Noziedznieka cirvis pret latviešu zemnieku

Noziedznieka cirvis pret latviešu zemnieku
Jānis Riekstiņš

Latvijas valsts arhīvā saglabājušies dokumenti ne tikai par tiem noziegumiem, kurus laika posmā pēc Otrā pasaules kara pret Latvijas iedzīvotājiem izdarījuši bruņotie varasvīri un PSRS militāristi (par tiem stāstīts iepriekšējās publikācijās), bet arī par tiem slepkavniekiem, kuri laupīšanas nolūkā Latvijā ieradās no dažādiem PSRS apgabaliem. Šajos apstākļos visneaizsargātākie bija latviešu zemnieki savās viensētās, kurās pēc uzbrucēju domām glabājās lielas bagātības. Tieši viņi visbiežāk kļuva par laupītāju un slepkavu upuriem. Netika žēlotas ne sievietes, ne bērni. Bet parasti nekādas lielas bagātības viensētās netika atrastas.
Latvijas milicijas darbinieki nevarēja apsargāt katru viensētu un novērst laupītāju uzbrukumus. Taču viņi paveica lielu darbu, lai daudzi zemnieku slepkavas neizvairītos no pelnītā soda.
Arī pēc daudziem gadiem šos dokumentus lasīt nav viegli. Taču šādiem noziegumiem tolaik nebija atsevišķs raksturs - dokumenti liecina, ka alkatīgo slepkavu cirvis izdzēsis daudzas latviešu zemnieku dzīvības.

LPSR iekšlietu ministra vietnieka A.Košeļeva specziņojums par slepkavu un laupītāju grupas likvidāciju Bauskas apriņķa Svitenes pagastā

Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam biedram Lācim
Specziņojums

1945.gadā LPSR IeM (Iekšlietu ministrija) Bauskas apriņķa daļa saņēma ziņas par to, ka Bauskas apriņķa Svitenes (tekstā - Svetenes - J.R.) pagasta Mežazāļu mājās dzīvo Padomju armijas dezertieru grupa, pavisam seši cilvēki, kurus vada Aleksandrs Pētera dēls Bogdanovs. Grupas sastāvā ietilpa:
1. Aleksandrs Denisa dēls Andrjušenko, dzimis 1925.gadā Krasnodaras novadā;
2. Aleksandrs Dmitrija dēls Sļesarevs, dzimis 1913.gadā;
kā arī dezertieri Mihails Šurinovs un divi ar iesaukām "Grigorijs" un "Ivans". Visiem iepriekš minētajiem dezertieriem apbruņojumā bija automāti, granātas, pistoles, un viņi Bauskas apriņķa teritorijā, nodarbodamies ar noziedzīgu darbību, izdarīja 4 slepkavības, 7 bruņotas laupīšanas un izvaroja 3 sievietes.
1945.gada jūnijā Latv.PSR IeM Bauskas apriņķa daļas veiktās operācijas rezultātā tika aizturēti un arestēti Andrjušenko, Sļesarevs un viņu atbalstītājas:
1) Marija Pāvela meita Voroncova, dzimusi 1907.gadā Ļeņingradas apgabalā;
2) Gaļina Pāvela meita Voroncova, dzimusi 1929.gadā Ļeņingradas apgabalā;
3) Antoņina Fjodora meita Bogdanova, dzimusi 1915.gadā Ļeņingradas apgabalā;
4) Aleksandra Vasilija meita Barabanova, dzimusi 1919.gadā Jaroslavas apgabalā.
Viņu aizturēšanas brīdī tika atrasts un izņemts un atdots cietušajiem liels mantu daudzumus.
Lieta par minētajiem laupītājiem tika pabeigta 1945.gadā. Veiktajā operācijā laupītājs ar iesauku "Ivans" tika nošauts, bet "Grigorijs", būdams ievainots, kopā ar Šurinovu un A.Bogadanovu aizbēga. A.Bogdanovs tika atrasts kādā no Bauskas apriņķa Svitenes pagasta šķūņiem, aizturēts, bet pēc tam arestēts.
Lieta par Bogdanovu tālākai izmeklēšanai nodota Bauskas apriņķa prokuroram.

