Noziegumi pret cilvēci   Crimes against Humanity


Dokumenti

Arhīvu
materiāli

Pētījumi

 

 

 

 

 

    INSTRUKCIJA
    par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pretpadomju elementu deportāciju

    Milna pār latviešu tautu
    Aprēķins par operatīvā sastāva, karaspēka, kaujinieku un padomju partijas aktīva skaitu Latvijā

    Baigie gadi skaitļos
    KP CK plēnumā Kalnbērziņš ziņo, ka laikā no 1945. līdz 1953. gadam represēti 119.000 cilvēki...

    Staļinisko represiju aizsākums Latvijā
    Kopš Latvijas okupācijas 1940, gada jūnijā speciālos dokumentos, presē, kā arī dažādās sanāksmēs arvien biežāk un noteiktāk sāka atskanēt aicinājumi par nesaudzīgu "kaitniecības apkarošanu". Jau 1940. gada 23. jūnija radiorunā “tautas valdības” iekšlietu ministrs V.Lācis paziņoja: "Svarīgākais uzdevums, kāds jāveic iekšlietu ministrijai, ir pilnīgi un noteikti iztīrīt valsts aparātu no reakcionāriem elementiem un tautas ienaidniekiem"...

    Zem politisko lielvaru riteņiem
    Antonijs Zunda. Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940. - 1991. gadā

    Latvijas okupācija:vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti

    Tautas garu salauzt, tautu izvest - tāds bija 14. jūnija mērķis Latvijā   Daži no Krievijas Federācijas Valsts arhīva saņemti dokumenti, kuri attiecas uz 1941.gada 14.jūnija deportācijas akciju.

    33 ešelonos izsūtītie
    Kad PSRS represīvās struktūras ķērās pie Baltijas valstu teritoriju iedzīvotāju sastāva "attīrīšanas" no kulakiem, bandītiem un viņu atbalstītājiem, tās jau bija veikušas lielu sagatavošanās darbu — noskatījušas izsūtāmajiem domātās jaunās dzīvesvietas, sastādījušas izsūtāmo sarakstus, sagatavojušas ešelonus un to kustības grafikus...

    Izsūtījumā: kam bērni - tam bēdas
    Ar 1949.gada 25.marta deportāciju klajš genocīda noziegums tika izdarīts pret visiem izsūtītajiem, taču, kā liecina arhīva dokumenti, vissmagākajos apstākļos Sibīrijas "mūža nometinājumā" nokļuvuši gados veci, slimi un vientuļi cilvēki, kā arī bērni...

    Izsūtīto beztiesīgā dzīve Sibīrijā
    1949.gada 25.marta deportācijā uz Sibīrijas "mūža nometinājuma" vietām tika aizvesti gan jauni un spēcīgi, gan veci, slimi un vientuļi cilvēki. Daudzi no viņiem specnometinājuma vietās nokļuva pilnīgā bezizejas stāvoklī... Par specnometinājuma režīma pārkāpšanu draudēja administratīvais arests vai naudas sods, bet par bēgšanu - 20 gadi katorgas darbos...

    Par Lielo teroru pret latviešiem
    Par mocekļiem un mocītājiem  1937.-1938.g. Jāņa Riekstiņa apkopotie materiāli.

    Lielais terors. "Latviešu operācija" Kazahstānā
    Ieskats to krimināllietu materiālos, kurus Latvijas Valsts arhīvs nesen saņēma no Kazahstānas Republikas, liecina, ka to vairākums attiecas uz 1937. un 1938.gadā represētajiem latviešiem. Pēc tam, kad 1937.gada novembra beigās PSRS iekšlietu tautas komisārs N.Ježovs izsludināja "Latviešu operāciju", latvieši tika arestēti ne vien Maskavā, Ļeņingradā, Smoļenskā un citās lielākajās latviešu apmešanās vietās, bet arī attālākajos PSRS rajonos. Represijas pret latviešiem notika arī Kazahstānā...

    Mūžam nedzīstoša sāpe mūsu tautas dvēselē
    1949.gada 25.marta deportāciju atspoguļojums padomju un mūsdienu Krievijas historiogrāfijā.

    Mūsu pēdējais sūtnis Padomju Savienībā
    Fricis Kociņš strādāja par sūtni PSRS laikā (1936—1940), kad izšķīrās latvju zemes neatkarības liktenis...

    "Zilā liste" 1940. gada jūlijā
    Demokrātisko latviešu vēlētāju bloka neveiksmīgais mēģinājums piedalīties ar savu sarakstu 1940. gada 14. un 15. jūlija Saeimas vēlēšanās ir spilgts pierādījums padomju okupācijas režīma un tā saucamās "Tautas Saeimas" vēlēšanu nelikumīgumam. Tā ir arī svarīga liecība par latviešu tautas nacionālo aprindu vienotību un izmisīgo cīņu par Latvijas valsts neatkarības saglabāšanu.

    Par Latvijas politiskā teātra lomām, kuras sadalīja Kremlis
    Mūsdienās lielākajai Latvijas un demokrātisko ārzemju sabiedrības daļai ir skaidrs, ka sarkanarmija jau 1939.gada okupēto Latviju galīgi ieņēma 1940.gadā un ka šeit Maskavas izveidotā marionešu valdība pēc okupētājvalsts rīkojumiem sāka pārveidot valsti pēc totalitāras valsts parauga. Taču, kā un kādās iestādēs Maskavā “sociālistiskā revolūcija” Latvijā tika organizēta, nedaudz skaidrāk kļūst, iepazīstoties ar PSRS galvenā valdnieka - Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja - lēmumiem 1939. un 1940.gadā.

    Par Baigā gada nesto melu belzienu. Latvijas periodikas pārvērtības pirms 60 gadiem

    Viss jau bija iepriekš izlemts un aprēķināts
    KGB 1988. gadā sagatavotais dokuments, tā sauktā īpašā mape uzskatāmi parāda četrdesmitajos unpiecdesmitajos gados notikušo represiju apjomu.

    Latvijas Robežsardzes vēstures mazpētītās un traģiskās lappuses
    Viens no pētniekiem ir arī bijušais robežsardzes majors Arvīds Turlais, kas, veicot Latvijas Republikas Robežsardzes vēstures izpēti Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kā arī vācot bijušo Latvijas robežsargu un to piederīgo atmiņas, ir apkopojis plašu faktu materiālu...

