aizsākās Latvijas iedzīvotāju mobilizācija
Sarkanajā armijā. PSRS Aizsardzības tautas komisariāts bija uzdevis
LPSR kara komisariātam īsā laikā armijā iesaukt 32.gadagājuma vīriešus.
PSRS Aizsardzības tautas komisariāts atļāva atsevišķām armijām
piefrontes joslā mobilizāciju veikt patstāvīgi. Dokumenti tomēr
liecina, ka daudzi Latvijas izdzīvotāji visādos veidos mēģinājuši
no iesaukuma Sarkanajā armijā izvairīties
Cietumi
un cietumnieki Latvijā 1944.1945. gadā
Šeit publicētie Latvijas Valsts arhīva dokumenti
attiecas uz 1944.1945. gadu, t.i., uz plašo represiju aizsākumu pēckara
gados
Kad
cirta represiju augstākais soģis - Sevišķā apspriede.
Visplašākās, praktiski neierobežotās tiesības izrēķināties
ar valdošajam režīmam nevēlamiem cilvēkiem tika dotas Sevišķajai
apspriedei. Dažādos laikos no tās cieta arī daudzi tūkstoši
Latvijas iedzīvotāju. Ārpustiesas represijām pamats tika likts jau tūdaļ
pēc boļševiku oktobra apvērsuma...
Tais
dienās, kad mākoņi aizklāja sauli
Dokumentos, atmiņās,
dienasgrāmatās latviešu jaunatnes patriotiskā kustība
"Nacionālā sardze"
«Nacionālā
sardze» čekas pagrabos
Jauniešu patriotiskā organizācija «Nacionālā sardze» nu jau vairāk
nekā pirms sešdesmit gadiem veica padomju drošības iestāžu steigā
pamesto dokumentu apzināšanu čekas galvenajā mītnē Brīvības un
Stabu ielas stūrī Rīgā...
Cik
sarautu stīgu, cik apklusušu dziesmu...
Represijās cietušo mūziķu un ar mūzikas mākslu saistīto Latvijas
kultūras darbinieku saraksts
Nacionālo
partizānu kara upuri
Pētnieku rīcībā nonāk
arvien jauni materiāli, kas papildina publicētos arī par kritušo
skaitu...
Prāgas
pavasara gals
Pārskati par ārzemju tūristu
reaģēšanu uz notikumiem Čehoslovākijā sniedz interesantas liecības
par to, kā dažādu valstu pārstāvji vērtēja PSRS karaspēka
iebrukumu Čehoslovākijā.
Specnometnes
No atbrīvotajiem speciālo
nometņu iedzīvotājiem prasīja parakstīties par to, ka viņi
nepieprasīs atpakaļ īpašumu, ko konfiscēja izsūtīšanas laikā...
Kas
un kā būvēja dzelzs priekškaru pasaulei
Par Latvijas starptautisko izolāciju, Otrā
pasaules kara un padomju okupācijas sekām
Ērkšķainais mājupceļš. 1945. gads
Pēc Latvijas Valsts arhīva
dokumentu ziņām, dzimteni bija atstājuši vairāk nekā 160 tūkstoši
Latvijas iedzīvotāju. Kara beigu posmā PSRS varas iestādes sāka plašu
kampaņu par pārvietoto personu atgriešanos agrākajās dzīves vietās...
Pret
ienācēju valodas diktatūru
Līdz ar atbraucēju no Maskavas, Ļeņingradas, citām PSRS pilsētām
un reģioniem ierašanos, aizsākās arī latviešu valodas izspiešana
no dažādām sanāksmēm, apspriedēm, sapulcēm, kā arī no lietvedības
un ikdienas...
Sarkanā
armija "buržuju zemē"
Pirmo reizi Latvijas iedzīvotājiem
slavas dziesmas par okupācijas karaspēka varenību bija jāklausās vēl
pirms padomju režīma iedibināšanās 1940. gada 23. februārī.
Faktiski okupācija notika ātrāk nekā pieņemts uzskatīt...
Kā
tas sākās. 1941. gadā
Par piecsimt traģēdijām piecsimt Latvijas ģimenēs. Ar 1941.
gada 14. marta lēmumu tika atņemta ne vien zeme, bet arī dzīvojamās
un saimniecības ēkas, darba un produktīvie lopi un jaunlopi,
lauksaimniecības mašīnas un inventārs, transportlīdzekļi un aizjūgi...
No
viensētām - uz sociālistiskajiem ciematiem
Visā savas valdīšanas laikā
"proletariāta diktatūras" valstī vislielākās galvassāpes
varasvīriem sagādāja visdažādākās, nekādi neatrisināmās
"lauku problēmas". Latvijā arī tradicionālās individuālo
zemnieku saimniecības viensētas. Pieraduši gadu desmitiem dzīvot
un saimniekot uz "sava kaktiņa, sava stūrīša zemes", ne
tikai turīgie, bet arī trūcīgākie zemnieki negribēja akli paklausīt
pavēlēm no augšas, atteikties no ierastās dzīves un saimniekošanas
veida...
Tajās liktenīgajās šausmu dienās, 1941. g. martā, Latvijas
zemnieku sētās
Līdz ar Latvijas okupāciju 1940. gada 17. jūnijā
strauji un plašos mērogos aizsākās arī privātīpašuma likvidācija
un īpašuma piespiedu atsavināšana ekspropriācija...
