|
|
Barikādes. Tāla vēsture pusaudžiem Mācību grāmatās izpratni par traģiskajiem 1991.gada janvāra notikumiem gūt nevar Daļa skolēnu ne tikai ļoti maz zina par barikāžu laiku, «mēs ļoti maz zinām par visu pagājušo gadsimtu Latvijā», - dienās, kad Latvija piemin 1991.gada janvāra notikumus, atzīst Ādažu vidusskolēni Linda Podajurova, Artūrs Saburovs un Igors Krivošanovs. Ar laiku var iegaumēt, ka katra gada sākumā televīzijā vai radio tiek pieminēts jēdziens «barikāžu laiks», uzstājas Valsts prezidents, tiek nolikti ziedi. Trūkst dziļāku zināšanu, kāpēc tā notiek. Vēsturnieks Valdis Klišāns uzsver - Latvijas neatkarības atjaunošana, arī janvāra notikumi, ir obligāta tēma pamatskolās un vidusskolā, par to rakstīts mācību grāmatās, pārējais ir skolotāja rokās. Barikāžu laika liecības apkopotas Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda muzejā, skolām bez maksas dalīts krājums Baltijas valstu vēstures avoti, kurā izsmeļoši aplūkots Latvijas neatkarības atjaunošanas laiks. Vairākas grāmatas izdotas 2001.gadā: Barikādes: Latvijas mīlestības grāmata; Barikādes: kā tas bija patiesībā. Tautas Frontes loma barikādēs u.c. Savukārt aptaujātie skolotāji uzsver, ka Latvijas vēstures mācīšanai atvēlētais laiks ir pārāk īss, turklāt līdz neatkarības atjaunošanai mācību programma nonāk 12.klases pašās beigās. Līdz barikādēm netiek Ādažu devītklasniekam Artūram 1991.gada notikumu laikā bija kādi trīs četri gadi. «Cik es saprotu, bija armija iebrukusi. Baltijas valstis pretojušās pastāvošajai sistēmai, un tāpēc tie komonieši (omonieši - izlabo Linda) vai omonieši, nezinu, kā viņus tur īsti sauc, esot ar varu mēģinājuši mūs tā kā okupēt un pakļaut sev, lai būtu kārtība. No sākuma bija Lietuvā, tur pat apšāva. Tad Latvijā bija liela vienotības sajūta, un cilvēki gāja sargāt galvenos valsts objektus. Viņiem citi veda pārtiku. Traktorus un tehniku saveda Rīgā un aizsargāja,» - tā puisim savirknējies dzirdētais par janvāra notikumiem. Kā informācijas avotus par barikāžu laiku jaunie ādažnieki min televīziju, radio, ģimenē saklausīto. Artūrs un Igors redzējuši arī dokumentālo filmu par to laiku. «Man par to vecmāmiņa ir stāstījusi, bet viņa šausmīgi aizraujas un nevar beigt runāt...» smaida Artūrs. Viņš, tāpat kā vidusskolēni Igors (11.klase) un Linda (12.klase), nevar atcerēties, ka par barikādēm viņiem būtu stāstīts vēstures stundās. «Mēs laikam līdz tai tēmai vēl neesam tikuši,» atzīst Linda. Par šo laiku pēc mācību plāna tiešām iznāk runāt tikai 12.klases pašās beigās, kad topošajiem absolventiem prātā jau citas problēmas, apstiprina Valmieras Viestura vidusskolas vēstures skolotāja Anna Gammeršmidte. Par spīti tam, skolotāja janvāra notikumus «izņemot cītīgi», atveltot tiem vienu divas vēstures stundas. Skolēni vienmēr būs vairāk vai mazāk zinātkāri, atzīst Ādažu vidusskolas direktora vietnieks Gundars Subočs. Piemēram, 2000.gadā lielu darbu padarīja skolas toreizējie piektās klases skolēni, pierakstot barikāžu dalībnieku atmiņas Mācību grāmatās skopi fakti Vēstures mācību grāmatās par Latvijas vēsturei izšķirošajām dienām rakstīts maz, - atzīst gan skolēni, gan skolotāji. Taču V.Klišāns uzsver, ka paralēli mācību grāmatām izdoti un skolām par brīvu dalīti dažādi dokumentu un izziņas krājumi. Pāršķirstot jaunākās skolu vēstures grāmatas, Diena pārliecinājās, ka no kopējā