Par ārzemju tūrismu padomju Latvijā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Bija laiks, kad nokļūt ārzemēs, aiz t.s. dzelzs priekškara, varēja tikai dažs labs augstākstāvošs komunistu partijas vai valdošā režīma funkcionārs. Tā bija liela privilēģija. Bet arī viņa biogrāfija pirms atļaujas saņemšanas tika rūpīgi pārbaudīta gan Rīgas, gan Maskavas “kompetentās” iestādēs.

Stāvoklis nedaudz mainījās pēc PSRS diktatora J.Staļina nāves 1953.gadā, kad padomju ārzemju tūrisma politika kļuva mazliet liberālāka, bet arī tad kā Vissavienības akcionāru sabiedrība “Intūrists”, tā arī Arodbiedrību centrālā padome izdeva daudzas pavēles, rīkojumus un instrukcijas, kurās noteica kārtību, kā jākomplektē tūristu grupas braucieniem uz ārzemēm, kādi šo grupu vadītāju pienākumi un privilēģijas, kādas un kam jāsniedz atskaites pēc atgriešanās no ārzemēm.

Visādos veidos tika apkaroti ne tikai padomju tūristu kontakti ar ārvalstu pilsoņiem, bet arī viņu mēģinājumi ārzemēs kaut ko pārdot vai nopirkt. Tomēr, gadiem ejot, tūristu plūsma uz ārzemēm kļuva arvien lielāka, bet kontrole pār viņu “morālo stāju” — arvien grūtāka un sarežģītāka.

Lielas galvassāpes varasvīriem sagādāja arī ārzemju tūristu, it īpaši latviešu emigrantu, ierašanās Latvijā. Nenacās viegli melnu padarīt par baltu — Latvijas kolonizācija un rusifikācija kļuva arvien plašāka, intensīvāka un nospiedošāka. Šādos apstākļos varasvīru runas un gidu nostāsti par latviešu tautas “drošo nākotni” un “padomju tautu nesatricināmo draudzību”, kā arī par “lielās krievu tautas nesavtīgo palīdzību” skanēja neīsti un mazpārliecinoši. Dzīve ik uz soļa rādīja pavisam ko citu. Izņemot Rīgu, kā arī dažus turīgākos kolhozus, visa Latvija ārzemju tūristiem, tajā skaitā arī latviešu emigrantiem, bija slēgta.

Vissavienības akcionāru sabiedrības “Intūrists” Rīgas nodaļas uzdevums “veikt pārdomātu politisko un informācijas darbu, kura mērķis ir atmaskot tos melus, kurus par mūsu zemi izplata sociālisma ienaidnieki — buržuāziskie nacionālisti, parādīt republikas darbaļaužu sasniegumus un panākumus komunisma celtniecībā un priekšrocības, kuras izmanto latviešu tauta, atrodoties Padomju Savienības tautu saimē”, praktiski nebija izpildāms. To apliecina arī turpmākie dokumenti.

Latvijas arodbiedrību Centrālās padomes priekšsēdētāja vietnieka Bastakova un sevišķā sektora vadītāja Vanzoviča informācija par delegātu sarakstu braucienam uz ārzemēm

Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes kadru daļas priekšniekam biedram Važeņinam 1948.gada 14.februārī

Nosūtām uzskaites materiālus par tiem biedriem, kurus saskaņā ar Jūsu norādījumu izvirzām par kandidātiem braucienam uz ārzemēm kā LPSR arodbiedrību organizācijas delegātus.

1. Latvijas arodbiedrību Centrālās padomes priekšsēdētājs — b.J.Putniņš.

4. Poligrāfijas rūpniecības darbinieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.T.Jansons.

5. Komunālās saimniecības darbinieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.A.Neilands.

6. Rūpnīcas “VEF” rūpnīcas komitejas priekšsēdētājs — b.P.Ozoliņš.

7. Piena–gaļas kobināta vietējās komitejas priekšsēdētājs — b.A.Jēgers.

8. Jūras transporta strādnieku republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.A.Apsītis.

9. Lauksaimniecības darbinieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.A.Savickis.

10. Tekstilrūpniecības strādnieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.K.Ģībietis.

11. Rūpnīcas “Zasulauka manufaktūra” rūpnīcas komitejas priekšsēdētāja — b.A.Lubiņa.

12. Fabrikas “Laima” fabrikas komitejas priekšsēdētāja — b.A.Gultniece.

13. Fabrikas “Līgatne” fabrikas komitejas priekšsēdētājs — b.V.Rozentāls.

14. Mākslas darbinieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.M.Paupers.

15. Vietējās rūpniecības darbinieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.K.Brengulis.

16. Lauksaimniecības strādnieku arodbiedrību Daugavpils apriņķa padomes priekšsēdētājs — b.A.Brambergs.

17. Metālapstrādes rūpniecības strādnieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.A.Vismans.

18. Rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” rūpnīcas komitejas priekšsēdētājs — b.J.Jonas.

19. Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona dzīvokļu pārvaldes grupu komitejas priekšsēdētājs — b.A.Liepiņš.

No LACP puses visi kandidāti pelna uzticību un darbā sevi ir parādījuši no pozitīvas puses.

