Kā tika dalīta tā sauktā bezsaimnieku manta

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents 


  Pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara padomju varas iestādēm daudz nācās nodarboties ar t.s. “bezsaimnieka mantas” jautājumu kārtošanu. Dažāda rakstura manta Latvijā bija palikusi gan 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem pilsoņiem, gan arī citiem, kuri Otrā pasaules kara beigās aizbrauca uz Kurzemi vai uz ārzemēm.

Mēģinājumi juridiski izkārtot šās mantas nodošanu valsts īpašumā turpinājās līdz pat 1949. gada marta sākumam, kad tika sagatavots attiecīgs Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija dekrēta projekts. Tomēr šajā laikā jau bija sākusies vēl prāvākas Latvijas pilsoņu deportācijas akcijas sagatavošana, un šim nolūkam tika gatavoti arī atbilstoši lēmumi par aizvesto mantas atņemšanu un izmantošanu.


Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija sekretāra K. Priežes 1946. gada 4. maija lūgums PSRS MP juridiskajai daļai paziņot, kā rīkoties ar 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto personu mantu

1946. gada 4. maijā
Slepeni
PSRS Ministru Padome Juridiskā nodaļa

Latvijas PSR Augstākās padomes prezidijam darbā nākas saskarties ar jautājumiem, kā rīkoties ar īpašumu, kuru Latvijas PSR atstājušas 1941. gada jūnijā (līdz kara sākumam) administratīvā kārtā uz PSRS aizmugures apgabaliem izsūtītās personas. Dažos gadījumos izsūtītie pilnvaroja savus tuviniekus vai trešās personas pārvaldīt atstāto mantu. Jautājums galvenokārt attiecas uz tām administratīvā kārtā izsūtītajām personām, kuras vispār netika tiesātas un attiecībā uz kurām nav tiesas lēmuma par mantas konfiskāciju, turklāt īpašnieki vēl ir dzīvi un sarakstās ar saviem tuviniekiem vai paziņām, kuri dzīvo Latvijas PSR.

Kā piemēru pievienoju V. Pērkona, Annas Šmites pilnvarotā, vēstuli:

Lūdzu paziņot, vai minētais jautājums tiek regulēts kaut kādos Vissavienības likumdošanas aktos, un pozitīvas atbildes rezultātā izsūtīt attiecīgos likumdošanas aktus dienesta lietošanai. Pielikums: saskaņā ar tekstu uz vienas lapas.

Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija sekretārs K. Prieže

LVA, 290. f., 1. s. apr., 57. l., 5. lp. Oriģināls. Tulkojums.


V. Pērkona 1946. gada 11. aprīļa iesniegums Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājam A. Kirhenšteinam par 1941. gada 14. jūnijā izsūtītā J. Šmita īpašumu atgūšanu
Tulkojums no latviešu valodas

Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājam prof. Dr. A. Kirhenšteinam
Pērkona Valtera Andreja d.
dzīv. Rīgā, Zutenes ielā 7, dz. 2,
kuru pilnvarojusi Šmite Anna Jura m.,

iesniegums.

1941. gada 14. jūnijā piespiedu administratīvā kārtā tika evakuēts Pedagoģiskā svešvalodu institūta lektors un bijušā Angļu valodas institūta direktors Šmits Jānis Andreja d. un viņa sieva Šmite Anna Jura m.

Par Šmitu Jāni nekādu noteiktu ziņu nav, bet viņa sieva Šmite Anna dzīvo Kuzbasā, Prokopijevskas pilsētā, Osipenkova ielā 15. Viņa man ir atsūtījusi notariāli apstiprinātu pilnvaru.

Šeit, Rīgā, Zvārdes ielā 2, palicis īpašums, kas skaitījās uz Jāņa Šmita vārda, bet ir iegādāts viņa un Annas Šmites laulības laikā. Tādēļ saskaņā ar Laulības, ģimenes un aizbildniecības kodeksa 10. pantu tas ir uzskatāms par abu laulāto kopīpašumu, uz kuru ir tiesības arī Annai Šmitei. Turklāt ja Jānis Šmits būtu atzīts par mirušu, tad saskaņā ar Civilkodeksa 419. pantu Anna Šmite būtu vienīgā likumīgā mantiniece.

