Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 

Izsūtīto beztiesīgā dzīve Sibīrijā
Jānis Riekstiņš

1949.gada 25.marta deportācijā uz Sibīrijas "mūža nometinājuma" vietām tika aizvesti gan jauni un spēcīgi, gan veci, slimi un vientuļi cilvēki. Daudzi no viņiem specnometinājuma vietās nokļuva pilnīgā bezizejas stāvoklī. Vietējos kolhozos, kur vairākumam izsūtīto bija jāstrādā, dienišķo maizi ne visiem izdevās nopelnīt. Vēl bēdīgākā situācijā bija nokļuvuši gados vecie, slimie, vientuļie un darbnespējīgie. Palikuši bez tuvinieku atbalsta, viņi bija pakļauti drošai nāvei vai dzīvei invalīdu un nespējnieku namos. Visi pilngadīgie izsūtītie atradās Valsts drošības ministrijas, vēlāk - Iekšlietu ministrijas speckomandantūru uzskaitē un uzraudzībā. Par specnometinājuma režīma pārkāpšanu draudēja administratīvais arests vai naudas sods, bet par bēgšanu - 20 gadi katorgas darbos. Sakarā ar noteikto režīmu un aizliegumu atstāt nometinājuma rajonu daudziem jauniešiem tika liegta iespēja mācīties dažādās skolās un kursos.
Bargais nometinājuma režīms nedaudz liberalizēts tika tikai 1954.gada vasarā.
Tagad par dzīvi izsūtījumā un par nometinājuma režīmu var izlasīt izsūtīto atmiņās. Bet daudzas smagas apsūdzības padomju totalitārajam režīmam glabā arī aizvesto arhīva lietas, no kurām dažas šoreiz tiek piedāvātas lasītājiem.

Rozālijas Pētersones lūgums ļaut atgriezties Latvijā

Valsts drošības ministram

Rozālijas Kārļa meitas Pētersones, dzīvo Tomskas apgabala Molčanovas rajona Molotova vārdā nosauktajā kolhozā

Iesniegums

Es. Rozālija Kārļa meita Pētersone, dzimusi 1885.gadā, esmu izsūtīta no Latvijas PSR Valkas rajona (apriņķa - J.R.) Lugažu pagasta "Pileniešu" mājām 1949.gadā uz Tomskas apgabala Molčanovas rajona Molotova vārdā nosaukto kolhozu.
Sakarā ar vecumu un slimību es kolhozā sev maizi nopelnīt nevaru un atrodos bezizejas stāvoklī. Šeit no maniem radiniekiem nav neviena. Visas manas meitas un tuvinieki atrodas Latvijā, kuri varētu mani apgādāt.
Tamdēļ lūdzu Jūs nosūtīt mani uz dzimteni, Latvijas PSR Valkas pilsētu.

1950.gada 11.septembrī Rozālija Pētersone

LVA, 1894.f., 1.apr., 5981.l., 11.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

R.Pētersone atļauju atgriezties Latvijā nesaņēma. Viņa nomira izsūtījumā 1951.gadā.

Voldemāra Liepiņa lūgums piešķirt citu darbu, lai varētu nopelnīt ģimenei iztiku

Zirjanskas komandantūras komandantam

Tomskas apgabala Zirjanskas rajona Siņajevas ciema kolhoza "Avangards" kolhoznieka Voldemāra Friča dēla Liepiņa

Iesniegums

Lūdzu Jūs, vai nevarētu dot man tādu darbu, kur es varētu nopelnīt maizi? Kolhozā es nevaru sevi un savu ģimeni, kurā ir pieci cilvēki, nodrošināt ar maizi.
Darbspējīgi ir divi cilvēki. Varbūt ir darbs manā specialitātē - dārzkopība vai mežrūpniecības saimniecībā. Varu strādāt jebkuru darbu, lai tikai varētu nopelnīt maizi. Kolhozā mēs izstrādājām 1000 darbadienas, taču maizes nav. Pagaidām ir tikai kartupeļi, bet drīz arī kartupeļu nebūs. Par šo jautājumu es domāju dienu un nakti, kā no šā stāvokļa izkļūt.
Lūdzu Jūs manu lietu noskaidrot un dot man atbildi.