    Izmisuma pilnie palīgā saucieni
    Jau tūdaļ pēc varmācīgās iekļaušanas PSRS sastāvā daudzi Latvijas pilsoņi, cerību pilni, sāka rakstīt lūgumus dažādām padomju iestādēm, lai ko vairāk uzzinātu par saviem 1937/1938. gadā represētajiem radiem un tuviniekiem. Saņemtās atbildes tomēr bija vienveidīgi negatīvas: “Notiesāts pamatoti...”,“Nošauts...”

    Bēgšana no nebrīves
    Par 1941.gada 14.jūnijā deportēto mēģinājumiem atgriezties dzimtenē

    Latviešu nepakļāvības veids — dezertēšana

    1944.gada jūlijā aizsākās Latvijas iedzīvotāju mobilizācija Sarkanajā armijā. PSRS Aizsardzības tautas komisariāts bija uzdevis LPSR kara komisariātam īsā laikā armijā iesaukt 32.gadagājuma vīriešus. PSRS Aizsardzības tautas komisariāts atļāva atsevišķām armijām piefrontes joslā mobilizāciju veikt patstāvīgi. Dokumenti tomēr liecina, ka daudzi Latvijas izdzīvotāji visādos veidos mēģinājuši no iesaukuma Sarkanajā armijā izvairīties

    Cietumi un cietumnieki Latvijā 1944.–1945. gadā
    Šeit publicētie Latvijas Valsts arhīva dokumenti attiecas uz 1944.–1945. gadu, t.i., uz plašo represiju aizsākumu pēckara gados

    Kad cirta represiju augstākais soģis - Sevišķā apspriede.
    Visplašākās, praktiski neierobežotās tiesības izrēķināties ar valdošajam režīmam nevēlamiem cilvēkiem tika dotas Sevišķajai apspriedei. Dažādos laikos no tās cieta arī daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Ārpustiesas represijām pamats tika likts jau tūdaļ pēc boļševiku oktobra apvērsuma...

    Tais dienās, kad mākoņi aizklāja sauli
    Dokumentos, atmiņās, dienasgrāmatās — latviešu jaunatnes patriotiskā kustība "Nacionālā sardze"

    «Nacionālā sardze» čekas pagrabos
    Jauniešu patriotiskā organizācija «Nacionālā sardze» nu jau vairāk nekā pirms sešdesmit gadiem veica padomju drošības iestāžu steigā pamesto dokumentu apzināšanu čekas galvenajā mītnē Brīvības un Stabu ielas stūrī Rīgā.
    ..

    Cik sarautu stīgu, cik apklusušu dziesmu... Represijās cietušo mūziķu un ar mūzikas mākslu saistīto Latvijas kultūras darbinieku saraksts

    Nacionālo partizānu kara upuri
    Pētnieku rīcībā nonāk arvien jauni materiāli, kas papildina publicētos arī par kritušo skaitu...

    Prāgas pavasara gals
    Pārskati par ārzemju tūristu reaģēšanu uz notikumiem Čehoslovākijā sniedz interesantas liecības par to, kā dažādu valstu pārstāvji vērtēja PSRS karaspēka iebrukumu Čehoslovākijā.

    Specnometnes
    No “atbrīvotajiem” speciālo nometņu iedzīvotājiem prasīja parakstīties par to, ka viņi nepieprasīs atpakaļ īpašumu, ko konfiscēja izsūtīšanas laikā...

    Kas un kā būvēja dzelzs priekškaru pasaulei
    Par Latvijas starptautisko izolāciju, Otrā pasaules kara un padomju okupācijas sekām

    Ērkšķainais mājupceļš. 1945. gads

    Pēc Latvijas Valsts arhīva dokumentu ziņām, dzimteni bija atstājuši vairāk nekā 160 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Kara beigu posmā PSRS varas iestādes sāka plašu kampaņu par pārvietoto personu atgriešanos agrākajās dzīves vietās...

    Pret ienācēju valodas diktatūru 
    Līdz ar atbraucēju no Maskavas, Ļeņingradas, citām PSRS pilsētām un reģioniem ierašanos, aizsākās arī latviešu valodas izspiešana no dažādām sanāksmēm, apspriedēm, sapulcēm, kā arī no lietvedības un ikdienas...

    Sarkanā armija "buržuju zemē"
    Pirmo reizi Latvijas iedzīvotājiem slavas dziesmas par okupācijas karaspēka varenību bija jāklausās vēl pirms padomju režīma iedibināšanās — 1940. gada 23. februārī. Faktiski okupācija notika ātrāk nekā pieņemts uzskatīt...

    Kā tas sākās. 1941. gadā
     Par piecsimt traģēdijām piecsimt Latvijas ģimenēs. Ar 1941. gada 14. marta lēmumu tika atņemta ne vien zeme, bet arī dzīvojamās un saimniecības ēkas, darba un produktīvie lopi un jaunlopi, lauksaimniecības mašīnas un inventārs, transportlīdzekļi un aizjūgi...

    No viensētām - uz sociālistiskajiem ciematiem
    Visā savas valdīšanas laikā "proletariāta diktatūras" valstī vislielākās galvassāpes varasvīriem sagādāja visdažādākās, nekādi neatrisināmās "lauku problēmas". Latvijā — arī tradicionālās individuālo zemnieku saimniecības — viensētas. Pieraduši gadu desmitiem dzīvot un saimniekot uz "sava kaktiņa, sava stūrīša zemes", ne tikai turīgie, bet arī trūcīgākie zemnieki negribēja akli paklausīt pavēlēm no augšas, atteikties no ierastās dzīves un saimniekošanas veida...

    Tajās liktenīgajās šausmu dienās, 1941. g. martā, Latvijas zemnieku sētās

    Līdz ar Latvijas okupāciju 1940. gada 17. jūnijā strauji un plašos mērogos aizsākās arī privātīpašuma likvidācija un īpašuma piespiedu atsavināšana — ekspropriācija...