LPSR iekšlietu ministra vietnieks 3.ranga milicijas komisārs A.Košeļevs

1948.gada 9.februārī, Nr.7/2-297ps

LVA, 270.f., 1.s apr., 370.l., 59., 60.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Atzīmes dokumentā: lasīju, V.Lācis

LPSR iekšlietu ministra vietnieka A.Košeļeva specziņojums par Silovu ģimenes slepkavības atklāšanu

Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam biedram Lācim

Specziņojums par Silovu ģimenes trīskāršās slepkavības atklāšanu Latvijas PSR Daugavpils apriņķī

Naktī uz 1947.gada 12.aprīli Daugavpils apriņķa Līvānu pagasta Gasparu sādžā laupīšanas nolūkā tika izdarīta zvēriska slepkavība, nožņaudzot ģimeni, kurā bija trīs cilvēki:
1878.gadā dzimusī Zofija Augusta meita Silova;
1913.gadā dzimusī Marta Ivana meita Silova;
1932.gadā dzimušais Aloizs Romanovskis.
Noziedznieki pēc slepkavības, paņēmuši mantas un vērtslietas par kopējo summu 16 575 rubļi, aizbēga.
Daugavpils apriņķa kriminālmeklēšanas darbinieku veikto darbību rezultātā noziedznieki tika noskaidroti un sameklēti, viens Daugavpilī, bet divi pārējie - Rjazaņas apgabalā un BPSR Molodečno pilsētā. Viņi bija:
Aleksejs Vasilija dēls Sazorovs, dzimis 1924.gadā Rjazaņas apgabala Mihailovskas ciemā (..) krievs, bezpartijisks, ar 3 klašu izglītību, neprecējies, no zemniekiem, 1947.gada martā demobilizēts no Padomju armijas, bez noteiktas dzīvesvietas;
Ivans Andreja dēls Pjanovs, dzimis 1923.gadā Tulas apgabala Jablonovas sādžā, krievs, bezpartijisks, ar 5 klašu izglītību, no strādniekiem, 1947.gada martā demobilizēts no Padomju armijas, bez noteiktas dzīvesvietas;
Aleksandrs Vasilija dēls Gračevs, dzimis 1924.gadā Rjazaņas apgabala Oktjabrskas rajona Tomačevkas sādžā, krievs, bezpartijisks, ar 5 klašu izglītību, precējies, no zemniekiem, 1947.gada martā demobilizēts no Padomju armijas.
Visi apsūdzētie tiek saukti pie kriminālatbildības pēc KPFSR Kriminālkodeksa 59.-3.panta.
Lieta nodota Daugavpils apriņķa prokuroram.

LPSR iekšlietu ministra vietnieks
3.ranga milicijas komisārs A.Košeļevs

1948.gada 28.janvārī, Rīgā, Nr.7/2-235p.ps.

LVA, 270.f., 1.s apr., 370.l., 44., 45.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā: M.Plūdonis, V.Lācis. 2/II

LPSR iekšlietu ministra vietnieka A.Košeļeva specziņojums par Otto Siliņa un viņa sievas Minnas Liepiņas slepkavību

Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam biedram Lācim
Specziņojums