1951.gada 1.III. Paraksts: Liepiņš

LVA, 1894.f., 1.apr., 5966.l., 20.lp. Oriģināls.Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā: Atteikt.

5.III 51. Paraksts nesalasāms.

Antona Romančuka lūgums pārvietot viņu uz citu dzīvesvietu

Isikula rajona speckomandantūras komandantam Specpārvietotā A.M.Romančuka, dzīv. Solncevas ciema Mičurina vārdā nosauktajā kolhozā (..)

Iesniegums

Lūdzu Jūs, biedri komandant, pārcelt mani uz dzīvesvietu Isikula pilsētā vai uz kokmateriālu sagādi Tevrizas rajona Kuzņeckas kokmateriālu sagādes punktā vai kaut kur citur pēc Jūsu ieskata, tā ka es Mičurina vārdā nosauktajā kolhozā sakarā ar ģimenes apstākļiem izdzīvot nevaru.
Nostrādājis 1952.gadā un izstrādājis 227 darbadienas, es saņēmu produktus trijiem mēnešiem. Dārzā kartupeļi ienācās tikai 15 maisi, kuri februārī izbeidzās. Manā ģimenē ir seši cilvēki, no kuriem četri ir skolas vecumā. Graudus, 460 kg, kuri man pienācās par darbadienām, kolhoza valde nolēma man nedot tikmēr, kamēr es nesamaksāšu parādu, kurš man skaitās par veco būvi (..) - 950 rbļ. Daļa tika dzēsta ar naudu par darbadienām, bet, lai atlikušo daļu samaksātu, nācās pārdot govi un iemaksāt 650 rbļ.
Lūdzu Jūs, biedri priekšniek, neatteikt manu lūgumu un dot rīkojumu mani pārcelt, pretējā gadījumā arī turpmāk mana ģimene paliks kritiskā stāvoklī. Apģērba arī nav, tikai lupatas, kuras savāktas no kaimiņiem, lai būtu iespējams bērnus sūtīt uz skolu. Es sajūtu darbaspēju izsīkumu, bet bērniem radusies mazasinība. Pēc specialitātes es varu strādāt par galdnieku, namdari, motoristu, mašīnistu un ūdensapgādes atslēdznieku.

A.Romančuks

LVA, 1894.f., 1.apr., 11000.l., 19., 19.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Iekšlietu ministrijas Omskas apgabala pārvalde 1953.gada 7.jūlijā. A.Romančuka lūgumu atbalstīja, bet ar noteikumu, ja viņu atlaidīs Mičurina vārdā nosauktā kolhoza valde. Bet tā 1953.gada 26.augustā A.Romančuka lūgumu izslēgt viņu no kolhoza noraidīja.

Tomskas apgabala Teguļdetas rajona tautas tiesas spriedums par Mildas Liepiņas un Antoņinas Staņeninas notiesāšanu

