Cietumi un cietumnieki Latvijā 1944.1945.
gadā
Jānis Riekstiņš,
Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, - speciāli "Latvijas Vēstnesim"
1944. gada vasarā kopā ar Sarkanās armijas
karaspēka daļām Latvijā lielā skaitā saradās arī dažādu represīvo iestāžu
darbinieki un, ne mirkli nevilcinoties, ķērās pie darba, lai saskaņā ar dažādiem
PSRS centrālo iestāžu lēmumiem un direktīvām to attīrītu no "vācu
pakalpiņiem", "dezertieriem", "bandītiem un viņu
atbalstītājiem", kā arī no citiem "tautas nodevējiem" un
"kaitīgiem elementiem". Valsts drošības tautas komisariāta, Iekšlietu
tautas komisariāta, robežapsardzības un armijas pretizlūkošanas dienesta
"smerša" (no krievu val. - nāvi spiegiem) darbinieki strādāja dienu un
nakti. No tuvām un tālākām PSRS vietām sabraukušie operatīvie darbinieki,
izmeklētāji, tiesneši un prokurori gādāja par to, lai iepriekšējās izmeklēšanas
kameras, cietumi un soda nometnes vienmēr būtu pilnas līdz pēdējai iespējai. Un tā
tas turpinājās daudzus gadus.
Par represīvo iestāžu darbības "bilanci" LKP CK sekretārs
J.Kalnbērziņš 1953. gada jūnijā paziņoja:
"No 1945. līdz 1953. gadam republikā pavisam ir represēti 119 000
cilvēku, no tiem bijušās Valsts drošības ministrijas orgāni ir arestējuši 26 500
cilvēkus, kā bandīti nošauts 2321 cilvēks, kā kulaki un bandītu atbalstītāji
izsūtīti 43 702 cilvēki, bet milicijas un prokuratūras orgāni ir arestējuši 46 350
cilvēkus." J.Kalnbērziņš arī atzina, ka cīņa ar buržuāziski nacionālistisko
pagrīdi gandrīz pilnīgi bija uzticēta Iekšlietu ministrijas iestādēm un
galvenokārt aprobežojās ar sodiem un represijām, kas skāra plašus iedzīvotāju
slāņus.
Šeit publicētie Latvijas Valsts arhīvu dokumenti attiecas uz
1944.1945. gadu, t.i., uz plašo represiju aizsākumu pēckara gados.
Iekšlietu tautas komisariāta robežapsardzības karaspēka
Latvijas apgabala štāba 1. nodaļas priekšnieka apakšpulkveža
Babaševa
1944. gada 31. oktobra izziņa
Izziņa par IeTK robežapsardzības karaspēka
Latvijas apgabala operatīvo un dienesta darbību
1944. gada 31. oktobrī
Pēc ienākšanas Latvijas PSR teritorijā apgabala
robežapsardzības karaspēks pavisam ir aizturējis 380 cilvēkus, no tiem laika posmā
no 1944. gada 15. septembra līdz 15. oktobrim:
1. Sarkanās armijas
dezertierus-
13 cilvēkus
2. Izvairījušos no iesaukuma Sarkanajā armijā
- 4 cilvēkus
3. Bandītus - 2 cilvēkus
4. Ienākušos no okupētajām teritorijām- 3
cilvēkus
5. Nodevējus- 5 cilvēkus
6. Dzimtenes nodevējus- 6 cilvēkus.
Kopā: 29 cilvēki
Laika posmā no 1944. gada 15. oktobra līdz 30.
oktobrim aizturēti:
1. Sarkanās armijas
dezertieri- 17
cilvēki
2. Bez dokumentiem- 129 cilvēki
3. Soda vienību dalībnieki- 1 cilvēks
4. Policisti- 3 cilvēki
5. Vācu karavīri- 3 cilvēki
6. Vlasovieši- 1 cilvēks
7. Leģionāri- 12 cilvēki
8. Vācu armijā dienējušie- 15 cilvēki
9. Kara gūstekņi- 8 cilvēki
10. Revolucionārās likumības pārkāpēji- 23
cilvēki
11. Sociālistiskā īpašuma izlaupītāji- 139
cilvēki
Kopā: 351 cilvēks
IeTK robežapsardzības karaspēka Latvijas apgabala
štāba
1. nodaļas priekšnieks apakšpulkvedis Babajevs
LVA, PA
- 101.f., 6.
