Atbildība par noziegumiem pret cilvēci
Čekas maisi
Deklarācijas. konvencijas
Totalitārisma Seku
Dokumentēšanas Centrs
Latvijas
Krimināllikums
SEVIŠĶĀ DAĻA. IX nodaļa . Noziegumi pret cilvēci,
mieru, kara noziegumi, genocīds
Ir
vajadzīga otra Nirnberga
...nacistiskais un komunistiskais terors nebija tikai divu tautu lieta,
jo abas šis diktatūras atradās dziļā internacionālā mijiedarbībā.
Vienīgā atšķirība Vācijā par centrālo asi kļuva rasu ideoloģija,
Padomju savienībai centralizētās varas ideja. Bet tāpēc jau nav
vieglāk tiem cilvēkiem, kas tika nobendēti, tām tautām, kuras šīs
diktatūras iznīcināja.
Paraugprāva Rīgā.
«Mazajai Nirnbergai» 60
1946.
gada sākumā slavenā Nirnbergas procesa laikā Rīgā norisinājās
tiesas prāva. Tajā apsūdzēja vietējos ievērojamākos nacistu barvežus,
no kuriem pazīstamākais Jekelns. 1946. gada 3. februārī Uzvaras
laukumā izpildīja pēdējo publisko nāves sodu Rīgā, pakarot septiņus
vācu ģenerāļus...
Vai sekosim Čehijas piemēram
Čehijas Republikas parlamenta apakšpalāta apstiprinājusi jauno krimināllikumu, kurā par sodāmu rīcību pasludināta komunistu pastrādāto noziegumu noliegšana
Hāgā atklāj
Starptautisko krimināltiesu
Anita Ušacka intervijā
Latvijas Radio
Latviete starptautiska tiesnese
Lai nodrošinātu starptautiskā taisnīguma cieņu un realizāciju
Par
kara noziegumos vainojamo personu kriminālatbildību
Valsts cilvēktiesību birojs šā gada
11.februārī pauda savu viedokli par personu saukšanu pie kriminālatbildības
par genocīdu un kara noziegumiem, kas izdarīti Otrajā pasaules karā
un pēckara gados
Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māris Riekstiņa komentārs
par BBC TV interviju ar Efraimu Zurofu,
Starptautisko
noziegumu iztiesāšanas tiesiskie aspekti
Pēdējos gados Latvijas tiesas ir
taisījušas vairākus spriedumus par padomju režīma pārstāvju izdarītajiem
noziegumiem četrdesmitajos gados...
Tiesiskuma
princips starptautiskajās krimināltiesībās
Autors: Mārtiņš Paparinskis, Oksfordas
Universitātes maģistrants
Kara
noziegumu iztiesāšanas tiesiskās problēmas
Autori: Mārtiņš Paparinskis,
Ieva Kalniņa
EPPA
deputāti prasa nosodīt komunisma noziegumus
Divdesmit astoņi Eiropas Padomes
Parlamentārās asamblejas (EPPA) deputāti parakstījuši ierosinājumu
rezolūcijai par totalitārā komunisma nosodīšanu starptautiskā līmenī...
Bez pagātnes nav nākotnes
Beidzot ir sperts pirmais solis - ETP XVI kongresā pieņēma rezolūciju Par komunistiskā režīma nosodīšanu.
ETP kopā ar partiju Jaunais laiks ir apņēmusies turpināt sākto un panākt komunistiskā režīma publisku nosodījumu, kam nākotnē sekotu tā juridisks izvērtējums arī pašā augstākajā politiskajā līmenī
- Eiropas Savienībā...
Noziegumi
bez noilguma
Baltijas valstis gatavojas pieņemt kopēju paziņojumu, kas nosodītu
komunistisko režīmu un pielīdzinātu to nacistiskajiem noziegumiem.
Vai sekosim
Čehijas piemēram
Pēc Čehijas parlamenta lēmuma
iekļaut Kriminālkodeksā normu, kas paredz trīs gadu cietumsodu ne
tikai par nacistu, bet arī par komunisma noziegumu noliegšanu, aptaujāju
Saeimas frakcijas vadītājus, kā viņi vērtētu iespēju iekļaut līdzīgas
normas Latvijas Krimināllikumā...