    Neizsūtīto izsūtīšana
    PSRS represīvajā sistēmā viss bija ar dažādiem dekrētiem, lēmumiem, pavēlēm, direktīvām un instrukcijām stingri noteikts un reglamentēts: kādas arestēto lietas jāizskata kara tribunālos, kādas - Sevišķajā apspriedē. Tāpat tika noteikts, kādi ieslodzītie pēc soda izciešanas jānosūta t.s. izsūtījuma nometinājumā, bet kādi - specnometinājumā pie ģimenēm...

    Kā "tīrīja" un "iekārtoja" Abrenes pusi
    Kad 1944. gada augustā PSRS valdība nolēma izveidot Pleskavas apgabalu, tajā paredzēja iekļaut arī vairākus Latvijas pierobežas pagastus. Tā laika padomju Latvijas varasvīri tam paklausīgi piekrita, un 1944. gada 22. augustā tika parakstīts lēmumu "Par Višgorodas, Kačanovas un Tolkovas pagastu pievienošanu...

    Tā sauktās vietējā mēroga deportācijas
    1947. gada augustā tika noteiktas īpašas budžu saimniecību pazīmes un sastādīti saraksti...

    Latvijas cilvēku izvedēji 1949. gada 25. martā 
    The People Deporters on March 25, 1949 from Latvia

    Jauni fakti par Staļina vīriem

    Viena no okupācijas laika "svētajām govīm", par ko drīkstēja rakstīt vienīgi boļševikiem pilnīgi uzticami autori, stingri atlasot vēstures faktus un tikai slavinoši, bija sarkanarmija un sarkanie partizāni. Boļševiku propagandisti par "Staļina vīriem" melojuši tik daudz un tik skaļi, ka viens otrs šiem meliem tic vēl šodien...


    Par 1949.gada 25.marta Latvijas tautas genocīda sagatavošanu un īstenošanu Pirmmateriāli no Krievijas arhīviem

    No Latvijas izsūtīja 13 624 ģimenes
    Dokuments no Krievijas Federācijas Valsts arhīva fondiem par 1949.gada 25.marta izsūtīšanu

    Operatīvās grupas un to patvaļa 1949.gada 25.marta deportācijā
    Kad PSRS Ministru Padome 1949.gada 29.janvārī pieņēma savu pilnīgi slepeno lēmumu, ar kuru Valsts drošības ministrijai uzdeva laika posmā no 20. līdz 25.martam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izsūtīt 29 000 ģimeņu, šī represīvā iestāde deportāciju sagatavošanā un īstenošanā bija jau uzkrājusi lielu pieredzi un labi zināja, kā tādas lietas ir jādara...

    Dažas pārdomas pirms 25. marta
    Pirms 55 gadiem Latvijas PSR drošības struktūru kabinetos šajā laikā valdīja pastiprināta rosība — 25. marts vairs nebija aiz kalniem un saskaņā ar "partijas un valdības" norādījumiem bija jāsteidz sagatavot visu nepieciešamo dokumentācija, lai staļiniskais deportāciju mehānisms paredzētajā laikā bez aizķeršanās aizrautu sev līdzi nolūkotos upurus...

    Izstāde "Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieki deportācijās un represijās pēc 1940. gada okupācijas"
    1940. gada jūnijā okupētajā Latvijā tika iedarbināts un, pakāpeniski pieņemoties spēkā, sāka griezties represiju moku rats. Tas negāja secen daudziem Latvijas diplomātiem un ārlietu darbiniekiem. Viņu darbs Dzimtenes labā tika novērtēts kā kontrrevolucionārs noziegums, par ko pienācās sods pēc okupētājvalsts kriminālkodeksa pantiem un iedibinātajā kārtībā

    Latvijas Komunistiskās partijas “sevišķās mapes” dokumenti par latviešu “buržuāzisko nacionālistu” darbību (1944-1963)
    Daudzi no LKP dokumentiem nebija pieejami pētniekiem, jo glabājās tā saucamajā “sevišķajā mapē”. Tajā atradās partijas Centrālās komitejas, apriņķu, rajonu, pilsētu komiteju slepenie lēmumi un to sagatavošanas gaitā izmantotie 
    materiāli - dažādu iestāžu, visbiežāk Valsts drošības komitejas, Iekšlietu ministrijas, prokuratūras ziņojumi un paskaidrojumi. Tikai pēdējos gados šie materiāli nonāk zinātniskajā apritē.


    Par staļinisko noziegumu dubulto grāmatvedību
    It īpaši plaši nāves ziņu dubultā grāmatvedība tika izvērsta pēc J.Staļina nāves, kad ilgus gadus pastāvējusī milzīgā represiju sistēma pamazām tika likvidēta un miljoniem cilvēku vēlējās uzzināt — kur palikuši viņu tuvinieki, kas ar viņiem īsti noticis. Lūk, tieši tad arī tika izdomāta un PSRS valdības līmenī sankcionēta noziegumu un nāves ziņu falsifikācija. Nošautā tuvinieks saņēma viltus izziņu, ka viņš "notiesāts uz 10 gadiem bez sarakstīšanās tiesībām" un miris no "sirds vājuma" vai citas izdomātas slimības

    Padomju terors Tukumā
    1944. gada augusta beigās ar vācu armijas pretuzbrukumu beidzās trīs nedēļas ilgušais padomju varas terors Tukumā un tā apkārtnē. Līdz šim mazāk zināma epizode ir sarkanās armijas izlaušanās līdz Rīgas līcim 1944. gada jūlijā — augustā, kas kļuva ne vien par abu karojošo pušu militāro spēku samēru pārbaudi, bet arī par smagu pārbaudījumu Tukuma un tā apkārtnes iedzīvotājiem. Padomju un vācu literatūrā līdz šim vairāk aprakstīti šo cīņu militārie aspekti, savukārt šajā rakstā izmantotas maz zināmas liecības par civiliedzīvotāju likteni pēc sarkanās armijas uzbrukuma

    Baltijas valstu miegainums starp kariem
    Vēstures doktors Zenons Butkus uzskata, ka nepietiek ar autoritārisma apsūdzēšanu 1940.gada notikumos. Jāmeklē cēloņi starptautiskajās attiecībās. Arī tagad nelielās valstis nav pietiekami aktīvas savstarpējā sadarbībā — visas cerības tiek saistītas gandrīz vai vienīgi ar starptautiskajām organizācijām...