Izvilkums no Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes sekretariāta 1956. gada 31. janvāra lēmuma par padomju tūristu ārzemju braucienu organizēšanu

(..) 1. Noteikt, ka to personu iesniegumu izskatīšanu, kuras vēlas izbraukt uz ārzemēm kā tūristi, izdara uzņēmumu un iestāžu arodbiedrību komitejas.

Kolhoznieku iesniegumus (..) izskata darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, pēc tam dokumentus nosūtot arodbiedrību padomēm. (..)

Izskatot to personu iesniegumus, kuras vēlas braukt uz ārzemēm kā tūristi, ir nepieciešams tādiem braucieniem rekomendēt politiski pārbaudītus un morāli noturīgus strādniekus un kalpotājus, inženierus un tehniķus, agronomus, ārstus, pedagogus, zinātnes un kultūras darbiniekus, ņemot vērā, ka padomju cilvēki uz ārzemēm tiek sūtīti ne tikai lai atpūstos, bet arī lai iepazītos ar citu tautu dzīvi un aizrobežu zinātnes un tehnikas sasniegumiem.

(..) b) nodrošināt rūpīgu to padomju pilsoņu atlasi, kuri tiek rekomendēti braucieniem uz ārzemēm kā tūristi, it īpaši uz kapitālistiskajām valstīm, un atlasīto tūristu dokumentu iesniegšanu izskatīšanai komisijām padomju tūristu izbraukšanai uz ārzemēm pie komunistiskās partijas apgabala un novadu komitejām un savienoto republiku komunistisko partiju centrālajām komitejām.

a) tūristu grupu komplektēšanu un atbildīgo personu izraudzīšanos šajās grupās no vispieredzējušākajiem un politiski sagatavotākajiem tūristiem. (..)

5. Apstiprināt Instrukciju par kārtību, kādā notiek padomju pilsoņu tūrisma braucienu organizācija uz ārzemēm (tiek pievienota).

Izvilkums no “Instrukcijas par padomju pilsoņu tūrisma braucienu organizācijas kārtību uz ārzemēm”

(..) 2. Izraugoties kandidatūras un apstiprinot tūristu grupu personālo sastāvu, ir jāņem vērā, ka uz ārzemēm nosūtāmie padomju pilsoņi ir sociālisma valsts pārstāvji. Atrodoties aiz robežas, padomju tūristiem ir jāsaglabā Padomju Savienības pilsoņa gods un cieņa, un tajā pašā laikā viņiem ir jāciena tās valsts tautas nacionālās jūtas, kuras ciemiņi viņi ir.

(..) 9. Ar tūristu grupu nosūtīšanu uz ārzemēm nodarbojas Vissavienības akcionāru sabiedrība “Intūrists”. (..)

19. Katru tūristu grupu uz ārzemēm pavada VAS “Intūrists” atbildīgais pārstāvis, kurš nodrošina sakarus ar ārvalstu tūrisma organizācijām un firmām, ir grupas vadītājs un organizators, kārto visus praktiskos jautājumus, kādi ir radušies, tūristiem atrodoties ārzemēs.

20. Arodbiedrību padomes no vispieredzējušākajiem un politiski sagatavotākajiem tūristiem izraugās vecāko, kurš palīdz vadītājam — “Intūrista” pārstāvim, sniedz visa veida palīdzību vadītājam viņa darbā un izpilda viņa norādījumus. (..)

VACP Centrālās tūrisma un ekskursiju pārvaldes priekšnieka B.Pišikeviča ziņojums par Latvijas tūristu grupas uzvedību Bulgārijā

Š.g. maijā uz Bulgāriju tika nosūtīta tūristu grupa, skaitā 33 cilvēki, kuru bija nokomplektējusi Latvijas arodbiedrību padome.

Pēc grupas pavadoņa “Intūrista” darbinieces M. Sergejevas ziņām, grupā bija gadījumi, kad daži tūristi uzvedās necienīgi.

Daži tūristi nodarbojās ar spekulāciju — vietējiem pilsoņiem pārdeva dažādas mantas (pulksteņus, fotoaparātus un citus priekšmetus), kuri bija atvesti no Padomju Savienības. Šajā lietā īpašu aktivitāti izrādīja Pjotrs Antonovs, kurš, pēc b. Sergejevas ziņām, ne tikai pārdeva savas mantas, bet vēl palīdzēja to darīt arī citiem, saņemot par to noteiktu daļu. Brīdinājumus par tādas rīcības nepieļaujamību Antonovs atstāja bez ievērības.

Cits tāds tūrists bija Lazars Bindermans, kurš, pēc b. Sergejevas ziņām, pārdeva pulksteni un divus fotoaparātus.

Bez tam tika norādīts, ka dažas šās grupas sievietes uzvedās izlaidīgi, sadzīvoja ar bulgāru pilsoņiem. Šajā ziņā īpaši izcēlās Irina L. (..).

Šādi uzvedības fakti diskreditē padomju tūristus, kuri izbrauc uz ārzemēm.

Lūdzam pieņemt attiecīgus mērus pret šajā vēstulē minētajām personām un par viņu necienīgo uzvešanos ārzemēs paziņot viņu darbavietām.

