Eksperti vērtē Čakstes pieminekļa idejas

«Kas maksā, tas pasūta mūziku,» komentējot mākslinieku piedāvātos Konstantīna Čakstes pieminekļa ideju maketus, Neatkarīgajai sacīja mākslas zinātniece Ieva Kalniņa. Aptaujātie eksperti uzskata, ka mākslinieku domu lidojumu ierobežojušas konkursa pasūtītāju nolikumā paustās iegribas, turklāt ignorēts Latvijas Arhitektu savienības (LAS) viedoklis.

Vakar uz pirmo sēdi iesniegto pieminekļa projektu vērtēšanai sanāca ekspertu komisija, kuras locekļi gan atturējās no komentāriem, iekams 12. februārī tiks nosauktas tālāk attīstāmās idejas.

Viens no pieminekļa iniciatoriem Jānis Peters Neatkarīgajai sacīja, ka masu mediji pārāk histēriski uztver piedāvātās Čakstes pieminekļa idejas, desmit no kurām ir realizējuši uzaicinātie mākslinieki un astoņas no kurām ir nezināmu un brīvprātīgu autoru darbi. «Piedāvāto pieminekļu apskatei izstādītie maketi ir slikti eksponēti. Taču jāsaprot, ka tie visi uzskatāmi par priekšlikumiem un neko vairāk,» sacīja J. Peters. Viņaprāt, attīstāmi būtu trīs darbi, kā vienu no tiem J. Peters nosauca maketu piemineklim Gaismas stars. Komentējot visus saņemtos darbus, J. Peters norādīja uz tēlniecības bēdīgo stāvokli Latvijā un mākslinieku pakļaušanos pasūtītājam.

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) priekšsēdis Juris Poga Neatkarīgajai sacīja, ka, apskatot Melngalvju namā izstādītos 18 konkursa darbus, jāsecina – rezultāts ir atbilstošs konkursa nolikumam, kurš pieminekli liek veidot bronzā kā figurālu kompozīciju ar portretisko līdzību, uz granīta postamenta. Šo iemeslu dēļ arī I. Kalniņa uzskata, ka būtiskāk ir kritizēt nevis iesniegtos darbus, bet pieminekļa izstrādes ideju. «Nolikuma sastādītāji jau apriori paredzējuši Čakstes pieminekļa konkurences statusu attiecībā pret Brīvības pieminekli. Kā citādi lai skaidro nolikumā iekļauto prasību pie Čakstes pieminekļa organizēt ceremonijas valsts oficiālajos pasākumos,» jautā I. Kalniņa. Viņa neuzskata, ka visu iesniegto pieminekļu maketi būtu zemas mākslinieciskas kvalitātes, bet vienkārši pārsteidz ar neatbilstību laika garam. «Neatbildēts paliek jautājums, kurš kuram diktē noteikumus. Vajadzētu būt – ka mākslinieki, bet realitātē sanāk, ka naudas devēji! Tieši šis aspekts ir arī manas personiskās vilšanās pamatā,» sacīja I. Kalniņa.

«Neviens no šiem darbiem nevar gūt pilnvērtīgu akceptu realizācijai, bet es redzu trīs darbus, pie kuriem autoriem būtu jāļauj strādāt tālāk,» sacīja J. Poga. Viņš atzinīgi novērtēja arī Čaksti uz šūpojošās akmens konstrukcijas, savukārt kā ļoti netradicionālu nosauca Austras kokā uzsēdināto Tālavas taurētāju – šis piemineklis, pēc J. Pogas domām, varētu būt novietojams alejas vidū. «Pie pieminekļa ir jāparedz vieta, kur veikt piemiņas funkciju, kas izraisītu satiksmes bloķēšanu Brīvības ielā,» sacīja J. Poga. Arī tēlnieks Pauls Jaunzems uzskata, ka ir kļūdaini veikta Čakstes pieminekļa vietas izvēle un arhitektu domas lidojumu ierobežo nolikums. «Pieminekļa projekti ir tādi, kādus tos vēlējās organizatori. Savukārt izvēlētā vieta, kas ir piesātināta ar Ļeņina tēlu, nes pārāk lielu politiski vēsturisko slodzi,» sacīja P. Jaunzems. Viņš kritiski novērtēja to, ka Latvijas Arhitektu savienības parakstītie konkursa noteikumi nemaz netika izmantoti, «bet tā jau ir organizatoru izvēle». Viņš uzskata, ka konkursa nolikumā nevajadzēja uzspiest figuratīvo Čakstes klātbūtni. «Tas miesīgais Čakstes ķermenis neko neizsaka. Tas bija izmantojams laikā, kad taisīja lielus zābakus un mazas galviņas, bet šajā gadījumā daudz vairāk varētu izteikt, atsakoties no figūras klātbūtnes,» sacīja P. Jaunzems.

Piedalīties K. Čakstes pieminekļa atklātajā konkursā tika uzaicināti desmit tēlnieki, viņu vidū pasaulslavenā somu tēlniece Eila Hiltunena, tēlnieks no Lietuvas Roberts Antinis un pašmāju tēlnieki Valts Barkāns, Jānis Karlovs, Viktorija Pelše, Vilnis Titāns, Andris Vārpa, Ligita Ulmane, Gļebs Panteļejevs un Olga Šilova. Konkursā īpašs prēmiju fonds nav paredzēts, par iesniegto projekta skici katram no uzaicinātajiem tēlniekiem tiks samaksāti 2000 latu.

Iesniegto projektu vērtēšanas komisijā uzaicināti arhitekti Vaidelotis Apsītis, Dainis Bērziņš, Viesturs Briedis, Andris Kronbergs, Jānis Lejnieks, tēlnieki Ģirts Burvis un Bruno Strautiņš, mākslas zinātnieki Ruta Čaupova, Ojārs Spārītis, mākslinieks Atis Lūsis, ekspertu komisijas atbildīgais sekretārs ir Eižens Upmanis. Iniciatīvas grupa pieminekļa celšanai Latvijas pretošanās kustībai un Latvijas Centrālās padomes (LCP) vadītājam K. Čakstem tika izveidota 2002. gada 10. oktobrī, apvienojoties 26 sabiedrībā pazīstamiem uzņēmējiem un politiķiem. Līgumsabiedrības mērķis ir šā gada 13. augustā, kad apritēs 60 gadu kopš LCP dibināšanas, Rīgā atklāt pieminekli K. Čakstem, kuru paredzēts novietot bijušā Ļeņina pieminekļa vietā Rīgā, Elizabetes un Brīvības ielu krustojumā. Pieminekļa iniciatoru vidū ir uzņēmēji Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Andrejs Ēķis, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Mamerts Vaivads, advokāts Andris Grūtups, komponists Raimonds Pauls, dzejnieks Jānis Peters, kuri apņēmušies katrs iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu.

Gunta SKREBELE. NRA, 2003-02-11