Neizsūtīto
izsūtīšana
PSRS represīvajā sistēmā viss
bija ar dažādiem dekrētiem, lēmumiem, pavēlēm, direktīvām un
instrukcijām stingri noteikts un reglamentēts: kādas arestēto lietas
jāizskata kara tribunālos, kādas - Sevišķajā apspriedē. Tāpat
tika noteikts, kādi ieslodzītie pēc soda izciešanas jānosūta t.s.
izsūtījuma nometinājumā, bet kādi - specnometinājumā pie ģimenēm...
Kā
"tīrīja" un "iekārtoja" Abrenes pusi
Kad 1944. gada augustā PSRS valdība
nolēma izveidot Pleskavas apgabalu, tajā paredzēja iekļaut arī vairākus
Latvijas pierobežas pagastus. Tā laika padomju Latvijas varasvīri tam
paklausīgi piekrita, un 1944. gada 22. augustā tika parakstīts lēmumu
"Par Višgorodas, Kačanovas un Tolkovas pagastu pievienošanu...
Tā
sauktās vietējā mēroga deportācijas
1947. gada augustā
tika noteiktas īpašas budžu saimniecību pazīmes un sastādīti
saraksti...
Latvijas
cilvēku izvedēji 1949. gada 25. martā
The People Deporters on March 25, 1949 from Latvia
Jauni fakti par Staļina vīriem
Viena no okupācijas laika "svētajām govīm", par ko drīkstēja
rakstīt vienīgi boļševikiem pilnīgi uzticami autori, stingri
atlasot vēstures faktus un tikai slavinoši, bija sarkanarmija un
sarkanie partizāni. Boļševiku propagandisti par "Staļina vīriem"
melojuši tik daudz un tik skaļi, ka viens otrs šiem meliem tic vēl
šodien...
Par
1949.gada 25.marta Latvijas tautas genocīda sagatavošanu un īstenošanu
Pirmmateriāli no Krievijas arhīviem
No
Latvijas izsūtīja 13 624 ģimenes
Dokuments no Krievijas
Federācijas Valsts arhīva fondiem par 1949.gada 25.marta izsūtīšanu
Operatīvās
grupas un to patvaļa 1949.gada 25.marta deportācijā
Kad PSRS
Ministru Padome 1949.gada 29.janvārī pieņēma savu pilnīgi slepeno lēmumu,
ar kuru Valsts drošības ministrijai uzdeva laika posmā no 20. līdz
25.martam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtīt 29 000 ģimeņu,
šī represīvā iestāde deportāciju sagatavošanā un īstenošanā
bija jau uzkrājusi lielu pieredzi un labi zināja, kā tādas lietas ir
jādara...
Dažas
pārdomas pirms 25. marta
Pirms 55 gadiem Latvijas
PSR drošības struktūru kabinetos šajā laikā valdīja pastiprināta
rosība 25. marts vairs nebija aiz kalniem un saskaņā ar
"partijas un valdības" norādījumiem bija jāsteidz
sagatavot visu nepieciešamo dokumentācija, lai staļiniskais deportāciju
mehānisms paredzētajā laikā bez aizķeršanās aizrautu sev līdzi
nolūkotos upurus...
Izstāde
"Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieki deportācijās un
represijās pēc 1940. gada okupācijas"
1940. gada jūnijā okupētajā Latvijā tika
iedarbināts un, pakāpeniski pieņemoties spēkā, sāka griezties
represiju moku rats. Tas negāja secen daudziem Latvijas diplomātiem un
ārlietu darbiniekiem. Viņu darbs Dzimtenes labā tika novērtēts kā
kontrrevolucionārs noziegums, par ko pienācās sods pēc okupētājvalsts
kriminālkodeksa pantiem un iedibinātajā kārtībā
Latvijas
Komunistiskās partijas sevišķās mapes dokumenti par latviešu
buržuāzisko nacionālistu darbību (1944-1963)
Daudzi no LKP dokumentiem nebija pieejami pētniekiem, jo glabājās
tā saucamajā sevišķajā mapē. Tajā atradās partijas
Centrālās komitejas, apriņķu, rajonu, pilsētu komiteju
slepenie lēmumi un to sagatavošanas gaitā izmantotie
materiāli - dažādu iestāžu, visbiežāk Valsts drošības
komitejas, Iekšlietu ministrijas, prokuratūras ziņojumi un
paskaidrojumi. Tikai pēdējos gados šie materiāli nonāk zinātniskajā
apritē.
Par
staļinisko noziegumu dubulto grāmatvedību
It īpaši plaši nāves ziņu dubultā grāmatvedība
tika izvērsta pēc J.Staļina nāves, kad ilgus gadus pastāvējusī
milzīgā represiju sistēma pamazām tika likvidēta un miljoniem cilvēku
vēlējās uzzināt kur palikuši viņu tuvinieki, kas ar viņiem īsti
noticis. Lūk, tieši tad arī tika izdomāta un PSRS valdības līmenī
sankcionēta noziegumu un nāves ziņu falsifikācija. Nošautā
tuvinieks saņēma viltus izziņu, ka viņš "notiesāts uz 10
gadiem bez sarakstīšanās tiesībām" un miris no "sirds vājuma"
vai citas izdomātas slimības
Padomju
terors Tukumā
1944. gada augusta beigās ar vācu
armijas pretuzbrukumu beidzās trīs nedēļas ilgušais padomju varas
terors Tukumā un tā apkārtnē. Līdz šim mazāk zināma epizode ir
sarkanās armijas izlaušanās līdz Rīgas līcim 1944. gada jūlijā
augustā, kas kļuva ne vien par abu karojošo pušu militāro spēku
samēru pārbaudi, bet arī par smagu pārbaudījumu Tukuma un tā apkārtnes
iedzīvotājiem. Padomju un vācu literatūrā līdz šim vairāk
aprakstīti šo cīņu militārie aspekti, savukārt šajā rakstā
izmantotas maz zināmas liecības par civiliedzīvotāju likteni pēc
sarkanās armijas uzbrukuma
Baltijas
valstu miegainums starp kariem
Vēstures doktors Zenons Butkus
uzskata, ka nepietiek ar autoritārisma apsūdzēšanu 1940.gada
notikumos. Jāmeklē cēloņi starptautiskajās attiecībās. Arī tagad
nelielās valstis nav pietiekami aktīvas savstarpējā sadarbībā
visas cerības tiek saistītas gandrīz vai vienīgi ar starptautiskajām
organizācijām...
