|
Čekistus no atbildības vēl neatbrīvos
Čekistiem vēl
10 gadus būs liegts kandidēt vēlēšanās un strādāt valsts pārvaldē
Bijušajiem čekistiem vēl neļaus kandidēt
Čekistus no atbildības vēl neatbrīvos
Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja ierosinājumus, ka vēl uz
desmit gadiem tiek pagarināts termiņš dažādiem ierobežojumiem bijušajiem
Valsts drošības komitejas darbiniekiem.
Komisija apsprieda izmaiņas likumā
"Par bijušās VDK saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības
fakta ar VDK konstatēšanu". Patlaban likums paredz, ka šā gada
jūnijā beigsies termiņš, līdz kuram sadarbību ar VDK var konstatēt
tiesā. Ar šo likuma pantu ir saistīti ierobežojumi čekistiem kandidēt
Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, kā arī ieņemt dažādus citus
amatus, jo, ja sadarbības faktu ar VDK nevar pierādīt tiesā, nav
pamata konkrētai personai piemērot dažādus ierobežojumus.
"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK
frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats bija iesniedzis priekšlikumu,
kas paredzēja šo termiņu pagarināt vēl uz desmit gadiem.
M. Grīnblats, pamatojot savu ierosinājumu,
sacīja: Pieņemot likumu par sadarbības fakta konstatēšanu, 5.
Saeima to pamatoja ar to, ka viss padomju okupācijas režīms balstījās
uz VDK darbību. Tāpēc mūsu frakcija piedāvā šo termiņu pagarināt
vēl uz desmit gadiem.
Gan Tautas partijas, gan "Jaunā
laika" pārstāvji uzreiz paziņoja par savu atbalstu tēvzemiešu
priekšlikumam. VDK nodarījumi bija pietiekoši smagi, vēsturiskā
atmiņa vēl dzīva, piebilda Artis Kampars ("JL").
Savukārt Tautas saskaņas partijas pārstāvis
Valērijs Agešins teica: TSP kategoriski iestājas pret šo priekšlikumu.
Šeit notiek politiska izrēķināšanās.
Viņa frakcijas biedrs Aleksandrs Bartaševics
atgādināja, ka Satversmes tiesa savulaik lēmusi par vēlēšanu
ierobežojumiem čekistiem un atzinusi, ka tie ir pieļaujami tikai
ierobežotu laiku, turklāt trīs no septiņiem tiesnešiem uzskatījuši,
ka tie vispār nav pieļaujami.
Desmit gadi ir normāls laiks, lai
VDK darbinieki vairs neradītu draudus valstij un vairs netiktu ierobežotas
daudzu cilvēku tiesības, uzskata A. Bartaševics.
Komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa
("JL") bija citās domās. Viņa norādīja, ka, piemēram, Vācijā
līdzīgs termiņš noteikts uz 15, nevis tikai uz desmit gadiem. Turklāt
šādus ierobežojumus varētu atbalstīt arī Eiropas Padomes, kuras
parlamentārā asambleja grasās nosodīt komunistiskā totalitārisma
noziegumus.
Saskaņieši izteica aizdomas, ka ar
šādiem ierobežojumiem labējās partijas grib cīnīties pret saviem
konkurentiem.
Ja cilvēki, pret kuriem vērsti šie
ierobežojumi, ir jūsu rindās, nav pamata uztraukties par partiju
konkurences cīņu. Jūs mums neesat konkurenti, teica M. Grīnblats,
2014. gadā, kad beigsies 20 gadu termiņš, būs pagājuši tikai
23 gadi pēc neatkarības atgūšanas. Tas ir adekvāts ierobežojuma
termiņš, ja okupācija ilga 51 gadu.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs
Gunārs Kusiņš sacīja, ka termiņa pagarinājums būtu jāpamato ar
konkrētiem juridiskiem argumentiem. Ierobežojumiem jābūt ar leģitīmu
mērķi un jābūt samērīgiem. Es ļoti gribētu gūt argumentus,
ko rakstīt Saeimas atbildes rakstā, ja kāds šo termiņa pagarinājumu
pārsūdzēs Satversmes tiesā, teica G. Kusiņš.
Taču jaunus argumentus par labu termiņa
pagarināšanai, izņemot jau minētos, deputāti neizteica.
