UOKG (Union der Opferverbände komunistischer Gewaltherschaft e.v.) kongresā

Pret vislielāko ļaunumu pasaulē
HELĒNA CELMIŅA

Šogad bijušo politieslodzīto un komunisma upuru starptautiskās asociācijas VII kongress notika Berlīnē. Kongresa organizētāji ir komunistiskās varas upuru biedrību savienība UOKG (Union der Opferverbände komunistischer Gewaltherschaft e.v.).

Pagājušā gada kongresā Čehijā piedalījās visu Austrumeiropas valstu pārstāvji, izņemot Latviju. Visiem komunisma terora dēļ cietušajiem, kas pavadījuši ilgus gadus ieslodzījuma vietās, arī Igaunijas un Lietuvas represētajiem, bija dota iespēja pastāstīt par sevi, par savu tautu. Bet nebija neviena, kas pastāstītu par komunistu briesmu darbiem Latvijā. Neizdevās noskaidrot, kāpēc no desmitiem tūkstošiem Latvijas represēto neviens nebija tur ieradies.

Aiz uztraukuma, ka arī šogad varētu atgadīties tā, ka nav neviena, kas pārstāvētu Latvijas komunisma upuru intereses, tikko saņēmām no UOKG ielūgumu, abi ar Viktoru Kalniņu posāmies ceļā. Nebijām vienīgie - bija arī Lidija Doroņina-Lasmane un Pēteris Simsons. Viskuplākajā skaitā pārstāvēta bija Vācija. Bija delegāti no Bulgārijas, Horvātijas, Moldāvijas, Polijas, Rumānijas, Ungārijas un no citām komunisma vardarbības dēļ cietušajām valstīm. Visām tautām vienāds liktenis, viena sāpe, tikai upuru skaits atšķirīgs.
Visās Austrumeiropas valstīs pēckara gados, nokļūstot komunisma žņaugos zem sirpja un āmura, bijusi pretestības kustība. Tagad pretestības kustību dalībnieki var tikties un apvienoties kopīgā lūgšanā, lai tas nekad vairs neatkārtotos.

Vācijā bez pretestības kustības dalībniekiem cietumos nonāca neveiksminieki pārbēdzēji (no Austrumvācijas uz Rietumvāciju), turklāt lielā skaitā. Visiem Austrumvācijas nepaklausīgajiem bija viens ceļš ejams - štazī cietumi (saīsinājums no valsts drošības). Pašlaik Vācijā ir daudz literatūras par komunisma terora laikiem. Pie mums par šo tēmu ziņu maz. Komunisma ideoloģijas vārdā tautietis ienīda tautieti, brālis - brāli utt. Vēl pirms 10-20 gadiem civilizētie vācieši kā apmāti lietoja pret savējiem visciniskākās spīdzināšanas metodes, kādas Eiropā nepazina. Visbiežāk cietsirdības izrādīšanas gadījumi un liecības mēdza būt, kad spīdzināmie bijuši kādas otras tautas vēsturiski vai arī neseni ienaidnieki. Noskaņot asinsradus citu pret citu - to spēj tikai komunisma terors.

Kongresa delegāti un viesi gāja uz Hohenšēnhauzenas cietumu (agrāko padomju speciālo nometni nr. 3 un Vācijas Demokrātiskās Republikas Valsts drošības ministrijas centrālo izmeklēšanas ieslodzījuma vietu). Valdības pārstāvji pie cietuma pagalmā novietotā komunisma upuru piemiņas akmens nolika krāšņus vainagus. Klātesošie ar klusuma brīdi godināja Hohenšēnhauzenas cietumā nogalinātos. Valters Matiass, ar kuru Viktors Kalniņš bija studējis Maskavā, mums parādīja cietuma slimnīcas korpusu, kurā viņš divus mēnešus gulējis laikā, kad izcietis sodu kādā Vācijas cietumā. Slimnīcā viņš bija dzirdējis neskaitāmus briesmu stāstus par Hohenšēnhauzenas cietuma pagrabu ar iesauku zemūdene. Gājām apskatīt pagrabu, kuru spīdzināšanai iekārtojuši Tomskā apmācīti vācu speciālisti. Kaut kas tamlīdzīgs nebija redzēts. Rafinētākais šķita cietās gumijas karceris. Grīda un sienas izveidotas ar asām šķautnēm no vienas vietas tā, lai cilvēks nevarētu ne apsēsties, ne normāli nostāvēt, ne atgulties, pat pieslieties pie sienas nav iespējams. Citā telpā ierīce nepārtrauktai ūdens pilināšanai uz galvas. Un daudzas citas šausmas. Vairāki vācieši raudāja...

Delegātu vidū satikām arī senus draugus: Martu Niklusu no Igaunijas, bet no Lietuvas Bali Gajauski, sauktu par Dzelzs Bali, jo viņš nesatricināmā patriotismā pavadīja padomju soda nometnēs gandrīz 35 gadus. Kongresā vairāki autori paši tirgoja grāmatas, visvairāk pieprasītā bija franču rakstnieka Stefana Kurtuā, Nikolasa Verta u.c. līdzautoru Komunisma melnā grāmata vācu valodā. Grāmata ir 987 lappušu bieza. Viens no UOKG valdes paziņoja, ka jau šogad viņiem būs viens pastāvīgs pārstāvis Eiropas parlamentā. Kāds cits solīja stāstīt par komunisma noziegumiem vācu armijas daļās studējošajai jaunatnei, kā arī publikai uz ielām. Visi ir labi informēti par nacistu noziegumiem, bet par cilvēces vislielākajiem - komunisma - noziegumiem daudzi neko nezina. Loģika ir tāda: komunisti cīnījās pret nacismu, tātad viņi ir labāki. Komunistu režīma noziegumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 100 miljoni cilvēku, 25 miljoni ir nacisma upuri. Secinājums viens: vislielākais ļaunums pasaulē - komunisms.

Pārpublicēts no laikraksta "NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE"
Pārpublicējot un citējot, atsauce uz Neatkarīgo obligāta

uz "Noziegumi pret cilvēci" galveno lapu