Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Čekas ēna vajā Lietuvas valstsvīrus
Aušra Radzevičūte Viļņā

Lietuvas ārlietu ministrs Antans Vaļonis kategoriski noliedz, ka nesen atklātie kompromitējošie fakti par viņa biogrāfiju kārtējo reizi varētu izraisīt Lietuvas starptautisko izolāciju. Tomēr Lietuvas prese spriež, ka plašu ievērību guvušās ziņas par to, ka A.Vaļoņa vārds bija iekļauts VDK rezerves virsnieku sarakstos, nostādījušas viņa ārvalstu kolēģus neveiklā stāvoklī un varētu nodarīt kaitējumu Lietuvas interesēm.

Tikpat neveiklā situācijā nokļuvuši Lietuvas politiķi, kuriem nav viegli sniegt vērtējumu, kā rīkoties ar augstām valsts amatpersonām, aiz kurām velkas "čekistu aste". Līdz februāra vidum viņu likteni pētīs īpaša parlamenta komisija, bet pirms slēdziena paziņošanas neviens atmaskotais "rezervists" negrasās atkāpties no amata.

Patlaban zināmi ap 400 cilvēku, kas bijuši VDK virsnieku sarakstā. Viņu vidū ir daudz bijušo un pašreizējo amatpersonu. Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks intervijā Lietuvas radio pavēstīja, ka pienācis laiks publicēt visu rezervistu vārdus, lai pieliktu punktu VDK tēmai, kas aizēno parlamenta labos darbus.

Čekistu skandāls Lietuvā izcēlās pagājušā gada beigās, kad kļuva zināms, ka Seima priekšsēdētāja vietnieks un Eiropas lietu komitejas vadītājs Alfreds Pekeļūns no 1985. līdz 1990.gadam bijis VDK virsnieku sarakstā.

Dokumentu kopijas, kas liecināja, ka A.Pekeļūns bijis VDK rezervē, tika iesniegtas Seima priekšsēdētājam A.Paulauskam. Dokumentos bija teikts, ka 1990.gadā PSRS Valsts drošības komitejas Panevēžas nodaļa saņēmusi pieprasījumu no augstākās vadības, kas prasīja apstiprinājumu, vai rezerves leitnants A.Pekeļūns ir uzticams rezervists.

A.Paulausks visus dokumentus iesniedza Lietuvas Drošības departamentam un drīz vien saņēma oficiālu atbildi, ka A.Pekeļūnu nevar uzskatīt par VDK aģentu vai darbinieku. Ar šo secinājumu visai čekistu lietai varēja pielikt punktu, taču Lietuvas presē parādījās jaunas ziņas, ka VDK rezerves virsnieku sarakstā bijis ne tikai A.Pekeļūns, bet arī ārlietu ministrs A.Vaļonis un Drošības departamenta vadītājs Arvīds Pocjus. Pirmais atzinās A.Pocjus, kurš pavēstīja, ka nekad neesot slēpis savas biogrāfijas faktus, bet par VDK rezerves virsnieka statusu nav stāstījis tāpēc, ka neviens viņam par to nav prasījis.

Sadarbību ar VDK kategoriski noliedz arī A.Vaļonis. Abas amatpersonas aizstāvējis Lietuvas prezidents Valds Adamkus, kurš paziņoja, ka zinājis par šo viņu pagātnes faktu. V.Adamkus uzskata, ka 15 neatkarības gadu laikā A.Vaļonis un A.Pocjus ir pierādījuši uzticību Lietuvai, tāpēc nav nekādas jēgas nodarboties ar "raganu medībām".

Čekistu problēma

Tēvzemes savienības līderis Andrus Kubiļus atturas sniegt konkrētu atbildi, ko tagad vajadzētu darīt ar bijušajiem VDK rezerves virsniekiem. Toties viņš ierosina veidu, kā atrisināt visu "čekistu problēmu". "Vajadzētu publicēt visus Lietuvas teritorijā esošos arhīvu materiālus, kas saistīti ar VDK. Jāpublicē aģentu, darbinieku un rezervistu saraksti. Protams, nedrīkstētu publicēt informāciju par tiem cilvēkiem, kas saskaņā ar lustrācijas likumu brīvprātīgi atzinās un saņēma valsts garantijas par konfidencialitātes saglabāšanu," Dienai stāsta A.Kubiļus.

Lai gan labējie politiskie spēki parasti ar lielu alerģiju izturējušies pret jebkādu sadarbību ar VDK, šoreiz Tēvzemes savienība nepieprasa amatpersonu atkāpšanos, tikai aicina izvērtēt, kāda loma savulaik bijusi VDK rezervei.

