Čekistus no atbildības vēl neatbrīvos

Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja ierosinājumus, ka vēl uz desmit gadiem tiek pagarināts termiņš dažādiem ierobežojumiem bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem.

Komisija apsprieda izmaiņas likumā "Par bijušās VDK saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". Patlaban likums paredz, ka šā gada jūnijā beigsies termiņš, līdz kuram sadarbību ar VDK var konstatēt tiesā. Ar šo likuma pantu ir saistīti ierobežojumi čekistiem kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, kā arī ieņemt dažādus citus amatus, jo, ja sadarbības faktu ar VDK nevar pierādīt tiesā, nav pamata konkrētai personai piemērot dažādus ierobežojumus.

"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats bija iesniedzis priekšlikumu, kas paredzēja šo termiņu pagarināt vēl uz desmit gadiem.

M. Grīnblats, pamatojot savu ierosinājumu, sacīja: — Pieņemot likumu par sadarbības fakta konstatēšanu, 5. Saeima to pamatoja ar to, ka viss padomju okupācijas režīms balstījās uz VDK darbību. Tāpēc mūsu frakcija piedāvā šo termiņu pagarināt vēl uz desmit gadiem.

Gan Tautas partijas, gan "Jaunā laika" pārstāvji uzreiz paziņoja par savu atbalstu tēvzemiešu priekšlikumam. — VDK nodarījumi bija pietiekoši smagi, vēsturiskā atmiņa vēl dzīva, — piebilda Artis Kampars ("JL").

Savukārt Tautas saskaņas partijas pārstāvis Valērijs Agešins teica: — TSP kategoriski iestājas pret šo priekšlikumu. Šeit notiek politiska izrēķināšanās.

Viņa frakcijas biedrs Aleksandrs Bartaševics atgādināja, ka Satversmes tiesa savulaik lēmusi par vēlēšanu ierobežojumiem čekistiem un atzinusi, ka tie ir pieļaujami tikai ierobežotu laiku, turklāt trīs no septiņiem tiesnešiem uzskatījuši, ka tie vispār nav pieļaujami.

— Desmit gadi ir normāls laiks, lai VDK darbinieki vairs neradītu draudus valstij un vairs netiktu ierobežotas daudzu cilvēku tiesības, — uzskata A. Bartaševics.

Komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("JL") bija citās domās. Viņa norādīja, ka, piemēram, Vācijā līdzīgs termiņš noteikts uz 15, nevis tikai uz desmit gadiem. Turklāt šādus ierobežojumus varētu atbalstīt arī Eiropas Padomes, kuras parlamentārā asambleja grasās nosodīt komunistiskā totalitārisma noziegumus.

Saskaņieši izteica aizdomas, ka ar šādiem ierobežojumiem labējās partijas grib cīnīties pret saviem konkurentiem.

— Ja cilvēki, pret kuriem vērsti šie ierobežojumi, ir jūsu rindās, nav pamata uztraukties par partiju konkurences cīņu. Jūs mums neesat konkurenti, — teica M. Grīnblats, — 2014. gadā, kad beigsies 20 gadu termiņš, būs pagājuši tikai 23 gadi pēc neatkarības atgūšanas. Tas ir adekvāts ierobežojuma termiņš, ja okupācija ilga 51 gadu.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš sacīja, ka termiņa pagarinājums būtu jāpamato ar konkrētiem juridiskiem argumentiem. Ierobežojumiem jābūt ar leģitīmu mērķi un jābūt samērīgiem. — Es ļoti gribētu gūt argumentus, ko rakstīt Saeimas atbildes rakstā, ja kāds šo termiņa pagarinājumu pārsūdzēs Satversmes tiesā, — teica G. Kusiņš.

Taču jaunus argumentus par labu termiņa pagarināšanai, izņemot jau minētos, deputāti neizteica.

V. Agešins ierosināja noraidīt šo priekšlikumu, jo tas esot nesagatavots. Lai M. Grīnblats labāk sagatavojoties un iesniedzot to uz trešo lasījumu.