Kā pārliecināt deputātus ...
Leopolds Ozoliņš, 8.Saeimas ZZS frakcijas deputāts. 29.janvārī (2004) Saeima trešajā, pēdējā lasījumā skatīs Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu. Vislielākie strīdi ir par to, vai ļaut piedalīties šajās vēlēšanās esošajiem vai bijušajiem PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbiniekiem
...
Ne visi vēlas
aizmirst
Virsprokurors Jānis Osis, kas
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā vada šo noziegumu izmeklēšanu:
«Izmeklēšana tiek veikta visu laiku, un mēs to nepieskaņojam kādiem
īpašiem datumiem. Mēs nevaram būt saistīti ar politiku un strādājam
stingri saskaņā ar likumu» .
Ierosinātas
jaunas krimināllietas par genocīdu
Ģenerālprokuratūra līdz šim par genocīdu, kara noziegumiem un
noziegumiem pret cilvēci apsūdzējusi 10 cilvēkus, no kuriem triju
vainu jau atzinusi tiesa
Latvijā minstinās vērtēt pagātni
Savu
Nirnbergu arī komunismam
Izveidota darba grupa, kas izvērtēs
un centīsies panākt starptautisku komunistiskā terora nosodījumu...
Aicina
baltiešus sodīt kara noziedzniekus
Starptautiskā holokausta
foruma nobeigumā Stokholmā ASV finansu ministra vietnieks Stjuarts
Eizenstats atkārtoti mudināja Baltijas valstis saukt pie atbildības
šo valstu kara noziedzniekus...
Vēstures beigas
nav pienākušas
Lietuvas Genocīda un pretestības
pētniecības centrs uzrota piedurknes VDK izpētei
Presē
par Konrādu Kalēju
Noziegumos pret cilvēci
apsūdzētais atvaļinātais čekists Nikolajs Larionovs
Atstāj notiesājošu spriedumu Noziegumos pret cilvēci apsūdzētā
Larionova lietā
Kononovs
2004. gada 28. septembra Senāta Krimināllietu departamenta lēmums Par
kara noziegumā apsūdzēto Vasīliju Kononovu
Sarkano partizānu vaino kara noziegumos
Aizturēts bijušais sarkano partizānu specgrupas komandieris Latvijas
teritorijā Otrā pasaules kara gados...
Sarkanajam partizānam seši
gadi cietumā
Vasilijs Kononovs ir atzīstams par vainīgu viņam
celtajā apsūdzībā par 1944. gadā izdarītiem kara noziegumiem un
sodāms ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem
Krievija atkal pārmet Latvijai par Kononovu
Krievija, šoreiz
Valsts domes vārdā, kārtējo reizi izteikusi pārmetumus Latvijai par
tiesas spriedumu un prasa to pārskatīt
Par
Augstākās tiesas lēmumu Vasilija Kononova lietā
Krievijas
prezidents Putins ir apsveicis "antifašistu", sarkano
partizānu un civiliedzīvotāju slepkavu Vasiliju Kononovu 80 gadu
jubilejā
Sarkanajam partizānam prasa 12 gadus cietumā
Latgales apgabaltiesā otrdien tiesu debatēs prokurors kara noziegumos apsūdzēto sarkano partizānu Vasīliju Kononovu lūdza sodīt ar 12 gadu
cietumsodu
Latgales apgabaltiesai nospļauties
par Latvijas okupācijas faktu
Tas, ko redzēju Krievijas tālrādē
un dzirdēju Rīgas tāldzirdē par tiesas procesu pret kara
noziedznieku Kononovu, kurš tika atbrīvots, jo esot vienkāršs bandīts,
uz kuru var attiecināt noilgumu, ir viens no vistumšākajiem traipiem
jau tā apķēzītajā Latvijas tiesu mundierī...