Lai turpmāk nepieļautu līdzīgus gadījumus, ir nepieciešams veikt daudz rūpīgāku tūristu atlasi, bet, veicot pārrunas ar aizbraucējiem, sīki izskaidrot viņiem padomju pilsoņu uzvedības normas aiz robežām.

VACP Centrālās tūrisma un ekskursiju pārvaldes priekšnieks B.Pišikevičs

Izvilkums no grupas pavadītāja L.Voskonjana atskaites par tūristu grupas uzturēšanos Norvēģijā

Atskaite par padomju tūristu grupas no Rīgas, skaitā 18 cilvēki, uzturēšanos Norvēģijā no 1956.g. 18. IX līdz 29. IX

Padomju tūristu grupa no Rīgas, skaitā 18 cilvēki, kuru pavadīja L.Voskonjans no Maskavas, no Padomju Savienības uz Norvēģiju izlidoja 1956.gada 18.septembrī.

Pēc sociālā sastāva grupa sastāvēja no trijiem ārstiem, diviem skolotājiem, diviem žurnālistiem, diviem māksliniekiem, rakstnieka, tehnologa, jurista, Rīgas jūras zivju ostas priekšnieka, bankas darbinieka, arodbiedrību darbinieka un mājsaimnieces.

Grupa veica ceļojumu pa Norvēģiju pēc šāda maršruta: Oslo—Bergene—Tronheima—Lillehamera (ar apstāšanos uz dažām stundām Olezundā un Kristianzundā). (..)

Lidlaukā mūs sagaidīja firmas “Folke Ferije” pārstāvis Falkoms un tulks Nikolajs Danielsons. (..)

Par padomju tūristu uzturēšanās laiku Norvēģijā un par dažu no viņiem uzvedību var teikt sekojošo: ierodoties Oslo lidlaukā, firmas “Folke Ferije” pārstāvis Hjus–Falks tūristam Jānim Dubriniekam nodeva vēstuli.

Nākamajā dienā Dubrinieks ekskursijā nepiedalījās. Par šo faktu man paziņoja sūtniecības darbinieks b.Beļakovs, kurš lūdza mani atvest sarunai ar viņu tūristu V.Ūdri, kurš dzīvoja kopā ar Dubrinieku. Nākamajās dienās, uzturoties Oslo, Dubrinieks izlaida ekskursijas, par ko es paziņoju b.Beļakovam.

Dubrinieks divas reizes pie sevis numurā uzaicināja tulku N.Danielsonu. Tulks Danielsons sarunā ar pavadītāju teica, ka Dubrinieks viņam lūdzis palīdzēt saistīties ar bijušo Latvijas konsulu Vanagu, kurš dzīvojot Oslo, ko Danielsons arī izdarījis. Un tajā laikā, kad viņa neesot bijis ekskursijās, viņš atradies tieši tur.

Tūrists Jānis Pāvils Oslo nopirka vasaras mēteli, kuru nēsāja pa uzturēšanās laiku Norvēģijā. Uz pavadītāja jautājumu noskaidrojās, ka par šo mēteli viņš samaksājis daudz lielāku naudu, nekā viņam bija izsniegts kabatas izdevumiem. Kā viņš pats atzinās, to viņš varējis izdarīt, apmainot bankā 50 dolārus.

Dažreiz ekskursijās nepiedalījas tūrists mākslinieks Medvedevs ar dzīvesbiedreni, paskaidrojot, ka viņam esot nepieciešams uztaisīt skices. (..)

Par visiem augstāk minētajiem faktiem tika paziņots sūtniecības darbiniekiem. (..)

Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes priekšsēdētāja K.Voltmaņa paziņojums par atteikumu ārzemju braucienam

VACP tūrisma un ekskursiju centrālās pārvaldes Slepeni priekšsēdētājam biedram B.Pišikevičam 1956.gada 30.novembrī

Atbildot uz Jūsu š.g. 31.oktobra vēstuli Nr.51-50-s, Latvijas republikāniskā arodbiedrību padome paziņo, ka tā nevar rekomendēt biedru O.Tīlmani braucienam uz Šveici.

Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes priekšsēdētājs K.Voltmanis

Izvilkums no Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes atskaites par tūrisma plāna izpildi 1956.gadā

Atskaite par padomju tūristu nosūtīšanas uz ārzemēm plāna izpildi un VACP lēmumu izpildi ārzemju tūrisma jautājumos

VACP uzdevumā Latvijas republikāniskajai arodbiedrību padomei 1956.gadā vajadzēja nosūtīt uz ārzemēm 418 tūristus. Faktiski uz ārzemēm nosūtīts 381 cilvēks.

PSKP biedri un kandidāti — 128 cilvēki

VĻKJS biedri — 47 cilvēki

bezpartijiskie — 206 cilvēki

latvieši — 217 cilvēki

krievi — 125 cilvēki

citas tautības — 29 cilvēki

strādnieki — 32 cilvēki

kolhoznieki — 1 cilvēks

inženiertehniskie darbinieki — 74 cilvēki

augstskolu pasniedzēji — 28 cilvēki

oedagogi — 26 cilvēki

ārsti — 42 cilvēki

kalpotāji — 170 cilvēki

citi — 8 cilvēki

Visas grupas tika komplektētas pilnīgi. Plāna neizpildīšana par 37 cilvēku nenosūtīšanu uz ārzemēm ir izskaidrojama ar to, ka “Intūrists” sistemātiski aizkavēja tūristu grupu izbraukšanu par 1—2 mēnešiem, kā rezultātā daļa tūristu atsijājās. (..) Tā, piemēram, uz 2 mēnešiem tika aizkavēta tūristu izbraukšana uz Rumānijas Tautas Republiku, kā rezultātā atsijājās 20 cilvēki. Izbraukšana uz Norvēģiju tika aizkavēta par 1 mēnesi, un 29 tūristu vietā aizbrauca tikai 18 cilvēki. (..)