Gan līdz Šmitu ģimenes evakuācijai, gan pēc tam šo īpašumu pārvaldīju es, Pērkons Valters Andreja d. Tā bija līdz 1945. gadam, kad īpašums tika pārņemts valsts lietošanā. Es šo rīcību uzskatu par nepareizu. Lai gan Anna Šmite pašlaik atrodas citā republikā, tomēr tādēļ viņu nevar atzīt par bezvēsts prombūtnē esošu. Šo iemeslu dēļ nebija nekāda pamata pārņemt īpašumu valsts lietošanā.

Sakarā ar augstāk minēto lūdzu dot rīkojumu Sarkanarmijas rajona izpildu komitejai, lai no valsts lietošanā esošo īpašumu saraksta izslēgtu īpašumu Rīgā, Zvārdes ielā 2.

Pielikumā: pilnvara, Šmita laulības apliecība un ģeodēzijas kantora izziņa.

Rīgā 1946. g. 11. aprīlī.
V. Pērkons,
pie TKP pastāvošā Derīgo izrakteņu izpētes institūta vec. zin. līdzstrādnieks

Pareizi: Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija juridiskās nodaļas vadītājs E. Jostsons
LVA, 290. f., 1. s. apr., 57. l., 4. lp. Tulkojums. Oriģināls.


Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja vietnieka K. Celova 1948. gada 12. novembra ziņojums Latvijas PSR MP priekšsēdētājam V. Lācim par Latvijas PSR APP lēmuma projekta “Par no Latvijas PSR administratīvā kārtā izsūtīto personu īpašumu” nosūtīšanu

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika
Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja vietnieks

Nr. 698__1948. g. 12. novembrī
Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam b. V.T. Lācim

Nosūtu Jums saskaņošanai Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija lēmuma projektu “Par no Latvijas PSR administratīvā kārtā izsūtīto personu īpašumu”, kas izstrādāts saskaņā ar Latvijas PSR Ministru padomes 1948. gada 28. jūlija lēmumu Nr. 884.
Atbildi gaidām 1948. gada 20. novembrī.

Pielikums: saskaņā ar tekstu uz vienas lapas.
Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja vietnieks K. Celovs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 344. l., 7. lp. Oriģināls. Tulkojums.
Atzīmes dokumentā: b.b. Guļaņickim, Audriņam, Ivanovam dot slēdzienu. 15.11.48. V. Lācis.
b.b. Ivanovam, Tabakam steidzami dot slēdzienu.
16.11.48. Paraksts nesalasāms.


Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja J. Grīnberga 1948. gada 15. novembra ziņojums Latvijas PSR APP priekšsēdētāja vietniekam K. Celovam jautājumā par izsūtīto mantas izmantošanu

Latvijas PSR Augstākā tiesa
Rīgā, Brīvības bulvārī Nr. 8
Nr. 146__1948. g. 15. novembrī
Slepeni

Eks. Nr. 1
Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja vietniekam b. Celovam

Saskaņā ar PSRS Finansu tautas komisariāta 1943. gada 31. maija instrukcijas Nr. 311 2. p. par bezsaimnieka īpašumu uzskatāms jebkurš īpašums, kura īpašnieks nav zināms, kā arī īpašums, kuram īpašnieka nav.
Administratīvā kārtā izsūtītās personas nevar uzskatīt par esošām bezvēsts prombūtnē, jo viņu atrašanās vieta zināma attiecīgajiem orgāniem. Tādēļ nav likumīga pamata uzskatīt šo īpašumu par bezsaimnieka īpašumu.
Domāju, ka pareizāk būtu šajā jautājumā izdot Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija dekrētu par administratīvā kārtā izsūtīto personu īpašuma konfiskāciju.
Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs J. Grīnbergs
LVA, 290. f., 1. s. apr., 140. l., 1. lp. Oriģināls. Tulkojums.
Atzīmes dokumentā: b. Miezim.
Lūdzu dot Ministru padomes un prokuratūras atbildi, kad saņemsiet kopā ar šo vēstuli. 18.11. Paraksts nesalasāms.


Latvijas APP 1948. gada novembra lēmums “Par administratīvā kārtā no Latvijas PSR izsūtīto personu īpašumu”

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika
Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija lēmums
Par administratīvā kārtā no Latvijas PSR izsūtīto personu īpašumu

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes prezidijs nolemj:

1. Noteikt, ka administratīvā kārtā no Latvijas PSR izsūtīto personu īpašums kopš izsūtīšanas brīža pielīdzināms bezsaimnieka īpašumam.
2. Šā lēmuma piemērošanā stingri ievērot PSRS Tautas komisāru padomes 1943. gada 17. aprīlī apstiprināto nolikumu Nr. 404 “Par kārtību, kādā uzskaitāms un izmantojams nacionalizētais, konfiscētais, bezīpašnieka (bezmantinieku) un bezsaimnieka īpašums”.

Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājs, prof. Dr. A. Kirhenšteins
Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija sekretārs K. Gailis
Rīgā 1948. gada “ “ novembrī

LVA, 270. f., 1. s. apr., 344. l., 8. lp. Oriģināls. Tulkojums.


Latvijas PSR prokurora A. Mišutina 1948. gada 23. novembra ziņojums Latvijas PSR APP priekšsēdētāja vietniekam K. Celovam jautājumā par Latvijas PSR APP lēmuma projektu “Par administratīvā kārtā no Latvijas PSR izsūtīto personu īpašumu”
PSRS prokuratūra__Rīgā 1948. g. 23.11
Latvijas PS Republikas__Nr. 3538 prokurors
Slepeni

Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja vietniekam b. Celovam

Sakarā ar Jūsu 1948. g. 12. novembra vēstuli Nr. 698, kurā Jūs lūdzat dot atzinumu par Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija lēmuma projektu “Par administratīvā kārtā no Latvijas PSR izsūtīto personu īpašumu”, paziņoju:

1. Uzskatu, ka nepieciešams mainīt Jūsu ieteiktā projekta virsrakstu, lai precizētu to personu kontingentu, uz kuru īpašumu jāattiecina šis lēmums.
No savas puses iesaku virsrakstu izteikt šādā redakcijā: “Par vācu tautības personu un vietējo pilsoņu īpašumu, kuri administratīvā kārtā izsūtīti no Latvijas PSR par padomju varai naidīgu darbību.”
2. Sakarā ar to projekta 1. punktu es uzskatītu par nepieciešamu izteikt šādā redakcijā:
1) Noteikt, ka to vācu tautības personu un vietējo pilsoņu īpašums, kuri administratīvā kārtā izsūtīti no Latvijas PSR par padomju varai naidīgu darbību, uzskatāms par nacionalizētu kopš izsūtīšanas brīža un ieskaitāms valsts īpašuma fondā.
3. Uzskatu, ka lēmuma projekta 2. punkts var palikt jūsu piedāvātajā redakcijā.
Latvijas PSR prokurors valsts justīcijas 2. klases padomnieks A. Mišutins

LVA, 270. f., 1. s. apr., 140. l., 2. lp. Oriģināls. Tulkojums.
Atzīmes dokumentā: Pēc Min. pad. atbildes saņemšanas dot man. 25.11. Paraksts nesalasāms.


Latvijas PSR MP Lietu pārvaldes juridiskās grupas priekšnieka Audriņa 1948. gada 23. novembra ziņojums Latvijas PSR MP priekšsēdētājam V. Lācim jautājumā par Latvijas PSR APP lēmuma projektu “Par administratīvā kārtā izsūtīto personu īpašumu”

Slepeni
Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam biedram V.T.Lācim

Jautājumā par Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija lēmuma projektu “Par administratīvā kārtā izsūtīto personu īpašumu”

Lēmuma projekta pirmais punkts nosaka, ka no Latvijas PSR administratīvā kārtā izsūtīto personu īpašums kopš izsūtīšanas brīža tiek pielīdzināts bezsaimnieka īpašumam.

Pielīdzinādami administratīvā kārtā izsūtīto personu īpašumu bezsaimnieka īpašumam, lēmuma projekta autori acīmredzot ir gribējuši vienkāršot kārtību, kādā šis īpašums nododams valsts orgāniem. Kārtība, kādā ieteikts nodot administratīvā kārtā izsūtīto personu īpašumu, ir pretrunā KPFSR Civilkodeksa 68. pantam. Saskaņā ar minēto pantu par bezsaimnieka īpašumu atzīstams tikai tāds, kura īpašnieks nav zināms, kā arī bezsaimnieku īpašums gadījumā, ja īpašnieks ir miris vai atrodas bezvēsts prombūtnē. Šajā konkrētajā gadījumā administratīvā kārtā izsūtīto personu atrašanās vieta ir zināma Latvijas PSR Valsts drošības ministrijai. Tā kā šo īpašumu nav konfiscējušas tiesas iestādes, tad administratīvi izsūtītās personas nāves gadījumā īpašumam jāpāriet mantojumā šās personas radiniekiem, kā tas noteikts saskaņā ar Civilkodeksa 418. pantu. Tikai tādā gadījumā, ja mantinieki no šā īpašuma atsakās vai tādu nav, tas pāriet valsts īpašumā.