apr., 21.l., 32. lp. Tulkojums no krievu valodas
Izvilkums no LPSR Iekšlietu tautas
komisariāta ziņojuma LK(b)P CK sekretāram I.Kalnbērziņam
Pilnīgi slepeni
Nr.3/00390
Latvijas K(b)P Centrālās komitejas
Latvijas PSR
Iekšlietu tautas komisariāts
sekretāram b. Kalnbērziņam1944. gada
decembrī
No Latvijas PSR attīrīšanas momenta no vācu
fašistiskajiem okupantiem viss operatīvais sastāvs tika nosūtīts, lai atrastu un
izolētu visus arestam pakļautos naidīgos - nodevēju elementus. Šā darba
rezultātā operatīvājā uzskaitē ņemti bijušie policisti, aizsargi un citi naidīgie
elementi, pavisam - 23 324 cilvēki, no tiem
a) policisti - 5034 cilvēki
b) aizsargi- 8430 cilvēki
c) vācu ielikteņi, Dzimtenes nodevēji un citi
nodevēji- 9860 cilvēki.
No kopējā uzskaitīto skaita aizbēga kopā ar
vāciešiem:
a) policisti- 3054 cilvēki
b) aizsargi- 4973 cilvēki
c) vāciešu ielikteņi, Dzimtenes nodevēji un citi
nodevēju elementi- 5819 cilvēki.
Patlaban kā savās agrākajās dzīves vietās, tā
arī Latvijas atbrīvotās teritorijas citos apriņķos slēpjas:
a) policisti- 1236 cilvēki
b) aizsargi- 2074 cilvēki
c) vāciešu ielikteņi un citi nodevīgie elementi
- 2424 cilvēki.
No uzskaitīto skaita savās pastāvīgajās dzīves
vietās dzīvo
a) policisti- 744 cilvēki
b) aizsargi- 1383 cilvēki
c) vācu ielikteņi un nodevēji- 1616 cilvēki.
Turklāt ir uzskaitītas 7784 bandītu, nodevēju un
Dzimtenes nodevēju ģimenes, no kurām 5195 ģimenes ir aizbēgušas no savām
pastāvīgajām dzīves vietām uz citiem apriņķiem un uz vāciešu pagaidām ieņemto
teritoriju.
Nākas atzīmēt, ka pēdējā mēnesī ievērojami sākuši atgriezties
savās agrākajās dzīves vietās agrāk aizbēgušie, bet īpaši ģimenes locekļi ar
savu īpašumu.
Veikto operatīvo pasākumu rezultātā pavisam ir aizturēti 4914
cilvēki, no tiem:
a) arestēts un saukts pie kriminālatbildības - 1371 cilvēks;
b) aizturēti dezertieri un saskaņā ar Aizsardzības tautas komisariāta
1943. gada pavēli Nr.0413 nodoti garnizonu priekšniekiem nosūtīšanai uz soda daļām
- 1100 cilvēki;
c) aizturēti bijušie vācu armijas karavīri un
nosūtīti uz speciālām nometnēm un karagūstekņu nometnēm774 cilvēki;
d) aizturēti un nodoti valsts
drošības tautas komisariātam- 216 cilvēki;
e) aizturēti un nodoti pretizlūkošanas dienestam
"smerš" (..)- 427 cilvēki.
LVA, PA - 101. f., 6. apr., 21.l., 57. lp.
Oriģināls. Tulkojums.
LPSR prokurora Mišutina ziņojums
LK(b)P CK sekretāram J.Kalnbērziņam
Slepeni
Nr.64s
Latvijas K(b)P CK sekretāram Latvijas PSR prokurors
b. Kalnbērziņam1944. gada 21. novembrī
Ziņoju Jums, ka līdz pat pēdējam laikam vairāki
Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta apriņķu daļu priekšnieki, arestējot
pilsoņus un turot viņus iepriekšējā ieslodzījuma kamerās, pieļauj visrupjākos
likumu pārkāpumus. Uz apriņķu prokuroru ieteikumiem novērst pieļautos pārkāpumus
nekādi pasākumi netiek veikti, bet dažkārt prokuroru ieteikumi tiek ignorēti un tā
vietā, lai pieļautos trūkumus novērstu, tie ar katru dienu tiek palielināti.
Tā, piemēram:
Bauskas iepriekšējā ieslodzījuma kameras š.g. 13. oktobra pārbaudes
aktā apriņķa prokurors bija konstatējis, ka no 60 iepriekšējā ieslodzījuma kamerā
turētiem cilvēkiem 11 tika tur turēti nelikumīgi, bez prokurora sankcijas pa 10 un
vairāk diennaktīm.
1. V.Tiktinis arestēts š.g. 3. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim
turēts bez prokurora sankcijas.
2. V.Dreimanis arestēts 3. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts
bez sankcijas.