    Zem politisko lielvaru riteņiem
    Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940. - 1991. gadā

    Vorkutas dumpis
    1953. gada vasarā — drīz pēc J. Staļina nāves — Vorkutas gūstekņu nometnēs sākās streiki un nemieri, kuros piedalījās apmēram 15 000 ieslodzīto. Arhīvu materiāli un laikabiedru atmiņas liecina, ka starp sacelšanās aktīvistiem un vairākiem desmitiem nogalināto ir bijuši arī latvieši...

    Nepakļaujoties ne boļševikiem, ne nacistiem
    Par jauniegūto Latvijas Centrālās padomes 1944. gada memoranda oriģinālu 

    Principiāla pretošanās abām okupācijām 
    Jauns pētījums atklāj Latvijas Centrālās padomes locekļu likteņus pēckara gados. Nav jābaidās atspoguļot reālo Latvijas Centrālās padomes stāvokli Otrā pasaules kara beigās un pirmajos pēckara gados. Kā raksta vēsturnieks Dzintars Ērglis, laikā, kad visā Latvijā valdīja vardarbība, LCP pieņēma varbūt vienīgo pareizo lēmumu par nevardarbīgu pretošanos abām okupācijas varām un ar šādu metodi norādīja veidu, kādā var atjaunot valsts neatkarību

    Par Latvijas okupāciju 1940.gadā
    17.jūnijs — "X" diena latviešu tautas vēsturē. Prof. Dr.habil.hist. RIHARDS TREIJS

    PSRS valdības paziņojums (ultimāts) Latvijas valdībai.
    1940.gada 16.junijā

    Latvijas sūtņa Padomju Savienībā F.Kociņa pārskats par sarunām ar PSRS ārlietu tautas komisāru Vjačeslavu Molotovu 1940.gada 16.jūnijā

    Izmeklēšanas komisijas slēdziens par padomju uzbrukumu Latvijas robežsardzes III Abrenes bataljona 2. un 3.sardzei (Masļenku incidentu) 1940.gada l5.jūnijā

    Politiskās policijas pārvaldes Rīgas rajona priekšnieka J.Vintera ziņojums par notikumiem Rīgā 17.-19.jūnijā

    Daugavpils prefekta J.Krīgena ziņojums Iekšlietu ministrijas Kārtības policijas departamenta direktoram A.Austrumam par situāciju Daugavpilī 19.jūnijā 1940.g.

    ASV sūtniecības Berlīnē ziņojums par situāciju PSRS okupētajās Baltijas valstīs.[1940.gada 3.decembrī, Berlīnē]

    Kā Latvijā mūžīgi gatavojās īpašajam periodam jeb karamPadomju okupācijas laikā Latvija tika pārvērsta par stipri nocietinātu PSRS kara bāzi, par placdarmu iespējamā kara gadījumā...

    Par slepenības absolutizāciju
    Padomju Savienībā slepenības režīms tika pacelts tādos augstumos, ka tas kļuva par nopietnu traucēkli visdažādākajās dzīves nozarēs...

    Latvijas pagasti - karalauks
    Otrā pasaules kara beigu posmā postošā karadarbība Latvijas teritorijā turpinājās gandrīz desmit mēnešus. Tajā stipri cieta vietējie iedzīvotāji - Daugavpils, Jelgava, Rēzekne, Valmiera, kā arī citas Latvijas pilsētas. Taču vislielākie postījumi tomēr tika nodarīti Latvijas pagastiem...

    Latvieši Krievijas gulagā. Šeit publicētie dokumenti apliecina arī to, ka attieksme pret latviešu tautības ieslodzītajiem gulaga sistēmā ir bijusi īpaši barga...

    Domu divkauja pāri uzskatu aizai. No profesora Jura Soikana sarakstes ar PSRS komitejas "Par atgriešanos dzimtenē" pārstāvi Berlīnē Žani Zakenfeldu 

    Slepenības kults. Cīņa ar "kaitīgo" literatūru. Ar komunistu nākšanu pie varas sākās arī bibliotēku tīrīšana no "ideoloģiski kaitīgas un novecojušas " literatūras...

    Dzīves un dzīvības lētā cena
    Par dzīvības apdrošināšanu Latvijā PSRS okupācijas režīmā. Kā klājās tiem LPSR finansu darbiniekiem, kuri pirmajos pēckara gados ievēroja dzīvības apdrošināšanas noteikumus attiecībā uz tiem pilsoņiem, kuri pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas bija miruši Gulaga nāves nometnēs...

    Kadru tīrīšana pēckara gadu Latvijas laukos
    Lai panāktu totalitārā režīma netraucētu funkcionēšanu un dažādu direktīvu bezierunu izpildīšanu, pirmajos pēckara gados nepārtraukti tika veiktas t.s. kadru tīrīšanas...

    Fronte zemnieka apcirknī
    Pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara latviešu zemniekiem viens no visgrūtākajiem uzdevumiem bija nodot valstij pēc iespējas drīzāk un vairāk visdažādākos lauksaimniecības produktus, triecientempā paveikt labības sagādes kampaņas. Laikrakstu lappuses tolaik atgādināja ziņojumus no kara lauka: "Labības fronte", "Cīņa par saistību izpildi", "Pastiprināt uzbrukumu kulakiem!", "Ātri un nesaudzīgi sagrausim sabotierus!"...

    Kad solījumi palika uz papīra
    Smags slogs Latvijas lauku iedzīvotājiem jau pirms kara beigām bija padomju varas pieprasītā kokmateriālu obligātā sagatavošana un izvešana

    Noziedznieka cirvis pret latviešu zemnieku
    Latvijas valsts arhīvā saglabājušies dokumenti arī par tiem slepkavniekiem, kuri laupīšanas nolūkā Latvijā ieradās no dažādiem PSRS apgabaliem. Šajos apstākļos visneaizsargātākie bija latviešu zemnieki savās viensētās, kurās pēc uzbrucēju domām glabājās lielas bagātības. Tieši viņi visbiežāk kļuva par laupītāju un slepkavu upuriem. Netika žēlotas ne sievietes, ne bērni...