Visās grupās no vispieredzējušākajiem, politiski vislabāk sagatavotajiem tūristiem tika izvirzītas atbildīgās personas. Pirms izbraukšanas ārzemju ceļojumā ar visiem tūristiem arodbiedrību padome noturēja instruktīvas pārrunas par uzvedību aiz robežām.

Visos gadījumos par tūristu necienīgu uzvedību ārzemēs tika informētas tās personas, kuras viņiem deva pozitīvus raksturojumus — rekomendācijas (..).

Bez tūristu grupām, kuras komplektēja tieši arodbiedrību padome, tā noformēja arī to tūristu grupu izbraukšanu uz ārzemēm, kuras komplektēja republikāniskās komitejas arodbiedrību CK uzdevumā, skaitā 78 cilvēki. (..)

Ļoti slikti tūristu nosūtīšanu uz ārzemēm organizēja “Intūrists” (..). Š.g. augustā, nosūtot tūristu grupu uz Čehoslovākiju, “Intūrists” ar telegrammu paziņoja, ka tūristiem ir jāierodas Maskavā. Tūristi jau bija nopirkuši biļetes braukšanai caur Maskavu, kad 2 dienas vēlāk ar jaunu telegrammu “Intūrists” paziņoja, ka Rīgas tūristiem ir jāierodas Ļvovā. Atbraucot Ļvovā, izrādījās, ka “Intūrists” vietas viesnīcā nav rezervējis, un 18 tūristi palika nakšņot uz ielas. (..)

VACP sekretariāta lēmums par diplomātisko pieņemšanu apmeklēšanas kārtību

Par padomju arodbiedrību darbinieku diplomātisko pieņemšanu apmeklēšanas sakārtošanu

Arodbiedrību padomju lomas palielināšanās mūsu zemes valsts un sabiedriskajā dzīvē, to autoritātes pieaugums strādnieku un arodbiedrību kustībā, sakaru paplašināšanās ar ārvalstu strādnieku organizācijām mudina ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības, kuras ir akreditētas Padomju Savienībā, nodibināt kontaktus ar padomju arodbiedrību darbiniekiem. (..)

Palielinājies to gadījumu skaits, kad VACP, nozaru arodbiedrību, preses darbinieku arodbiedrību darbiniekus uzaicina uz pieņemšanām sakarā ar ārvalstu valdību, partiju, arodbiedrību un citu delegāciju uzturēšanos PSRS un citiem protokola rakstura pasākumiem, kurus organizē diplomātiskās pārstāvniecības Maskavā.

Tāda veida pieņemšanas pašas par sevi ir noderīga kontaktu uzturēšanas forma, taču dažkārt tiek izmantotas informācijas ievākšanai, nereti arī slepena rakstura, par Padomju Savienību, kā arī var kalpot ārzemju izlūkdienestiem par satikšanās vietu ar viņus interesējošām personām.

Ir trūkumi ar ārvalstu delegāciju, kuras Padomju Savienībā ieradušās pēc padomju arodbiedrību ielūguma, pieņemšanu organizēšanā. Uz pieņemšanām, kuras tiek rīkotas par godu šīm delegācijām, atsevišķas arodbiedrību republikāniskās un apgabalu padomes uzaicina daudz vairāk cilvēku, nekā to diktē lietas intereses. Tiek pieļautas neattaisnotas pārmērības šo tikšanos un pieņemšanu organizācijā.

paredzēt, ka padomju arodbiedrību darbinieki var apmeklēt, ja ir attiecīgi ielūgumi, pieņemšanas un citus protokola pasākumus, kurus organizē Maskavā ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības, tikai ar VACP sekretariāta atļauju.

Uzdot VACP starptautiskajai nodaļai (b. B.Averjanovam) ar tām personām, kuras uzaicinātas uz pieņemšanām, noturēt pārrunas par uzvedības normām, sabiedrisko pienākumu un politisko modrību, satiekoties ar ārzemniekiem; katrā atsevišķā gadījumā sūtniecību apmeklējumus saskaņot ar PSRS Ārlietu ministriju.

Vērst arodbiedrību CK, republikānisko un apgabalu padomju uzmanību uz nepieciešamību stingri ievērot ārvalstu arodbiedrību un strādnieku delegāciju noteiktos uzņemšanas noteikumus un nepieļaut uz viņu rīkotajām pieņemšanām tādu peronu uzaicināšanu, kuru klātbūtni tajās nediktē nepieciešamība.