3. A.Krezeveki arestēts 4. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts
bez sankcijas.
4. J.Vītols arestēts 4. oktobrī, līdz 13. oktobrim turēts bez
sankcijas.
5. V.Verba arestēts 5. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts bez
sankcijas.
6. J.Krasovskis arestēts 5. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim
turēts bez sankcijas.
7. A.Daškēvičs arestēts 1944. gada 5. oktobrī, līdz 1944. gada 13.
oktobrim turēts bez sankcijas.
8. J.Freimanis arestēts 5. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts
bez sankcijas.
9. A.Šulcs arestēts 5. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts
bez sankcijas.
10. F.Bērziņš arestēts 7. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim
turēts bez sankcijas.
11. J.Gailis arestēts 8. oktobrī, līdz 1944. gada 13. oktobrim turēts
bez sankcijas.
Pārējie ieslodzītie, par kuriem
bija sankcija, neraugoties uz to, ka iepriekšējā ieslodzījuma kamera ir pārpildīta,
iepriekšējā ieslodzījuma kamerā tiek turēti virs noteiktajiem termiņiem pa 20 un
vairāk diennaktīm. Apriņķa prokurors Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas
priekšniekam ieteica nekavējoties novērst likuma pārkāpumus un pārvietot uz cietumu
visus tos arestētos, kuriem ir beidzies termiņš viņu turēšanai iepriekšējā
ieslodzījuma kamerā. Taču šis ieteikums palika neizpildīts.
Tās pašas iepriekšējā
ieslodzījuma kameras š.g. 20. oktobra pārbaudes aktā atkal no jauna tika konstatēti
tādi paši pārkāpumi, tikai iepriekšējā ieslodzījuma kamerā arestēto skaits ir
palielinājies līdz 68 cilvēkiem. No tiem bez prokurora sankcijas 10 un vairāk
diennaktis tiek turēti 9 cilvēki.
Tā, piemēram:
1. A.Gerasimovičs arestēts 10. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim tika
turēts bez sankcijas.
2. A.Burkovskis arestēts 17. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts
bez sankcijas.
3. F.Bērziņš arestēts 7. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts bez
sankcijas.
4. P.Graudiņš arestēts 8. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts bez
sankcijas.
5. J.Lasmanis arestēts 18. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts bez
sankcijas.
6. J.Vītols arestēts 4. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts bez
sankcijas.
7. G.Veczimalis arestēts 17. oktobrī, līdz 1944. gada 20. oktobrim
turēts bez sankcijas.
8. J.Zābaks arestēts 10. oktobrī, līdz 1944. gada 20. oktobrim turēts
bez sankcijas.
9. P.Pumpurs arestēts 18. oktobrī, līdz š.g. 20. oktobrim turēts bez
sankcijas.
Parējie 59 cilvēki, par kuriem ir sankcija, iepriekšējā ieslodzījuma
kamerā virs noteiktā termiņa tiek turēti pa vienam mēnesim un vairāk. Bauskas
iepriekšējā ieslodzījuma ameras 30. oktobra pārbaudes aktā ir norādīts, ka
iepriekšējā ieslodzījuma kamerā tiek turēti 70 ieslodzītie, no kuriem bez prokurora
sankcijas - 5 cilvēki. Pārējiem ieslodzītajiem, lai arī par viņiem ir sankcija,
taču viņu turēšanas termiņš ir beidzies, taču uz cietumiem viņus nesūta. No 1
līdz 10 dienām tur atrodas 7 cilvēki, no 10 līdz 15 dienām - 5 cilvēki, no 15
līdz 20 dienām - 7 cilvēki, no 20 līdz 25 dienām - 16 cilvēki, no 25 līdz 30
dienām - 18 cilvēki, no 30 dienām un vairāk - 17 cilvēki.
Tādu pašu stāvokli pārbaude ir
konstatējusi arī citos apriņķos. Madonas apriņķa iepriekšējā ieslodzījuma
kameras 1944. gada pārbaudes aktā ir konstatēts, ka šajā iepriekšējā ieslodzījuma
kamerā ieslodzītie tiek turēti bez prokurora sankcijas un virs noteiktā termiņa. No
31 aizturētā cilvēka pārbaudes dienā bez sankcijas bija 5 cilvēki: viens
- 9
dienas, viens - 5 dienas, viens - 4 dienas un divi - pa 3 dienām.
Madonas iepriekšējā ieslodzījuma
kameras 1944. gada 2. novembra pārbaudes aktā ir konstatēts, ka tur pavisam tiek
turēti divi cilvēki un abi bez prokurora sankcijas četras dienas.
