Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
«Jums jābūt ļoti uzmanīgiem»
 
Viesturs Sprūde

Par "pēdējo padomju disidentu" dēvētais Vladimirs Bukovskis novembra vidū bija ieradies Rīgā, lai piedalītos seminārā par trimdas baltiešu jauniešu 1985. gadā organizēto "Miera un brīvības kuģa" braucienu gar Baltijas padomju republiku krastiem. Tolaik arī Bukovskis bija uz kuģa. Viņa dumpības gars nav zudis, un Latvija ir tālākais punkts Eiropas austrumos, kuru šis vīrs var apmeklēt. Kopš 90. gadu vidus Vladimiram Bukovskim vairs nedod Krievijas vīzu.

Par savu pašreizējo statusu Bukovskis ar humoru saka: "Es esmu analītiķis. Pareģus apmētā ar akmeņiem, bet analītiķiem labi maksā." Galvenais iztikas avots eksdisidentam ir honorāri no agrāk izdotajām grāmatām "Un atgriežas vējš…", "Krievu ceļotāja piezīmes" un "Maskavas process", kas kļuvušas par bestselleriem. Vladimirs Bukovskis ir ļoti atvērts un runīgs, viņa spriedumi – oriģināli, dažkārt šķiet pat pārāk.

Paspēlētā Krievija

Pretēji ārvalstu presē lasītajam, Bukovskis neuzskata sevi par vēsturnieku, aizrādot, ka Kembridžas universitātē ieguvis vien neirofiziologa diplomu, bet vēsturnieka lauri viņam piedēvēti deviņdesmito gadu sākumā, kad kompartijas arhīvā Maskavā izdevies nokopēt visai daudz slepenu dokumentu. "Vēsture ir mans hobijs," atzīst Bukovskis, stāstot par dokumentālajām liecībām, kā Mihails Gorbačovs "perestroikas" laikā mēģinājis ar rietumvalstu līderu palīdzību iegrožot neatkarības atjaunošanas kustības Baltijā. Tas darīts caur Vāciju, Dāniju, Zviedriju, pat Vatikānu.

Uzrunā auditorijai viņš vispirms uzsver, ka Krievijā demokrātija 1991. gadā neuzvarēja. Tur varu turpinot turēt agrākie čekisti un partijnieki. Bukovska ar pārliecību no tribīnes teiktos vārdus var uztvert dažādi, taču tie jebkurā gadījumā ir interesanti: "Krieviju mēs paspēlējām. Nestāstiet, ka mēs uzvarējām! Mani apmainīja pret Čīles komunistu Korvalanu. Kur viņš ir tagad? Viņam ir 89 gadi. Viņš dzīvo Čīlē ļoti jaukā mājā, periodiski raksta avīzēm un atceras cīņu pret Pinočetu. Bet es Krieviju nevaru apmeklēt pat kā tūrists! Kopš 1996. gada man ir liegta vīza. Vai tā ir uzvara? Mēs devām lielu ieguldījumu, lai Padomju Savienība sabruktu, bet mēs neuzvarējām. Visās bijušajās komunistu valstīs Austrumeiropā tie paši cilvēki sēž tajos pašos amatos. Krievijā agrāk VDK (PSRS Valsts drošības komiteja) valsti nekontrolēja. Tā bija kā partijas kalps, bet šodien tā nosaka likumus. Tie, kas analizē statistiku, saka, ka 80% to, kuri šobrīd pārvalda Krieviju, ir bijuši administrācijā vai citā pārvaldes statusā arī PSRS. Biznesā ir aptuveni tikpat daudz bijušo čekistu. Vai jūs varat iedomāties, ka 15 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām agrākais nacistu gestapo virsnieks tiktu ievēlēts par Vācijas kancleru? Vai varat iedomāties, ka bijušie nacistu virsnieki kontrolētu bankas, medijus Vācijā? Nē! Jo nacisms tika sakauts, bet komunismu tā arī nesakāva."