Savenko
Apcietināts liepājnieks Jevgeņijs
Savenko, ko apsūdz noziegumos pret cilvēci
Čekista
lietā cietušie liecina par izpostītām dzimtām
Kāpēc
tik daudziem bija jāzaudē brīvība, dzīvība, dzimtene, ģimene un mājas.
Tāda varētu būt lieciniekus vienojošā izjūta eksčekista Jevgeņija
Savenko lietā...
Latvijā
piespriests sods bijušajam VDK darbiniekam.
"Neue Zūricher Zeitung". Latvijā divi gadi ieslodzījumā
tika piespriesti kādam bijušajam VDK virsniekam. Tiesa 86 gadus veco
Jevgēņiju Savenko atzina par līdzvainīgu 9 personu eksekūcijā, kā
arī 43 latviešu deportācijā uz Sibīrijas darba nometnēm.
Par genocīdu divi gadi cietumā
Kurzemes apgabaltiesa par noziegumiem pret cilvēci un genocīdu pret latviešu
tautu Liepājas čekas izmeklētājam 86 gadus vecajam Jevgeņijam
Savenko piesprieda divus gadus cietumsoda
Citās
zemēs
Ar
meliem, puspatiesībām un neatlaidību
Kristīne Burinskaite, Viļņas
universitātes vēstures maģistre, šopavasar Viļņā sarīkotajā
starptautiskajā konferencē "VDK mantojums Baltijas valstīs:
politika, lustrācija, vēsture" nolasīja referātu ar intriģējošu
nosaukumu: "VDK sabiedrības viedokļa veidošanas metodes:
diskreditācija un dezinformācija".
Vispirms fakti pēc tam secinājumi
Tāpat kā Latvijā vēsturnieku
komisija, tā Igaunijā ar Otrā pasaules kara un 20. gadsimta otrās
puses vēsturisko notikumu izzināšanu un padomju un vācu okupācijas
laika izvērtēšanu nodarbojas Igaunijas Noziegumu pret cilvēci
starptautiskā izmeklēšanas komisija.
Totalitārais
komunisms jānosoda starptautiski
Nīderlandiešu parlamentārietis
Rens van der Lindens līdz ar gandrīz trīsdesmit domubiedriem no citu
valstu parlamentiem Eiropas Padomei (EP) ierosinājis oficiāli nosodīt
totalitāros komunisma režīmus centrālajā un Austrumeiropā.
Latvijas parlamentārieši par ierosinājuma eksistenci vēl nebija
informēti.
Bijušais
čekists paliek Igaunijā
Bijušais PSRS VDK darbinieks Sergejs Bučilovskis
uzvarējis tiesas prāvu par savām un savas ģimenes tiesībām palikt
uz dzīvi Igaunijā - tā tiesa lēmusi, ņemot vērā deviņdesmito
gadu sākumā noslēgto slepeno līgumu starp Igauniju un Padomju Savienības
VDK.
Lietuvā
notiesā kara laika NKVD iznīcinātājus
Viļņas apgabaltiesa ir pasludinājusi spriedumu pirmajā
lietā par genocīdu pret Lietuvas iedzīvotājiem. Notiesāti trīs
bijušie NKVD triecienvienības dalībnieki, kas atzīti par vainīgiem
lietuviešu ģimenes noslepkavošanā
Lietuviešu
nacistiem spriedīs tiesu
Lietuvas prokurora, kas ir atbildīgs par nacistu kara noziegumiem,
birojs paziņojis, ka šo lietu izskatīšana Lietuvā norit normāli.
Prokurora biroja pārstāvi Vidmantu Puteli šajā nedēļā kritizēja
Simona Vīzentāla centrs. «Ja tiks savākti nepieciešamie pierādījumi,
tad sāksies tiesas prāvas pret visiem aizdomās turētajiem, un viņiem
piespriedīs sodu,» sacīja V. Putelis.