V. Agešins ierosināja noraidīt šo
priekšlikumu, jo tas esot nesagatavots. Lai M. Grīnblats labāk
sagatavojoties un iesniedzot to uz trešo lasījumu.
Tomēr "JL", "TB"/LNNK
un TP frakciju deputātiem balsojot par, bet TSP pārstāvjiem pret un
Ingrīdai Labuckai (LPP) atturoties priekšlikums tika atbalstīts.
Savukārt frakcija "Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā" ierosināja no 1. maija čekas maisus
nodot atklātībai un tajos rodamo informāciju vairs neizmantot personu
tiesību ierobežošanai.
Mareks Segliņš (TP) teica, ka
atbalsta ideju čekas maisu saturu nodot sabiedrības izvērtēšanai,
bet ir pret ierobežojumu atcelšanu čekistiem.
Tieši priekšlikuma otrās daļas dēļ
labējie politiķi to neatbalstīja.
Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze, 2003. gada 3.
decembris
Čekistiem vēl
10 gadus būs liegts kandidēt vēlēšanās un strādāt valsts pārvaldē
Saeimas
Juridiskā komisija otrdien vienojās vēl par 10 gadiem pagarināt iespējas
tiesā pierādīt kādas personas sadarbības faktu ar VDK, tādējādi
pēc būtības liedzot bijušajiem VDK aģentiem arī turpmāk kandidēt
vēlēšanās vai strādāt civildienestā.
Pašreiz spēkā esošais likums, kas paredz desmit gadu noilgumu, ir spēkā
līdz 2004.gada jūnijam pēc tam sadarbību vairs nedrīkst
"izmantot tiesiskajās attiecībās ar šo personu". Lai gan
liegums kandidēt vēlēšanās un ieņemt dažādus amatus bijušajiem
čekistiem noteikts citos likumos, šis ir svarīgākais, jo bez tiesas
procesa nevar konstatēt personas sadarbību ar VDK. Ja termiņu
nepagarina, ievēlēt vai valsts civildienestā nevarēs pieņemt tikai
tos, kuru sadarbība ar VDK jau ir vispārzināma vai pierādīta, teica
Juridiskās komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (JL). Saeimas
Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Dienai skaidroja
aizlieguma nepagarināšana automātiski nenozīmētu, ka bijušie VDK
štata darbinieki drīkst strādāt civildienestā vai citos liegtajos
amatos, bet izveidotos juridiski neskaidra situācija, kad vienā likumā
teikts, ka cilvēks nedrīkst ieņemt amatu, otrā ka sadarbību
nevar izmantot juridiskās attiecībās. "Būtu vajadzīga skaidrība
vai nu termiņu pagarina, vai arī svītro ierobežojumus, bet tas
nenozīmē, ka automātiski un visus. Katrs likums būtu jāskata atsevišķi,
un atsevišķās kategorijās tos varētu saglabāt," teica G.Kusiņš.
Diskusijām centrējoties tikai ap eksčekistu ierobežošanu vēlēšanās,
par termiņa pagarināšanu komisijā balsoja koalīcija un Tautas
partija, pret balsoja prokrieviskā kreisā opozīcija, uzskatot, ka šie
cilvēki draudus demokrātijai un valstij vairs nerada un lēmums ierobežo
daudzu cilvēku politiskās tiesības. Norūpējies par ieceri sēdē
izskatījās arī G.Kusiņš, kurš minēja, ka pat par noziegumiem ir
paredzēts noilgums. Viņš uzsvēra, ka Satversmes tiesai (ST), kura
2000.gadā ar minimālu balsu vairākumu ierobežojumus vēlēšanās
kandidēt bijušajiem čekistiem un komunistiem atzina par likumīgiem,
būs svarīgi, vai šobrīd tiem ir leģitīms mērķis un vai tie ir
samērīgi mērķa sasniegšanai. "Termiņa pagarinājums būtu jāpamato,"
uzsvēra G.Kusiņš.
