Pieminekļi
1997.g. 14. jūnijs Latvijā
Ceļš uz Okupācijas muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšanu
14.jūnija rītā sākās ar aizlūgumu par deportētajiem bērniem Dievnamā un atceres
brīdi pie piemiņas akmens Torņakalna stacijā, kur Okupācijas muzejs kopā ar Latvijas
dzelzceļu nolikuši kā mūžīgu atgādinājumu vienu no tiem vagoniņiem, ar kādiem
Baigajā
Baltie krusti
čekas upuriem
Pēdējā laikā sabiedrības uzmanības
lokā nonākusi iecere izveidot piemiņas vietu komunistiskā režīma nonāvētajiem.
Latvijas Okupācijas muzeja Piemiņas vietu programmas vadītāja Riharda
Pētersona un Meža kapu pētnieka Jāņa Ritvara vadībā risinās
Baltajos krustos apbedīto Baigā gada upuru vārdu precizēšana un piemiņas
vietas labiekārtošana I Meža kapos. Šajā rakstā vairāk par traģiskajiem
notikumiem Rīgas Centrālcietumā un Balto krustu izveidi, kas notika tieši
pirms 65 gadiem..
Stāsti par mūsu
ciešanām.
1999.g. 25. martā. JĀNIS STRAUME, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs
Pirms piecdesmit gadiem
Raksts NRA par 1949. gada 25. martu
Pirms iet
tālāk, noliksim ziedu savu tam laikam, kam mokās pārvērsta seja. Visvaldis Aivars. Runa Komunistiskā
terora upuru piemiņas brīdī pie Brīvības pieminekļa Rīgā 1999.
gada 25.martā
Noliec galvas karavīru
priekšā
Tukuma rajona Smārdē notika kārtējais,
pēc skaita septītais, nacionālo karavīru salidojums.
Piemiņas
vieta uz salas Daugavas vidū
20. gadsimts
Latvijas vēsturē bijis arī cīņas un sāpju laiks; bija represijas
tolaik un smagas atmiņas tagad arī par 1949. gada 25. martu, kad no
Latvijas tika deportēti vairāki tūkstoši ģimeņu. Latvijā vēl nav
uzcelts nacionāla mēroga piemineklis, lai pieminētu totalitārā režīma
upurus. Tāds taps Latvijas viducī uz likteņupes Daugavas.
Baltie
krusti lūdz mierīgas mūžamājas
Vēstures pētnieki vēlas, lai uz čekas upuru mūžamājām Meža kapos
pārtrauktu otrreizējos apbedījumus. Viņu mirstīgās atliekas, daudzas
pat sakropļotas līdz nepazīšanai, atrada 1941.gada jūlija pirmajās
dienās, kad, Latviju okupējot nacistiskajai Vācijai, atklājās padomju
čekas vardarbīgie noziegumi. Viņus ekshumēja un no Centrālcietuma
teritorijas pārapbedīja Meža kapos un piemiņai uz kapu kopiņām uzstādīja
baltus krustus. Tā tapa Balto krustu kapulauks, kur atdusas Baigajā gadā
nomocītie.
Baltie krusti. Uzlasītās
vēstules un plīvurs kapā
Kapos nepazīstami cilvēki
parasti viens otram jautājumus neuzdod. It īpaši tādā vietā kā
Baltie krusti Meža kapos Rīgā. Vairāk nekā 40 gadus vairākums cilvēku
izlikās neredzam, kā kāds tur tomēr noliek ziedus...
Lietuvā godina
nacionālos partizānus
Lietuvas galvaspilsētā
Viļņā svētdien notika ikgadējais Lietuvas nacionālo partizānu
salidojums, tajā piedalījās arī Latvijas pārstāvji. Cīņas no 1944.
līdz 1953. gadam, kurās piedalījās ap 70 000 nacionālo partizānu,
uzskatāmas par vienu no ilgākajām un lielākajām partizānu kustībām
20. gadsimta Eiropas vēsturē.
Dārgas piemiņas un dziļas smeldzes
diena. Par 1999.g. 25. martu.
Pieminot
šo skumjo gadadienu, visā Latvijā notika piemiņas pasākumi, atceres
vakari, dievkalpojumi, bet Rīgā, Brīvības pieminekļa pakājē, nogūla
krāšņais Tautas vainags.