Zem
politisko lielvaru riteņiem
Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940. - 1991.
gadā
Vorkutas
dumpis
1953. gada vasarā drīz pēc
J. Staļina nāves Vorkutas gūstekņu nometnēs sākās streiki un
nemieri, kuros piedalījās apmēram 15 000 ieslodzīto. Arhīvu materiāli
un laikabiedru atmiņas liecina, ka starp sacelšanās aktīvistiem un
vairākiem desmitiem nogalināto ir bijuši arī latvieši...
Nepakļaujoties ne boļševikiem, ne nacistiem.
Par jauniegūto Latvijas Centrālās padomes 1944.
gada memoranda oriģinālu
Principiāla
pretošanās abām okupācijām
Jauns pētījums atklāj
Latvijas Centrālās padomes locekļu likteņus pēckara gados. Nav
jābaidās atspoguļot reālo Latvijas Centrālās padomes stāvokli Otrā
pasaules kara beigās un pirmajos pēckara gados. Kā raksta vēsturnieks
Dzintars Ērglis, laikā, kad visā Latvijā valdīja vardarbība, LCP
pieņēma varbūt vienīgo pareizo lēmumu par nevardarbīgu pretošanos
abām okupācijas varām un ar šādu metodi norādīja veidu, kādā
var atjaunot valsts neatkarību
Par Latvijas okupāciju 1940.gadā. 17.jūnijs
"X" diena latviešu tautas vēsturē. Prof. Dr.habil.hist.
RIHARDS TREIJS
PSRS
valdības paziņojums (ultimāts) Latvijas valdībai.
1940.gada 16.junijā
Latvijas
sūtņa Padomju Savienībā F.Kociņa pārskats par sarunām ar PSRS ārlietu
tautas komisāru Vjačeslavu Molotovu 1940.gada 16.jūnijā
Izmeklēšanas
komisijas slēdziens par padomju uzbrukumu Latvijas robežsardzes III
Abrenes bataljona 2. un 3.sardzei (Masļenku incidentu) 1940.gada l5.jūnijā
Politiskās
policijas pārvaldes Rīgas rajona priekšnieka J.Vintera ziņojums par
notikumiem Rīgā 17.-19.jūnijā
Daugavpils prefekta J.Krīgena ziņojums Iekšlietu ministrijas Kārtības
policijas departamenta direktoram A.Austrumam par situāciju Daugavpilī
19.jūnijā 1940.g.
ASV
sūtniecības Berlīnē ziņojums par situāciju PSRS okupētajās
Baltijas valstīs.[1940.gada 3.decembrī, Berlīnē]
Kā
Latvijā mūžīgi gatavojās īpašajam periodam jeb karam. Padomju
okupācijas laikā Latvija tika pārvērsta par stipri nocietinātu PSRS
kara bāzi, par placdarmu iespējamā kara gadījumā...
Par
slepenības absolutizāciju.
Padomju Savienībā slepenības režīms tika pacelts tādos augstumos,
ka tas kļuva par nopietnu traucēkli visdažādākajās dzīves nozarēs...
Latvijas
pagasti - karalauks
Otrā pasaules kara beigu posmā
postošā karadarbība Latvijas teritorijā turpinājās gandrīz desmit
mēnešus. Tajā stipri cieta vietējie iedzīvotāji - Daugavpils,
Jelgava, Rēzekne, Valmiera, kā arī citas Latvijas pilsētas. Taču
vislielākie postījumi tomēr tika nodarīti Latvijas pagastiem...
Latvieši
Krievijas gulagā. Šeit publicētie dokumenti
apliecina arī to, ka attieksme pret latviešu tautības ieslodzītajiem
gulaga sistēmā ir bijusi īpaši barga...
Domu
divkauja pāri uzskatu aizai. No profesora
Jura Soikana sarakstes ar PSRS komitejas "Par atgriešanos dzimtenē"
pārstāvi Berlīnē Žani Zakenfeldu
Slepenības
kults. Cīņa ar "kaitīgo" literatūru.
Ar komunistu nākšanu pie varas sākās arī bibliotēku tīrīšana no
"ideoloģiski kaitīgas un novecojušas " literatūras...
Dzīves
un dzīvības lētā cena
Par dzīvības apdrošināšanu
Latvijā PSRS okupācijas režīmā. Kā klājās tiem LPSR finansu
darbiniekiem, kuri pirmajos pēckara gados ievēroja dzīvības apdrošināšanas
noteikumus attiecībā uz tiem pilsoņiem, kuri pēc 1941. gada 14. jūnija
deportācijas bija miruši Gulaga nāves nometnēs...