Š.g. 9.martā IeM Jēkabpils apriņķa daļas kriminālmeklēšanas nodaļa no Elkšņu pagasta pilnvarotā pa telefonu saņēma ziņu par to, ka Lazdaru mājās nezināmi noziedznieki aplaupījuši un noslepkavojuši 1899.gadā dzimušo Otto Jura dēlu Siliņu un viņa sievu - 1888.gadā dzimušo Minnu Andreja meitu Liepiņu.
Pēc minētā ziņojuma saņemšanas uz notikuma vietu izbrauca IeM Jēkabpils apriņķa daļas kriminālmeklēšanas nodaļas darbinieki un vienlaikus palīdzības sniegšanai šajā lietā tika komandēts LPSR IeM Milicijas pārvaldes kriminālmeklēšanas daļas operatīvais pilnvarotais milicijas jaunākais leitnants Gendlers.
Apskatot notikuma vietu un līķus, tika konstatēts, ka pilsoņa Siliņa un viņa sievas nāve ir vardarbīga un iestājusies pēc sitienu izdarīšanas pa galvu (..). Notikuma vietā atrasti divi asiņaini cirvji. Noziedznieki paņēmuši lielu daudzumu mantu.
To noziedznieku meklēšanai, kuri bija izdarījuši šo noziegumu, tika orientēti Latvijas PSR apriņķi un viss Jēkabpils apriņķa IeM daļas operatīvais sastāvs.
9.martā no Ilūkstes apriņķa IeM daļas tika saņemta ziņa par to, ka Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagasta teritorijā aizturēta Raisa Semjona meita Lukina, dzimusi 1927.gadā Veļikije Luku apgabalā, krieviete, bezpartijiska, bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās, ar lielu daudzumu mantu.
Pēc nogādāšanas Jēkabpils apriņķa IeM daļā nopratināšanā Lukina noliedza piedalīšanās faktu slepkavības izdarīšanā, lai aplaupītu Lazdaru mājas, taču zem savākto pierādījumu smaguma atzinās un norādīja uz savu līdzdalībnieku, kurš nekavējoties tika aizturēts Ilūkstes apriņķa teritorijā. Tas bija Mihails Jefima dēls Mitrjakovs, dzimis 1926.gadā Veļikije Luku apgabala Porečenskas rajonā, krievs, PSRS pilsonis, bezpartijisks, ar 7 klašu izglītību, bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās.
Izmeklēšanas procesā noskaidrots, ka Mihails Jefima dēls Mitrjakovs pēc zādzības izdarīšanas Veļikije Luku apgabala Porečenskas rajona Uspenskas ciema veikalā Nr.10 aizbēga un, slēpjoties no izmeklēšanas, š.g. 6.martā aizbrauca uz Latvijas PSR teritoriju. Pa ceļam vilcienā Maskava-Rīga iepazinās ar Raisu Semjona meitu Lukinu, kura ieteica aizbraukt kopā ar viņu un aplaupīt Lazdaru mājas Elkšņu pagastā.
7.martā apmēram pulksten 18 Lukina un Mitrjakovs ieradās Lazdaru mājās pilsoņa Siliņa saimniecībā. Ieejot mājā kā paziņas, jo Lukina pie viņiem bija strādājusi par kalponi, Mitrjakovs paķēra cirvi, kurš stāvēja pie plīts, iesita pilsonim Siliņam pa galvu. Siliņa sieva mēģināja aizbēgt no mājas, bet Lukina viņu saķēra aiz rokām, bet Mitrjakovs arī viņai iesita ar cirvi pa galvu.
Pēc izdarītās slepkavības Mitrjakovs kopā ar Lukinu savāca divus saiņus ar mantām un aizbēga, bet pirms aiziešanas noslepkavotā Siliņa līķi paslēpa zem gultas, bet viņa sievas līķi ienesa noliktavā un apsedza ar maisiem. Asins pēdas istabā nobēra ar pelniem un aplēja ar ūdeni.
Bez tam ir noskaidrots, ka Raisa Lukina 1948.gada naktī uz 12. janvāri aplaupīja Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta Meizdanu mājas, kur paņēma lielu daudzumu mantu.
Mitrjakovs un Lukina ir arestēti un tiek saukti pie kriminālatbildības pēc PSRS Augstākās padomes Prezidija 1947.gada 4.jūnija dekrēta "Par pilsoņu personīgā īpašuma apsardzības pastiprināšanu" 2.panta 2.daļas.
Lietā izmeklēšanu veic Jēkabpils apriņķa IeM daļas kriminālmeklēšanas nodaļa.