Upuru piemiņai un
tautas vienotībai vai sirdsapziņas mierinājumam?
Pēteris Simsons 1999.g. 25. martā
1999.g.
14.jūnijā, Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā.
Saeimas priekšsēdētāja J. Straumes
runa.
Par
Latviešu karavīru atceres dienu
Vēstures
komisijas paziņojums
Ikšķile
uzņem Latvijas nacionālo partizānu saietu
13. Latvijas Nacionālo partizānu
apvienības saiets Ikšķilē (2003) pulcēja ap 200 bijušo mežabrāļu,
jau aizsaulē aizgājušo partizānu tuvinieku un viņu kādreizējos
atbalstītājus
Represētie
satikās Ikšķilē
19. jūlijā Ikšķilē
notika piektais Latvijas politiski represēto salidojums. Salīdzinot ar
dažu iepriekšējo, šis salidojums izcēlās ar lielāku uzmanību no
politiķu puses, kas tika visnotaļ ievērota un atzinīgi vērtēta
Robežsargi piemin 1940. gada
upurus
Dagdā, Zilupē, Abrenē un Krāslavā pirms piecdesmit deviņiem
gadiem arestēja vairāk nekā simt robežsargu. Šogad dzīvi palikušie vīri, viņu
radi un pašreizējie robežsargi pieminēja upurus, atklāja piemiņas plāksni
bojāgājušajiem un apmeklēja modernos Kaplavas un Silenes robežapsardzes punktus.
Piemin terora upurus
2002. g. 14. jūnijā, daudzviet Latvijā notiks piemiņas pasākumi. Rīgā
tos organizē Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), kuras pārstāvji
uzskata, ka turpmāk to rīkošana būtu jāuzņemas valstij un pašvaldībām.
Atsevišķi politiķi sēru dienā represēto piemiņas godināšanu
apvieno ar aģitāciju par Eiropas Savienību (ES)...
Nacionālais
partizāns Antons Circāns
24. martā pie
Abrupes atklāja piemiņas plāksni Latvijas nacionālajiem partizāniem. Piedalījās
Latvijas nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Latvijas Nacionālo
partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans, Latvijas NBS
komandiera vietnieks admirālis Gaidis Andrejs Zeibots u.c. Pamazām tiek apzināta lappuse mūsu
tautas traģiskajā vēsturē, par kuru padomju laikos nedrīkstēja rakstīt...
Lūgšanas Biķerniekos.
Biķernieku mežā iesvētīts Piemiņas
memoriāls Otrā pasaules kara upuriem
Par Kurzemes Brāļu
kapiem Lestenē
Dr. phys. Leonīds Roze, bij. Latviešu
aviācijas vienības karavīrs, Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja vietnieks
Gulbenē godina
komunistiskā terora upuru piemiņu
Gulbenes dzelzceļa stacijā pie politiski
represēto piemiņas akmens pilsētas un rajona iedzīvotāji ar klusuma brīdi
godināja komunistiskā terora upuru piemiņu, nolika ziedus, aizdedza
sveces un kavējās atmiņās...
Gulbenē un Litenē
piemiņas pasākumos pulcējas līdz 200 cilvēku
14.jūnijā Gulbenē un Litenē, spītējot lietum un aukstumam, Komunistiskā genocīda upuru
piemiņas pasākumos pulcējās līdz 200 cilvēku - politiski represētie,
viņu bērni un mazbērni, karavīri, zemessargi un pašvaldību vadītāji..
Melna lapa pelēku laukakmeņu
ietvarā
Fotoattēlos
dažas nomocīto un nobendēto piemiņas vietas Latvijā
Jēkabpils
rajona politiski represētie pulcējās pie piemiņas akmens. Jēkabpilī atklāj
izstādi kā piemiņu, atgādinājumu un brīdinājumu...
Daugavpilī pieminēja
komunistiskā genocīda upurus Atceres pasākumi Latgalē 2001. g. 14.
jūnijā
Domājot par
tiem, kas Latvijas dēļ tika lauzti un palika nesalauzti
Tautas sāpju dienā 25. martā Bārbeles
pagasta ļaudis nolika ziedus pie komunistiskā genocīda upuru piemiņas
akmens un piedalījās atceres sarīkojumā.