Spriedums-kopija
KPFSR vārdā

1952.gada 27.oktobrī Tomskas apgabala Teguļdetas rajona tautas tiesa šādā sastāvā: priekšsēdētājs - tautas tiesnesis Mosins, tautas piesēdētāji - Norkina un Seļezņeva, sekretāre Fedotova - atklātā tiesas sēdē Teguļdetas ciemā izskatīja lietu par
Mildas Indriķa meitas Liepiņas, dzimušas Latvijas PSR Jēkabpils apriņķa Medņu pagastā, latvietes, precējušās, dēls 13 gadus vecs, bezpartijiskas, izsūtītas no Latvijas PSR, dzīvo Teguļdetas ciemā, 1.Maija kolhoza kolhoznieces un Antoņinas Stosa meitas Staņeninas, dzimušas 1916.gadā Lietuvas (tekstā - Latvijas APSR - J.R.) PSR Telšu apgabalā (tā tekstā - J.R.) Užveles rajonā, lietuvietes, 2 bērni - 11 un 3 gadus veci, māte 75 gadus veca, dzīvo Teguļdetas ciemā, apsūdzību.
Iepriekšējā un tiesas izmeklēšanā ir noskaidrots: Liepiņa un Staņenina bija 1.Maija kolhoza biedri. 1952.gada 15.augusta vakarā viņas pēc darba pabeigšanas no automašīnas, kurā bija iekrauti rudzi sējai, no maisiem somās iebēra graudus - Staņenina - 3,6 kg un Liepiņa - 5 kg. Ar nozagtajiem graudiem viņas tika aizturētas un graudi atņemti.
Apsūdzētās Staņenina un Liepiņa sevi par vainīgām atzina pilnīgi un paskaidroja, ka viņas graudus patiešām paņēmušas, jo gribējušas izvārīt putru. Apsūdzēto vainu apstiprina 1952. gada 15.VIII akts, liecinieku Korčuganova, Bogomolova un Zjatjkova liecības. Tiesa tāpat ir pārliecināta, ka viņu vaina ir pilnīgi pierādīta. Viņu vaina ir pareizi kvalificēta pēc 1947.gada 4.VI dekrēta "Par kriminālatbildību par valsts un sabiedriskā īpašuma zādzību." Tamdēļ, pamatojoties uz teikto un vadoties no Kriminālprocesa kodeksa 319. un 320.panta,
piesprieda:
Mildai Indriķa meitai Liepiņai un Antoņinai Stasa meitai Staņeninai pēc PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1947.gada 4.VI dekrēta "Par kriminālatbildību par valsts un sabiedriskā īpašuma zādzību" 4.punktu 8 gadus labošanas darbu nometnē katrai bez tiesību zaudēšanas un bez mantas konfiskācijas. Liepiņai un Staņeninai drošības līdzekli nomainīt no sprieduma pasludināšanas dienas, apcietināt tiesas zālē. Soda mēru notiesātajām skaitīt no sprieduma pasludināšanas dienas, t.i., no 1952.gada 27.oktobra.
Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts Tomskas apgabala tiesā piecu dienu laikā.
Pēc soda izciešanas Liepiņa un Staņenina ir jānosūta kā specnometinātās uz obligāto nometinājumu Tomskas apgabala Teguļdetas ciemā.

Priekšsēdētājs: Mosins

Tautas piesēdētāji: Norkina, Seļezņeva
Kopija pareiza: tautas tiesnesis - M.Mosins
Sekretāre Ševņina

LVA, 1894.f., f., 1.apr., 7987.l., 28.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

Pēc KPFSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja protesta KPFSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģija šo spriedumu pārskatīja 1953.gada 8.martā. Tā secināja, ka protests ir pamatots un tautas tiesas spriedums ir jāatceļ, apsūdzība ir jāpārkvalificē un sods M.Liepiņai un A.Staņeninai jāsamazina līdz vienam gadam.

No ieslodzījuma M.Liepiņa tika atbrīvota 1953.gada aprīlī un nosūtīta uz iepriekšējo specnometinājuma vietu.

Speckomandantūras Nr.30 uzraugu ziņojums par specnometinātā Pētera Anspoka aizturēšanu

Kaganoviča rajona Iekšlietu ministrijas daļas speckomandantūras Nr.30 komandantam leitnantam biedram Sergejevam no speckomandantūras Nr.30 uzrauga jaunākā seržanta biedra V.R.Jakubenko

Raports

Daru zināmu Jums, ka specnometinātais latvietis Pēteris Antona dēls Anspoks 1953.gada 20.jūlijā patvaļīgi brauca uz Omsku, kur tirgū es viņu aizturēju.

22.VII 53.g. Uzraugs Jakubenko.

LVA, 1894.f., 1.apr., 7729.l., 47.lp. Oriģināls.Tulkojums no krievu valodas.

