No Strasbūras, no Eiropas Parlamenta pienākušas Latvijai ļoti labvēlīgas ziņas. Parlamenta deputāti ES un Krievijas apvienotās parlamentārās sadarbības komitejas sēdē noraidījuši kārtējos Krievijas pārmetumus Latvijai par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību neievērošanu un vēlreiz atkārtojuši, ka Latvija izpildījusi visas starptautiskās prasības. Jāpiebilst, ka Krievijai to nebeidz atgādināt arī Eiropas Komisija — atcerēsimies EK viceprezidenta Nīla Kinnola neseno vizīti Latvijā, kurā viņš itin bargi paziņoja, ka "trešo valstu viedokli par Latviju varam uzklausīt, bet netaisāmies to ņemt galvā", kā arī paplašināšanās komisāra Gintera Ferhoigena neskaitāmās aizstāvības runas.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētājs Alfreds Gomolka sarunās ir uzsvēris arī Latvijas sarežģīto vēsturi un piedzīvoto padomju okupāciju. Tāpat domā arī Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupas (ETP—ED) deputāts Kristofers Bīzlijs, atzīstot, ka "Krievijas negatīvajam spiedienam" nav pamata. Runājot par izglītības reformu un nepilsoņu lielo skaitu Latvijā, ETP—ED deputāts Mihaels Gālers izteica krasu, bet patiesu viedokli, ka patiesībā nevis vecāki nevēlas, lai viņu bērni mācītos latviešu valodā, bet gan daļa skolotāju neprot latviešu valodu, turkāt ne jau Latvijas valsts bloķējot pilsonības iegūšanu, bet gan vecāki, kas neizmanto iespēju savus bērnus reģistrēt pilsonībā. Deputāts turklāt izteica arī izpratni par leģionāru stāvokli, uzsvērdams, ka leģionāri nav cīnījušies par Vāciju, bet gan par Latvijas neatkarību: "Leģionāri cīnījās nevis tāpēc, ka būtu nacisti, bet gan tāpēc, ka nebija citas alternatīvas."

Eiroparlamentārieši saprot arī to, kāpēc LR Saeima vēlas aizliegt Eiroparlamenta vēlēšanās kandidēt bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem — neraugoties uz to, ka līdz šim citu valstu EP vēlēšanu likumos līdzīgu ierobežojumu nav.

Šīs ziņas ir ievērības cienīgas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Eiroparlamenta deputāti pierādījuši, ka viņi spēj nopietni iedziļināties Latvijas sarežģītajās vēstures problēmās, kuras nav atrisinātas, bet joprojām ietekmē mūsu valsts iekšpolitiskās norises. Kaut gan Eiroparlamentam nav pati lielākā politiskā ietekme ES institūciju vidū, taču visi deputāti ir ievēlēti no ES valstīm un pamazām varēs izskaidrot arī saviem vēlētājiem to, kā Latvijā ir patiesībā, vedinot nepaļauties uz nereti virspusējām, skandalozām īsziņām TV raidījumos. Bet, otrkārt, kas varbūt ir pat vēl svarīgāk — nu ir redzami tā darba augļi, kuru veikuši EP novērotāji no Latvijas. Tā nav nejaušība, ka tieši ETP—ED deputāti tik labi spējuši iedziļināties Latvijas vēsturē un šodienas norisēs: šajā grupā darbojas gan "Jaunā laika", gan Tautas partijas deputāti, kuri atraduši spēcīgus sabiedrotos. Piemēram, minētais K. Bīzlijs par Latviju interesējas no 1991. gada. Nesen viesojoties Latvijā, "Jaunā laika" rīkotajā konferencē, viņš man atzina: "Jūsu novērotāju darbs bijis ļoti ietekmīgs, politiskajās grupās viņi darbojušies sekmīgi." Šajā gadījumā mēs praksē varam pārliecināties, ka Eiroparlamentā ir svarīgs ne jau tikai deputātu skaits, bet arī viņu personiskās īpašības, spēja veidot labas attiecības savas politiskās grupas iekšienē, sadarbojoties ar viņiem un skaidrojot, skaidrojot, skaidrojot. To mums vajadzētu atcerēties, ievēlot nu jau balsstiesīgos deputātus nākamajā Eiroparlamentā.

Prieku par to, ka arvien ES stingri un konsekventi aizstāv Latviju un arvien dziļāk izprot sarežģītās attiecības, kādas mums veidojušās ar Krieviju, aptumšoja kaimiņvalsts prezidenta Vladimira Putina paziņojums, ka nav pieļaujama krievu valodas lietošanas ierobežošana valstī, kurā ir tik daudz krievvalodīgo. Tātad, neraugoties uz Eiropā pieaugošo izpratni un atbalstu Latvijai, pirms mēs domājam par pievienošanos Eiropas padomes Minoritāšu aizsardzības konvencijai, tomēr jāatgriežas pie jautājuma par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu. Ja tas nenotiks, savu tiesību un valsts cieņas aizstāvēšanā ar sabiedroto atbalstu un pieaugošo izpratni drīz var būt par maz.

Latvijas Avīze, 2003. gada 20. decembris