LPSR iekšlietu ministra vietnieks 3.ranga milicijas komisārs A.Košeļevs

1948.gada 23.martā, Rīgā, Nr.7/2-729 ps

LVA, 270.f., 1.s.apr., 370.l., 116., 117.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Atzīmes dokumentā: V.Lācis.

LPSR iekšlietu ministra vietnieka A.Košeļeva specziņojums par Mezā ģimenes noslepkavošanu

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam biedram Lācim
Specziņojums par Mezā ģimenes slepkavības atklāšanu Latvijas PSR Madonas apriņķī

Papildus mūsu 1947.gada 13.novembra specziņojumam Nr.23/2-004045:
Naktī uz 1947.gada 20.oktobri Madonas apriņķa Saikavas pagasta Indrānu mājās laupīšanas nolūkā tika noslepkavota Mezā ģimene. Pēc izdarītās slepkavības noziedznieki paņēma mantas un aizbēga.
Veiktajā izmeklēšanā ir noskaidrots, ka šajās mājās 1947.gada septembrī un oktobrī dzīvoja darbinieks "kalps" Nikolajs Sapožņikovs, kurš, 1947.gada oktobra sākumā Indrānu mājās nozadzis šineli, aizbēga nezināmā virzienā.
1947.gada 19.oktobrī Sapožņikovu redzēja Madonas apriņķa Saikavas pagasta iedzīvotāji 4 kilometrus no Indrānu mājām, apģērbtu latviešu parauga zaļā šinelī.
Aizdomas par Mezā ģimenes noslepkavošanu krita uz Nikolaju Sapožņikovu, un 1947.gada 20.novembrī, pamatojoties uz savāktajiem pierādījumiem, tika izsludināta viņa meklēšana.
1948.gada janvārī pēc LPSR IeM Milicijas pārvaldes kriminālmeklēšanas daļas uzdevuma Tambovas apgabala Šuļginas rajonā tika aizturēts Nikolajs Feofana dēls Sapožņikovs, dzimis 1913.gadā Tambovas apgabala Šuļginas rajonā, krievs, bezpartijisks, ar vidējo tehnisko izglītību, pēc profesijas speciālists automehāniķis, un etapēts uz cietumu Nr.11 Madonā Latvijas PSR Madonas apriņķa IeM daļas kriminālmeklēšanas nodaļas rīcībā.
1948.gada 22.marta pratināšanā Sapožņikovs atzinās Madonas apriņķa Saikavas pagasta Indrānu māju iedzīvotāja Mezā ģimenes noslepkavošanā un liecināja, ka Mezā ģimeni viņš noslepkavoja, lai iegūtu vērtīgas mantas, jo Indrānu māju saimnieks Eduards Mezais viņam par darbu it kā pilnā mērā neesot samaksājis.
Sakarā ar to Sapožņikovs 1947.gada 19.oktobrī aizgājis uz Indrānu mājām, atradis šķūnī cirvi, apbruņojies ar to un sācis gaidīt, kad Eduards Mezais iznāks no mājām pagalmā.
Kad Eduards Mezais parādījās pagalmā, Sapožņikovs viņam vairākas reizes iesita ar cirvi, no šiem sitieniem Mezais nomira.
Pēc Eduarda Mezā noslepkavošanas Sapožņikovs iebruka dzīvoklī un tur ar cirvi noslepkavoja Mezā sievu un bērnus.
Pēc slepkavības Sapožņikovs, paņēmis vērtīgas mantas, aizgāja uz Pļaviņu staciju, no kurienes aizbrauca uz Tambovas apgabalu un tur paslēpās.
Sapožņikovs pratināšanās liecina, ka šo slepkavību laupīšanas nolūkā viņš esot izdarījis viens.
Mezā slepkavības izmeklēšanas materiāli tiek nodoti Madonas apriņķa prokuroram.

