Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Sarkanā armija "buržuju zemē"
Heinrihs Strods

Nemaz nav tik sens tas laiks, kad Latvijā "kopā ar visu plašo Padomju Savienību" 23. februāris bija jāgodina kā Padomju armijas diena. Taču pirmo reizi Latvijas iedzīvotājiem slavas dziesmas par okupācijas karaspēka varenību bija jāklausās vēl pirms padomju režīma iedibināšanās — 1940. gada 23. februārī. Faktiski okupācija notika ātrāk nekā pieņemts uzskatīt.

Šķiet, pirmais profesionālais latviešu vēsturnieks, kurš atšķirībā no 1939./1940. gadā sludinātā oficiālā viedokļa 1939. gada 5. oktobra "brīvprātīgo savstarpējās palīdzības līgumu ar mums draudzīgo lielvalsti" 1956. gadā nosauca par okupāciju, bija Latvijas Universitātes vēstures profesors Arveds Švābe. Viņš runāja patiesību, kuru toreiz neviens neiedrošinājās runāt ne Latvijā, ne trimdā. Arī šodien daudzi nodarbojas ar totalitāro eifēmismu, kāds oficiāli pastāvēja pirms 64 gadiem. Bet toreiz izlikās gan lielais austrumu krāpnieks, gan arī mēs paši.

Tosti un slepenība

Īsi pirms Otrā pasaules kara sākuma PSRS kara flote bija lielākā Baltijas jūrā. Kad tika slēgts Molotova–Ribentropa pakts, viens no vācu nodomiem bija neitralizēt "sarkano" kara floti. Berlīnei bija nepieciešams, lai tās darbība aizsargā metālu rūdu un niķeļa piegādes no Somijas un Norvēģijas uz Vāciju. Tikai dažas dienas bija pagājušas kopš PSRS un Baltijas valstu savstarpējās palīdzības līguma noslēgšanas, kad 1939. gada 10. oktobrī Liepājā jau ieradās padomju karaflotes lepnums — kreiseris "Kirov" un divi iznīcinātāji "Smetļivij" un "Stremiteļnij". Kuģus sagaidīja oficiāla delegācija, kurā bija PSRS vēstniecības padomnieks Ivans Čičajevs un Latvijas armijas Kurzemes divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers. Atskaņoja PSRS valsts himnu "Internacionāle" un "Dievs, svētī Latviju!". Sekoja apsveikuma runas, pēc kurām Latvijas puse rīkoja banketu kuģa komandierim un augstākajiem virsniekiem. PSRS vēstnieks Ivans Zotovs vēlāk ziņoja, ka ģenerālis Dankers uzsaucis tostu par godu "PSRS lielajam vadonim biedram Staļinam". Vēstnieks par tādu iztapības "augstāko pilotāžu" bija sajūsmā un īpaši izcēla šo epizodi savā ziņojumā. Nezin vai Zotova kungs būtu tikpat sajūsmināts, ja ģenerālis uzsauktu tostu arī par otro "dižo vadoni" un pirmā sabiedroto — Ādolfu Hitleru, jo tieši ar viņa svētību padomju karakuģi taču bija iebraukuši Liepājā. Bet nekas, O. Dankers atbilstošos tostus uzsauca tikai gadu vēlāk.