Lūgts komentēt Vladimira Putina Krievijas skatījumu uz vēsturi un Baltijas okupāciju, Bukovskis saka, ka par lietām, kas pilnīgi skaidras, jau neesot vērts runāt: "Kad es šodien dzirdu, ka neesot bijuši nekādi slepenie protokoli, tad es saprotu, cik tālu viņi ir no vēstures. Bet pamēģiniet pateikt, ka Hitleru izgudroja Staļins, un jūs izsvilps un neļaus runāt. Vācijā tikko bija konference par šo tematu un, kad es sāku par to runāt, vairāki cilvēki izmeklētajā auditorijā sāka teikt, ka "mums, vāciešiem" jāpateicas sarkanajai armijai par atbrīvošanu no nacisma. Ak kungs! Ja nebūtu Staļina, Hitlers būtu nenozīmīgs tārps kaut kur Bavārijā. Staļins viņu izveidoja un apbruņoja, palīdzēja tikt pie varas, jo Hitlers bija "revolūcijas ledlauzis". Staļinam vajadzēja tādu ārprātīgo, kas nāktu un iznīcinātu visu kārtību Eiropā. Un tad VIŅI nāktu kā atbrīvotāji."

Kad vēlāk Bukovskim jautāju, vai Staļins nav bijis ļauns ģēnijs, kas visu tā spējis izplānot, saņēmu noliedzošu atbildi: "Viņš nebija ģēnijs, jo izdarīja ļoti daudz kļūdu. Staļins bija labs stratēģis, spēlmanis, bet ne ģēnijs. 1940. gadā viņš ieveda karaspēku Rumānijas Besarābijā un Bukovinā. Kāda velna pēc!? Ar to viņš tikai nobiedēja Hitleru un pretī saņēma "Barbarosu" un 1941. gadu. Kam vajadzīga Bukovina! Ja jau kaut ko gribēja, vajadzēja iet uz Bukaresti un ieņemt Ploešti naftas laukus. Staļinam neizturēja nervi un viņš izdarīja milzīgu kļūdu. Un kāpēc viņam vajadzēja Baltijas valstis, turklāt vēl Somiju!? Pēc kara caur Somiju Maskava "bīdīja" visdažādākās lietas. Viņš varēja arī Baltiju formāli atstāt neatkarīgu, bet reāli to kontrolēt. Kāpēc bija jāokupē!?"

Divvalodīgā Rīga

Rīgā Vladimirs Bukovskis agrāk bijis tikai reizi – aptuveni pirms 50 gadiem, kad dzīvojis pionieru nometnē Majoros. Tolaik atmiņā palikusi atskārsme, ka Rīgā daudzi novērsušies, ja tos uzrunāja krieviski. Bukovska skatiens uz starpnacionālajām attiecībām ir skaidrāks nekā dažam viņa tautietim, kas te mājojis gadiem. "Rīgā es dzīvoju divas dienas un sapratu, ka šī ir divvalodīga pilsēta. Ja kāds man kādreiz teiks kaut ko citu, viņš melos. Var dzirdēt, kā viens un tas pats cilvēks mobilajā telefonā runā latviski un pēc tam krieviski. Jums nav valodu problēmas, ticiet man. Valodu problēma jūsu valstī ir mākslīgi izveidota, lai jums tāda būtu. Tās ir politiskās spēlītes. Taču paturiet prātā, ka ir tāda naidīga vara, kas spēlējas ar jūsu nacionālajām problēmām. Esiet ļoti uzmanīgi, elastīgi. Valodu cilvēkiem nevar uzspiest. Padariet valodas jautājumu apolitisku. Viss notiks tāpat, neuztraucieties. Cilvēki domā – ja mēs neatjaunosim savas valodas varu, tad neizdzīvosim kā nācija. Muļķības. Pagaidiet. Tas notiek un notiks tāpat, dabiski. Bet neaizmirstiet vienu – ja jums nebūs oficiālas valsts valodas, jums nebūs valsts. Tāpēc jums jāuzstāj, ka ir tikai viena oficiālā valsts valoda – latviešu. Viss pārējais ir izvēles lieta."

