Piemin genocīdu pret armēņiem
Laima ŽIHARE-LOIDLA, Neatkarīgās korespondente Centrāleiropā

   Pirms 85 gadiem turku sākto armēņu iznīcināšanu pieminēja arī Vīnē - armēņu arhibīskaps Mesrobs Krikorjans vadīja atceres dievkalpojumu Svētā Hripsimes baznīcā.

   Parlamenta deputāts no Austrijas Tautas partijas Fēlikss Ermakora, starp citu, reiz bija viens no pirmajiem, kas cīnījās par to, lai toreizējie notikumi pasaulē tiktu atzīti par genocīdu. Vīnē dzīvojošie armēņi un viņiem simpatizējošie pulcējās arī pie rakstnieka Franča Verfeļa kapa. Kādā no austrumu ceļojumiem austrietis F. Verfelis bija redzējis armēņu bēgļu postu un nolēmis šīs tautas traģisko likteni izraut no aizmirstības valstības, radot varoņeposu Musas Daga četrdesmit dienu.
   Pirmais 20. gadsimta genocīds sākās 1915. gada 24. aprīlī ar 300 armēņu tautību intelektuāļu, garīdznieku, zinātnieku un mākslinieku deportēšanu un nogalināšanu. Tas bija tikai ievads kādas tautas deportēšanai uz nekurieni - bija paredzēts pārvietot vai nogalināt pilnīgi visus armēņus līdz pat pēdējam zīdainim. Turcija līdz pat šim laikam armēņu nežēlīgo iznīcināšanu tēlojusi kā kara spiestu nepieciešamību. 1914. gadā Turcijā dzīvoja trīs miljoni armēņu, šodien - nepilni sešdesmit tūkstoši. Kas notika ar pārējiem?
   Uz šoziem Stokholmā organizēto holokausta konferenci, kurā piedalījās 40 nāciju, bija uzaicināta Turcija - Armēnija netika ielūgta. Armēņu patriarhs Jeruzalemē komentējis to kā politisku manevru: «Tieši tāpēc mēs nedrīkstētu pārstāt pasauli iepazīstināt ar savu patieso vēsturi. Atcere ir tikai viena vēstures puse, kam jāpaliek tīrai, ja reiz tā netiek atzīta, kā pienāktos. Tas ir viss, ko mēs gribam. Bet par genocīdu taču bija atbildīga Osmaņu impērijas valdība, nevis kāds no mūsdienu Turcijas varasvīriem. Kāpēc tad ir tik grūti notikušo atzīt?»
   Reaģējot uz Stokholmas skandālu, Zviedrijas parlaments 29. martā oficiāli atzinis genocīdu pret armēņiem, «lai stabilizētu situāciju visā Kaukāza reģionā». Vēlāk Jeruzalemē kāda armēņu komiteja vērsusies pie izraēliešu intelektuāļiem ar lūgumu sīkāk iepazīstināt ar armēņu tautas traģēdiju savas zemes sabiedrību.

© Neatkarīgā Rīta Avīze  28. aprīlī, 2000   Pārpublicējot un citējot norāde uz NEATKARĪGO obligāta

uz "Noziegumi pret cilvēci"