Deportāciju atceres vagons muzejs Skrundā
Četrasu vagons, kas novietots uz
sliedēm parkā pie Skrundas stacijas, ir Latvijā pirmais vagons muzejs, kurā būs
izvietota pastāvīga ekspozīcija
Daugavpilī taps Dienvidlatvijas okupācijas muzejs
Latvija 20. gs. pirmajā pusē pārdzīvojusi divas
okupācijas - padomju un vācu, kuras viena otru nomainīja 1940-1944.
g., bet no 1944. līdz 1990. gadam Latvijā atkārtoti valdīja padomju
okupācijas režīms, par kura upuriem kļuva visu sociālo slāņu un
tautību pārstāvji. Okupācijas varas spaidus iedzīvotāji izjuta arī
Dienvidlatvijā.
Solītais makā vēl nekrīt
Liepājas politiski represēto klubs
Liepājas Pilsētas domes priekšsēdētājam Uldim
Seskam iesniedza vēstuli ar ierosinājumu Liepājā atvērt represiju upuru
piemiņas muzeju
Latvijas brīvībai atdotā sirds.
28.oktobrī paies desmit gadi, kopš mūžībā aizgājusi Ita Kozakēviča
Latvijas
amatvīriem tīk ideja par 14. jūniju kā ES sēru dienu
Latvijas amatpersonas atzinīgi vērtē
bijušā Igaunijas deputāta, kādreizējā politieslodzītā Enna Tarto
ierosinājumu mēģināt panākt 14.jūnija noteikšanu par ES sēru
dienu, pieminot visus komunistiskā terora upurus
Par Latvijas atmiņas centru Magadanas sasalumā
1941.g.14. jūnija sešdesmitgades pasākumi
Atmiņu un sāpju
nedēļa
1941.gada 14.jūnijs 2001.gada
14.jūnijs. Šī nedēļa Latvijā
aizrit skaudru atmiņu un sāpju zīmē. 14.jūnijā aprit 60 gadu, kopš
padomju vara sāka masveidā realizēt genocīdu pret Latvijas tautu, kopš
tūkstošiem mūsu zemītes cilvēku tika izrauti no savām mājām un ar
varu aizvesti svešumā, lai tur Sibīrijā un citviet Krievijas ziemeļos
tiktu mocīti, spīdzināti, nobendēti. Daudzus no viņiem nobendēja ar
badu, daudzus ar pārcilvēciski smagu darbu, citus vienkārši nošāva...
2003. g. 25.
martā
Rīgā
14.jūnijā (2003) ar koncertiem, dievkalpojumiem, piemiņas pasākumu un
ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa pieminēs 1941.gada 14.jūniju
14.jūnija traģēdijas atcere arī Austrālijā
Latvijā piemin
komunistiskā genocīda upurus 2004.g. 25.martā
Pieminekļi
Vai Masļenkos
uzstādīsim pieminekli? A. Kiršteina
raksts
Kuram
sāp vairāk?
Iecerētais
piemineklis radījis domstarpības, vai to veltīt tikai komunisma vai arī
nacisma upuriem. Kuram sāp vairâk
Komunistiskā
terora upuru piemineklis Torņakalnā. Otrās kārtas projekts
Pieminekļa autors tēlnieks
Pauls Jaunzems
Melnais
slieksnis liks domāt
Milzīgas, puspavērtas
tērauda durvis, melns granīts un cauršautiem burtiem veidots uzraksts
uz metāla sienas, kas tumšajā laikā tiks izgaismots, tas viss
Stabu ielā, aptuveni desmit metru attālumā no vietas, kur reiz atradušies
transporta vārti cilvēku ievešanai bijušajā Valsts drošības
komitejas (VDK) ēkā un līķu izvešanai no tās...
Rīgā
atklāts Kārļa Ulmaņa piemineklis
Monumenta autori ir tēlnieks Uldis Kurzemnieks un arhitekts Agnis Lukševics.
Kārlis Ulmanis bronzas skulptūrā attēlots ar platmali rokā, kas
piespiesta krūtīm, it kā sveicinot. Vieta piemineklim izraudzīta parka
stūrī iepretim pašreizējai Rīgas domes mītnei
Sirdī.