Jēkabpils iepriekšējā ieslodzījuma kamerā, kā konstatēts 1944. gada
30. septembra aktā, pavisam tiek turēti 96 ieslodzītie, no tiem - absolūtais
vairākums ar noteiktā aizturēšanas termiņa pārkāpumiem - pa vienu mēnesi un
vairāk.
1. Zeliņš bez prokurora sankcijas
tika turēts no 23. līdz 30. septembrim.
2. A.Pētersons, A.Purmalis, Z.Kalniņš bez prokurora sankcijas tika
turēti no š.g. 1. līdz 30. septembrim.
Pārbaudot Ludzas iepriekšējā ieslodzījuma kameru, tika konstatēts, ka
uz 1944. gada 12. oktobri tur tika turēti 12 arestēti cilvēki, no kuriem nelikumīgi
- 8 cilvēki.
1. G.Buls no š.g. 7. līdz 12.
oktobrim tika turēts bez prokurora sankcijas.
2. Pečs - no 1944. gada 10. līdz 12. oktobrim.
3. Ridenis - no 1944. gada 8. līdz 12. oktobrim.
4. Homčenko - no 1944. gada 9. līdz 12. oktobrim.
5. Bārtulis - no 1944. gada 1. līdz 12. oktobrim, t.i. - 12
diennaktis.
Ludzas iepriekšējā ieslodzījuma
kameras 1944. gada 27. oktobra pārbaudes aktā konstatēts, ka no 11 arestētajiem 6
ieslodzītie tika turēti nelikumīgi, bez prokurora sankcijas.
1. Cinša -
no š.g. 23. līdz 27.
oktobrim.
2. Puns - no 1944. gada 25. līdz 27. oktobrim.
3. Švalbe - no 1944. gada 23. līdz 27. oktobrim.
4. Dargels - no 1944. gada 24. līdz 27. oktobrim.
No pārējiem 9 ieslodzītajiem
apriņķa prokurors 5 cilvēkus ir atbrīvojis nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
Tādējādi izrādījās, ka no 14
arestētajiem 10 cilvēki tika turēti nelikumīgi.
Valkas apriņķa iepriekšējā
ieslodzījuma kameras 1944. gada 24. oktobra pārbaudes aktā konstatēts, ka no 64
arestētajiem laikus sankcija tika saņemta par 25 cilvēkiem, bet pārējie 39 cilvēki
ilgāku laiku tika turēti bez sankcijas: no 2 līdz 5 diennaktīm - 5 cilvēki, no 5
līdz 10 diennaktīm - 12 cilvēki, no 20 līdz 25 diennaktīm - 3 cilvēki, no 25
līdz 30 diennaktīm - 7 cilvēki, no 30 līdz 50 diennaktīm - 3 cilvēki.
Tāds pats stāvoklis iepriekšējā
ieslodzījuma kamerās ir arī ar aizturēšanas termiņiem. Neraugoties uz to, ka
iepriekšējā ieslodzījuma kameras ir pārpildītas ar arestētajiem, ka sakarā ar to
ir izplatīta aplipšana ar utīm, arestētos uz cietumiem laikus nepārved. Pārbaudes
dienā konstatēts, ka 8 cilvēki iepriekšējā ieslodzījuma kamerā tiek turēti kopš
augusta, 24 cilvēki - kopš septembra, bet pārējie, gandrīz visi - vairāk par 10
dienu termiņu.
Abrenes apriņķa iepriekšējā
ieslodzījuma kameras 1944. gada 24. oktobra pārbaudes aktā konstatēts, ka no 38
aizturētajiem 16 cilvēki tika turēti bez lēmuma un prokurora sankcijas, bet tikai pēc
aizturēšanas protokoliem, no tiem: viens cilvēks - 8 dienas, divi cilvēki
- 7
dienas, divi cilvēki - 4 dienas, divi cilvēki - 2 dienas un 1 cilvēks -
24
dienas.
Turklāt 3 cilvēki no septembra tika
turēti bez aizturēšanas protokola un prokurora sankcijas.
Tajā pašā iepriekšējā
ieslodzījuma kamerā konstatēts, ka tur apstākļi ieslodzīto turēšanai nav radīti,
ieslodzītie pirti nav izmantojuši kopš septembra. Ieslodzīto vidū ir izplatīta
utainība.
1944. gada 20. oktobrī, pārbaudot
Iekšlietu tautas komisariāta Ilūsktes apriņķa daļas iepriekšējā ieslodzījuma
kameru, konstatēts, ka iepriekšējā ieslodzījuma kamerā pavisam tiek turēti 20
ieslodzītie, no tiem 13 cilvēki bez prokurora sankcijas ilgāk par noteikto termiņu.