    Kā varasvīri ārzemju radiobalsis apkaroja
    Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā PSRS varas iestādes veica daudzus un dažādus pasākumus, lai to izolētu no ārpasaules: slēdza ārvalstu vēstniecības, izraidīja ārvalstu korespondentus, izdeva īpašu lēmumu par ārzemju literatūras saņemšanu.. Taču šajā totalitārajā režīmā tomēr palika kāda joma, kuru pilnīgi aizliegt un izkontrolēt neizdevās. Tie bija ārzemju raidstaciju radioraidījumi...

    Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945)

    Raganu medības teātra kritikā ar upuriem
    1949.gada pavasaris Latvijas vēsturē ar melnām krāsām iezīmējās ne tikai ar 25.marta deportāciju un zemnieku sadzīšanu kolhozos, bet arī ar Maskavas inspirētās "bezdzimtenes kosmopolītu" apkarošanas kampaņas izvēršanu...

    LPSR Zinātņu Akadēmijas politiskā tīrīšana 1950. gadā
    Kaut arī visi inteliģences iznīcināšanas pasākumi vairāk vai mazāk bija novērojami visā okupācijas laikā, pirmais «trieciena» virziens bija inteliģences fiziskā iznīcināšana, tam sekoja otrais — inteliģences izdzīšana no darba un trešais - inteliģences pāraudzināšana un jaunas - padomju inteliģences izveidošana ar visām kolaboracionisma pazīmēm. Latvijas galveno zinātnes centru — Latvijas Valsts universitātes, Zinātņu akadēmijas politiskā ģenerāltīrīšana visaugstāko vilni sita 1949.—1950. gadā...

    Kāpēc Pelše palika bez soda
    Aprit 45 gadi kopš Eduarda Berklava vadītās nacionālkomunistu kustības sagrāves un Arvīda Pelšes promaskavisko spēku uzvaras.  Latvijai tas nozīmēja atgriešanos uz nejēdzīgās industrializācijas, pārspīlētās migrācijas un pārkrievošanas ceļa. Padomju valstī bija ierasts, ka pēc šādiem apvērsumiem ripo daudz galvu. Tā arī notika, taču partijas ideoloģiskajam sekretāram Pelšem ne mats no galvas nenokrita. Gluži pretēji. Kāpēc? — savā rakstā jautā Latvijas Vēstures arhīva speciālists Jānis Riekstiņš.

    Latvijas nacionālkomunistu pretstāve impēriskajiem funkcionāriem
    Latvijas nacionālkomunistu uzskati un darbība t.s. Hruščova atkušņa laikā, kā arī viņu sagrāve LKP CK 1959.gada 7.-8.jūlija slēgtajā plēnumā un atstādināšana no amatiem vēlākajos mēnešos plaši parādīta dokumentu publikācijās, zinātniskajos rakstos, arī atmiņu lappusēs. Taču, kā liecina Latvijas Valsts arhīva dokumenti, vēl ir daudz neizzinātā un nepateiktā

    Latviešu komunistu trieciens Padomju Savienībai
    1972. gada 29. janvārī zviedru laikraksts "Dagens Nyheter" pārsteidza pasauli ar sensacionālu septiņpadsmit latviešu komunistu vēstuli, kam sekoja raksti un publikācijas deviņdesmit sešās avīzēs četrpadsmit pasaules valstīs. Vēstule sniedza plašu informāciju par situāciju padomju okupētajā Latvijā un pauda atklātu protestu pret Latvijas rusifikāciju. Tās autors bija 50. gadu otrās puses latviešu nacionālkomunistu līderis Eduards Berklavs. Vēstuli no Latvijas uz Rietumiem nelegāli pārveda Arturs Pormals no Čikāgas.

    Kā Maskava lēma Latvijas "lietu"
    PSKP CK Prezidija 1959.gada 1.jūlija sēdes stenogrāfiskais pieraksts, apspriežot PSKP CK sekretāra N.Muhitdinova "Informāciju par braucienu uz Latviju". PSKP CK Prezidijs nolēma atbrīvot no LKP CK pirmā sekretāra pienākumiem J.Kalnbērziņu, uzsāka cīņu pret nacionālkomunistiem un paplašināja Latvijas kolonizāciju. 

    1949.gada izsūtīšanas atviļņi
    Arhīvu dokumenti neapstrīdami liecina - pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados dažādu veidu represijas pastiprinājušās. PSRS Iekšlietu ministrijas gulaga sistēmā šajā laikā tikušas izveidotas t.s. sevišķās nometnes ar daudz bargāku režīmu un smagākiem darba apstākļiem. Daudzi pēc Otrā pasaules kara atbrīvotie atkal tika apcietināti un nosūtīti uz dažādām nometinājuma vietām; nometinājuma vietās tika pastiprināts uzraudzības režīms.

    Mājupceļš no Sibīrijas

    Arhīva dokumenti liecina, ka piecdesmito gadu vidū, sešdesmito gadu sākumā Latvijas tā laika augstākajos varas ešelonos ir pastiprinājusies tendence — aizkavēt represēto atgriešanos no Sibīrijas.

    Kamdēļ viņi neatgriezās Latvijā
    Pirmajos pēckara gados padomju iestādes izvērsa plašu kampaņu par svešatnē nokļuvušo tautiešu atgriešanos dzimtenē. Taču ne visiem tas tika atļauts, daudzus potenciālos mājāsbraucējus baidīja varas iestāžu represijas.

    Par ārzemju tūrismu padomju Latvijā

    Bija laiks, kad nokļūt ārzemēs, aiz t.s. dzelzs priekškara, varēja tikai dažs labs augstākstāvošs komunistu partijas vai valdošā režīma funkcionārs. Tā bija liela privilēģija. Bet arī viņa biogrāfija pirms atļaujas saņemšanas tika rūpīgi pārbaudīta gan Rīgas, gan Maskavas “kompetentās” iestādēs. Stāvoklis nedaudz mainījās pēc PSRS diktatora J.Staļina nāves, kad padomju ārzemju tūrisma politika kļuva mazliet liberālāka, bet arī tad kā Vissavienības akcionāru sabiedrība “Intūrists”, tā arī Arodbiedrību centrālā padome izdeva daudzas pavēles, rīkojumus un instrukcijas, kurās noteica kārtību, kā jākomplektē tūristu grupas braucieniem uz ārzemēm...