LPSR iekšlietu ministra vietnieks 3.ranga milicijas komisārs A.Košeļevs

1948.gada 16.aprīlī, Rīgā, Nr.7/2-968 ps

LVA, 270.f., 1.s.apr., 370.l., 140., 141.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Atzīmes dokumentā: V.Lācis

LPSR iekšlietu ministra vietnieka A.Košeļeva specziņojums par zemnieču Krūmiņu noslepkavošanu un noziedznieku arestu Latvijas PSR Valkas apriņķī

1949.gada 28.februārī
Ministru padomes priekšsēdētājam biedram Lācim

Nr.7/2-183ps Rīga
Pilnīgi slepeni

Specziņojums

1949.gada 8.februārī dienā Valkas apriņķa Birzuļu pagasta Kalnabriežu mājās tika atrastas noslepkavotas šīs mājas iedzīvotājas - 1891.gadā dzimusī Karlīna Viļuma meita Krūmiņa un viņas meita 1919.gadā dzimusī Emma Jūlija meita Krūmiņa.
Uz notikuma vietu izbrauca apriņķa IeM daļas kriminālmeklēšanas nodaļas operatīvā grupa milicijas priekšnieka milicijas leitnanta Meļņikova vadībā.
Notikuma vietas apskates procesā tika noskaidrots, ka mājās mantas atradās haotiskā stāvoklī, gultas veļa, manufaktūra un pārtikas produkti izsvaidīti. Uz grīdas bija daudzi svaigu asiņu plankumi.
Malkas šķūnī, kurš no mājas atrodas 50 metrus, aiz kastes bija Karlīnas Krūmiņas līķis ar vairākām brūcēm galvā, kuras bija radītas ar smagu, asu priekšmetu, un nocirstu labās rokas plaukstu. Šā paša šķūņa otrā pusē tika atrasts Emmas Krūmiņas līķis, tāpat ar vairākām brūcēm galvā, kuras bija izdarītas ar smagu, asu priekšmetu. Netālu gulēja asiņains cirvis un divi nocirsti pirksti, kuri nepiederēja nogalinātajām.
Izdarītajā izmeklēšanā ir noskaidrots, ka Kalnabriežu mājās dzīvoja Krūmiņa ar savām divām meitām un 65 gadus veco īrnieku Ivanu Sažinu. Slepkavības izdarīšanas brīdī mājās atradās tikai Krūmiņa un viņas meita Emma.
1948.gada vasarā pie Ivana Sažina atbrauca 1929.gadā dzimušais viņa dēls Aleksandrs, kurš tikko bija pabeidzis arodskolu un pēc atvaļinājuma beigām aizbraucis uz Kaļiņingradu.
Iztaujājot kaimiņus, pilsone Riekstiņa, kura dzīvo kaimiņu mājās, pastāstīja, ka 8.februārī pulksten 12 pie viņas mājās ienāca Sažina dēls un lūdza iedot zirgu, lai aizvestu uz slimnīcu savu biedru, kuram it kā bandīti, uzbrūkot Kalnabriežu mājām, nocirtuši divus pirkstus un ka bandīti, 5 cilvēki, nogalinājuši māti un meitu Krūmiņas. Riekstiņa pajūgu atteikusies dot. Pēc tam Sažins aizgājis uz Kalnabriežu mājām un no turienes iznācis kopā ar nepazīstamu cilvēku, kuram bijusi nosaitēta roka, un viņi aizgājuši pa Rīgas-Pleskavas šoseju Valkas virzienā.
Pilsone Riekstiņa savukārt, izejot uz šosejas, apturējusi garāmbraucošu automašīnu un teikusi šoferim, lai viņš iebrauc Grundzāles pagasta izpildu komitejā, kura atrodas 6 kilometru attālumā, un paziņo par slepkavību milicijai.
Pēc aprakstītajām pazīmēm milicijas darbinieki un milicijas palīgi noziedzniekus tajā pašā dienā aizturēja. Tie bija:
1.Aleksandrs Ivana dēls Sažins, dzimis 1929.gadā Vologdas apgabala Sokoļskas rajonā, 1948.gadā pabeidzis arodskolu Ļeņingradā, strādāja par galdnieku Kaļiņingradas rūpnīcā Nr.820, pēc paša vārdiem - agrāk nesodīts.