Akmenī. Gulbenes zemē. 1999.g. 14.jūnijā,
Gulbenē atklāja pieminekli politiski represēto piemiņai
Vēsturiskā atmiņa, vēsturiskais centrs un piemineklis
Konstantīnam Čakstem
Jānis Andris Osis, Latvijas Mākslas akadēmijas
rektors, LZA goda loceklis
Eksperti vērtē Čakstes pieminekļa idejas
«Kas maksā, tas pasūta mūziku,» komentējot mākslinieku
piedāvātos Konstantīna Čakstes pieminekļa ideju maketus, sacīja
mākslas zinātniece Ieva Kalniņa. Aptaujātie eksperti uzskata, ka mākslinieku
domu lidojumu ierobežojušas konkursa pasūtītāju nolikumā paustās
iegribas...
Čakste piemineklis
Līdz pat šāgada vidum vairākums Latvijas iedzīvotāju
par Konstantīnu Čaksti nezināja gandrīz neko. Kāds viņa tēls tiks
izveidots, tāds viņš būs, brīdina vēsturnieki, šaubīdamies, vai Čakste
jāpārvērš varoņa monumentā Brīvības ielā...
Konstantīna
Čakstes piemineklis: iespējamie nostādnes labojumi un koncepcija
Stāsts par nacionālo pašapziņu
un aizdomīgumu
Andris Grūtups, advokāts.
Vēlme iemūžināt nacistu un padomju okupācijas
laika Latvijas pretošanās kustības dalībnieku piemiņu, izceļot
pieminekli Latvijas Centrālās padomes vadītājam Konstantīnam Čakstem,
ir izraisījusi diskusiju par attiecīgā Latvijas vēstures posma traktējumu,
kā arī radījusi aizdomas, ka pieminekļa cēlājiem ir kādas aizdomīgas
intereses radīt vēstures mītus un iepotēt tos neko nesaprotošajai
tautai
"Māte
Latgale raud" par visiem represijās cietušajiem
14. jūnijā visā Latvijā
tiks pieminēti komunistiskā genocīda upuri. Krāslavas rajonā šobrīd
dzīvo nedaudz vairāk par 400 politiski represētajiem. Vēstures traģisko
lappušu aculiecinieku kļūst arvien mazāk. Pirms pāris gadiem Krāslavas
politiski represēto biedrība ar Ēriku Andžāni priekšgalā sarosījās,
lai beidzot arī represijās cietušajiem krāslaviešiem uzceltu
pieminekli. Kanādas latviešu fonds šajā idejā ieguldīja 10 000 dolārus
un jau šā gada novembrī raudošās Mātes Latgales tēls iekļausies Krāslavas
ainavā.
Piemineklis piedrazotā vidē
Kamēr represēto piemiņas zīme, tās autors tēlnieks Pauls Jaunzems,
represētie un visa sabiedrība vēl gaida Rīgas domes (RD) galīgo lēmumu,
vai pieminekli uzstādīs pie Torņakalna stacijas laukumiņā, Neatkarīgā
devās uz nolūkoto pieminekļa atrašanās vietu...
Pārtrauc
darbu pie pieminekļa represētajiem
Tēlnieks
Pauls Jaunzems un arhitekts Juris Poga informējuši Rīgas domi, ka pārtrauc
darbu pie pieminekļa komunistiskā terora upuriem,...
Komisija pieņem pieminekli
Rīgas
domes izveidotā komisija pieņēma tēlnieka Paula Jaunzema veidoto
pieminekli Komunistiskā terora upuru piemiņai, ko sākotnēji bija
paredzēts līdz 14. jūnijam uzstādīt Esplanādē...
Memoriāls,
piemineklis vai tikai piemiņas zīme?
Gunāra Preinberga
raksts, Nacionālā Neatkarība.1998.
gada 27. maijs.
Gaidām
pieminekli.
Par polemiku par pieminekli piemineklis politiski represētajiem
Torņakalnā
atklāj Komunistiskā terora upuru pieminekli
Tie nebijās nāves cīņā.
Smārdē pie pieminekļa latviešu vecajiem strēlniekiem un nacionālās armijas varoņiem notika svētbrīdis
Par 14. jūnija
atceri (2006) Cēsu rajonā