    Represēti. Aplaupīti. Pazemoti
    Pēc Staļina nāves 1953. gada martā lēnām, pakāpeniski, negribīgi aizsākās arī ilgus gadus represīvo iestāžu sistēmas veidotās Nometņu galvenās pārvaldes - gulaga, kā arī t.s. specnometinājumu sistēmas likvidācija. 1953. gada vasarā tika likvidēta daudzu tik ļoti ienīstā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta, vēlāk Valsts drošības ministrijas Sevišķā apspriede, kurai bija liela loma arī daudzu Latvijas pilsoņu represēšanā..... Līdz ar gulaga un specnometinājuma sistēmas pakāpenisku likvidāciju, represīvās sistēmas zināmu liberalizāciju miljoniem respresēto pilsoņu atgriezās normālā dzīvē. Taču ceļš līdz viņu pilnīgai reabilitācijai, atņemtā īpašuma vai tā vērtības kompensāciju izmaksām vēl bija tāls un grūts.

    Pēc principa: “Piedot nevar. Sodīt!”
    Par prokuratūru Latvijā. 1940.–1941. gads. Padomju represīvo iestāžu sistēmā līdzās Iekšlietu tautas komisariātam un Valsts drošības tautas komisariātam nozīmīga vieta bija arī prokuratūrai. Pēc Latvijas okupācijas tās teritorijā savu darbību sāka kā LPSR prokuratūra, tā arī dažādas speciālās prokuratūras. Kā liecina Latvijas Valsts arhīva dokumenti, LPSR prokuratūrai būtiski svarīgu jautājumu izlemšanā bija ierādīta visai pakārtota loma. Cilvēku likteņu galvenie noteicēji bija Valsts drošības tautas komisariāta un Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokuratūras darboņi. Savukārt LPSR prokuratūrā tāds bija speclietu prokurors Pohvalovs. Šajā laikā gan pie PSRS Augstākās Padomes, gan arī pie savienoto republiku augstākajām padomēm pastāvēja t.s. apžēlošanas komisijas. Tajās pilsoņi griezās ar lūgumiem, lai saņemtu ziņas par saviem represētajiem tuviniekiem un lai panāktu viņu atbrīvošanu. Tās bija veltas cerības. Šie lūgumi tika nosūtīti prokuratūrai. Parasti tika atbildēts, ka arestētais notiesāts “pamatoti” un iemesla lietas pārskatīšanai nav.

    Migranti Latvijā
    Viņi nāca un brauca. Gadiem ilgi. No austrumiem uz rietumiem. Uz Latviju. Virsnieku frenčos un darba svārkos, dārgos uzvalkos un kažokos...

    Prom uz neskartajām zemēm
    Aprit 50 gadi, kopš cerībā atrisināt lauksaimniecības kolektivizācijas aplamību radīto hronisko labības badu PSRS vadonis Ņikita Hruščovs izvirzīja savas zemes pilsoņiem kārtējo uzdevumu ceļā uz komunistisko paradīzi — paplašināt apsējamās platības un apgūt neskartās zemes jeb, krieviski sakot, ceļinu. Uz jaunajām zemēm devās arī Latvijas iedzīvotāji...

    Terora atplūdos, destaļinizācijā
    Dokumenti parāda tikai destaļinizācijas pašus pirmos visai piesardzīgos soļus. Tolaik par nelikumīgiem tika atzīti tikai “atsevišķi sociālistiskās likumības pārkāpšanas fakti” un “atsevišķas kļūdas” dažādu valdības lēmumu un represīvo iestāžu direktīvu izpildē. Bet par daudzu tūkstošu cilvēku arestu, spīdzināšanu, iznicināšanu un deportāciju atzīšanu par nelikumīgu, noziedzīgu rīcību vēl nebija ne runas. Arī šajā laikā tika pieņemti lēmumi, kuri represēto Latvijas iedzīvotāju likteni nevis atviegloja, bet gan padarīja vēl smagāku

    PSRS tautas komisāra Latvijas okupācijas plāns un tā īstenošana
    Jānis Riekstiņš, Kara aerodromu celtniecība

    PSRS tautas komisāra Latvijas okupācijas plāns un tā īstenošana
    Latvijas bagātību piesavināšanās. Saimniecības pakļaušana PSRS militāristu interesēm. Sarkanarmiešu patvaļa

    Vērtību un īpašuma nacionalizācija
    Vēsturnieka Jāņa Riekstiņa sakopotais dokumentu krājums "Ekspropriācija" arhīva dokumentu valodā stāsta par okupācijas varas izdarīto Latvijas iedzīvotāju plānveidīgo aplaupīšanu no 1940. līdz 1959. gadam

    Kā tika dalīta tā sauktā bezsaimnieku manta
    Padomju varas iestādēm daudz nācās nodarboties ar t.s. “bezsaimnieka mantas” jautājumu kārtošanu. Dažāda rakstura manta Latvijā bija palikusi gan 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem, gan arī citiem...

    Okupētas valsts izpārdošana PSRS gaumē
    Tirgus konjunktūra un veikalu izpirkšana 1940. un 1941.gadā

    Pie Latvijas zelta, sudraba un naudas. Publicētie dokumenti parāda, kā tika iecerēta un veikta bankās glabāto privāto seifu pārbaude un nacionalizācija.

    Par Latvijas zeltu un citām vērtībām
    Tūdaļ pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā aizsākās plaša nacionalizācijas kampaņa, kurai tika pakļautas rūpnīcas, bankas, dzīvojamie nami, zeme, dažādi uzņēmumi...

    Par valsts pabalstu pārdali 1940. gada rudenī
    Arhīvu dokumenti apliecina, ka Latvijas Republikas laikā bijusi izveidota rūpīgi pārdomāta un efektīva sociālās aprūpes sistēma, kurā nebija aizmirsti ne bārabērni, ne nespējnieki.  Dažus mēnešus pēc Latvijas okupācijas LPSR sociālās nodrošināšanas tautas komisārs A.Nurža ierosināja Tautas Komisāru Padomei pabalstu piešķiršanas kārtību pārskatīt...

    Bēgšana vai piespiedu evakuācija?
    Par Latvijas iedzīvotāju došanos bēgļu gaitās uz Vāciju 1944. gada vasarā vēsturnieks Kārlis Kangers izteicis viedokli, ka uzskats par brīvprātīgu došanos bēgļu gaitās aiz bailēm no otrreizējās padomju okupācijas, kas iesakņojies daudzu trimdinieku apziņā, ir tikai daļa no patiesības..