Pētera Anspoka paskaidrojums

Kaganoviča rajona speckomandantūras komandantam biedram Sergejevam no P.A.Anspoka

Paskaidrojums

1953.gada 20.jūlijā es patvaļīgi, bez speckomandantūras atļaujas braucu uz Omskas pilsētu, uz tirgu pēc produktiem un Omskas pilsētā mani aizturēja speckomandantūras uzraugs Jakubenko par to, ka braucieni man bija aizliegti, bet, tā kā mūsu veikalā nav tauku, es aizbraucu.

22.VII 53.g. P.Anspoks

LVA, 1894.f., I.apr., 7729.l., 48.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Budjonija vārdā nosauktā kolhoza priekšsēdētāja vietnieka V.Rogula paskaidrojums par komandējuma izrakstīšanu E.Klausam

Isikula rajona valsts drošības ministrijas daļas priekšniekam kapteinim b. Surņinam
no Budjonija vārdā nosauktā kolhoza priekšsēdētāja vietnieka Vladimira Fjodora dēla Rogula

Paskaidrojums

Es, Vladimirs Fjodora dēls Roguls, dzimis 1915.gadā Omskas apgabala Isikula rajona Mjasņikovas ciema padomes Mjasņiku sādžā, sakarā ar man uzdotajiem jautājumiem paskaidroju, ka es labi zināju, ka man nav tiesību nosūtīt specnometinātos kaut kur komandējumā, kā arī izsniegt viņiem jebkādus dokumentus ar izbraukšanas tiesībām ārpus speckomandantūras novietošanas robežām, jo man bija paziņots PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.g. 26.XI dekrēta 3.punkts.
1952.gada 10.maijā pēc mana norādījuma rēķinveža palīdze Putāne specnometinājumam Emanuilam Jēkaba dēlam Klausam izrakstīja komandējuma apliecību, kurā tika norādīts, ka viņš no šā lauksaimniecības arteļa tiek komandēts kokmateriālu sagādē uz Nazivajevskas rajonu ar termiņu uz 10 dienām. Specnometinātajam E.J.Klausam es devu mutisku norādījumu par to, lai viņš pēc atļaujas griežas Ukrainskas speckomandantūrā, un gadījumā, ja tā netiks izdota, lai atgriežas nometinājuma vietā.
Mana vaina ir tā, ka es, zinot, ka specnometinātajiem nedrīkst izsniegt dokumentus uz rokām, patiesībā tos izdevu. Nosūtīt specnometinātos ārpus šās speckomandantūras izvietošanas rajona mani pamudināja darbaroku trūkums kolhozā.
Apņemos turpmāk nepieļaut PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.g. 26.XI dekrēta pārkāpumus.
Lūdzu rajona VDM daļu piedot man pirmo pārkāpumu.
PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948.g. 26.XI dekrēta 3.punkts man ir paziņots otro reizi.

1952.g. 6.VII V.Roguls

LVA, 1894.f., 1.apr., 9234.l., 21., 21.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Aivara Kalēja lūgums izsniegt atļauju braukšanai uz Omsku

Omskas apgabala valsts drošības pārvaldes speckomandantūrai no Aivara Kalēja

Iesniegums

Lūdzu Jūs lūgt Omskas apgabala valsts drošības pārvaldei izsniegt man atļauju braukšanai uz Omskas pilsētu ar automašīnu sakarā ar to, ka patlaban es strādāju par šoferi un man ir nepieciešami braucieni uz Omskas pilsētu. Braucienu mērķis ir lopbarības atvešana sovhoza lopiem.

26. II 52. A.Kalējs

LVA, 1894.f., 1.apr., 5974.l., 46.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Valsts drošības ministrijas Omskas apgabala pārvaldes atteikums izsniegt atļauju A.Kalējam

Pilnīgi slepeni

Omskas apgabala Kaganoviča rajona VDM rajona daļas priekšniekam vecākajam leitnantam biedram Košlam
1952.gada 15.aprīlī

Krasnojarskas ciems

Braucienus uz Omskas pilsētu specnometinātajam latvietim Aivaram Jāņa dēlam Kalējam, dzimušam 1931.gadā, ar automašīnu nevaram atļaut.
Rekomendējiet sovhoza direkcijai sameklēt šoferi ne no speckontingenta skaita.