Koalīcijas pārstāvjiem bija četri argumenti ierosinājums
starptautiskās parlamentāriešu organizācijās novērtēt
komunistiskos režīmus, kuros čekisti bija represiju izpildītāji,
ierobežojums nav bezgalīgs, bet tiek pagarināts vēl uz 10 gadiem,
kas ilgstošu okupāciju pārcietušas valsts apstākļos nav uzskatāms
par ilgu, vēlēšanu ierobežojumi ir noteikti citos likumos, Vācijas
lēmums izmantot dokumentus sadarbības konstatēšanai ar STASI 15 gadu
garumā. Taču Vācijā aģenti, lai arī nevar ieņemt noteiktu amatu
loku, vēlēšanās var kandidēt Latvijai līdzīgi ierobežojumi
sastopami tikai Čehijā, pārējās postkomunisma valstis sliecas
ierobežot viņus civildienestā, nevis vēlētos amatos. Latvijā
parlamentā nevar ievēlēt tikai čekas štata darbiniekus, bet var aģentus
un informatorus tikai viņiem šis fakts jādara zināms vēlētājiem.
Komisija nenolēma, ko turpmāk darīt ar "čekas maisiem" jeb
aptuveni 4300 aģentu kartīšu kartotēku, ko PSRS atstāja Latvijas rīcībā,
pašas aģentu lietas pirms neatkarības atgūšanas izvedot uz Maskavu.
G.Kusiņš atgādināja, ka, 5.Saeimai nosakot ierobežojumus, doma
bijusi pēc 10 gadiem, kad beidzas noilgums, čekas kartotēkas
saturs publicējams. Tā kā koalīcija otrdien nebija gatava piedāvāt
risinājumu, par to lems, likumu gatavojot 3.lasījumam, nākamā gada sākumā.
***
Pašlaik bijušie VDK darbinieki nevar
- kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās (tikai štata
darbinieki)
- strādāt valsts civildienestā (tikai štata darbinieki)
- strādāt Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, prokuratūrā,
tiesā, virknē tiesībsargājošo iestāžu
- nevar naturalizēties, ja sadarbība pierādīta
- nevar reģistrēties kā nacionālās pretošanās kustības
darbinieki vai politiski represētie
Sanita Jemberga,
Diena, 2003.g.3.dec.
Bijušajiem čekistiem
vēl neļaus kandidēt
Izskatot grozījumus
likumā par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu saglabāšanu,
izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, Saeimas
Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu uz desmit gadiem pagarināt
aizliegumu bijušajiem VDK darbiniekiem kandidēt un tikt ievēlētiem
valsts institūcijās. Par šiem grozījumiem Saeima savā sēdē lems
11. decembrī.
Juridiskajā komisijā tēvzemiešu iesniegtais priekšlikums tika
atbalstīts ar pārliecinošu balsu vairākumu, taču bažas par termiņa
pagarināšanas likumību pauda Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs
Kusiņš. Viņš bilda, ka nopietni jāpadomā par argumentāciju, kāpēc
nepieciešams pagarināt šo termiņu, jo šie argumenti būs nepieciešami
gadījumā, ja kāds šo normu vēlēsies apstrīdēt Satversmes tiesā.
Šī priekšlikuma iesniedzējs, apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats komisijas sēdē pauda pārliecību,
ka termiņš jāpagarina vēl par desmit gadiem, jo Latvijas demokrātija
un neatkarība vēl nav pilnībā nostiprinājusies, ziņo BNS.
Tautas saskaņas partijas deputāts Aleksandrs Bartaševičs atgādināja
pirms pieciem gadiem pieņemto Satversmes tiesas lēmumu par ierobežojumu
kandidēt bijušajiem čekistiem un komunistiem. Viņš uzsvēra, ka
tiesa ierobežojumu atzinusi par konstitucionālu, taču tikai uz likumā
minēto laiku. A. Bartaševičs atgādināja, ka arī toreiz tiesnešu
domas dalījās - četri šo normu atzina par konstitucionālu, trīs
domāja citādi.
Saeimas komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka šī
norma ir atbalstāma, jo, piemēram, Vācijā esot noteikts līdzīgs
aizliegums pat uz 15 gadiem.
Tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedzis
priekšlikumu grozījumiem KNAB likumā aizliegt birojā strādāt bijušajiem
VDK darbiniekiem, ziņo LETA. Jāpiebilst, ka KNAB ir vienīgā drošības
iestāde, kurā līdz šim nebija noteikts aizliegums strādāt bijušajiem
čekistiem.
Sandris Vanzovičs, NRA, 2003.g. 3. dec.
|