Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Vienotības ceļš
Liene Kabuce

Rīgas pilsētas svētku ietvaros pie Brīvības pieminekļa izveidots krāšņs ziedu ceļš, kas veltīts "Baltijas ceļa" piecpadsmitajai gadadienai.

Daudzi cilvēki, kuri 1989. gada 23. augustā, sadevušies rokās, veidoja daļu no aptuveni 600 kilometrus garā "Baltijas ceļa", tagad dodas pie Brīvības pieminekļa un noliek ziedus, lai veidotu ceļu līdzīgu tam, kas reiz vienoja gandrīz divus miljonus cilvēku.

Pie Brīvības pieminekļa sastaptā Valija Megne un Zenta Denisova atminas, kā stāvējušas līdz ar pārējiem.

– Tā bija īpaša diena un nebija pat domas, ka varētu neiet vai nepiedalīties, – atceras Latvijas pensionēto skolotāju kluba vadītāja Z. Denisova, kura savu mūžu veltījusi vēstures pasniegšanai skolēniem.

Kaut ar iešanu jau grūti, abas sirmās kundzes, viena otru atbalstot, nolika pie Brīvības pieminekļa arī savus puķu pušķīšus. Kā vēstures skolotājai Zentai atmiņā daudz notikumu, kas saistās ar 23. augustu. Viņa arī atceras, ka padomju laikā universitātē pasniedzēji baidījās runāt par šā datuma notikumiem. Arī vēstures grāmatas par to klusēja.

Pirms 15 gadiem piedzīvotās emocijas bijušas neaprakstāmas.

– Mēs stāvējām, kur ir brīva vieta. Taču Akmens tilts bija pārpildīts. Stāvējām, sadotās rokas pacēluši virs galvas, un no Pārdaugavas viesnīcas iznākušie ārzemju tūristi izbrīnīti skatījās uz mums un fotografēja, – stāsta Zenta.

Viņa arī atminas, ka vēlāk, redzot "Baltijas ceļu" TV pārraidēs, asaras acīs riesušās no tā saviļņojuma, cik vienoti un saliedēti bija cilvēki. Vienlaikus Zenta atzīst, ka, sadevušies rokās "Baltijas ceļā", ļaudis tomēr domāja citu Latviju.

– Mēs cīnījāmies par godīgāku Latviju un cerējām, ka valdība būs iejūtīgāka un saprotošāka pret savu tautu, – teic Zenta, kura savā mūžā pārdzīvojusi vairākas būtiskas politisko režīmu maiņas un valdības. Tagad viņa domā, ka cilvēks visā šajā sistēmā ir pazudis. 

Latvijas Avīze 24.08.2004  


Toreiz - ar muguru pret austrumiem
Andris Sproģis

"Baltijas ceļa" 15.gadadienas priekšvakarā Rīgā, Latvijas Tautas frontes muzejā, kur Atmodas laikā bija Latvijas neatkarības kustības centrs, durvis vērušas divas jaunas izstādes: "Lietuvas ceļš uz Eiropas Savienību" un fotodokumentārās liecības par "Baltijas ceļu" Lietuvā. Vienlaikus 20.augustā tika parakstīts arī sadarbības līgums starp Tautas frontes muzeju un Polijas fonda "Solidaritāte" centru.

Kā jau ierasts, kad tiekas seni paziņas un cīņubiedri, izstādes atklāšanā raisījās atmiņas par notikumiem pirms 15 gadiem un arī tālākā pagātnē. 1989.gada 23.augusta vakarā divi miljoni cilvēku sadevās rokās, lai atgādinātu pasaulei par netaisnību. Šo dzīvo ķēdi redzēja visa pasaule. Un nekādas slepenas vienošanās vairs nespēja kļūt par šķērsli Baltijas tautu gaitai uz brīvību.
Bijušais Tautas frontes vadītājs un muzeja sabiedriskās padomes priekšsēdētājs Romualds Ražuks atcerējās, ka 1989.gadā Tautas frontes delegācija devās uz Gdaņsku Polijā pie Leha Valensas, lai "mācītos, kā vajag taisīt revolūciju. Protams, līgumu, ko mēs gatavojamies parakstīt šodien, varēja noslēgt jau toreiz. Bet tad tas mums nebija svarīgi. Arī bez līguma mēs tikām brīnišķīgi uzņemti".
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš savā īsajā uzrunā centās saistīt pagātni, mūsdienas un nākotni: "Gribu teikt paldies "Solidaritātei", kas mums daudz mācīja, daudz palīdzēja, un arī lietuviešu kolēģiem. Mūsu atmoda sākās no dienvidiem, nevis no austrumiem. Un arī ziemeļu kaimiņi mums palīdzēja. Tā kā Latvija tolaik bija sarežģītākajā situācijā, mēs daudzviet gājām it kā pēdējie. Tāpēc liels paldies jums par priekšzīmi. Un, lai cik tas būtu traģiski, arī pirmie upuri bija jums, nevis mums. To visu esam pārdzīvojuši, mūs stiprināja "Baltijas ceļš".

2004.gads mūsu tautām ir īpaši svarīgs, jo mēs tikām uzņemti NATO un Eiropas Savienībā. Tas mums dod drošību un zināmas ekonomiskas garantijas. Kaut arī sākums ir grūts, es ticu, ka visi kopā šķēršļus pārvarēsim. Mēs taču esam brāļu tautas. Mums jābūt sevišķi draudzīgiem, jo baltu tautas pasaulē ir tikai divas - latvieši un lietuvieši. Lai "Baltijas ceļš" mūs stiprina turpmākajās gaitās ES, un lai mums visiem labi veicas!"

Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" pārstāvis un Lietuvas Neatkarības akta parakstītājs Romualds Ozols atcerējās, kā 1989.gadā Tallinā izskanēja Edgara Savisāra ideja par rokās sadevušos cilvēku ķēdi no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai:
"Domāju, droši var apgalvot - "Baltijas ceļš" bija Baltijas tautu neatkarības gribas izpausmes augstākais punkts. To, kas notika "Baltijas ceļā", nevar atkārtot neviens nekad un nekur. Tas ir neatkārtojami kā mīlestība. Jo "Baltijas ceļš" ir brīvības mīlestības apliecinājums. Tad mēs visi, stāvēdami ar muguru pret austrumiem, zinājām, ka ejam uz brīvību. Toreiz mēs iestājāmies par savu māju, savas saimniecības, savas kultūras un savas tautas atjaunotni.

Tagad esam Eiropas Savienībā. Taču toreiz mēs par savienībām nedomājām. Bet no tā laika līdz pat mūsdienām līdzi nāk kāda kopīga iezīme - integrēta sadarbība. Toreiz mēs sadarbojāmies, tagad - integrējamies. Kaut mums visiem kopā izdotos izveidot tādu ES, kādu paši vēlamies. Jo patiesībā pagaidām neviens nezina, kas tur var iznākt."

Abas izstādes Tautas frontes muzejā ir aplūkojamas līdz septembra beigām.

"LV" 24.08.2004  Nr. 133

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home