VDM Omskas apgabala pārvaldes 9.daļas priekšnieks apakšpulkvedis Dementjevs

LVA, 1894.f., 1.apr., 5974.l., 45.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Valsts drošības ministrijas Tomskas apgabala pārvaldes priekšnieka vietnieka norādījums par Pētera Ļuļaka nosūtīšanu uz lauksaimniecības skolu

Slepeni, 1953.gada 7.janvārī, liters "N"

Tomskas apgabala Teguļdetas rajona
VDM daļas priekšniekam

Valsts drošības majoram biedram Titovam,
Teguļdetas ciemā
Atbildot uz 1952.gada 16. XII Nr.5/1631
Tomskas apgabala Asinas rajona VDM daļas priekšniekam valsts drošības majoram biedram Goloskovam,

Asinas pilsētā

Izbraukšanu no Teguļdetas rajona uz lauksaimniecības skolu Asinā specnometinātajam Pēterim Alberta dēlam Ļuļakam, dzimušam 1923.gadā, atļaujam konvoja pavadībā.
Asinas rajona VDM daļas priekšniekam Ļuļaku pieņemt pēc akta un organizēt attiecīgu viņa uzraudzību, kas izslēgtu bēgšanas iespēju. Pēc skolas beigšanas nosūtīt viņu noteiktā kārtībā, konvoja pavadībā uz nometinājuma vietu Teguļdetas rajonā.
Par atgriešanās datumu paziņojiet VDM pārvaldei.

VDM Tomskas apgabala pārvaldes priekšnieka vietnieks valsts drošības pulkvedis Piščepa
VDM Tomskas apgabala pārvaldes 9.daļas
priekšnieks valsts drošības apakšpulkvedis Tolstihs

LVA, 1894.f., 1.apr., 7785.l., 70.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Edgara Krēsliņa lūgums atļaut turpināt izglītību

PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam Maskavā
Amūras apgabala Tigdas rajona tresta "Daļtransļes"
Sivaku mežrūpniecības saimniecības 3.mežu punkta
strādnieka Edgara Rūdolfa dēla Krēsliņa

Iesniegums

Lūdzu Jūsu palīdzību šajā manā iesniegumā (..) un apmierināt manu lūgumu.
Es, Edgars Rūdolfa dēls Krēsliņš, dzimis 1933.gadā (..), patlaban dzīvoju pēc augstāk norādītās adreses un strādāju Sivaku mežrūpniecības saimniecības 3.mežu punktā par traktoristu.
Es, E.R.Krēsliņš, no 1933.gada kopš dzimšanas dzīvoju Latvijas PSR Gulbenes rajona Lejasciema pagastā (..). 1949.gada 25.martā mani kopā ar vecākiem kā specpārvietotos izsūtīja uz Amūras apgabala Tigdas rajona (..) Sivaku staciju. Sakarā ar to es biju spiests pārtraukt mācības solā un iestāties darbā Sivaku mežrūpniecības saimniecības 3.mežu punktā.
Šobrīd es nekādā veidā nevaru turpināt savas mācības tādēļ, ka ģimene, kurā es dzīvoju, lielā mērā ir atkarīga no Tigdas rajona VDM komandanta.
Tādēļ arī es, E.R.Krēsliņš, vairākas reizes griezos pie Sivaku speckomandantūras komandanta, lai ļauj man braukt mācīties uz dzelzceļnieku skolu Šimanovskā, bet komandants man neļauj mācīties dzelzceļnieku skolā, un tādēļ es lūdzu jūs gādāt, lai es varētu mācīties dzelzceļnieku skolā Šimanovskā.
Ja man neļauj mācīties dzelzceļnieku skolā, tad lūdzu Jūs atļaut man mācīties citā arodskolā vai šoferu kursos (..).

