Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Baltie krusti lūdz mierīgas mūžamājas
Dita Arāja

Vēstures pētnieki vēlas, lai uz čekas upuru mūžamājām Meža kapos pārtrauktu otrreizējos apbedījumus

Viņu mirstīgās atliekas, daudzas pat sakropļotas līdz nepazīšanai, atrada 1941.gada jūlija pirmajās dienās, kad, Latviju okupējot nacistiskajai Vācijai, atklājās padomju čekas vardarbīgie noziegumi. Viņus ekshumēja un no Centrālcietuma teritorijas pārapbedīja Meža kapos un piemiņai uz kapu kopiņām uzstādīja baltus krustus. Tā tapa Balto krustu kapulauks, kur atdusas Baigajā gadā nomocītie.

Taču piemiņas vietu vajadzētu sakārtot, jo padomju laikos tur, nolīdzinot lielāko daļu kapu kopiņu uz upuru mūžamājām virsū iekārtoja 76 ģimenes kapavietas, kur vēl joprojām turpina apbedīt mirušos. Pret to iebilst politiski represētie un Okupācijas muzejs, lūdzot Rīgas domi (RD) Baltajiem krustiem piešķirt vēstures pieminekļa statusu, lai ierobežotu jaunus apbedījumus, sakārtotu kapulauku un pienācīgi godinātu Baigā gada upuru piemiņu. Tomēr šis lūgums pagaidām palicis bez noteiktas atbildes — ierēdņi cits uz citu noveļ jautājuma risināšanu, bet skaidras atbildes par Balto krustu nākotni nav.

Dome — kūtra upuru aizstāve

Patlaban vietā, kur atdusas vairāk nekā 120 čekas nežēlīgi nomocīto, vairs zināmi tikai četrpadsmit upuru apbedījumi, jo piederīgie, par spīti bailēm, tuvinieku atdusas vietas kopa arī padomju gados. Tiem apkārt — virsapbedījumi, ko ar upuriem nesaistītiem cilvēkiem ierādīja septiņdesmitajos gados. Balto krustu kapulaukā jaunas kapavietas vairs neierāda, taču ģimenes kapavietās tuviniekus ļauj apglabāt, un pēdējo četru gadu laikā tur apbedīti trīs cilvēki.

"Padomju laikā jauno apbedījumu ierādīšana notika apzināti, mēģinot slēpt padomju okupācijas laika noziegumus, tomēr tagad nevajadzētu tur turpināt apbedījumus. Caur to neatkarīgajā Latvijas valstī tiktu panākts taisnīguma princips un Baigā gada upuri vairs netiktu traucēti ar jauniem apbedījumiem," saka Okupācijas muzeja piemiņas vietu programmas vadītājs Rihards Pētersons.

Okupācijas muzejs pērn divas reizes rakstījis vēstuli RD komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas vadītājam Jānim Karpovičam, lūdzot neļaut Balto krustu teritorijā apbedīt mirušos, izveidot tur pienācīgu piemiņas vietu un tai piešķirt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Muzejs piedāvājis palīdzību piemiņas vietas labiekārtošanā, kā arī, lai mazinātu "nepieciešamību veikt birokrātisku saraksti", rosinājis jautājuma risināšanā ieinteresētās personas aprunāties klātienē, tomēr no J.Karpoviča atbilde nav saņemta. Viņš Dienai skaidro, ka vēstules neesot redzējis, tomēr šo problēmu sauc par degošu un stāsta, ka patlaban tiekot gatavots projekts par Balto krustu vizuālo veidolu, bet pēc tam komiteja lemšot arī par nepieciešamību piešķirt īpašo aizsargājamas vietas statusu. Tas varot notikt vēl šīs vietvaras valdīšanas laikā.

Negulēs blakus sievai?

"Nedrīkst ierobežot nomnieku brīvību glabāt tuviniekus ģimenes kapos," skaidro Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieks Gunārs Eniņš. Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumi neļaujot aizliegt Balto krustu teritorijā esošo ģimenes kapu nomniekiem apglabāt tur savus tuviniekus. Tādēļ, viņaprāt, Saeimai vajadzētu pieņemt īpašu likumprojektu, kas šo vietu pasargātu no jauniem apbedījumiem. Pārvalde un muzejs lūguši palīdzību nacionālistiski noskaņotajam deputātam Jurim Dobelim (TB/LNNK), bet viņš jautājumu pāradresējis pēc piederības — RD, līdz ar to visi pavedienu gali atkal atgriezušies domē. "Tā viņi viens otram mētā, bet nekas uz priekšu neiet. Vai jūs varat iedomāties, ka Biķerniekos vai Rumbulā ebreju upuriem virsū glabātu?" saka pieminekļu pētnieks Jānis Rivars.

J.Karpovičs tomēr pieļauj, ka Balto krustu teritorijā ģimenes kapu vietās varētu ļaut glabāt pirmās pakāpes radiniekus. Arī G.Eniņš apšauba, ka apbedījumus varētu pārtraukt pavisam: "Ja kādam tur guļ sieva, vai tad viņš nevarēs gulēt blakus? Cilvēks nav vainīgs, ka viņam tur kapavieta ierādīta". Turklāt, ja ir ģimenes apbedījums, tad pārvaldes atļauja nemaz nav jāprasa un apglabāšana jāsaskaņo tikai ar kapsētas pārzini.

Bet viņi tur — apakšā

R.Pētersons piekrīt, ka upuriem virsū apglabāto piederīgie padarīti par ķīlniekiem, un viņš tāpat kā J.Rivars izeju no šķietamā strupceļa redz, ja Baltajiem krustiem piešķirtu īpašu statusu. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) direktora vietnieks Jānis Asaris apstiprina, ka tas ir iespējams, ja Baltie krusti iegūst valsts nozīmes vēsturisku notikumu vietas statusu, "jebkura saimnieciska darbība ir īpaši jāsaskaņo ar pieminekļu inspekciju". Tikai atkal — vajadzīgs RD ierosinājums VKPAI. Tomēr arī viņš apšauba, vai pat šādā gadījumā drīkstētu tuviniekiem liegt piederīgos glabāt dzimtas kapuvietās. Pretēji domā Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Eižens Upmanis, kurš skaidro, ka Pašvaldību likums ļauj vietvarai noteikt īpašu statusu atsevišķām vietām un līdz ar to arī Baltajos krustos vispār aizliegt apbedījumus. Tomēr arī viņš līdz šim nav bijis aktīvs Balto krustu aizstāvis, aizbildinoties ar citām prioritātēm.

Kad Baltajiem krustiem noteiktu īpašo statusu, varētu sākt domāt, kādam kapulaukam izskatīties, lai iemūžinātu visu nomocīto piemiņu, ne tikai atminētos tos, kas atdusas zem atlikušajiem četrpadsmit krustiem. Iespējams, tad, ja arī apbedījumus neaizliegtu, ģimenes kapavietu nomniekus varētu lūgt pielāgoties kapulauka kopējam veidolam. Un tad arī, iespējams, Baltos krustus varētu iekļaut to piemiņas vietu sarakstā, ko līdzīgi kā Okupācijas muzeju apmeklē ārvalstu delegācijas, ja to atļauj laiks un viesiem ir īpaša interese, informē Ārlietu ministrija. Bet tikmēr R.Pētersons saka — čekas upurus represēja divreiz — vispirms nogalināja un pēc tam virsū uzraka citus, un tagad viņiem jāatdod pienācīgas mūžamājas, jo "viņi visi tur apakšā guļ".

Diena, 2005. gada 4. februāris.

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home