Kadru
tīrīšana pēckara gadu Latvijas laukos
Lai panāktu totalitārā režīma
netraucētu funkcionēšanu un dažādu direktīvu bezierunu izpildīšanu,
pirmajos pēckara gados nepārtraukti tika veiktas t.s. kadru tīrīšanas...
Fronte
zemnieka apcirknī
Pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara latviešu zemniekiem viens no
visgrūtākajiem uzdevumiem bija nodot valstij pēc iespējas drīzāk
un vairāk visdažādākos lauksaimniecības produktus, triecientempā
paveikt labības sagādes kampaņas. Laikrakstu lappuses tolaik atgādināja
ziņojumus no kara lauka: "Labības fronte", "Cīņa par
saistību izpildi", "Pastiprināt uzbrukumu kulakiem!",
"Ātri un nesaudzīgi sagrausim sabotierus!"...
Kad
solījumi palika uz papīra
Smags slogs Latvijas lauku iedzīvotājiem jau pirms kara
beigām bija padomju varas pieprasītā kokmateriālu obligātā
sagatavošana un izvešana
Noziedznieka
cirvis pret latviešu zemnieku
Latvijas valsts arhīvā saglabājušies
dokumenti arī par tiem slepkavniekiem, kuri laupīšanas nolūkā
Latvijā ieradās no dažādiem PSRS apgabaliem. Šajos apstākļos
visneaizsargātākie bija latviešu zemnieki savās viensētās, kurās
pēc uzbrucēju domām glabājās lielas bagātības. Tieši viņi
visbiežāk kļuva par laupītāju un slepkavu upuriem. Netika žēlotas
ne sievietes, ne bērni...
Kā
varasvīri ārzemju radiobalsis apkaroja
Pēc Latvijas okupācijas
1940.gadā PSRS varas iestādes veica daudzus un dažādus pasākumus,
lai to izolētu no ārpasaules: slēdza ārvalstu vēstniecības, izraidīja
ārvalstu korespondentus, izdeva īpašu lēmumu par ārzemju literatūras
saņemšanu.. Taču šajā
totalitārajā režīmā tomēr palika kāda joma, kuru pilnīgi
aizliegt un izkontrolēt neizdevās. Tie bija ārzemju raidstaciju
radioraidījumi...
Totalitārie
okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām
(1940 - 1945)
Raganu
medības teātra kritikā ar upuriem
1949.gada pavasaris
Latvijas vēsturē ar melnām krāsām iezīmējās ne tikai ar 25.marta
deportāciju un zemnieku sadzīšanu kolhozos, bet arī ar Maskavas
inspirētās "bezdzimtenes kosmopolītu" apkarošanas kampaņas
izvēršanu...
LPSR
Zinātņu Akadēmijas politiskā tīrīšana 1950. gadā
Kaut arī visi inteliģences iznīcināšanas pasākumi vairāk vai mazāk
bija novērojami visā okupācijas laikā, pirmais «trieciena»
virziens bija inteliģences fiziskā iznīcināšana, tam sekoja otrais
inteliģences izdzīšana no darba un trešais - inteliģences pāraudzināšana
un jaunas - padomju inteliģences izveidošana ar visām
kolaboracionisma pazīmēm. Latvijas galveno zinātnes centru
Latvijas Valsts universitātes, Zinātņu akadēmijas politiskā ģenerāltīrīšana
visaugstāko vilni sita 1949.1950. gadā...
Kāpēc
Pelše palika bez soda
Aprit 45 gadi kopš Eduarda
Berklava vadītās nacionālkomunistu kustības sagrāves un Arvīda Pelšes
promaskavisko spēku uzvaras. Latvijai tas nozīmēja atgriešanos
uz nejēdzīgās industrializācijas, pārspīlētās migrācijas un pārkrievošanas
ceļa. Padomju valstī bija ierasts, ka pēc šādiem apvērsumiem ripo
daudz galvu. Tā arī notika, taču partijas ideoloģiskajam sekretāram
Pelšem ne mats no galvas nenokrita. Gluži pretēji. Kāpēc? savā
rakstā jautā Latvijas Vēstures arhīva speciālists Jānis Riekstiņš.
Latvijas
nacionālkomunistu pretstāve impēriskajiem funkcionāriem
Latvijas nacionālkomunistu uzskati
un darbība t.s. Hruščova atkušņa laikā, kā arī viņu sagrāve
LKP CK 1959.gada 7.-8.jūlija slēgtajā plēnumā un atstādināšana
no amatiem vēlākajos mēnešos plaši parādīta dokumentu publikācijās,
zinātniskajos rakstos, arī atmiņu lappusēs. Taču, kā liecina
Latvijas Valsts arhīva dokumenti, vēl ir daudz neizzinātā un
nepateiktā
Latviešu
komunistu trieciens Padomju Savienībai
1972. gada 29. janvārī
zviedru laikraksts "Dagens Nyheter" pārsteidza pasauli ar
sensacionālu septiņpadsmit latviešu komunistu vēstuli, kam sekoja
raksti un publikācijas deviņdesmit sešās avīzēs četrpadsmit
pasaules valstīs. Vēstule sniedza plašu informāciju par situāciju
padomju okupētajā Latvijā un pauda atklātu protestu pret Latvijas
rusifikāciju. Tās autors bija 50. gadu otrās puses latviešu nacionālkomunistu
līderis Eduards Berklavs. Vēstuli no Latvijas uz Rietumiem nelegāli pārveda
Arturs Pormals no Čikāgas.