Prokurors 2 cilvēkus atbrīvoja kā nelikumīgi aizturētus, kuri tur atradās ilgāk par
2 diennaktīm.
1944. gada 31. oktobrī veikta tās
pašas iepriekšējās ieslodzījuma kameras otrreizēja pārbaude, kurā konstatēts, ka
iepriekšējā ieslodzījuma kamerā tiek turēti 16 cilvēki, no kuriem 10 cilvēki no
26. oktobra - bez prokurora sankcijas.
Tajā pašā iepriekšējā
ieslodzījuma kamerā pirmajā un otrajā pārbaudē konstatēts, ka kamerā valda
antisanitāri apstākļi, tur izplatīta utainība un ādas slimības. Medicīniskā
palīdzība ieslodzītajiem netiek sniegta, telpas netiek dezinficētas, ieslodzītajiem
nav pirts. Prokurora ieteikumi par iepriekšējā ieslodzījuma kamerā esošo ieslodzīto
turēšanas noteikumu pārkāpumu novēršanu ne tikai netiek izpildīti, bet tiek
ignorēti.
Par visiem šiem likuma
pārkāpšanas faktiem es Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāram b. Eglītim nosūtīju
četrus iesniegumus ar prasību nekavējoties veikt stingrus pasākumus, lai novērstu
minētos likuma pārkāpumus un lai disciplināri sodītu Iekšlietu tautas komisariāta
apriņķu daļu priekšniekus. Taču līdz šim laikam šis jautājums nav pilnīgi
atrisināts un nekādi pasākumi, lai novērstu likuma pārkāpumus attiecībā uz
ieslodzīto turēšanu iepriekšējā ieslodzījuma kamerās, nav veikti.
Saskatot Iekšlietu tautas
komisariāta darbinieku rīcībā visrupjākos VK(b)P CK un PSRS TKP 1938. gada 17.
novembra lēmuma pārkāpumus, es lūdzu Jūs apspriest jautājumus LK(b)P CK biroja
sēdē un pieņemt lēmumu, kurš uzdotu Iekšlietu tautas komisariāta orgāniem
nepieļaut nākotnē līdzīgus likuma pārkāpumus.
Latvijas PSR prokurors, Justīcijas
valsts 3. klases padomnieks A.Mišutins
LVA, PA 101.f., 6.apr., 21.l., 39., 40., 41.lp.
Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.
Atzīmes dokumentā:
b. Eglītim
Iesaku Jums personīgi pārbaudīt un novērst šās nejēdzības un
nelikumīgo rīcību. Par izpildi paziņot līdz 1944. gada 1. decembrim.
22.11.1944.g.
Kalnbērziņš
LPSR prokurora ziņojums par stāvokli
Latvijas cietumos
Slepeni
Nr.2025s
Latvijas K(b) P CK sekretāramPSRS prokuratūra
b. J.KalnbērziņamLPSR prokurors
1945. gada 29. oktobrī
Latvijas PSR prokuratūra ir veikusi LPSR Iekšlietu
tautas komisariāta cietumu stāvokļa un tajos turēto arestēto likumības pārbaudi.
Pārbaudes rezultātā Latvijas PSR cietumos tika konstatēts ārkārtīgi smags
stāvoklis attiecībā uz ieslodzīšanas termiņiem un ieslodzīto sanitārajiem un
sadzīves apstākļiem. Pavisam republikas teritorijā atrodas 11 cietumi, no kuriem 3
atrodas Rīgā un Ventspilī, Daugavpilī, Liepājā, Cēsīs, Valmierā, Rēzeknē,
Madonā un Ludzā.
Visos 11 cietumos ir jābūt
ieslodzītiem ne vairāk kā 4430 cilvēkiem (limits), taču 1945. gada 20. oktobrī tajos
atradās 5416 cilvēki, kas limitu pārsniedz vairāk nekā par 25%. No šā skaita 4285
cilvēki ir izmeklēšanā esošie ieslodzītie un 1091 cilvēks ir jau notiesāts un
nosūtāms uz nometnēm vai kolonijām. Turklāt cietumos atrodas 41 cilvēks, kuram ir
piespriests nāvessods.
Sevišķi smags stāvoklis ar
ieslodzīto uzturēšanu ir konstatēts šādos cietumos: Rīgas pilsētas 1.
(centrālajā) cietumā, kurā pēc limita būtu jāatrodas 700 cilvēkiem, taču faktiski
tur ir ieslodzītie 1654 cilvēki, t.i. - gandrīz 2,5 reizes vairāk par noteikto
normu.