Tomēr "JL", "TB"/LNNK un TP frakciju deputātiem balsojot par, bet TSP pārstāvjiem pret un Ingrīdai Labuckai (LPP) atturoties priekšlikums tika atbalstīts.

Savukārt frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ierosināja no 1. maija čekas maisus nodot atklātībai un tajos rodamo informāciju vairs neizmantot personu tiesību ierobežošanai.

Mareks Segliņš (TP) teica, ka atbalsta ideju čekas maisu saturu nodot sabiedrības izvērtēšanai, bet ir pret ierobežojumu atcelšanu čekistiem.

Tieši priekšlikuma otrās daļas dēļ labējie politiķi to neatbalstīja.

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze, 2003. gada 3. decembris

Čekistiem vēl 10 gadus būs liegts kandidēt vēlēšanās un strādāt valsts pārvaldē

Saeimas Juridiskā komisija otrdien vienojās vēl par 10 gadiem pagarināt iespējas tiesā pierādīt kādas personas sadarbības faktu ar VDK, tādējādi pēc būtības liedzot bijušajiem VDK aģentiem arī turpmāk kandidēt vēlēšanās vai strādāt civildienestā.

Pašreiz spēkā esošais likums, kas paredz desmit gadu noilgumu, ir spēkā līdz 2004.gada jūnijam — pēc tam sadarbību vairs nedrīkst "izmantot tiesiskajās attiecībās ar šo personu". Lai gan liegums kandidēt vēlēšanās un ieņemt dažādus amatus bijušajiem čekistiem noteikts citos likumos, šis ir svarīgākais, jo bez tiesas procesa nevar konstatēt personas sadarbību ar VDK. Ja termiņu nepagarina, ievēlēt vai valsts civildienestā nevarēs pieņemt tikai tos, kuru sadarbība ar VDK jau ir vispārzināma vai pierādīta, teica Juridiskās komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (JL). Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš Dienai skaidroja — aizlieguma nepagarināšana automātiski nenozīmētu, ka bijušie VDK štata darbinieki drīkst strādāt civildienestā vai citos liegtajos amatos, bet izveidotos juridiski neskaidra situācija, kad vienā likumā teikts, ka cilvēks nedrīkst ieņemt amatu, otrā — ka sadarbību nevar izmantot juridiskās attiecībās. "Būtu vajadzīga skaidrība — vai nu termiņu pagarina, vai arī svītro ierobežojumus, bet tas nenozīmē, ka automātiski un visus. Katrs likums būtu jāskata atsevišķi, un atsevišķās kategorijās tos varētu saglabāt," teica G.Kusiņš.

Diskusijām centrējoties tikai ap eksčekistu ierobežošanu vēlēšanās, par termiņa pagarināšanu komisijā balsoja koalīcija un Tautas partija, pret balsoja prokrieviskā kreisā opozīcija, uzskatot, ka šie cilvēki draudus demokrātijai un valstij vairs nerada un lēmums ierobežo daudzu cilvēku politiskās tiesības. Norūpējies par ieceri sēdē izskatījās arī G.Kusiņš, kurš minēja, ka pat par noziegumiem ir paredzēts noilgums. Viņš uzsvēra, ka Satversmes tiesai (ST), kura 2000.gadā ar minimālu balsu vairākumu ierobežojumus vēlēšanās kandidēt bijušajiem čekistiem un komunistiem atzina par likumīgiem, būs svarīgi, vai šobrīd tiem ir leģitīms mērķis un vai tie ir samērīgi mērķa sasniegšanai. "Termiņa pagarinājums būtu jāpamato," uzsvēra G.Kusiņš.