Kā
Maskava lēma Latvijas "lietu"
PSKP CK Prezidija 1959.gada 1.jūlija sēdes stenogrāfiskais pieraksts,
apspriežot PSKP CK sekretāra N.Muhitdinova "Informāciju par
braucienu uz Latviju". PSKP CK Prezidijs nolēma atbrīvot no LKP
CK pirmā sekretāra pienākumiem J.Kalnbērziņu, uzsāka cīņu pret
nacionālkomunistiem un paplašināja Latvijas kolonizāciju.
1949.gada
izsūtīšanas atviļņi
Arhīvu dokumenti neapstrīdami
liecina - pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados dažādu veidu
represijas pastiprinājušās. PSRS Iekšlietu ministrijas gulaga sistēmā
šajā laikā tikušas izveidotas t.s. sevišķās nometnes ar daudz
bargāku režīmu un smagākiem darba apstākļiem. Daudzi pēc Otrā
pasaules kara atbrīvotie atkal tika apcietināti un nosūtīti uz dažādām
nometinājuma vietām; nometinājuma vietās tika pastiprināts uzraudzības
režīms.
Mājupceļš no Sibīrijas
Arhīva dokumenti liecina, ka piecdesmito gadu vidū, sešdesmito
gadu sākumā Latvijas tā laika augstākajos
varas ešelonos ir pastiprinājusies tendence aizkavēt represēto
atgriešanos no Sibīrijas.
Kamdēļ
viņi neatgriezās Latvijā
Pirmajos pēckara gados padomju iestādes izvērsa plašu
kampaņu par svešatnē nokļuvušo tautiešu atgriešanos dzimtenē. Taču
ne visiem tas tika atļauts, daudzus potenciālos mājāsbraucējus baidīja
varas iestāžu represijas.
Par ārzemju tūrismu padomju Latvijā
Bija laiks, kad nokļūt ārzemēs, aiz t.s. dzelzs priekškara, varēja
tikai dažs labs augstākstāvošs komunistu partijas vai valdošā režīma
funkcionārs. Tā bija liela privilēģija. Bet arī viņa biogrāfija
pirms atļaujas saņemšanas tika rūpīgi pārbaudīta gan Rīgas, gan
Maskavas kompetentās iestādēs. Stāvoklis nedaudz mainījās pēc
PSRS diktatora J.Staļina nāves, kad padomju ārzemju tūrisma politika
kļuva mazliet liberālāka, bet arī tad kā Vissavienības akcionāru
sabiedrība Intūrists, tā arī Arodbiedrību centrālā padome
izdeva daudzas pavēles, rīkojumus un instrukcijas, kurās noteica kārtību,
kā jākomplektē tūristu grupas braucieniem uz ārzemēm...
Represēti.
Aplaupīti. Pazemoti
Pēc Staļina nāves 1953. gada martā lēnām, pakāpeniski, negribīgi
aizsākās arī ilgus gadus represīvo iestāžu sistēmas veidotās
Nometņu galvenās pārvaldes - gulaga, kā arī t.s. specnometinājumu
sistēmas likvidācija. 1953. gada vasarā tika likvidēta daudzu tik ļoti
ienīstā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta, vēlāk Valsts drošības
ministrijas Sevišķā apspriede, kurai bija liela loma arī daudzu
Latvijas pilsoņu represēšanā..... Līdz ar gulaga un specnometinājuma
sistēmas pakāpenisku likvidāciju, represīvās sistēmas zināmu
liberalizāciju miljoniem respresēto pilsoņu atgriezās normālā dzīvē.
Taču ceļš līdz viņu pilnīgai reabilitācijai, atņemtā īpašuma
vai tā vērtības kompensāciju izmaksām vēl bija tāls un grūts.
Pēc
principa: Piedot nevar. Sodīt!
Par prokuratūru Latvijā. 1940.1941. gads.
Padomju represīvo iestāžu sistēmā līdzās Iekšlietu tautas
komisariātam un Valsts drošības tautas komisariātam nozīmīga vieta
bija arī prokuratūrai. Pēc Latvijas okupācijas tās teritorijā savu
darbību sāka kā LPSR prokuratūra, tā arī dažādas speciālās
prokuratūras. Kā liecina Latvijas Valsts arhīva dokumenti, LPSR
prokuratūrai būtiski svarīgu jautājumu izlemšanā bija ierādīta
visai pakārtota loma. Cilvēku likteņu galvenie noteicēji bija Valsts
drošības tautas komisariāta un Baltijas sevišķā kara apgabala kara
prokuratūras darboņi. Savukārt LPSR prokuratūrā tāds bija
speclietu prokurors Pohvalovs. Šajā laikā gan pie PSRS Augstākās
Padomes, gan arī pie savienoto republiku augstākajām padomēm pastāvēja
t.s. apžēlošanas komisijas. Tajās pilsoņi griezās ar lūgumiem,
lai saņemtu ziņas par saviem represētajiem tuviniekiem un lai panāktu
viņu atbrīvošanu. Tās bija veltas cerības. Šie lūgumi tika nosūtīti
prokuratūrai. Parasti tika atbildēts, ka arestētais notiesāts
pamatoti un iemesla lietas pārskatīšanai nav.
Migranti
Latvijā
Viņi nāca un brauca. Gadiem ilgi. No austrumiem uz rietumiem. Uz
Latviju. Virsnieku frenčos un darba svārkos, dārgos uzvalkos un kažokos...