Latvijas neatkarības atjaunošanai veltītā materiāla pamatskolas grāmatās par janvāra dienām nav vairāk par četriem pieciem teikumiem. Nedaudz plašāks materiāls šai tēmai atvēlēts vidusskolas mācību grāmatā. «Bija jocīgi kādā no mācību grāmatām par barikāžu laiku lasīt tikai to, ka cilvēki sapulcējās Doma laukumā, dzēra tēju, kurināja ugunskurus un dziedāja dziesmas. Tas arī viss. Kaut kur citur atkal, ka uzbrukums Iekšlietu ministrijai notika 19., nevis 20.janvārī,» ar rūgtumu teic Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais. Kopumā jaunās paaudzes interesi par 1991.gada notikumiem un skolotāju entuziasmu viņiem par to stāstīt R.Zaļais tomēr raksturo kā pietiekamu. Šogad tāpat kā citus gadus Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda muzejam krietni jāpapūlas, lai uzņemtu visas pieteikušās skolēnu grupas: «Skolēnu ekskursijas uzņemam cauru gadu. (..) Ir viena nianse šo ekskursiju laikā, kura, manuprāt runā pati par sevi: - kad skolēni ir kinozālē vai aplūko materiālus, vienmēr valda liels klusums.» *** 1991.gada janvāra notikumi 2.I OMON vienības (PSRS Iekšlietu ministrijas kaujinieki) padzen no Preses nama redakciju un tipogrāfijas darbiniekus 10.I interfrontiski noskaņoti PSRS piekritēji mītiņā pie Ministru padomes prasa I.Godmaņa valdības atkāpšanos 13.I naktī PSRS tanki aplenc Lietuvas parlamentu, ieņem televīziju, radio, telegrāfu; nogalināti 14, ievainoti 110 Lietuvas iedzīvotāji. Agri no rīta radio pārraida Latvijas Tautas frontes aicinājumu iedzīvotājiem pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu Lietuvai un aizsargātu savas valsts stratēģiski svarīgākās celtnes. Zemkopības ministrs aicina baļķvedējus, smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku ierasties Rīgā barikāžu celšanai. Daugavmalā tautas manifestācijā piedalās 500 000-700 000 cilvēku 14.I Rīgā pie Augstākās Padomes, Ministru Padomes, radio, televīzijas, Telefona un telegrāfa centrāles tiek celtas barikādes. OMON uzbrūk cilvēkiem, kuri devušies sargāt Vecmīlgrāvja tiltu, šauj uz barikāžu dalībnieku mašīnām 16.I OMON vēlreiz uzbrūk Vecmīlgrāvja tilta aizstāvjiem, apšaudē nāvējoši ievainots šoferis Roberts Mūrnieks. Vakarā OMON uzbrūk arī Brasas tilta sargiem 20.I īsi pēc deviņiem vakarā sākas Iekšlietu ministrijas (IeM) apšaude, kas turpinās arī Raiņa bulvārī, Bastejkalnā, Vecrīgā un ilgst aptuveni stundu. Apšaudes laikā tiek nogalināti milicijas leitnanti Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, Bastejkalnā nošauts skolnieks Edijs Riekstiņš, kinooperators Andris Slapiņš, nāvējoši ievainots kinooperators Gvido Zvaigzne. Ap desmit ievainoto, viņu vidū Bauskas milicijas darbinieki, kuri apsargāja IeM - Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais, Valērijs Markūns. Šī diena noteikta par 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu 21.I Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs dodas uz Maskavu, lai ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu pārrunātu politisko situāciju Latvijā 22.I iekšlietu darbinieki nosūta vēstuli PSRS Augstākajai Padomei un prezidentam, pieprasot «nekavējoties izbeigt bruņoto iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās», izvest PSRS IeM OMON no Latvijas un tiesāt 24.I izveido Ministru Padomes Sabiedrības drošības departamentu Diena, 2003. gada 17. janvāris. |