Koalīcijas pārstāvjiem bija četri argumenti — ierosinājums starptautiskās parlamentāriešu organizācijās novērtēt komunistiskos režīmus, kuros čekisti bija represiju izpildītāji, ierobežojums nav bezgalīgs, bet tiek pagarināts vēl uz 10 gadiem, kas ilgstošu okupāciju pārcietušas valsts apstākļos nav uzskatāms par ilgu, vēlēšanu ierobežojumi ir noteikti citos likumos, Vācijas lēmums izmantot dokumentus sadarbības konstatēšanai ar STASI 15 gadu garumā. Taču Vācijā aģenti, lai arī nevar ieņemt noteiktu amatu loku, vēlēšanās var kandidēt — Latvijai līdzīgi ierobežojumi sastopami tikai Čehijā, pārējās postkomunisma valstis sliecas ierobežot viņus civildienestā, nevis vēlētos amatos. Latvijā parlamentā nevar ievēlēt tikai čekas štata darbiniekus, bet var aģentus un informatorus — tikai viņiem šis fakts jādara zināms vēlētājiem.

Komisija nenolēma, ko turpmāk darīt ar "čekas maisiem" jeb aptuveni 4300 aģentu kartīšu kartotēku, ko PSRS atstāja Latvijas rīcībā, pašas aģentu lietas pirms neatkarības atgūšanas izvedot uz Maskavu. G.Kusiņš atgādināja, ka, 5.Saeimai nosakot ierobežojumus, doma bijusi — pēc 10 gadiem, kad beidzas noilgums, čekas kartotēkas saturs publicējams. Tā kā koalīcija otrdien nebija gatava piedāvāt risinājumu, par to lems, likumu gatavojot 3.lasījumam, nākamā gada sākumā.

***

Pašlaik bijušie VDK darbinieki nevar

- kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās (tikai štata darbinieki)
- strādāt valsts civildienestā (tikai štata darbinieki)
- strādāt Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, prokuratūrā, tiesā, virknē tiesībsargājošo iestāžu
- nevar naturalizēties, ja sadarbība pierādīta
- nevar reģistrēties kā nacionālās pretošanās kustības darbinieki vai politiski represētie

Sanita Jemberga, Diena, 2003.g.3.dec.

Bijušajiem čekistiem vēl neļaus kandidēt

Izskatot grozījumus likumā par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu uz desmit gadiem pagarināt aizliegumu bijušajiem VDK darbiniekiem kandidēt un tikt ievēlētiem valsts institūcijās. Par šiem grozījumiem Saeima savā sēdē lems 11. decembrī.

Juridiskajā komisijā tēvzemiešu iesniegtais priekšlikums tika atbalstīts ar pārliecinošu balsu vairākumu, taču bažas par termiņa pagarināšanas likumību pauda Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Viņš bilda, ka nopietni jāpadomā par argumentāciju, kāpēc nepieciešams pagarināt šo termiņu, jo šie argumenti būs nepieciešami gadījumā, ja kāds šo normu vēlēsies apstrīdēt Satversmes tiesā.

Šī priekšlikuma iesniedzējs, apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats komisijas sēdē pauda pārliecību, ka termiņš jāpagarina vēl par desmit gadiem, jo Latvijas demokrātija un neatkarība vēl nav pilnībā nostiprinājusies, ziņo BNS.

Tautas saskaņas partijas deputāts Aleksandrs Bartaševičs atgādināja pirms pieciem gadiem pieņemto Satversmes tiesas lēmumu par ierobežojumu kandidēt bijušajiem čekistiem un komunistiem. Viņš uzsvēra, ka tiesa ierobežojumu atzinusi par konstitucionālu, taču tikai uz likumā minēto laiku. A. Bartaševičs atgādināja, ka arī toreiz tiesnešu domas dalījās - četri šo normu atzina par konstitucionālu, trīs domāja citādi.

Saeimas komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka šī norma ir atbalstāma, jo, piemēram, Vācijā esot noteikts līdzīgs aizliegums pat uz 15 gadiem.

Tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedzis priekšlikumu grozījumiem KNAB likumā aizliegt birojā strādāt bijušajiem VDK darbiniekiem, ziņo LETA. Jāpiebilst, ka KNAB ir vienīgā drošības iestāde, kurā līdz šim nebija noteikts aizliegums strādāt bijušajiem čekistiem.

Sandris Vanzovičs, NRA, 2003.g. 3. dec.