Prom
uz neskartajām zemēm
Aprit 50 gadi, kopš cerībā
atrisināt lauksaimniecības kolektivizācijas aplamību radīto
hronisko labības badu PSRS vadonis Ņikita Hruščovs izvirzīja savas
zemes pilsoņiem kārtējo uzdevumu ceļā uz komunistisko paradīzi
paplašināt apsējamās platības un apgūt neskartās zemes jeb,
krieviski sakot, ceļinu. Uz jaunajām zemēm devās arī Latvijas iedzīvotāji...
Terora
atplūdos, destaļinizācijā
Dokumenti parāda tikai destaļinizācijas pašus pirmos visai piesardzīgos
soļus. Tolaik par nelikumīgiem tika atzīti tikai atsevišķi sociālistiskās
likumības pārkāpšanas fakti un atsevišķas kļūdas dažādu
valdības lēmumu un represīvo iestāžu direktīvu izpildē. Bet par
daudzu tūkstošu cilvēku arestu, spīdzināšanu, iznicināšanu un
deportāciju atzīšanu par nelikumīgu, noziedzīgu rīcību vēl
nebija ne runas. Arī šajā laikā tika pieņemti lēmumi, kuri represēto
Latvijas iedzīvotāju likteni nevis atviegloja, bet gan padarīja vēl
smagāku
PSRS
tautas komisāra Latvijas okupācijas plāns un tā īstenošana
Jānis Riekstiņš, Kara aerodromu celtniecība
PSRS
tautas komisāra Latvijas okupācijas plāns un tā īstenošana
Latvijas bagātību piesavināšanās.
Saimniecības pakļaušana PSRS militāristu interesēm. Sarkanarmiešu
patvaļa
Vērtību
un īpašuma nacionalizācija
Vēsturnieka Jāņa Riekstiņa sakopotais
dokumentu krājums "Ekspropriācija" arhīva dokumentu valodā
stāsta par okupācijas varas izdarīto Latvijas iedzīvotāju plānveidīgo
aplaupīšanu no 1940. līdz 1959. gadam
Kā
tika dalīta tā sauktā bezsaimnieku manta
Padomju varas iestādēm daudz nācās nodarboties ar
t.s. bezsaimnieka mantas jautājumu kārtošanu. Dažāda
rakstura manta Latvijā bija palikusi gan 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem,
gan arī citiem...
Okupētas
valsts izpārdošana PSRS gaumē
Tirgus konjunktūra un veikalu izpirkšana 1940. un 1941.gadā
Pie
Latvijas zelta, sudraba un naudas.
Publicētie dokumenti parāda, kā tika iecerēta un veikta bankās glabāto
privāto seifu pārbaude un nacionalizācija.
Par
Latvijas zeltu un citām vērtībām
Tūdaļ pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā aizsākās plaša
nacionalizācijas kampaņa, kurai tika pakļautas rūpnīcas, bankas, dzīvojamie
nami, zeme, dažādi uzņēmumi...
Par
valsts pabalstu pārdali 1940. gada rudenī
Arhīvu dokumenti apliecina, ka
Latvijas Republikas laikā bijusi izveidota rūpīgi pārdomāta un
efektīva sociālās aprūpes sistēma, kurā nebija aizmirsti ne bārabērni,
ne nespējnieki. Dažus mēnešus pēc Latvijas okupācijas LPSR
sociālās nodrošināšanas tautas komisārs A.Nurža ierosināja
Tautas Komisāru Padomei pabalstu piešķiršanas kārtību pārskatīt...
Bēgšana
vai piespiedu evakuācija?
Par Latvijas iedzīvotāju
došanos bēgļu gaitās uz Vāciju 1944. gada vasarā vēsturnieks Kārlis
Kangers izteicis viedokli, ka uzskats par brīvprātīgu došanos bēgļu
gaitās aiz bailēm no otrreizējās padomju okupācijas, kas iesakņojies
daudzu trimdinieku apziņā, ir tikai daļa no patiesības..
Kā
liepājnieki 1983. gadā "dzimteni nodeva"...
1983.
gada 28. novembrī Latvijas PSR Augstākās Tiesas taisītā sprieduma
teksts. Ar šo spriedumu uz diviem gadiem ieslodzījumā tika notiesāti
divi apņēmīgi liepājnieki Raimonds Bitenieks un Jānis Vansovičs
par to, ka 1983. gada 4. septembrī kopā ar saviem bērniem ar īpaši
pielāgotu laivu no Liepājas pāri Baltijas jūrai mēģināja nelegāli
nokļūt Zviedrijā.
VDK
METODES CĪŅĀ PRET BALTIEŠU TRIMDAS ORGANIZĀCIJĀM
Lietojot PSRS Valsts Drošības
Komitejas (VDK) terminoloģiju, Baltijas valstu trimdas tautiešu
organizācijas tika tradicionāli uzskatītas par vienu no imperiālistisko
valstu kaitnieciskās politikas ieročiem cīņā pret padomju valsti...
Tā
sauktā Baltijas problēma dienesta ziņojumā
Tā sauktā Baltijas
problēma radās jau 1940.gadā, pēc tam, kad PSRS militārās okupācijas
rezultātā trīs Baltijas valstis bija zaudējušas savu neatkarību.
Dažs rietumvalstu politiķis un PSRS draugs šo aneksiju un okupāciju
atbalstīja, tomēr daudz vairāk bija to, kuri PSRS impērijas paplašināšanu
uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas rēķina nosodīja. Aktīvi šajā
laukā darbojās arī ārzemēs palikušie neatkarīgās Latvijas sūtņi.
"Baltijas problēma" atkal aktualizējās un pasaules sabiedrības
uzmanības lokā nokļuva, tuvojoties Otrā pasaules kara beigām.