2. Leonīds Aleksandra dēls Karačevs, dzimis 1930.gadā Ļeņingradā, VĻKJS biedrs, 1948.gadā pabeidzis arodskolu Ļeņingradā, strādāja par galdnieku Kaļiņingradas rūpnīcā Nr.820, pēc paša vārdiem - agrāk nesodīts.
3. Nikolajs Igora dēls Samohins, dzimis 1930.gadā Orlas apgabala Balnovas rajonā, 1948.gadā beidzis arodskolu Ļeņingradā, strādāja par galdnieku Kaļiņingradas rūpnīcā Nr.820, pēc paša vārdiem - agrāk nesodīts.
4. Vladimirs Ivana dēls Židkovs, dzimis 1932.gadā Ivanovas apgabala Ņikouzas rajonā, VĻKJS biedrs, 1948.gadā beidzis arodskolu Ļeņingradā, strādāja par galdnieku Kaļiņingradas rūpnīcā Nr.820, pēc paša vārdiem - agrāk nesodīts.
Aizturēšanas brīdī pie aizdomās turētajiem tika atrastas nolaupītās mantas, kuras bija piederējušas Krūmiņām. Pratināšanā aizturētie pilsoņu Krūmiņu nogalināšanā laupīšanas nolūkā atzinās un liecināja, ka:
š.g. 4.februārī Aleksandrs Sažins pastāstījis pārējiem par savu tēvu, kurš dzīvo Latvijas PSR, kā par tādu, kuram esot daudz naudas, un ka mājas saimniece arī dzīvojot bagāti, un ieteicis saviem biedriem aizbraukt uz Latvijas PSR un noslepkavot visu ģimeni, tajā skaitā arī viņa tēvu, bet māju aplaupīt. Pie tam viņi esot aprēķinājuši dabūt naudu un vērtslietas par vairāk nekā 50 tūkstošiem rubļu.
Sažina priekšlikumam viņa līdzdalībnieki piekrituši, un 7.februāra naktī viņi atbraukuši uz Birzuļu pagastu. Viņiem līdzi bijis somu duncis. Pavadījuši nakti mežā netālu no Kalnabriežu mājām, viņi no rīta devušies uz viensētu.
Sažins un Židkovs iegājuši mājā, bet Samohins un Karačevs malkas šķūnī, lai, sagaidot brīdi, kad kāds no ģimenes locekļiem atnāks uz malkas šķūni, viņu nogalinātu ar tur esošo cirvi.
Pēc kāda laika Emma Krūmiņa aizgājusi pēc malkas, kur viņu Samohins ar cirvja sitienu pa galvu nogalinājis, taču šā sitiena brīdī Krūmiņa paspējusi iesaukties pēc palīdzības. Šo kliedzienu izdzirdējusi viņas māte un, izgājusi no mājas, devusies uz šķūni. Noziedznieki sagatavojušies arī mātes slepkavībai. Tiklīdz viņa iegājusi šķūnī, tā Samohins iesitis viņai ar cirvi pa galvu. Karlīna Krūmiņa nokritusi un sākusi saukt pēc palīdzības. Samohins nometis cirvi, sācis viņu žņaugt, bet viņa līdzdalībnieks Karačevs paķēris cirvi, vēl dažas reizes iesitis viņai pa galvu, bet aiz neuzmanības nocirtis Samohinam labās rokas 2 pirkstus (..).
Pēc slepkavības noziedznieki, pārmeklējot visu māju un izmētājot visas mantas, atraduši tikai 180 rubļus. Pēc tam, salikuši vērtīgās mantas divos čemodānos un sadalījušies divās grupās, devušies uz Igaunijas PSR Valgas pilsētas staciju.
Tālākai izmeklēšanas veikšanai lieta nodota Valkas apriņķa prokuroram.

Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieks 3.ranga milicijas komisārs A.Košeļevs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 459.l., 51., 51a., 52. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Atzīmes dokumentā: Lasīju: V.Lācis

13.07., 15.07. 2005