Cietumā Nr.10, Rēzeknē, kurā pēc
limita būtu jāatrodas 250 cilvēkiem, taču tur faktiski ir ieslodzīti 596 cilvēki.
cietumā Nr.7, Liepājā, kurā pēc limita būtu jāatrodas 225
cilvēkiem, tiek turēti 334 cilvēki.
Līdzīgs stāvoklis ir arī Madonas un Ludzas cietumos, un Rīgas
pilsētas cietumā Nr.2.
Šāds stāvoklis ir izveidojies
veselas rindas iemeslu dēļ, no kuriem galvenais ir izmeklēšanas orgānu nejēdzīgā
vilcināšanās ar lietu izmeklēšanu.
Tā, piemēram, Latvijas PSR Valsts
drošības tautas komisariāta orgāniem skaitās 1571 cilvēks, Latvijas PSR Iekšlietu
tautas komisariātam - 830 cilvēki, prokuratūras orgāniem - 830 cilvēki, milicijai
- 387 cilvēki un pretizlūkošanas dienestam "smerš" - 30 cilvēki.
Vesela rinda ieslodzīto arestā tiek
turēti ilgu laiku - no 5 līdz 6 un par vairāk mēnešiem. Ieslodzīto aizturēšanas
termiņi tiek rupji pārkāpti. Turklāt šāds stāvoklis pasliktinās mēnesi no
mēneša. Tā, piemēram, uz 1945. gada 1. septembri Latvijas PSR Valsts drošības tautas
komisariāts virs termiņa aizturēja 510 cilvēkus jeb 31% no kopējā ieslodzīto
skaita, bet uz 1945. gada 1. oktobri šis skaits palielinājās līdz 846, kas sastāda
52%, t.i., - vairāk nekā pusi no visiem arestētajiem. No šiem ieslodzītajiem
Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta orgāniem 2 cilvēki skaitās no 1944.
gada oktobra, 7 cilvēki no novembra un 8 cilvēki no decembra. Viņiem no janvāra
skaitās - 76 cilvēki, no februāra - 110, no marta - 98 un no aprīļa un maija
383 cilvēki. Īpaši slikti izmeklēšanu veic Valsts drošības tautas komisariāta
Abrenes, Madonas un Rēzeknes apriņķa daļas. Tā, piemēram, Valsts drošības tautas
komisariāta Abrenes apriņķa daļā uz 1945. gada 1. oktobri skaitījās 149 arestētie,
no kuriem lielākā daļa tika aizturēti 1945. gada februārī, martā un aprīlī.
Latvijas PSR Iekšlietu tautas
komisariāta orgāniem uz 1945. gada 1. septembri skaitījās 119 cilvēki ar
aizturēšanas termiņu pārkāpumiem, bet uz 1945.gada 1. oktobri šis skaits sasniedza
167 cilvēkus jeb 20,6 % no viņiem esošā arestēto skaita. Tātad arī Latvijas PSR
Iekšlietu tautas komisariātam ir tendence pasliktināt izmeklēšanas termiņus
arestēto lietās.
No to personu skaita, kuras skaitās
Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariātam, vairāki arestētie tiek turēti no
pagājušā gada novembra un decembra. Tā, piemēram, ieslodzītais V.Naglis, kuru
arestēja 1944. gada 17. novembrī, vēl līdz šai dienai skaitās kā LPSR Iekšlietu
tautas komisariāta aizturētais. No 1945. gada janvāra ieslodzītais A.Tubulis skaitās
Iekšlietu tautas komisariāta Valkas apriņķa daļā. No tā paša laika Iekšlietu
tautas komisariāta Rēzeknes apriņķa daļā skaitās ieslodzītie Aukstris, Tuščiks
un Ruze.
LPSR milicijas orgāniem uz 1945.
gada 1. oktobri skaitās 79 cilvēki jeb 24%, kuru aizturēšanas termiņi ir beigušies.
Tajā skaitā Daugavpils apriņķa milicijai 10 ieslodzītie skaitās no 1944. gada. LPSR
Iekšlietu tautas komisariāta Milicijas pārvaldes Kriminālmeklēšanas daļai
ieslodzītie Zaharēvičs, Rasa un Buļs skaitās no 1945. gada janvāra un viņiem
skaitās arī ieslodzītie U.Pikeļeviča, kura apsūdzēta pēc 164. panta 2. daļas, un
I.Rozenberga, kura apsūdzēta pēc 192. panta 2. daļas. Viņas arestētas jau 1945. gada
8. jūnijā.