    Kā liepājnieki 1983. gadā "dzimteni nodeva"...
    1983. gada 28. novembrī Latvijas PSR Augstākās Tiesas taisītā sprieduma teksts. Ar šo spriedumu uz diviem gadiem ieslodzījumā tika notiesāti divi apņēmīgi liepājnieki – Raimonds Bitenieks un Jānis Vansovičs – par to, ka 1983. gada 4. septembrī kopā ar saviem bērniem ar īpaši pielāgotu laivu no Liepājas pāri Baltijas jūrai mēģināja nelegāli nokļūt Zviedrijā.

    VDK METODES CĪŅĀ PRET BALTIEŠU TRIMDAS ORGANIZĀCIJĀM
    Lietojot PSRS Valsts Drošības Komitejas (VDK) terminoloģiju, Baltijas valstu trimdas tautiešu organizācijas tika tradicionāli uzskatītas par vienu no imperiālistisko valstu kaitnieciskās politikas ieročiem cīņā pret padomju valsti...

    Tā sauktā Baltijas problēma dienesta ziņojumā
    Tā sauktā Baltijas problēma radās jau 1940.gadā, pēc tam, kad PSRS militārās okupācijas rezultātā trīs Baltijas valstis bija zaudējušas savu neatkarību. Dažs rietumvalstu politiķis un PSRS draugs šo aneksiju un okupāciju atbalstīja, tomēr daudz vairāk bija to, kuri PSRS impērijas paplašināšanu uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas rēķina nosodīja. Aktīvi šajā laukā darbojās arī ārzemēs palikušie neatkarīgās Latvijas sūtņi. "Baltijas problēma" atkal aktualizējās un pasaules sabiedrības uzmanības lokā nokļuva, tuvojoties Otrā pasaules kara beigām. Protams, tad tikai retajam bija zināms, kā šo valstu likteni bija izlēmuši triju lielvalstu vadītāji Teherānas un Jaltas savruppiļu istabās, tamdēļ "Baltijas problēmai" visai lielu uzmanību pievērsa gan politiķi un diplomāti, gan arī sabiedriskie darbinieki.

    LIVING THROUGH EXTREME STRESS: LATVIAN SURVIVORS OF DEPORTATIONS TO SOVIET FORCED LABOR CAMPS


    Vēsturnieku komisijas nolikums

    Vēsturnieku komisija savā atskatā (2001)

    Kad vēsturnieki pārlūko paveikto un veicamo
    2002.g.12.jūnijā, Rīgas pilī notika kārtējā Latvijas Vēsturnieku komisijas sēde, kuras sākumā tās locekļi tika iepazīstināti ar komisijas darba pastāvīgās atbalstītājas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vērtējumiem un novēlējumiem viņiem. "Pirmām kārtām pārlūkojām visu, kas šogad jau ir paveikts. Piemēram, esam izdevuši “Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu” trīs apjomīgus sējumus, bet padomā ir vēl viens. Bez tam ir sagatavota plaša starptautiskā konference ar nosaukumu “Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944—1959: politika un tās sekas”, kas notiks 13. un 14. jūnijā. Droši vien nākamā zinātniskā konference pēc gada būs veltīta vācu okupācijas varas politikai Latvijā..."

    Arhīvi — valsts dokumentu krātuve.  Arhīvu pamatfunkcijas ir juridisko personu (valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas, uzņēmumi, sabiedriskās, kooperatīvās, konfesionālās organizācijas un citas juridiskās personas,  arhīvu dokumentu uzkrāšana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana...

    Administratīvā kārtā represētās personas
     Informācijas sistēmā uzkrātas ziņas:
          par 1941.gada jūnijā, 1949.gada martā un citos komunistiskā režīma gados administratīvā kārtā izsūtītām personām, izsūtījumā pavadīto laiku;
       1949.gada 25.martā administratīvā kārtā izsūtāmo “kulaku” saraksti.
    No saita: Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs


    Mūsu tauta kara un svešu varu dzirnās
      Dr.oec. prof. Bruno Mežgaiļa raksts par par cilvēku skaita pārmaiņām okupācijas laikā

    Vecgulbenes (Madlienas) revolucionārais tribunāls 1919. gadā Maliena's (Vecgulbene's) Revolutionary Tribunal

    Okupācija starptautiski atzīta jau sen
    Georgs Andrejevs, Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē, LZA akadēmiķis

    Par dažām neprecizitātēm Latvijas okupāciju apstiprinošo dokumentu izklāstā Latvijas presē

    Par jaunākajiem laikiem: periodos, pētījumos
    Prof. Oļģerts Krastiņš: " ... gandrīz nemaz nav pētīts 1960.-1990.gada periods. Vairums pētnieku aprobežojas ar standartfrāzi “stagnācijas periods”. Ko nozīmē “stagnācija” Latvijas apstākļos un vai vispār bija stagnācija, tā ir turpmāko konferenču tēma...."

    Baltijas valstu okupācija: izpēte, terminoloģija, periodizācija
    Dr. habil. hist., prof. Heinrihs Strods, Latvijas Okupācijas muzejs Referāts starptautiskajā konferencē “Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1959. gadā: politika un tās sekas” Rīgā 2002. gada 13. jūnijā Baltijas valstu totalitārās okupācijas terminoloģijas, periodizācijas un izpētes jautājumi ir atsevišķu starptautisku zinātnisko sesiju vai referātu tēmas. Tāpēc šo jautājumu risināšanai referātā izteiktas tikai dažas domas

    Ceļš uz 1940. gada 17. jūniju: meli, viltus, lētticība
    Baltijas valstu inkorporācijas mērķtiecīgu sagatavošanu uzsāka padomju specdienesti jau 30.gados, izmantojot savus specdienestus un diplomātiskā dienesta iespējas... Ainars Lerhis, vēstures zinātņu doktors.

    Ar baltsarkandzelteno Baltijas pretošanās karogu
    Valentīns Silamiķelis
    Valstīm, valstu grupām un sabiedriskām vienībām ir savi simboli — karogi, ģerboņi un himnas. Šādi simboli vieno visus attiecīgā kopuma locekļus ap sevi. Tie tiek tik augstu vērtēti, ka, tos sargājot, cilvēki iet nāvē. Cits no cita šie karogi atšķiras ar krāsām, to sakārtojumu vai zīmējumu....

