Noziegumi pret cilvēci

Crimes against Humanity.  Latvian Site

  Atpakaļ Back | Jaunumi News | TSDC | Dokumenti | Liecības | Grāmatas || Prese |

 Sākumlapa Home

 
Cūcība Okupācijas muzejā
Dace Kokareviča

Krievu skolu "aizsardzības" štāba jaunieši aizgājuši uz Okupācijas muzeju izrādīties, apsēdušies barakā, sataisījuši lustīgus ģīmjus, nobildēti un avīzē "Vesti segodnja" ievietots foto ar politiski izaicinošu un provokatīvu parakstu "Latviešu nacionālistu sapnis — krievu skolēni barakā".

Muzeja darbinieki atminas, ka telefoniski pieteikta Igaunijas jauniešu grupa — ieradīsies jau pēc pusstundas un vajadzīgs ekskursiju vadītājs, kas stāstītu krievu valodā.

Izrādījies, ka jaunieši ir vietējie un stāstījumā par vēsturi negrib ieklausīties, lai izprastu, bet gan grib vairāk runāt paši, apstrīdēt muzeja darbinieka teikto, tīši saprast ačgārni un to demonstrēt.

Kā secinājusi muzeja direktore Gundega Michele, gidei uzdotie jautājumi izklausījušies nevis kā pašu jauniešu izdomāti, bet gan citu priekšā pateikti.

Tā, piemēram, jautājums no štābistu puses "Kas tad nu tā par okupāciju, ja Kārlis Ulmanis labprātīgi atdeva Latviju padomju varai?"

Tautas ciešanu piemiņas muzejs nav vieta, kur pozēt lustīgai bildei. Bet instrukcijas, ko jautāt un kā uzvesties, visticamāk, izstrādājis kāds no krievu skolu "aizsardzības" štābistu politehnologiem, pēc atspoguļojuma avīzē "Vesti segodnja" spriežot, sadarbībā ar žurnālistiem. Tas neizbrīna. Ir krievu presē žurnālisti, kas pagājušogad pirms deportāciju upuru piemiņas dienas rakstīja, ka daži gan toreiz izvesti arī nepelnīti, tātad jāsaprot, ka visi pārējie — pelnīti…

Okupācijas muzejs ir izveidots par ārzemju latviešu ziedojumu līdzekļiem un arī uzturēts, pateicoties ziedojumiem un brīvprātīgam darbam, no Latvijas valsts tā uzturēšanai tikai komunālo maksājumu tiesa bijusi. Tāpēc tur izrādīta necienīga uzvedība ir reizē Latvijas tautai, valstij un daudzām ģimenēm demonstrēts morāls huligānisms un cilvēciska ķēzīšanās.

Izraēlā ebreju tautas ciešanu muzejā "Jad Vašem" nevienam neļautu necienīgi uzvesties. Tāpēc ka šī valsts iegulda lielus līdzekļus savas tautas vēstures pētīšanā, atgādināšanā visai pasaulei un ļoti asi reaģē uz jebkuru iespējamu tās pašcieņas aizskārumu.

Kā novērtēja Okupācijas muzeja attīstības komitejas vadītājs Valters Nollendorfs, nu jau vairs nav runa tikai par to, ka štābisti mums grib diktēt par savām skolām un grib uztiept otru valodu valstī, bet tagad arī grib agresīvi uzspiest Latvijā PSRS laiku vēstures melus.

"Vesti segodnja" tieši tā arī uzbrūk Okupācijas muzejam, nekaunīgi vīzdegunīgi mudinot: "Iesim un diskutēsim ar muzeja gidiem, kuri upurē objektivitāti, iztopot ideoloģiskām nostādnēm."

Okupācijas muzeja idejas autors ASV vēsturnieks Paulis Lazda, jau veidojot muzeju, teica, ka okupācija izpaudās dažādi un okupācijas sekas prātos vēl ilgi būs jūtamas.