VACP priekšsēdētāja I.Kozlova norādījums neizsniegt ceļazīmes uz tām sanatorijām, kur atpūšas ārzemnieki

Latvijas republikāniskās arodbiedrību Slepeni, Nr.062–s padomes priekšsēdētājam biedram V.Blūmam 1962.gada 1.augustā

Arodbiedrību Kūrortu pārvaldes centrālā padome dara Jums zināmu, ka uz sanatorijām “Čaika” un “Kaukāza Rivjera” Sočos š.g. augustā–oktobrī tiek sūtīti uz ārstēšanos ārzemnieki no kapitālistiskajām valstīm.

Sakarā ar to Centrālā padome lūdz Jūs, sadalot un izsniedzot ceļazīmes no augusta līdz oktobrim, pasta kastīšu (aizšifrēto uzņēmumu — J.R. ) un citu režīma uzņēmumu rūpnīcu komitejām ceļazīmes uz sanatorijām “Čaika” un “Kaukāza Rivjera” neizsniegt, jo šo uzņēmumu darbiniekiem kontakti ar ārzemniekiem no kapitālistiskajām valstīm nav vēlami.

Izvilkums no LPSR Ministru padomes Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieka E. Ratnieka informācijas par amerikāņu tūristu grupas uzturēšanos Rīgā

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam biedram V. Krūmiņam 1970. gada 17. septembrī

Informācija par ASV tūristu grupas no “Pilsoņu apmaiņas korpusa” uzturēšanos Rīgā

No 1970. gada 6. līdz 10. septembrim, pēc uzturēšanās Tallinā, Rīgā atradās tūristu grupa no ASV — 26 cilvēki, kuri ieradās pa amerikāņu pilsoņu apmaiņas korpusa līniju.

No “Intūrista” materiāliem ir zināms, ka “Pilsoņu apmaiņas korpuss” tika nodibināts 1962. gadā. Organizācija pastāv no Forda fonda līdzekļiem, kā arī no dažu labdarības organizāciju un tās biedru līdzekļiem. Valdības subsīdijas galvenokārt tiek izlietotas propagandas rakstura literatūrai, kuru izplata sociālistiskajās valstīs. Korpuss sevi reklamē kā nepolitisku organizāciju, kuras mērķis ir nodibināt savstarpēju sapratni starp ASV un PSRS uz neoficiāliem pamatiem. Korpusa vadītāji apgalvo, ka viņu organizētās grupas uz PSRS brauc kā tūristi ar nolūku strādāt, lai uzlabotu ASV un PSRS savstarpējās attiecības, apmeklētu lekcijas, seminārus, iepazītos ar padomju īstenību un pēc atgriešanās mājās ASV pilsoņiem stāstītu savus iespaidus. (..)

Korpusa locekļu darbības galvenie virzieni ir: kontaktu nodibināšana ar padomju cilvēkiem, lai propagandētu amerikāņu dzīvesveidu un lai vāktu informāciju. (..)

Pirmajā savā ierašanās dienā Rīgā, 7. septembrī, grupa apmeklēja 39. vidusskolu, apskatīja mācību klases un laboratorijas, bet pēc tam tūristiem tika nolasīta lekcija “Tautas izglītības stāvoklis Latvijas PSR”. Lekciju (angļu valodā) nolasīja 4. vidusskolas direktore b. Žodziņa.

Pēc lekcijas notika diskusija. Uz viesu jautājumiem atbildēja kolēģijas loceklis — LPSR Izglītības ministrijas Skolu pārvaldes priekšnieks b. A. Builis, LVU vecākā pasniedzēja b. T. Golovina un 39. vidusskolas direktore b. Bitlere. (..)

Vidusskolā, kā arī vēlākajās tikšanās reizēs daudzi tūristi īpašu interesi izrādija par nacionālā jautājuma atrisināšanu PSRS, dažādu nāciju cilvēku savstarpējo saprašanos. Pie tam dažiem no viņu puses uzdotajiem jautājumiem bija tendenciozs, brīžiem pat provokatīvs raksturs. Tā, piemēram, pēc pagaidu gida — tulka Millera ziņām, kāda jauna tūriste jautāja: “Savā uzturēšanās laikā Baltijā mēs jutām, ka vietējie iedzīvotāji nav apmierināti ar krieviem. Kā jūs domājat, kad jūs no krieviem atbrīvosieties?” Tā pati tūriste, uzzinājusi, ka Millers pēc tautības ir latvietis, jautāja: “Ja pie jums radīsies konflikts, pretrunas ar padomju īstenību, kā jūs rīkosieties — kā latvietis vai kā padomju cilvēks?”

Cita jauna tūriste — Čerila Grīna jautāja: “(..) Kam ir tiesības dzīvokli saņemt pirmā kārtā — krieviem vai latviešiem?”

Pirmajā grupas uzturēšanās dienā Rīgā notika ekskursija pa Rīgu pēc tēmas “Padomju Latvijas galvaspilsēta Rīga dzīvo un strādā pēc V.I. Ļeņina novēlējumiem”. Kad ekskursijas laikā gids stāstīja par 1940. gada revolucionāro situāciju un padomju varas nodibināšanu Latvijā, tūristu vairākums neslēpa daudznozīmīgus smaidus, bet daži pat smējās.

Otrā dienā, 8. septembrī, notika ekskursija uz V.I. Ļeņina vārdā nosaukto sovhozu (“Budeskalni”). (..)