Protams, tad tikai retajam bija zināms, kā šo valstu likteni bija izlēmuši
triju lielvalstu vadītāji Teherānas un Jaltas savruppiļu istabās,
tamdēļ "Baltijas problēmai" visai lielu uzmanību pievērsa
gan politiķi un diplomāti, gan arī sabiedriskie darbinieki.
LIVING
THROUGH EXTREME STRESS: LATVIAN SURVIVORS OF DEPORTATIONS TO SOVIET
FORCED LABOR CAMPS
Vēsturnieku
komisijas nolikums
Vēsturnieku
komisija savā atskatā (2001)
Kad
vēsturnieki pārlūko paveikto un veicamo
2002.g.12.jūnijā, Rīgas pilī notika kārtējā
Latvijas Vēsturnieku komisijas sēde, kuras sākumā tās locekļi tika
iepazīstināti ar komisijas darba pastāvīgās atbalstītājas Valsts
prezidentes Vairas VīķesFreibergas vērtējumiem un novēlējumiem
viņiem. "Pirmām kārtām
pārlūkojām visu, kas šogad jau ir paveikts. Piemēram, esam izdevuši
Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu trīs apjomīgus sējumus,
bet padomā ir vēl viens. Bez tam ir sagatavota plaša starptautiskā
konference ar nosaukumu Padomju okupācijas režīms Baltijā
19441959: politika un tās sekas, kas notiks 13. un 14. jūnijā.
Droši vien nākamā zinātniskā konference pēc gada būs veltīta vācu
okupācijas varas politikai Latvijā..."
Arhīvi
valsts dokumentu krātuve.
Arhīvu pamatfunkcijas ir juridisko personu (valsts un pašvaldību iestādes,
organizācijas, uzņēmumi, sabiedriskās, kooperatīvās, konfesionālās
organizācijas un citas juridiskās personas, arhīvu dokumentu
uzkrāšana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana...
Administratīvā
kārtā represētās personas
Informācijas sistēmā uzkrātas ziņas:
par 1941.gada jūnijā, 1949.gada
martā un citos komunistiskā režīma gados administratīvā kārtā
izsūtītām personām, izsūtījumā pavadīto laiku;
1949.gada 25.martā administratīvā kārtā izsūtāmo
kulaku saraksti.
No saita: Iekšlietu
ministrijas Informācijas centrs
Mūsu tauta kara un svešu varu dzirnās Dr.oec.
prof. Bruno Mežgaiļa raksts par par cilvēku skaita pārmaiņām okupācijas
laikā
Vecgulbenes
(Madlienas) revolucionārais tribunāls 1919. gadā
Maliena's (Vecgulbene's) Revolutionary Tribunal
Okupācija
starptautiski atzīta jau sen
Georgs Andrejevs, Latvijas vēstnieks Eiropas
Padomē, LZA akadēmiķis
Par dažām neprecizitātēm Latvijas okupāciju
apstiprinošo dokumentu izklāstā Latvijas presē
Par
jaunākajiem laikiem: periodos, pētījumos
Prof. Oļģerts Krastiņš: " ... gandrīz nemaz nav pētīts
1960.-1990.gada periods. Vairums pētnieku aprobežojas ar standartfrāzi
stagnācijas periods. Ko nozīmē stagnācija Latvijas apstākļos
un vai vispār bija stagnācija, tā ir turpmāko konferenču tēma...."
Baltijas
valstu okupācija: izpēte, terminoloģija, periodizācija
Dr. habil. hist., prof. Heinrihs Strods, Latvijas
Okupācijas muzejs Referāts starptautiskajā konferencē Padomju
okupācijas režīms Baltijā 1944.1959. gadā: politika un tās
sekas Rīgā 2002. gada 13. jūnijā Baltijas valstu totalitārās
okupācijas terminoloģijas, periodizācijas un izpētes jautājumi ir
atsevišķu starptautisku zinātnisko sesiju vai referātu tēmas. Tāpēc
šo jautājumu risināšanai referātā izteiktas tikai dažas domas
Ceļš
uz 1940. gada 17. jūniju: meli, viltus, lētticība
Baltijas valstu inkorporācijas mērķtiecīgu
sagatavošanu uzsāka padomju specdienesti jau 30.gados, izmantojot
savus specdienestus un diplomātiskā dienesta iespējas... Ainars
Lerhis, vēstures zinātņu doktors.
Ar
baltsarkandzelteno Baltijas pretošanās karogu
Valentīns Silamiķelis Valstīm,
valstu grupām un sabiedriskām vienībām ir savi simboli karogi,
ģerboņi un himnas. Šādi simboli vieno visus attiecīgā kopuma locekļus
ap sevi. Tie tiek tik augstu vērtēti, ka, tos sargājot, cilvēki iet
nāvē. Cits no cita šie karogi atšķiras ar krāsām, to sakārtojumu
vai zīmējumu....
Par
nacionālās pretestības kustību
Pretestības kustības dalībnieks
Dr.hist.h.c. Leonīds Siliņš: Vienīgā demokrātiski dibinātā
pretestības kustība toreiz (hitleriskās okupācijas laikā -
LV) bija Latvijas Centrālā padome...
Sāpju
un verdzības rēķins
Par deportācijām Lietuvā pirms 50 gadiem. Vītauta Landsberģa
lekcijā, kas izplatīta Karaliskajā Apvienoto dienestu aizsardzības
studiju institūtā Londonā
Sarkanarmijas
sagaidīšana Lietuvā 1939.gada 15.novembrī
Pēc Polijas sagraušanas un
okupācijas, ko veica sabiedrotās Staļina Krievija un Hitlera Vācija
1939.gada 28.septembrī abas agresorvalstis vienojās par pilnīgu
Lietuvas iekļaušanu boļševiku teritorijā...