Tāds pats stāvoklis ar ieslodzīto
aizturēšanu ir tiesu un prokuratūras orgāniem. Tā, piemēram, LPSR Iekšlietu tautas
komisariāta karaspēka kara tribunālam uz 1945. gada 1. septembri skaitījās 43
cilvēki, t.i., 13,8%, kurus aizturēja virs noteiktā termiņa, bet uz 1945. gada 1.
oktobri šis skaits palielinājās līdz 118 cilvēkiem, t.i., - par 24%, tajā skaitā
no 1945. gada 4. jūlija Kara tribunālam skaitās 34 cilvēki, kuri apsūdzēti vienā
grupveida lietā - Francis, Eglītis un citi. Un no 1945. gada 11. jūlija tam skaitās
24 ieslodzītie, kuri apsūdzēti Albana, Asara un citu grupveida lietā.
Latvijas PSR tautas tiesām uz 1945.
gada 1. septembri skaitījās 7 ieslodzītie, kuri tika turēti, pārkāpjot
aizturēšanas termiņus, bet uz 1945. gada 1. oktobri tādu aizturēto bija jau 17
cilvēki jeb 23% no kopējā ieslodzīto skaita, kuri viņiem skaitās. Tajā skaitā
Daugavpils apriņķa 3. iecirkņa tautas tiesai no 1945. gada 4. jūnija skaitās
ieslodzītais A.Voronovs un no 1945. gada 25. jūnija ieslodzītais
V.Lukjanovs.
Kara prokuriem ar aizturēšanas
termiņu pārkāpumiem skaitās 45 ieslodzītie, t.sk. - Rīgas pilsētas garnizona kara
prokuroram no 1945. gada 16.jūlija skaitās arestētais V.Rogačevskis. LPSR Iekšlietu
tauta komisariāta karaspēka kara prokuroram no 1945. gada 30. jūlija skaitās 5
cilvēki, kuri apsūdzēti I.Poļakova un citu grupveida lietā. Teritoriālās
prokuratūras orgāniem skaitās 103 cilvēki ar aizturēšanas termiņu pārkāpumiem,
t.sk. Rēzeknes apriņķa prokuratūrai no 1945. gada 4. maija skaitās ieslodzītais
A.Lenčs, kurš arestēts jau 1944. gada decembrī. Talsu apriņķa prokuratūrai no
1945.gada 17. jūnija skaitās 6 cilvēki, kuri apsūdzēti Zariņa, Leiba un citu
grupveida lietā.
Otrs galvenais Latvijas PSR cietumu
lielās pārslodzes iemesls ir notiesāto nesavlaicīga nosūtīšana uz kolonijām un
nometnēm. Tā, piemēram, līdz 1945. gada 20. oktobrim uz kolonijām un nometnēm
vajadzēja etapēt 1901 notiesāto cilvēku, taču viņu nosūtīšana notiek ārkārtīgi
lēni, un ieslodzītie pēc notiesāšanas un sprieduma stāšanās likumīgā spēkā
ilgu laiku turpina palikt cietumos. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas cietumā Nr. 1 tiek
turēti 593 tādi ieslodzītie, Rīgas pilsētas cietumā Nr.2323, Liepājas pilsētas
cietumā Nr.7-92, Rēzeknes pilsētas cietumā Nr.10-83 ieslodzītie utt.
Neraugoties uz tādu stāvokli un
republikas prokuratūras vairākkārtējiem norādījumiem, LPSR Iekšlietu tautas
komisariāts nepieciešamos pasākumus notiesāto arestēto nosūtīšanai neveic.
Sakarā ar cietumu pārpildītību un
to, ka LPSR Iekšlietu tautas komisariāts neveic nepieciešamos pasākumus, ieslodzīto
sanitārie un sadzīves apstākļi ir ārkārtīgi smagi. Cietumu lielākajā daļā nav
gultu vai nāru. Nav ne tikai gultas piederumu, bet pat salmu maisu, un ieslodzītie
dažkārt ir spiesti vairākus mēnešus gulēt tieši uz kailas cementa grīdas.
Neapmierinoša ir arī sanitāri
medicīniskā apkalpošana. Lielākajā cietumu daļā nav galveno medikamentu, un tie nav
nokomplektēti ar medicīnisko personālu (Madonā, Rēzeknē, Cēsīs). Vairākos
cietumos ir vērojama netīrība un utis (Valmierā, Ventspilī un citur).
Sakarā ar ilgo aizturēšanu un
antisanitāro stāvokli cietumos daudzi ieslodzītie slimo un 1945. gada 9 mēnešos
Latvijas PSR cietumos ir nomiruši 98 cilvēki.