Tajā pašā dienā pēc pusdienām notika tikšanās Latvijas Padomju Rakstnieku savienībā. Uz tikšanos ar tūristiem bija ieradies savienības atbildīgais sekretārs A. Jansons, rakstnieki Grigulis, Vējāns, Cīrulis, Pētersons, Dzene, Mihailovs. (..)

Saruna notika neoficiālā situācijā (..). Jautājumu galvenais loks — sociālistiskais reālisms un preses brīvība. Bija redzams, ka jautājumi tika uzdoti bez dziļām zināšanām un tiem bija buržuāziskās propagandas ietekme. Tā, piemēram, tika uzdoti jautājumi: cik jūsu savienībā ir krievu un cik latviešu rakstnieku; kāda ir sociālistiskā reālisma būtība, un kāda ir jūsu attieksme pret to; kāpēc PSRS ierobežo vārda brīvību, arī preses brīvību; kamdēļ PSRS nepublicē A. Solžeņicina darbus, un kamdēļ ar viņu izrīkojās tik bargi un nehumāni; vai mūsu valstī ir izdota grāmata “Vai PSRS pastāvēs līdz 1984. gadam”. (..) Viens no tūristiem paziņoja: “Es satiku dažus cilvēkus, kuri gribēja aizbraukt no PSRS, bet viņiem to neļāva. Kamdēļ?” (..)

Rakstnieki Grigulis, Dzene, Mihailovs un citi, atbildot uz jautājumiem, izskaidroja tūristiem partijas politiku literatūras un mākslas attīstības jautājumos.

Tās pašas dienas vakarā tūristiem bija noorganizēta tikšanās ar Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteju, kurā piedalījās komitejas priekšsēdētājs rakstnieks Žanis Grīva, viņa vietnieki, ķīmijas zinātņu doktore E. Gudriniece, V. Baranovskis, komitejas locekļi I. Īverts, J. Bīrons (..), LVU aspirants b. Āboliņš (mācās aspirantūrā ASV), kā arī Valsts operas un baleta teātra solisti J. Zābers, R. Zelmene un V. Cīrule.

Par Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas darbu viesiem sīki paskaidroja rakstnieks Žanis Grīva. Viņa stāstījumu papildināja b. V. Baranovskis. Daži tūristi par b. Baranovska “netaktisko un nediplomātisko stāstījumu” bija šokēti, (..) tajā runas daļā, kur runa bija par amerikāņu karaspēka iebrukumu Kambodžā un viņa priekšlikumiem iepazīties ar vjetnamiešu reportieru fotouzņēmumiem, kuros attēloti ASV militāristu noziegumi Vjetnamā.

Viens no aktīvākajiem grupas dalībniekiem, kuram tajā bija liela ietekme, Bartons Pullinga kungs, uzdeva jautājumu: “Vai Latvijas miera aizstāvji protestēja pret padomju karaspēka iebrukumu Čehoslovākijā?” (..)

Vēlāk privātajās sarunās tūristi Karls Kosaks un Bartons Pullings, runājot par b. Baranovska uzstāšanos, paziņoja: “Mūs uz šejieni uzaicināja, lai apvainotu.” B. Pullings sacīja: “Ja es būtu ierindas tūrists, es būtu demonstratīvi atstājis zāli.” (Viens no tūristiem to b. Baranovska uzstāšanās laikā izdarīja.) (..)

LVA, 270.f., 1.s. apr., 2034.l., 109., 110., 112., 113., 114., 115., 116.lp. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieka E. Ratnieka ziņojuma par latviešu emigrantu uzturēšanos Rīgā

Latvijas PSR Ministru padomei LPSR Ministru padomes Ārzemju tūrisma pārvalde
1970. gada 4. decembrī

Tūristi emigranti Rīgā ierodas kopš 1960. gada. Sākumā tie galvenokārt bija ASV un Kanādas progresīvo emigrantu pārstāvji. Turpmāk valstu loks, no kurienes ierodas emigranti, paplašinājās, palielinājās arī tūristu skaits. Tā, 1965. gadā viņu bija 191 cilvēks, 1966. gadā — 250, 1967. gadā — 400, 1968. gadā — 423, 1969. gadā — 489, 1970. gadā — 586 cilvēki.

Mainījās arī emigrantu tūristu grupu sastāvs. Uz Padomju Latviju sāka braukt ierēdņi, sīkie uzņēmēji, fermeri, rūpnīcu strādnieki, pasniedzēji, medmāsas, mājsaimnieces, frizieri un oficianti. (..) Tūristu vidējais vecums ir 50 gadi. Atbrauc arī jaunieši — studenti un skolēni. (..)

Organizējot informācijas un propagandas darbu ar tūristu grupām, Ārzemju tūrisma pārvalde gidiem tulkiem izvirza uzdevumu — emigrantiem plašāk parādīt padomju iekārtas politiskās, sociālās un ekonomiskās priekšrocības, parādīt Latvijas darbaļaužu sasniegumus padomju varas gados, pastāstīt par PSRS tautu draudzību. (..)

Objektīvā un kvalitatīvā informācija, kuru tūristi emigranti saņem par savu Dzimteni, liek daudziem no viņiem aizdomāties, pārvērtēt savus priekšstatus par padomju īstenību, pārliecināties par emigrantu buržuāziski nacionālistisko vadoņu melīgajiem izdomājumiem par latviešu tautas apspiestību, ekonomikas, kultūras lejupslīdi. (..)