Uz jautājumu no zāles, kādēļ Krievijā Latviju uzskata par "ienaidnieku nr.1", atskan iebildums: "Latvija vairs nav lielākais Krievijas ienaidnieks. Lielākais tagad ir Polija. Kāpēc viņi izdomāja, ka krievu nāciju var apvienot tikai naids pret Poliju, tas arī man ir jautājums. Tagad Krievija nosvinēja 400. gadadienu, kopš kaut kādus poļu algotņus izlika no Maskavas. Tas viņiem ir tāds veids, lai no jauna veidotu nāciju. Lai provocētu pretpoļu noskaņojumu un kurinātu nacionālo histēriju, viņi izdarīs jebko. Latvija ir palikusi tikai fonā. Bet jums ir liela krievu minoritāte. Krievija to ir izveidojusi un viņiem ir receptes, kā to izmantot. Tās receptes jau Makjavelli savulaik izrakstīja. Ja okupē, tad var kolonizēt. Es no savas pieredzes atceros, ka kriminālnoziedzniekus, kad pienāca laiks viņus atbrīvot, nosūtīja uz Baltijas valstīm, lai viņus atbrīvotu tur. Tas ir fakts. Es nemaz nerunāju par militārajiem pensionāriem. Bet kriminālnoziedzniekus mudināja doties uz Baltiju. Tā bija kolonizācija. Šodien jūs šo situāciju esat mantojuši. Tā var kļūt nekontrolējama. Jums jābūt ļoti uzmanīgiem. Problēmas nezudīs. Vara Maskavā ar tām spēlēsies, jo viņi nav pieņēmuši PSRS sabrukumu. Arī Hitlers uzskatīja, ka Vācija nevis zaudēja Pirmajā pasaules karā, bet to nodeva ebreji. VDK darboņu viedoklis ir tieši tāds pats. Viņi nedomā, ka PSRS sabruka dabiski. Paskatieties uz Putinu, kurš teica, ka lielākā nācijas traģēdija ir Padomju Savienības sabrukums! Ak Dievs! Es vienmēr domāju, ka lielākā traģēdija bija tās izveidošana!"

VDK turpina valdīt?

Eiropas Savienības jautājumos bijušais disidents ir pārliecināts eiroskeptiķis. Viņš skaidro, ka Eiropas pārtaisīšana no ekonomiskas savienības par politisku bloku ir sociālistu ideja: "Astoņdesmito gadu vidū kopējais tirgus jau bija gatavs. Kāpēc gan vēl vajadzēja veidot ES? Izrādās, tajā laikā Rietumeiropas valdību kreisie līderi tikās ar Gorbačovu un konstatēja, ka sociālisma ideja nonākusi krīzē. Vienīgā iespēja to saglabāt bija ņemt savās rokās "Eiropas projektu". Ideja par brīvo tirgu tika apgriezta kājām gaisā un radās pārnacionāla struktūra. Gorbačovs to nosauca par "kopējām Eiropas mājām". Atcerieties? ES struktūras ir ārkārtīgi līdzīgas bijušās PSRS struktūrām. Tās tā ir radītas apzināti. ES nav demokrātiska struktūra, tā ir sociālistiska struktūra, tādēļ arī es pret to cīnos," smēķējot cigareti pēc cigaretes un pārlicis vienu kāju pār otru, vēlāk man saka šis vīrs, kura vārdu savulaik tik bieži daudzināja slepus klausītās radiostacijas "Svoboda" un "Amerikas balss".

– Padomju laikā jūsu vārdu disidentu uzskaitījumā minēja drīz aiz Aleksandra Solžeņicina. Solžeņicins tagad Krievijā pārsteidz ar īsteni lielkrieviskiem paziņojumiem. Kas noticis ar jūsu agrāko domubiedru?

V. Bukovskis: – Neaizmirstiet, ka viņam ir 87 gadi. Viņam bija trieka un viņš knapi izķepurojās. Tas, ko viņš tagad saka…Viņš varbūt arī pats neaptver, ko runā. Es nezinu. Solžeņicins izdarīja lielisku darbu – iemūžināja vēsturē gulagu (staļiniskās soda nometnes). Par to viņam pienākas milzīgs paldies. Pārējais vairs nav svarīgs.

– Kāpēc Krievija nopūlas radīt no Baltijas un Polijas ienaidnieka tēlu, bet neķeras pie savām problēmām, kuru tai ir kaudzēm?