Genocīda un pretošanās izpētes centra direktora vietnieks Arvīds Anušausks uzsver, ka lielākā problēma ir šo triju augsto amatpersonu ilgstošā nevēlēšanās atklāt sabiedrībai svarīgus faktus no savas biogrāfijas. "Lietuvā pret VDK joprojām valda pretrunīga attieksme. Tā kā šī organizācija pie mums atzīta par noziedzīgu, nepieciešams zināt par jebkādiem sakariem ar VDK. Ceru, ka šis skandāls kļūs par pēdējo un beidzot tiks pielikts punkts čekas lietai," intervijā Dienai norāda vēsturnieks A.Anušausks, kurš ilgus gadus pētījis VDK darbību Lietuvā.

Amatpersonu atbildība

Viņš paskaidro, ka VDK rezerves virsnieku sarakstā tika iekļauti tie cilvēki, kas virzījās pa karjeras kāpnēm, sevišķi aktīvi darbojās komjaunatnē un kompartijā, kā arī bija īpaši uzticīgi sistēmai. "Ja savulaik Lietuvā būtu veikta pilnīga desovetizācija un tiktu noteikts, kas un cik ilgi nedrīkst ieņemt augstus amatus valsts pārvaldē, tagad mums nebūtu šādu problēmu. Taču mēs izvēlējāmies daļējas lustrācijas ceļu un tagad nezinām, ko iesākt," saka A.Anušausks.

Viņš atgādina, ka arhīvos saglabājušies dokumenti, kas liecina, ka 1988.—1990.gadā daudzi rezervisti atdeva savas karaklausības apliecības un demonstratīvi atteicās no jebkādiem sakariem ar VDK. "Vai tad šo cilvēku uzticību Lietuvai var salīdzināt ar tiem cilvēkiem, kas ne tikai nepieprasīja izsvītrot sevi no rezerves sarakstiem, bet arī ilgus gadus slēpa šo faktu? Toreiz pat pa logu varēja saskatīt būtiskas pārmaiņas — Baltijas ceļš, dziesmotā revolūcija, cilvēki dedzināja savas PSRS pases, lai paustu protestu pret valdošo varu. Savukārt neviena no šīm amatpersonām neatteicās no VDK rezerves virsnieka statusa, viņi palika struktūrā," uzsver

A.Anušausks.

Parlamenta komisija, kas izmeklē čekistu skandālu, lai izvērtētu A.Vaļoņa, A.Pocjus un A.Pekeļūna atbildību, plāno izvaicāt vēsturniekus, arhīvu darbiniekus un citus ekspertus, kā arī iztaujāt bijušos VDK štata darbiniekus. Komisija vēlas noskaidrot, kā cilvēki tika iekļauti VDK rezerves sarakstā, ko tas nozīmēja un vai to iespējams salīdzināt ar aģentu darbību.

***

Čekas skandāli

- 1991.gada augustā Augstākā padome izveidoja īpašu komisiju, lai izmeklētu VDK darbību Lietuvā

- 1991.gada decembrī tika pieņemts likums par deputātu mandātu pārbaudi. Tas attiecās uz deputātiem, kas tika turēti aizdomās par apzinātu sadarbību ar ārvalstu specdienestiem

- Pārbaudes rezultātā par VDK aģentiem tika pasludināti četri deputāti: Kazimira Prunskiene, Jokūbs Minkevičs, Virgīlijs Čepaitis un Vladimirs Berjozovs. Trīs no viņiem ar tiesas lēmumu tika atzīti par vainīgiem, savukārt J.Minkevičs brīvprātīgi atteicās no deputāta mandāta, un tiesas process tika pārtraukts

- Pēc dažiem gadiem tikai K.Prunskienei tiesā izdevās pierādīt, ka viņa nebija brīvprātīga VDK aģente, lai gan bijusi spiesta uzturēt sakarus ar šo organizāciju

- 1998.gada septembrī Seims izveidoja īpašu komisiju, lai izmeklētu atklātībā izskanējušās ziņas par dažu deputātu sadarbību ar VDK. Komisijas uzmanības lokā nonāca arī ietekmīgais politiķis Vītauts Landsberģis, par kuru tika saņemts rakstisks paziņojums no bijušajiem VDK štata virsniekiem. Lai iegūtu atļauju izbraukt uz ārzemēm, V.Landsberģis it kā 1959.—1961.g. esot rakstījis ziņojumus par divu ievērojamu dzejnieku pretpadomju darbību. Šīs aizdomas netika apstiprinātas. Atbildību par skandāla izraisīšanu uzņēmās bijušais aizsardzības ministrs Audrus Butkevičs, kurš notiesāts par kukuļņemšanas mēģinājumu.

Diena, 2005. gada 4. februāris

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home