Visi tūristi — emigranti no ASV, Kanādas, kā likums, Padomju Savienībā ierodas uz 15—18 dienām, no kurām 13—16 dienas viņi atrodas Rīgā. No Zviedrijas uz Latviju atbrauc uz 9 dienām (..). Rīgā tūristi lielu sava laika daļu pavada, tiekoties ar radiniekiem un paziņām. (..)

Zināma tūristu emigrantu daļa, kuru pirms braukšanas uz Padomju Savienību ir iebaidījuši un atbilstošā veidā apstrādājuši emigrantu organizāciju vadoņi, izvairās no sarunām par politiskām tēmām, neiesaistās diskusijās. (..) Tūristi bieži ir sašutuši par to, (..) ka viņiem pat “Intūrista” darbinieka pavadībā par samaksu valūtā neļauj apmeklēt to vai citu apdzīvoto vietu republikā, kur viņi dzīvoja, kur apglabāti viņu tuvinieki, utt.

Visefektīvākā mūsu sasniegumu, padomju dzīvesveida propagandas metode ir uzņēmumu, kolhozu, skolu, slimnīcu utt. apmeklējumi. Diemžēl šīs iespējas ir ļoti limitētas, un mums bieži nākas aprobežoties ar vienu un to pašu objektu parādīšanu, piemēram, tikai divus kolhozus — “Ādažus” un “Mārupi”. (..)

LVA, 270.f., 1.s. apr., 2034.l., 141., 142., 143., 144., 145. lp. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no Ārzemju tūrisma pārvaldes atskaites par darbību 1971. gadā

Atskaite par LPSR Ministru padomes Ārzemju tūrisma pārvaldes darbību 1971. gadā

(..) 1971. gadā Rīga uzņēma 15507 tūristus, kas ir par 26,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Palielinājums notika galvenokārt uz sociālistisko valstu tūristu rēķina. (..) Tūristu skaits no kapitālistiskajām valstīm samazinājās par 643 cilvēkiem un 1971. gadā sastādīja 4720 cilvēkus. Viņu samazinājuma tendence republikā ir novērojama no 1969. gada. (..)

Ar ārzemju tūrisma pieaugumu palielinās valūtas ienākumi republikā. Par tūristu apkalpošanu (..) 1971. gadā Galvenā ārzemju tūrisma pārvalde Latvijas PSR Ministru padomei pārskaitīja 31 tūkstoti ārzemju valūtas rubļu. (..)

Katru gadu republikā ierodas daudz latviešu izcelsmes tūristu emigrantu. Atšķirībā no parastajiem tūristiem, kuri Rīgā vidēji atrodas 2,5 dienas, tūristi emigranti dzīvo 15 un vairāk diennaktis, un viņu ierašanās galvenais mērķis ir tikšanās ar radiniekiem. Darbā ar viņiem ir jārēķinās ar to, ka daudzi no viņiem ierodas vairākkārt, ka viņiem ir ilgstoši kontakti ar iedzīvotājiem, vairākos gadījumos viņi no radiniekiem un gadījuma paziņām var saņemt neobjektīvu informāciju. (..)

Nereti grupās gadās tūristi, kuri izvirza, acīmredzot provokācijas nolūkos, jautājumus par nacionālajām attiecībām republikā, latviešu tiesībām, par Latvijas rusifikāciju, republikas politisko un ekonomisko patstāvību, par it kā sastopamo radošās inteliģences un “citādi domājošo” vajāšanu.

Daži tūristi no Rumānijas un Čehoslovākijas centās ievazāt idejas par PSRS negatīvo lomu, iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. (..)

LPSR Ministru padomes lietu pārvaldnieka P.Vilka ziņojums par trūkumiem darbā ar ārzemju tūristiem

Latvijas PSR Ministru padomes Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieks biedrs E.Ratnieks atskaites ziņojumā par darbu ar ārzemju tūristiem norāda, ka viesnīcas “Rīga” vestibilā pastāvīgi atrodas daudz nepiederošu cilvēku, kuri apmeklē nomas punktu vai krājkasi. Bija gadījumi, kad viesnīcā iekļuva antisabiedriski elementi no padomju pilsoņu vidus, kuri mēģināja stāties kontaktos ar ārzemniekiem.

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks b. V.Krūmiņš lūdz veikt pasākumus, lai novērstu trūkumus, kuri minēti atskaites ziņojumā par darbu ar ārzemju tūristiem.

LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka V.Krūmiņa ziņojums par uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kuras domātas ārzemju tūristu apmeklējumiem

Vissavienības rūpniecisko uzņēmumu, zinātniskās pētniecības un projektēšanas — konstruktoru institūtu un citu organizāciju uzskaitījuma otrajā izdevumā, kuri atļauti ārzemju speciālistu, atsevišķu zinātnieku un specializēto tūristu grupu apmeklējumiem, kurš apstiprināts 1972. gada 27. aprīlī (iekļauti vairāki objekti, kuri nebija iekļauti tajā objektu uzskaitē, kuru PSRS Ministru padomes Valsts zinātnes un tehnikas komitejai Latvijas PSR Ministru padome iesniedza 1971. gada 29. janvārī ar Nr. 1637/84–s. Sakarā ar to Latvijas PSR Ministru padome lūdz neplānot tuvākajā laikā šo objektu apmeklējumus, jo tie patlaban vēl nav sagatavoti ārzemnieku uzņemšanai, tajā skaitā:

Tajā pašā laikā mēs uzskatām par lietderīgu iekļaut šādus, LPSR Ministru padomes ieteiktos, bet mums nezināmu iemeslu dēļ Vissavienības Uzskaitījumā neiekļautos objektus:

Izvilkums no LPSR Ministru padomes Ārzemju tūrisma pārvaldes priekšnieka E. Ratnieka informācijas par tūristu latviešu uzturēšanos Rīgā

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam biedram V. Krūmiņam 1972. gada 14. septembrī

Latviešu izcelsmes tūristi no Rietumeiropas un Amerikas Rīgā ierodas arvien lielākā skaitā. Šā gada 8 mēnešos viņu skaits bija 1110. 34 tūristu grupu sastāvā Rīgu apmeklēja 710 cilvēki, individuālā veidā — 400 cilvēki. No ASV bija 15 grupas, Zviedrijas — 7, Kanādas — 6 un Vācijas Federatīvās Republikas — 6 grupas.

“Intūrista” Rīgas nodaļa ar viņiem veic pārdomātu politisko un informācijas darbu, kura mērķis ir atmaskot tos melus, kurus par mūsu zemi izplata sociālisma ienaidnieki — buržuāziskie nacionālisti, parādīt republikas darbaļaužu sasniegumus un panākumus komunisma celtniecībā un priekšrocības, kuras izmanto latviešu tauta, atrodoties Padomju Savienības tautu brālīgajā saimē. (..)

Lielais vairums latviešu izcelsmes tūristu brauc pie mums ar mērķi apmeklēt savus radiniekus un iepazīties ar Latvijas dzīvi un kultūru. Taču emigrantu organizāciju vadoņi cenšas izmantot šādus braucienus, lai savāktu pretpadomju propagandas materiālus un mūsu vidē ievazātu buržuāziski nacionālistisku ideoloģiju.

Raksturīga šajā ziņā bija latviešu tūristu grupa no ASV un Kanādas, skaitā 14 cilvēki, kura Rīgā atradās no š.g. 26. augusta līdz 2. septembrim. Tie bija t.s. “Vispasaules latviešu emigrantu jaunatnes kongresa” dalībnieki, kurš notika Londonā no šā gada 15. līdz 21. augustam.

Vēl līdz šās grupas atbraukšanai, strādājot ar tūristiem individuāļiem no ASV, mūsu gidi tulki noskaidroja vairākus jautājumus, kas saistīti ar “kongresa” sagatavošanu. Tūristi no ASV Andris Ritmanis, viņa dēls Alberts un Inta Janovska izrādīja lielu interesi par latviešu un krievu savstarpējām attiecībām republikā, latviešu kultūras attīstību, jaunatnes dzīvi, tās problēmām. (..) Tūrists Andris Ritmanis negatīvi izteicās par smagās rūpniecības attīstību Latvijā, (..) par to, ka smagās rūpniecības attīstība Latvijā veicina cittautiešu pieplūdumu un latviešu nācijas asimilāciju. (..)

Darba procesā tika noskaidrots, ka braucienam uz Latviju bija arī ar tūrismu nesaistīti mērķi: nacionālistiskas propagandas veikšana, pretpadomju literatūras izplatīšana. Bez šiem kopējiem uzdevumiem katram tūristam bija arī savs konkrēts uzdevums. Tā grupas vadītājs Valdis Kukainis veda lielu daudzumu pretpadomju literatūras, “kongresa” materiālus, žurnālus, laikrakstus, brošūras, dziesmu tekstus, par to viņš tika izraidīts no PSRS jau Maskavā. Tūristei Pārslai Blāķei tika ieteikts atstāt Rīgu par uzturēšanās noteikumu Latvijas PSR teritorijā neievērošanu. Viņa nepiedalījās daudzos pasākumos un mēģināja noskaidrot iespējas izbraukt no pilsētas. Pārējie “kongresmeņi” mēģināja nodibināt kontaktus ar republikas jaunatni, izsaukt tajā bažas par latviešu nācijas likteni, pārliecināt to, ka Latvijā pastāvot “rusifikācija” (..).

Tūriste Baiba Rubese no Toronto, miljonāra, firmas “Volkswagen” Kanādā prezidenta meita (..) gidam tulkam paziņoja: “Man ir vienalga, kas ir ASV prezidents, mani interesē latvieši, viņu nākotne, viņu mērķi un centieni” (..). Ne mazāk nacionālistiski noskaņots bija arī tūrists Zaķis no Toronto (..). Par savas dzīves galveno principu viņš uzskata — sevī un apkārtējos uzturēt “latviešu garu” (..).

LVA, 270.f., 1.s. apr., 2155.l., 85., 86., 87., 89.lp. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas Vēstnesis 14.11.2001 Nr. 164 (2551; Nr. 169 (2556) 20.11.2001 Nr. 167 (2554) ; 22.11.2001