Pārbaudīs Lileiķa
un Gimžauska veselību
Kara
noziegumu tiesas ASV
"The
Washington Post". Cita pēc citas
sievietes devušas liecības federālajā tiesas zālē, kapa klusumā
asarām acīs stāstot par vārdos neizsakāmām lietām. Viņas stāstīja
par slepkavībām, izvarošanu, piespiedu prostitūciju, laupīšanām
un spīdzināšanu un nebeidzamu vardarbību virkni, ko esot vadījis
viens cilvēks- Bosnijas serbu līderis Radovans Karadžičs
KOLABORANTI, ČEKAS
MAISI
Čekas
maisi jau tikpat kā vaļā. Bet...
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
šovasar atdeva Saeimai caurskatīšanai likumu par tā saukto čekas
maisu satura publiskošanu. Izskatās, ka deputāti likumu atbalstīs
atkal. Viens juridisks knifiņš starplaikā likuma tekstā nomainīts
likuma spēkā stāšanās datums, kas, iespējams, Valsts prezidentei
ļauj likumu vēlreiz sūtīt atpakaļ uz Saeimu.
Čekas maisi priekšvēlēšanu
medusmaize
Problēma ar čekas maisiem radās līdz
ar Valsts drošības komitejas (VDK) darbības pārtraukšanas laiku. Kā
Augstākajā Padomē, tā Ministru Padomē čekas lietā bija viens
galvenais jautājums kā tikt klāt pie maisiem, kā noslēpt piecus
datorus, kuri bija čekas informācijas centrā un kuros bija pilns aģentu
šifrēts saraksts un operatīvā darba uzskaite unikāls materiāls,
uz kuru biju sarunājis arī atšifrēšanas speciālistus...
Dzeržinska un Višinska pēdās
Ilmārs Knaģis:
Es nerunāšu par čekas maisu problēmas tehnisko pusi, jo tā tiem, kuri taisās
pieņemt lēmumu par maisu atvēršanu, ir zināma labāk nekā man. Es nerunāšu
par mistiskajiem skaitļiem (4000, 6000, 27 000). Es neminēšu un nezīlēšu,
kādos apmēros 16 gadu laikā ir mainījies maisu saturs gan skaitliskā, gan
kvalitatīvā ziņā. Es nerādīšu ar pirkstu uz tiem, caur kuru rokām šie
maisi ir gājuši, jo visi man nav zināmi, bet viens otrs no zināmiem manī
nevieš ne uzticību, ne cieņu. Jautājums par čekas maisu atvēršanu ir
viena no mūsu atjaunotās neatkarības sešpadsmit gadus vecās vēstures jautrākajām
anekdotēm, par kuru varētu pasmieties, ja "medaļai" nebūtu otras
puses morālās. Un šī otrā puse paliks kā melns kauna traips mūsu vēsturē.
Kādēļ? Mēģināšu paskaidrot, mazliet ieskatoties manas raibās biogrāfijas
lappusēs...
Čekas pīšļi joprojām smird
.... LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) arhīvi jeb tautā sauktā
stukaču kartotēka, kas slēpj informāciju (vai dezinformāciju)
vismaz par 4000 cilvēkiem. Tajā ir dažādu laikposmu aģentūras
saraksti, bet nav aģentu personīgo un darba lietu...
Rēķini ar pagātni.
Par smagu šodienai?
Par to, ko iesākt ar Valsts drošības
komitejas arhīviem jeb čekas aģentu kartotēku, saruna ar Satversmes
aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra priekšnieku
INDULI ZĀLĪTI un Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras
virsprokuroru PĒTERI DZALBI.
Čekas
maisi. 2004.g.5-22.maijs. 15 raksti
Ko
darīt ar čekas maisiem?
2004.gada 3. jūnijā
beidzas likumā «Par bijušās Valsts Drošības komitejas (VDK)
dokumentu saglabāšanu un izmantošanu, personu sadarbības ar VDK
konstatēšanu» noteiktais desmit gadu ierobežojumu termiņš. Politiķiem
palikuši daži mēneši, lai izlemtu, ko darīt ar LPSR Valsts drošības
komitejas kartotēku jeb tā saucamajiem čekas maisiem. Diskutē 8.
Saeimas deputāti Juris Dobelis (TB/LNNK), Aleksandrs Bartaševičs (TSP),
Arvīds Ulme (ZZS) un vēsturniece Ilga Kreituse...