1939. gada 29. oktobrī Zilupē plkst. 11 pienāca pirmais ešelons ar sarkanarmiešiem. Otrs ešelons dienu vēlāk izbrauca caur Indru. Uz perona vilciena sastāvu sagaidīja PSRS vēstnieks Zotovs, vēstniecības pirmais sekretārs Vetrovs un PSRS militārais atašejs pulkvedis Vasiļjevs. No Latvijas puses augstākā amatpersona sagaidītāju pulkā bija ģenerālis Rūdolfs Klinsons. Abu valstu himnas stacijā atskaņoja sarkanās armijas orķestris. Ne pašā stacijā, ne arī to ceļu tuvumā, pa kuru pārvietojās okupācijas karaspēks, iedzīvotāji un jo vairāk žurnālisti nedrīkstēja būt ne tuvumā. "Vareno un neuzvaramo" nebija ļauts tuvumā skatīt, nerunājot par fotografēšanu vai zīmēšanu. To aizliedza ar speciālu pavēli. Vienlaikus ar īpašu pavēli noteica arī sarkanarmiešu uzvedību "buržuju zemē". Jāuzvedas bija labi. Taču patiesībā tūlīt pēc ierašanās Latvijā "varenā un neuzvaramā" sāka šņabja dzeršanu gan kuģos, gan "vientuļo dāmu" dzīvokļos un nakts izklaides vietās. Sarkanās armijas virsniekiem un karavīriem trūka izmitināšanas vietu, tāpēc augstākos virsniekus izmitināja viesnīcās. Tā Ventspils viesnīcā "Royal" apmetās militārais inženieris Zeļinskis. Drīz vien viesnīcas vienvietīgajā numurā viņš ievietoja papildu gultu, kurā nakšņoja viņa draudzene. Kad viesnīcas īpašniece sāka protestēt, Zeļinskis kundzi piekāva. Savukārt cietusī par to sūdzējās Ventspilī dislocēto padomju armijas daļu komandantam.

"Visi latvieši jānošauj!"

Okupācijas armijas ienākšanu un iekārtošanos pavadīja nākamais process — aneksija jeb pielīdzināšana PSRS. 1939. gada novembrī Vissavienības kultūras sakaru biedrība nosūtīja PSRS vēstniekam Zotovam un pirmajam sekretāram Vetrovam uz Rīgu programmu, kas Latvijas radio bija jāatskaņo par godu Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas divdesmit otrajai gadskārtai. Programmā pārsvarā bija propagandistiskas padomju dziesmas. Tās raidīja 7. novembrī plkst. 18 vakarā. Radio direktors Smilga apsolīja Latvijā nodrošināt arī Maskavas radio uztveršanu.

Un tā 1940. gada 23. februārī gan ar Latvijas radio, gan īpašu sarīkojumu palīdzību Rīgā Latvijas iedzīvotāji uzzināja, kā svinama Sarkanarmijas diena. Par godu strādnieku un zemnieku sarkanajai armijai Latviešu biedrības namā tika sarīkots svinīgs akts un mielasts abu valstu augstākās virsniecības pārstāvjiem. Ja svinīgā daļa noritējusi bez starpgadījumiem, tad par "goda maltītes" gaitu PSRS vēstnieks Latvijā Derevjanskis 13. martā slepenā ziņojumā uz Maskavu ārlietu ministra Molotova vietniekam Dekanozovam vēstīja savdabīgas lietas. Saskaņā ar vēstnieka ziņoto, PSRS Baltijas karaflotes lepnuma — kreisera "Kirov" — kapteinis un komandas locekļi mielastā "stipri piedzērušies"  Turklāt vairāki sarkanarmijas virsnieki ne tikai piedzērušies, bet reibumā arī skaļi klieguši: "Visi latvieši jānošauj!", acīmredzot atceroties, ka tikko 1937./1938. gada "latviešu operācijas" laikā bija nogalināti ap 25 000 PSRS dzīvojošo latviešu. Daži padomju virsnieki pat pieņemšanas zālē gulējuši uz grīdas. Tā laika brīvās Latvijas prese par visiem šiem incidentiem klusēja.

Pagaidām trūkst dokumentu, kādas bija rauta, "kas apkaunoja Padomju Savienību", sekas tās dalībniekiem, taču, iespējams, tās izpaudās tūlītējā vairāku virsnieku un arī karaspēka daļu izsūtīšanā no Latvijas uz PSRS un virsnieku, karavīru tiesāšanu. Bet tas jau nemainīja lietas būtību — līdz ar vismaz

25 000 sarkanarmiešu (nav zināms cik viņu vidū bija kompartijas funkcionāru), simtiem tanku, lielgabalu un karaflotes ievešanu valstī 1939. gada beigās bija sākusies Latvijas okupācija.

Latvijas Avīze  2004. gada 19. februāris

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home