1.VII 1952.g. Lūdzējs: E.Krēsliņš

LVA, 1894.f., 1.apr., 4927.l., 113., 114.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Šis E.Krēsliņa lūgums tika noraidīts.

E.Krēsliņa lūgums Tigdas rajona speckomandantūras komandantam atļaut braukt uz šoferu kursiem

Tigdas rajona komandantam
Specnometinātā Edgara Rūdolfa dēla Krēsliņa, dzīvo Sivaku dzelzceļa 25.kilometrā

Iesniegums

Lūdzu Jūsu atļauju man, E.R.Krēsliņam, atļaut izbraukt uz šoferu kursiem uz pils. Svobodnaju-Surževku.
Es strādāju Sivaku mežtehnikas saimniecībā 5, 3.mežu iecirknī par traktoristu un gribu paaugstināt savas zināšanas, izmācīties par šoferi un saņemt apliecību uz kravas automašīnu. Uzņemšana šoferu kursos sākas no 1954.gada 1.jūnija (..).

29. III 54.g. E.Krēsliņš

LVA,1894.f., 1.apr., 4927.l., 116.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

Biedri Čubakov!
Paziņojiet, ka Krēsliņam ir atteikts, jo Svbodnajā-Surževkā nav speckomandantūras.

7. VI - 54.g. Paraksts - nesalasāms.

Asinas rajona Iekšlietu ministrijas daļas priekšnieka vietnieka kapteiņa Podvorčanska paskaidrojums par Margaritas Krogzemas pārvietošanu no pilsētas uz kolhozu

Pilnīgi slepeni

IeM Tomskas apgabala pārvaldes "P" daļas priekšnieka vietniekam apakšpulkvedim biedram Karpovam
Tomskā

Atbildot uz 1953.gada 28. VII Nr.P-1-9186
Jautājumā par specnometinātās Margaritas Pētera meitas Krogzemas pārvietošanu uz Novokuskovas sādžu un nosūtīšanu darbā uz kolhozu otro reizi paziņojam:
M.P.Krogzema pēc viņas personīgā lūguma 1950.gada maijā no Amūras apgabala ieradās Asinas rajona Novokuskovas ciemā, lai apvienotos ar radiniekiem, kur dzīvoja līdz 1952.gada augustam. Viņas vecāki no ierašanās brīža specnometinājumā Asinas rajonā tika uzņemti kolhozā "Komsomoļec" un arī patlaban ir kolhoza biedri.
1952.gada augustā pēc Asinas pilsētas padomes lūguma Krogzemai tika atļauts vienai iestāties darbā pilsētas komunālajā saimniecībā par inženieri celtnieku. Pēc tam, kad uz pilētas komunālo saimniecību inženieri celtnieku atsūtīja apgabala komunālā saimniecība, Krogzema tika pārcelta uz pilsētas komunālo saimniecību par arhitektu, kur strādāja līdz 1953.gada maijam.
1953.gada maijā sakarā ar to, ka PSKP Asinas rajona komiteja tika devusi norādījumu visus specnometinātos, kuri uzņēmumos un iestādēs ieņem vadošus amatus, atbrīvot un nosūtīt uz rajona kolhoziem, citu skaitā arī Krogzema tika nosūtīta uz Novokuskovas ciemu, kur dzīvo viņas vecāki.
Krogzema griezās IeM rajona daļā ar lūgumu atļaut viņai atgriezties uz dzīvi Asinas pilsētā, taču, vadoties no augstāk norādītiem apstākļiem, mēs viņas lūgumu noraidījām.

Asinas rajona IeM daļas priekšnieka vietnieks kapteinis Podvorčanskis 1953.gada 6.augustā, Nr.2257, Asinā LVA, 1894.f., 1.apr., 8131.l., 290., 290.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas Vēstnesis  07.01.2005 un  11.01.2005 

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home