Čekistus
no atbildības vēl neatbrīvos
Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja ierosinājumus, ka vēl uz
desmit gadiem tiek pagarināts termiņš dažādiem ierobežojumiem bijušajiem
Valsts drošības komitejas darbiniekiem
Politiķus
gaida izšķiršanās par ierobežojumiem bijušajiem čekistiem
Politiķiem vēl nav piedāvājuma,
ko darīt ar aizliegumu bijušajiem VDK darbiniekiem kandidēt vēlēšanās
Komunistiem
un čekistiem slēgs ceļu uz Eiroparlamentu
Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais Eiropas Parlamenta vēlēšanu
likumprojekts vēl ļauj par eirodeputātiem kļūt personām, kuras pēc
1991. gada darbojās komunistiskajā partijā un citās pret Latvijas
neatkarību vērstās organizācijās, taču nu jau trīs partiju pārstāvji
solījuši labot projektu, lai šādas personas nepārstāvētu Latviju
Eiroparlamentā
Neatbalsta
VDK sarakstu publiskošanu
Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) vadītājs Indulis Zālīte
neatbalsta ideju par Valsts drošības komitejas (VDK) sarakstu publiskošanu,
jo "tā būs sabiedrības dezinformācija", savukārt lustrācijas
procesa sākšana pēc desmit neatkarības gadiem, pēc viņa domām, ir
nokavēta, turklāt dārga procedūra.
Par čekas maisu likteni
Leopolda Ozoliņa raksts
Politiķus
gaida izšķiršanās par ierobežojumiem bijušajiem čekistiem
Politiķiem vēl nav piedāvājuma, ko darīt ar aizliegumu bijušajiem
VDK darbiniekiem kandidēt vēlēšanās
Drošības
policiju pamet pēdējie pieci eksčekisti
Publiski neatklātu iemeslu dēļ marta sākumā dienestu drošības
policijā (DP) pametīs pēdējie pieci tur strādājošie bijušie VDK
darbinieki...
Agrums: Eju
atklāti uz cīņu
Repšes padomniekam, kuru virza KNAB vadībā, VDK kartīte aizšķērsojusi
ceļu uz Saeimu.
Premjera ārštata padomnieks Armands Agrums uzzinājis, ka čekas
maisos ir kartīte ar viņa vārdu, un pats lūdzis prokuratūru ierosināt
pārbaudes lietu, lai tiesa izšķir ir viņš VDK aģents Karlo vai
nav.
Drīzumā
varētu publiskot 'čekas maisu' saturu
Vēloties izbeigt politiskās spekulācijas par tā dēvētajiem "čekas
maisiem", tuvākajā laikā Latvijā varētu padarīt publiski
pieejamus Valsts drošības komitejas (VDK) sarakstus (BNS,2003)
Par
vēlmi tikt skaidrībā ar savu pagātni
Diskusija Latvijas televīzijā par bijušajiem čekas darbiniekiem
Rosina
atrisināt bijušās VDK aģentu kartotēkas jautājumu
Lai gan Saeimas gaiteņos vēl nedzird
diskusijas par čekas maisu problēmu, ir pienācis laiks izvērtēt šo
jautājumu kontekstā ar starptautisko tiesu praksi...
Par čekas
maisiem 2000. g. janvāri
TP iesniegusi Saeimā likumprojektu, kas
paredz līdz 2001. gada 31. decembrim publiskot personu vārdus, kas
padomju laikā bijušas VDK štata darbinieki vai informatori...
Lustrācijas
likums nonākšot komisijās
Par lustrācijas likumprojekta, kas paredz iespēju bijušajiem PSRS
specdienestu darbiniekiem brīvprātīgi atzīt savu sadarbību, nodošanu
izskatīšanai parlamenta komisijās...
Vai
pienācis laiks vētīt čekas maisus Latvijā?
80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju var saņemt
VDK aģentu ziņojumus par sevi
Izgaršosim
maisus
Čekas
maisu lieta nav skaidrota risinājuma līmenī, bet uzturēta politiskas
un administratīvas šantāžas pakāpē. VDK vai čeka te aizvien modē.