Epidēmiskas saslimšanas pagaidām nav novērotas, taču to uzliesmojums
nav izslēgts.
Vairākums cietumu ziemas periodam ir
sagatavojušies apmierinoši, taču Valmieras, Rēzeknes un Ludzas cietumi vēl nav
pabeiguši kameru balsināšanu un logu iestiklošanu. Visos cietumos ļoti slikts
stāvoklis ir ar kurināmā ievešanu. Līdz 1945. gada 30. oktobrim ir ievesti tikai 10%
no nepieciešamā malkas daudzuma.
Republikas prokuratūra izmeklēšanas orgāniem vairākkārt ir
izvirzījusi jautājumu par to, lai paātrinātu izmeklēšanu tajās lietās, par kurām
apsūdzētie ir arestēti.
Katru mēnesi saraksti par tiem arestētajiem, kuri cietumos tiek turēti
virs termiņiem, tiek nosūtīti iekšlietu tautas komisāram un valsts drošības tautas
komisāram ar ieteikumiem, nekavējoties pabeigt izmeklēšanu tajās lietās, par kurām
ieslodzītie tiek aizturēti virs noteiktā termiņa.
LPSR prokuratūra LPSR iekšlietu
tautas komisāram vairākkārt izvirzīja jautājumu par to, lai nekavējoties uz
kolonijām un nometnēm etapētu notiesātos ieslodzītos, taču šis jautājums pēc
būtības nav atrisināts līdz pat šim laikam.
Republikas prokuratūra katru mēnesi
visos republikas cietumos veic arestēto uzturēšanas stāvokļa pārbaudi un uz vietas
dod norādījumus par atklāto trūkumu novēršanu.
1945. gada 17. oktobrī republikas
prokuratūra sarīkoja speciālu apspriedi, uz kuru izsauca LPSR Iekšlietu tautas
komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta un milicijas izmeklēšanas
darbiniekus un visus Rīgas pilsētā esošos kara prokurorus. Tika apspriests jautājums
par izmeklēšanas trūkumiem tajās lietās, pēc kurām arestētie ieslodzījumā tiek
turēti ilgu laiku.
Ziņojot par teikto un ņemot vērā
to, ka stāvoklis ar izmeklēšanas termiņiem un cietumos ieslodzīto sanitārais
stāvoklis no mēneša uz mēnesi pasliktinās, es lūdzu Jūs izvirzīt šo jautājumu
apspriešanai LK(b)P Centrālās komitejas biroja slēgtajā sēdē.
Latvijas PSR prokurors, Justīcijas 2.
klases valsts padomnieks A.Mišutins
LVA, PA 101.f., 8.apr., 20.l., 281., 282., 283.,
284. lp. Oriģināls. Tulkojums.
Atzīmes dokumentā:
9. novembrī plkst. 1 dienā sasaukt Rīgas cietumu
priekšnieku, republikas prokurora, b.b. Novika, Eglīša un Babkina apspriedi.
2.11.45. Kalnbērziņš
Tika rīkotas pārbaudes, rakstīti iesniegumi,
sasauktas apspriedes un pieņemti lēmumi, taču cietumu un cietumnieku stāvokli tas
būtiski negrozīja. Tieši otrādi. Ar katru dienu represijas pret Latvijas
iedzīvotājiem tika izvērstas arvien plašāk un plašāk. Dažādu represīvo iestāžu
izmeklētāji, apsūdzības pierādījumus meklējot, visai bieži falsificēja
izmeklēšanas materiālus, "pierādījumus" ieguva, piekaujot un spīdzinot
aizturētos. Nereti bija arī aizturēto noslepkavošanas gadījumi. Šajā Latvijas
iedzīvotāju mocīšanas procesā visai aktīvi piedalījās arī dažāda ranga
prokurori. Tieši viņi bija tie, kuri sankcionēja "vainīgo" arestus. Viens no
aktīvākajiem cīnītājiem pret t.s. "sapuvušo liberālismu" bija Latvijas
PSR prokurors A.Mišutins. Tieši viņš bija tas, kurš nemitīgi aicināja saukt pie
atbildības un bargi sodīt nodokļu un sagādes parādniekus, "kulakus", kā
arī citus "pretpadomju elementus". Tātad visas represīvās iestādes tolaik
strādāja kopā, kā viens labi noregulēts mehānisms, kura mērķis bija viens
- pēc
iespējas ātrāk un vērienīgāk attīrīt Latviju no visiem un visādiem totalitārajam
režīmam "nevēlamiem elementiem".
"LV"
uz "Noziegumi pret cilvēci" galveno lapu