    Par nacionālās pretestības kustību
    Pretestības kustības dalībnieks Dr.hist.h.c. Leonīds Siliņš: Vienīgā demokrātiski dibinātā pretestības kustība toreiz (hitleriskās okupācijas laikā - “LV”) bija Latvijas Centrālā padome...

    Sāpju un verdzības rēķins
    Par deportācijām Lietuvā pirms 50 gadiem. Vītauta Landsberģa lekcijā, kas izplatīta Karaliskajā Apvienoto dienestu aizsardzības studiju institūtā Londonā

    Sarkanarmijas sagaidīšana Lietuvā 1939.gada 15.novembrī
    Pēc Polijas sagraušanas un okupācijas, ko veica sabiedrotās Staļina Krievija un Hitlera Vācija 1939.gada 28.septembrī abas agresorvalstis vienojās par pilnīgu Lietuvas iekļaušanu boļševiku teritorijā...

    Kā Narva, Pečori un Abrene tika iekļauta Krievijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā   Prof. Edgara Andersona raksts

    Krievijas un Latvijas teritoriālais strīds Abrenes jautājumā
    Prof. Dr.iur., Dr.h.c. Dītrihs Andrejs Lēbers (Loeber) raksts

    Par Latvijas diplomātiem, pirmajiem represiju upuriem. Izstāde "Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieki deportācijās un represijās pēc 1940.gada okupācijas"

    Stimsona doktrina un Baltijas valstis A. Sprudžs. Piezīmes par kādas starptautisko tiesību doktrīnas ietekmi uz Baltijas valstu legālo statusu pēc 1940.gada

    Latvijas neatkarības kustība. Jānis Rožkalns. Latvijas neatkarības kustības (LNK) veidošanas ideja radās 1974. gadā un pieder Pāvilam un Olafam Brūveriem...

    Karš pēc kara
    Divpadsmit gadu ilga Latvijas nacionālo partizānu karš (1944—1956), tajā piedalījās ap 20 000 cīnītāju un 80 000 atbalstītāju. Visās valstīs, kuras pēc 1939.gada 23.augusta Hitlera — Staļina pakta okupēja PSRS, 1944.gadā sākās bruņota, neapbruņota un garīga pretošanās okupantiem, ko Latvijā saucam par nacionālo partizānu karu. Vēsturnieks Heinrihs Strods uzskata, ka no šīs pretošanās kustības mums vēl ir ko mācīties

    Igaunijas un Krievijas robežlīgumi un debates par valstu pēctecību


    Latvijas pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektora ģenerāla Oskara Dankera rīkojums par 1915.-1924.gadā dzimušo Latvijas pilsoņu iesaukšanu aktīvā karadienestā.

    Rīkojums par Rīgas pilsētas ielu, laukumu un parku pārdēvēšanu 16.04.1942

    GULAGA ieslodzījumu vietu saraksts. Veidojusi biedrība "Rīgas Memoriāls" (No grāmatas "Latviešu Saraksti")

    Baigais Gads: fotoattēlu un dokumentu krājums par boļševiku valdīšanas laiku Latvijā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 1. jūlijam

    Krievijas Kriminālkodeksa 58. pants (krievu valodā)

    1948.g. Iekšlietu ministra pavēle par stingrā režīma lēģeriem.
    Instrukcija par īpašā režīma lēģeru režīmu (par 58. p. notiesātām personām)

    Krasnojarskas novada Bogučanā dzīvojušie 1941.g 14. jūnijā izsūtītie latviešiSaraksts

    Latvijas Valsts Universitātes rektora J.Jurgena izziņa Latvijas Komunististiskās (boļševiku) partijas CK par kadru tīrīšanu universitātē.[1949.gada 29.jūlijā

    24 līvu vēstule

    Latvijas diplomāti cīņā par okupētās Tēvzemes brīvību
    Latvijas Republikas diplomāti Rietumos jau kara gados sniedza ieguldījumu Latvijas inkorporācijas neatzīšanas nostiprināšanā un objektīvas informācijas piegādē par notikumiem okupētajā Latvijā. Šābrīža aktuālo notikumu kontekstā īpaši būtiski ir vairāki līdz šim mazāk zināmi Latvijas diplomātu darbības aspekti laikā, kad Latvija atradās nacistiskās Vācijas okupācijas varā. Tos ļāvuši noskaidrot jaunākie pētījumi Latvijas sūtniecību Stokholmā, Vašingtonā un Londonā arhīvos, kā arī amerikāņu un zviedru kara laika dokumenti.

    PSKP CK lēmums Par personības kulta un tā seku pārvarēšanu

    Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību

    Dzīvesstāsts

    Deportācijas - lielais notikums un cilvēku likteņi nacionālajā atmiņā  
    No Roberta Ķīļa raksta "Sociālā atmiņa un nacionālā identitāte Latvijā" grāmatā "Atmiņa un vēsture no antropoloģijas līdz psiholoģijai". R. 1998. N.I.M.S.

    LAIKA UN TELPAS PIERADINĀŠANA DZĪVESSTĀSTOS  Vieda Skultāne.
    ... subjektīvā vajadzība izveidot stāstu par savu dzīvi, redzēt dzīvi kā stāstu ir universāla cilvēka būtības izpausme, kas īpaši izteikta kļūst tad, ja cilvēkus ir mētājuši pasaules vēstures viļņi. Sociāli un ģeogrāfiski pārvietojumi prasa tādu individuālās dzīves trajektorijas interpretāciju, kādu neprasa pastāvības un paredzamības ilūzija.

    Par dzīvesstāstu kā latviskās identitātes pētījumu avotu
     Socioloģe Māra Zirnīte. No referāta “Par dzīvesstāstu pētījumiem Latvijā un ārzemēs”, kas nolasīts Pasaules latviešu biedrību 3.konferencē. Dzīvesstāstu zinātniskie pētījumi ir sazarojušies plašā sabiedriskā sadarbības projektā, kurā iesaistīti sabiedrotie, kas dzīvo dažādās valstīs...

uz Noziegumi pret cilvēci   Crimes against Humanity