Kā
Narva, Pečori un Abrene tika iekļauta Krievijas Sociālistiskajā
Federatīvajā Republikā Prof.
Edgara Andersona raksts
Krievijas
un Latvijas teritoriālais strīds Abrenes jautājumā
Prof. Dr.iur., Dr.h.c. Dītrihs
Andrejs Lēbers (Loeber) raksts
Par
Latvijas diplomātiem, pirmajiem represiju upuriem.
Izstāde "Latvijas Ārlietu ministrijas
darbinieki deportācijās un represijās pēc 1940.gada okupācijas"
Stimsona
doktrina un Baltijas valstis A.
Sprudžs. Piezīmes par kādas starptautisko tiesību doktrīnas ietekmi
uz Baltijas valstu legālo statusu pēc 1940.gada
Latvijas
neatkarības kustība. Jānis
Rožkalns. Latvijas
neatkarības kustības (LNK) veidošanas ideja radās 1974. gadā un
pieder Pāvilam un Olafam Brūveriem...
Karš
pēc kara
Divpadsmit gadu ilga
Latvijas nacionālo partizānu karš (19441956), tajā piedalījās
ap 20 000 cīnītāju un 80 000 atbalstītāju. Visās valstīs, kuras pēc
1939.gada 23.augusta Hitlera Staļina pakta okupēja PSRS, 1944.gadā
sākās bruņota, neapbruņota un garīga pretošanās okupantiem, ko
Latvijā saucam par nacionālo partizānu karu. Vēsturnieks Heinrihs
Strods uzskata, ka no šīs pretošanās kustības mums vēl ir ko mācīties
Igaunijas un Krievijas robežlīgumi un debates par valstu pēctecību
Latvijas
pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektora ģenerāla Oskara Dankera rīkojums
par 1915.-1924.gadā dzimušo Latvijas pilsoņu iesaukšanu aktīvā
karadienestā.
Rīkojums
par Rīgas pilsētas ielu, laukumu un parku pārdēvēšanu 16.04.1942
GULAGA
ieslodzījumu vietu saraksts. Veidojusi
biedrība "Rīgas Memoriāls" (No grāmatas "Latviešu Saraksti")
Baigais
Gads: fotoattēlu un dokumentu krājums par boļševiku
valdīšanas laiku Latvijā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 1. jūlijam
Krievijas
Kriminālkodeksa 58. pants (krievu
valodā)
1948.g.
Iekšlietu ministra pavēle par stingrā režīma lēģeriem.
Instrukcija par īpašā režīma lēģeru režīmu (par 58. p. notiesātām
personām)
Krasnojarskas
novada Bogučanā dzīvojušie 1941.g 14. jūnijā izsūtītie latvieši. Saraksts
Latvijas
Valsts Universitātes rektora J.Jurgena izziņa Latvijas Komunististiskās
(boļševiku) partijas CK par kadru tīrīšanu universitātē.[1949.gada
29.jūlijā
24
līvu vēstule
Latvijas
diplomāti cīņā par okupētās Tēvzemes brīvību
Latvijas Republikas diplomāti
Rietumos jau kara gados sniedza ieguldījumu Latvijas inkorporācijas
neatzīšanas nostiprināšanā un objektīvas informācijas piegādē
par notikumiem okupētajā Latvijā. Šābrīža aktuālo notikumu
kontekstā īpaši būtiski ir vairāki līdz šim mazāk zināmi
Latvijas diplomātu darbības aspekti laikā, kad Latvija atradās
nacistiskās Vācijas okupācijas varā. Tos ļāvuši noskaidrot jaunākie
pētījumi Latvijas sūtniecību Stokholmā, Vašingtonā un Londonā
arhīvos, kā arī amerikāņu un zviedru kara laika dokumenti.
PSKP
CK lēmums Par personības kulta un tā seku pārvarēšanu
Krievijas
Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par
Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro
pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību
Dzīvesstāsts
Deportācijas
- lielais notikums un cilvēku likteņi nacionālajā atmiņā
No Roberta Ķīļa raksta "Sociālā atmiņa un nacionālā identitāte
Latvijā" grāmatā "Atmiņa un vēsture no antropoloģijas līdz
psiholoģijai". R. 1998. N.I.M.S.
LAIKA
UN TELPAS PIERADINĀŠANA DZĪVESSTĀSTOS Vieda
Skultāne.
... subjektīvā vajadzība izveidot stāstu par savu dzīvi, redzēt dzīvi
kā stāstu ir universāla cilvēka būtības izpausme, kas īpaši
izteikta kļūst tad, ja cilvēkus ir mētājuši pasaules vēstures viļņi.
Sociāli un ģeogrāfiski pārvietojumi prasa tādu individuālās dzīves
trajektorijas interpretāciju, kādu neprasa pastāvības un paredzamības
ilūzija.
Par
dzīvesstāstu kā latviskās identitātes pētījumu avotu
Socioloģe
Māra Zirnīte. No referāta Par dzīvesstāstu pētījumiem
Latvijā un ārzemēs, kas nolasīts Pasaules latviešu biedrību
3.konferencē. Dzīvesstāstu zinātniskie pētījumi ir sazarojušies
plašā sabiedriskā sadarbības projektā, kurā iesaistīti
sabiedrotie, kas dzīvo dažādās valstīs...