Vēsturi mācot, vienlaikus ir jāaudzina patriotisms. Daža skola patiešām to dara un audzēkņi šo piederīguma sajūtu Latvijai cenšas nodot arī saviem vecākiem. Tur, kur klasē ir viens štābistu samusināts skolēns, bet skolā strādā valstij lojāla un patriotiski noskaņota skolas vadība un klases audzinātāja, bērns galu galā uz štābistu pasākumiem neaiziet. Bet citā gan štābistu vairāk, gan ir bijusi izglītības darbinieku nolaidība, paviršība, slinkums, augstprātība kā Latvijas vēstures mācīšanā, tā visā audzināšanas darbā. Skolotāji uz Okupācijas muzeju nav aizveduši, tagad ved štābisti un māca ņirgāties.

Štābistu ekskursanti uzdāvinājuši Okupācijas muzejam savus kreklus ar uzrakstiem "Krievu skolai būt!" ar norādi, lai ierīkojot īpašu ekspozīciju. Jā, tie noderētu ekspozīcijai par to, ka 1991. gadā ir beigusies faktiskā okupācija, bet garīgās okupācijas sekas turpinās. Štābistu bezkaunības, manipulācijas un agresīvie draudi, piemēram, "Ko smaidāt? Nesmaidiet, kalašņikovi mums jau sagatavoti" (tos pagājšnedēļ kā štābistu sanāksmē dzirdētus atstāstīja izglītības ministra padomnieks), ir šis garīgās okupācijas turpinājums.

Publicēšanas datums: 2004. gada 06. jūlijs

Cūcība Okupācijas muzejā
Rita Ruska

"Latvijas Avīzes" 6. jūlija numurā žurnālistes Daces Kokarevičas raksts "Cūcība Okupācijas muzejā", kurā stāstīts par krievu jauniešu uzvešanos, interneta portāla www.latvijasavize.lv lasītājos izraisījis sašutumu.

Viktors: — Kamēr mēs visus šos nelietīgos kūdītājus — Plineru, Cileviču, Petropavlovski, Ždanoku un pārējos neizolēsim, nekas nemainīsies. Vienīgais, kas latviešus var glābt, ir atbrīvošanās no okupantiem, veicot civilizētu dekolonizāciju.

Janis: — Nu īsti atklājas, kas paslēpts zem pastulbā draudzības vārdiņa "integrācija". Vai mums šie zaimi jācieš? Kādēļ nav tāda soda mēra kā izraidīšana no Latvijas? Tā arī ziņot: tas un tas par ņirgšanu par latviešiem svētām lietām izraidīts no Latvijas uz visiem laikiem. Bet mēs labiņi — ja kāds iespļauj ģīmī, izliekamies, ka nekas traks nav noticis.

Janis: — Un ar šādiem cilvēkiem mums būtu jāintegrējas, jādod viņiem Latvijas pilsonība?

Tina: — Gribētu, lai kāds žurnālists palūdz šo rakstu un arī "Vestji segodnja" publicēto komentēt prezidentei. Būtu interesanti.

Ināra: — Žurnālistes Jekaterinas Pevņevas rakstam "VS" 2. jūlijā seko Valentīnas Kačevas raksts "Zem muzeja putekļiem", kurā skolēnu jautājumi gidam sīki atreferēti un ņirdzīgā garā veidotais raksts beidzas ar ieteikumu visiem, kuri nav apmierināti ar jaunākās vēstures oficiālo traktējumu, regulāri doties uz Okupācijas muzeju un diskutēt pēc būtības ar gidiem, kuri ziedo objektivitāti, lai izpatiktu oficiālajām nostādnēm. Rakstam ir attiecīgi komentāri tādā pašā garā. Ko domā mūsu valsts amatpersonas, vai ņirgāšanās par tautu un tās vēsturi ir vai nav pretvalstiska un vai organizācija, kas par to ir atbildīga, aizliedzama vai ne? Gribētu zināt, vai ir daudz tādu valstu, kuras pieļauj sistemātiskus pretvalstiskus izlēcienus un savu pilsoņu ķengāšanu. Vai tiem, kas izcietuši padomju okupāciju, būs jānomirst, krievu ņirgu pavadītiem? Tie jaunieši, kas bija Okupācijas muzejā, savu pārliecību vairs nemainīs. Okupācijas muzejam ir jāiesniedz oficiāls protests un paziņojums, ka muzejs savās telpās neielaiž tos, kas zaimo Latvijas valsti, tās vēsturi un visu, kas latviešiem ir svēts.

Latvijas Avīze
2004. gada 10. jūlijs

  Atpakaļ Back  

 Sākumlapa Home