Taču ne jau kā bijušā režīma politiski represīvs orgāns, bet
gan kā esošās varas politisks instruments.Viktora Avotiņa
raksts 2003.g.
Bijušo
disidentu vaino sadarbībā ar čeku
Madonas rajona Mārcienas pagastā dzīvojošais
bijušais padomju laika disidents un literāts Gunvaldis Tarvids saskaņā
ar vēlēšanu likumu ticis vainots sadarbībā ar bijušo LPSR Valsts
drošības komiteju. G. Tarvids šos apvainojumus, kas viņam lieguši
ieņemt pagasta deputāta vietu, noliedz
Bijušo
čekistu grib laist pie valsts noslēpumiem
Bijušajam VDK virsniekam, tagad
Iekšlietu ministrijas konsultantam korupcijas un kontrabandas apkarošanas
jautājumos Andrim Strautmanim iekšlietu ministrs Mareks Segliņš gādā
atļauju piekļūšanai valsts noslēpumus saturošai informācijai
Igaunijai
nav izredžu atgūt KGB arhīvus
Lietuva
saņem represiju dokumentus
Viļņā no Maskavas nogādātas
savulaik īpaši slepenu dokumentu kopijas tā saucamā Staļina
mape, kurā atrodas informācija par padomju laikos represētajiem...
Čekas ēna vajā
Lietuvas valstsvīrus
Lietuvas ārlietu
ministrs Antans Vaļonis kategoriski noliedz, ka nesen atklātie
kompromitējošie fakti par viņa biogrāfiju kārtējo reizi varētu
izraisīt Lietuvas starptautisko izolāciju. Tomēr Lietuvas prese spriež,
ka plašu ievērību guvušās ziņas par to, ka A.Vaļoņa vārds bija
iekļauts VDK rezerves virsnieku sarakstos, nostādījušas viņa ārvalstu
kolēģus neveiklā stāvoklī un varētu nodarīt kaitējumu Lietuvas
interesēm.
Kur meklēt
taisnību?
Vairāku mēnešu garumā ik pa brīdim
izskan paziņojumi par 8. Saeimas Zaļo un zemnieku frakcijas deputāta
Arvīda Ulmes sadarbību ar VDK. Pats Ulme šo faktu noliedz, bet pēc
prokuratūras paziņojuma par lietas izbeigšanu sakarā ar to, ka ir
atklāts sadarbošanās fakts, grasās prokuratūru iesūdzēt tiesā
par goda un cieņas aizskaršanu. Lai saprastu, kas notiek patiesībā,
uz sarunu aicinājām pašu deputātu.
Viņš
bija viens no visdrausmīgākajiem
Nav nejaušība, ka, čekas
maisiem gatavojoties atvērties, dienasgaismu ieraudzījusi aģenta
Marģera Vītoliņa kartīte, kas bija redzama
"Latvijas Avīzes" 8. marta numura pirmajā lappusē.
Diez vai šajos maisos atrodams vēl kāds aktīvāks
savas tautas nodevējs.
Nuremberg
War Crimes Trials
Deklarācijas
un konvencijas
Vispārējā
cilvēktiesību deklarācija
Universal Declaration of Human Rights
DEKLARĀCIJA
PAR LATVIJĀ ĪSTENOTĀ PADOMJU SOCIĀLISTISKO REPUBLIKU SAVIENĪBAS TOTALITĀRĀ
KOMUNISTISKĀ OKUPĀCIJAS REŽĪMA NOSODĪJUMU (2005)
Deklarācija par Latvijas okupāciju
ASV deklarācija par Latvijas PSR neatzīšanu
Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to
Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem
pret cilvēci
Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem
vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem
1949.gada 12. augusta Ženēvas konvencija par attieksmi pret karagūstekņiem
ZAGREBAS
REZOLŪCIJA Pieņemta bijušo politieslodzīto
un komunisma upuru starptautiskās asociācijas prezidija sēdē
1998.gada 10.novembrī
|