– Klausieties, kurš tad ļaus ķerties pie savām problēmām? Tur taču sēž tā pati vecā padomju nomenklatūra! Bet caurmēra krievu cilvēkam ij Polija, ij Latvija ir pie vienas vietas. Kad atdalījās Baltijas valstis un vēlāk Ukraina, nebija taču nekādu naidīgu akciju. Krievu cilvēki nodomāja: nu pareizi, ka atdalījās, viņi taču ārzemnieki. Krievu tautai nav nekādu pretenziju uz šīm teritorijām – Baltiju, Ukrainu, Vidusāziju, Aizkaukāzu. Caurmēra krievu cilvēks nav imperiālists. Bet nē, pielīda bijušie čekisti atkal pie varas un tagad taisa Poliju par ienaidnieku un jums arī gaisu jauks ar valodas "problēmām".

Krievijā ir normāli demokrātiski spēki, taču tiem neļauj apvienoties un tie ir pārāk infantili. Teiksim, Boriss Ņemcovs. It kā normāls puisis, bet, kad parunā – nu naivs.

– Tagad Hodorkovskis no cietuma raksta uzsaukumus un grib kļūt par līderi…

– Ko jūs! Kas viņš par līderi? Viņš ir bijušais komjaunatnes darbonis, kam Gorbačova laikā atļāva rīkoties ar partijas naudu. Kad sabruka PSRS, Hodorkovskis nodomāja, ka nauda nu ir viņa, taču čekisti sacīja: "Nēēē…Re, kur jūsu parakstiņš." (Smejas.) Hodorkovskis ir nulle. Viņam bija miljardi, bet viņš vienalga nonāca cietumā. Jājautā, kas viņš par politiķi? Viņš neadekvāti novērtēja "aparātu". Viņam vara atklāti pateica: aizbrauc, citādi iesēdināsim. Bet Hodorkovskis sāka plātīties: kas maaani iesēdinās ar maniem miljardiem… Berezovskis, arī ne diža prāta vīrs, bet re – paklausīja un dzīvo Londonā. Taču Hodorkovskim prāta nepietika. Un kam tagad no tā kāds labums, ka viņš palika?

– Jūs mēdzat prognozēt, ka Krievija sadalīsies…

– Protams, sadalīsies. Redzēsiet, tā notiks, kad kritīsies naftas cenas. Mēs nezinām, kad un kā, bet šīs cenas kritīsies. Tās nevar mūžīgi būt tagadējā mākslīgi uzturētajā līmenī. Tiek apgalvots, ka naftas cenas ir tik lielas tādēļ, ka milzīgos tempos attīstās Ķīnas un Indijas ekonomika. Bet Ķīnas speciālisti man ir teikuši, ka Ķīnā drīz nāks ekonomikas kritums…

P. S. Kad 1984. gadā Bukovskim uzdeva jautājumu par PSRS nākotni, viņš atteica: "Par to nav vērts runāt, pēc 15 gadiem tās valsts vispār nebūs…"

UZZIŅA
- Vladimirs Bukovskis dzimis 1942. gada 30. decembrī.
- 1959. gadā par dalību "pretpadomju" žurnāla izdošanā, kas tika sastādīts rokrakstā, izslēgts no skolas.
- Pirmo reizi arestēts 1963. gada maijā apsūdzībā par PSRS aizliegtas grāmatas pavairošanu. Atzīts par nepieskaitāmu un nosūtīts piespiedu ārstēšanā. Atbrīvots 1965. gada februārī, lai gada beigās atkal tiktu ieslodzīts psihiatriskajā klīnikā, jo bija organizējis "atklātības mītiņu".
- Trešo reizi arestēts 1967. gadā par protesta demonstrāciju organizēšanu pret disidentu Aleksandra Ginzburga un Jurija Galanska apcietināšanu. Šoreiz sodu izcieta nometnē kopā ar kriminālnoziedzniekiem. Pēdējo reizi arestēts 1971. gadā jau "ļaunprātīga pretpadomju huligāna" statusā. Bukovskim piesprieda septiņus gadus cietumā un piecus – nometinājumā, taču 1976. gadā viņu apmainīja pret Čīles komunistiskās partijas vadoni Luisu Korvalanu.
- Kopumā pavadījis padomju soda iestādēs 12 gadus, patlaban Vladimirs Bukovskis dzīvo Londonā.

Latvijas Avīze   3. dec., 2005

  Atpakaļ  Back   

 Sākumlapa  Home