Tādēļ, ja Latvijas PSR Augstākās padomes prezidijs pieņemtu lēmumu projektā fiksētajā redakcijā, tas būtu pretrunā ar Civilkodeksa 12., 68. un 418. pantu.
Ja projekta autori ir domājuši pie administratīvā kārtā izsūtīto personu radiniekiem palikušā īpašuma atsavināšanu, tad Latvijas PSR Augstākās padomes prezidijam vajadzētu pieņemt lēmumu par šā īpašuma konfiskāciju vai vismaz izdot dekrētu par nacionalizāciju.
Ja runa ir tikai par to personu īpašumu, kas mirušas izsūtījumā un kurām nav mantinieku, tad Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija speciāla lēmuma pieņemšana nav nepieciešama, jo šajā gadījumā finansu orgāniem šis īpašums ir jāpārņem Civilkodeksa 433. pantā noteiktajā kārtībā.
Turklāt šajā jautājumā būtu nepieciešams saņemt Latvijas PSR valsts drošības ministra slēdzienu.

Latvijas PSR Ministru padomes Lietu pārvaldes
juridiskās grupas priekšnieks Audrins

LVA, 270. f., 1. s. apr., 344. l., 5.–6. lp. Oriģināls. Tulkojums.
Atzīmes dokumentā: b. Audrinam. Jāsagatavo slēdziens atbildei LPSR Augstākās padomes prezidijam. V. Lācis. 29.XI.48.


Latvijas PSR MP priekšsēdētāja V. Lāča 1948. gada 11. decembra ziņojums Latvijas PSR APP priekšsēdētāja vietniekam K. Celovam jautājumā par Latvijas PSR APP lēmuma projektu “Par administratīvā kārtā no Latvijas PSR izsūtīto personu īpašumu”
Slepeni
Rīgā__1948. g. 11. decembrī
Nr. 12/1325–s

Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija
priekšsēdētāja vietniekam biedram K.J.Celovam

Latvijas PSR Ministru padome uzskata, ka Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija lēmuma projekta “Par administratīvā kārtā no Latvijas PSR izsūtīto personu īpašumu” pirmais punkts formulējams šādi:

“Noteikt, ka administratīvā kārtā no Latvijas PSR izsūtīto personu īpašums, ja tas nav nodots glabāšanā šo personu tuvākajiem radiniekiem vai citām personām, vai administratīvā kārtā izsūtītās personas nāves gadījumā, ja nav likumīgu mantinieku, — tiek pielīdzināts bezsaimnieka īpašumam.”
Sakarā ar lēmuma projekta otro punktu piezīmju nav.

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs V. Lācis
LVA, 270. f., 1. s. apr., 344. l., 4. lp. Oriģināls. Tulkojums.
Atzīmes dokumentā: Bastins. 11.12.48.


Latvijas PSR APP dekrēta projekts 1949. gada martā “Par to vācu tautības personu un citu pilsoņu īpašumu, kuri administratīvā kārtā izsūtīti no Latvijas PSR par padomju varai naidīgu darbību 1940.—1941. gadā”.

Projekts
Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija dekrēts

Par to vācu tautības personu un citu pilsoņu īpašumu, kuri administratīvā kārtā
izsūtīti no Latvijas PSR par padomju varai naidīgu darbību 1940.—1941. g.

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes prezidijs nolemj:

1. Noteikt, ka to vācu tautības personu un citu pilsoņu īpašums, kas administratīvā kārtā izsūtīti no Latvijas PSR par pretpadomju darbību 1940.—1941. g., ir nacionalizējams un ieskaitāms valsts īpašuma fondā.
2. Šā dekrēta piemērošanā stingri ievērot PSRS Tautas komisāru padomes 1943. gada 17. aprīlī apstiprināto nolikumu Nr. 404 “Par kārtību, kādā uzskaitāms un izmantojams nacionalizētais, konfiscētais, bezsaimnieka un bezmantinieku īpašums”.

Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājs prof. Dr. A. Kirhenšteins
Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija sekretārs R. Gailis

Rīgā 1949. g. “ “ martā.

LVA, 290. f., 1. s. apr., 140. l., 5. lp. Oriģināls. Tulkojums. 


"LV"

uz "Noziegumi pret cilvēci" galveno lapu