Čehijas Republikas parlamenta apakšpalāta apstiprinājusi jauno krimināllikumu, kurā par sodāmu rīcību pasludināta komunistu pastrādāto noziegumu noliegšana. Likumprojekts jāatbalsta arī augšpalātai. 

Jaunais likums komunistu režīma laikā veiktos noziegumus pielīdzinās Vācijas okupācijas varas noziegumiem, kas tika pastrādāti pret Morāvijas protektorāta iedzīvotājiem. Par komunistu genocīda neatzīšanu draudēs līdz trim gadiem ilgs cietumsods.

Vispirms vajagot "juridisko analīzi", lai noteiktu kriminālsodu par komunisma noziegumu noliegšanu

Pēc Čehijas parlamenta lēmuma iekļaut Kriminālkodeksā normu, kas paredz trīs gadu cietumsodu ne tikai par nacistu, bet arī par komunisma noziegumu noliegšanu, aptaujāju Saeimas frakcijas vadītājus, kā viņi vērtētu iespēju iekļaut līdzīgas normas Latvijas Krimināllikumā.

Kārlis Šadurskis ("Jaunais laiks"): – Vai "Jaunais laiks" šādu priekšlikumu atbalstītu, ir tiešā veidā atkarīgs no priekšlikuma par izmaiņām Krimināllikumā juridiskās kvalitātes. Jo normai būtu jābūt nevis deklaratīvai, bet tādai, lai reāli varētu pierādīt komunisma noziegumu noliegšanu un par to sodīt. Tāpēc pirms likuma grozīšanas būtu nepieciešama nopietna juridiskā analīze.

Frakcijā gan par šādu jautājumu neesam lēmuši, taču mans emocionālais viedoklis ir, ka šādu normu Krimināllikumā vajadzētu ieviest, jo komunisma ideoloģija Latvijā vēl arvien ir pietiekami dzīva un zināmā sabiedrības daļā populāra. Savukārt mēs paši esam diezgan bezzobaini savas valsts ideoloģijas izstrādē, tā radot brīvu vietu dažādām spekulācijām.

Jānis Lagzdiņš (Tautas partija): – Tautas partijas frakcija, pirms pieņemt lēmumu, iepazītos ar Čehijas pieredzi, arī ar citu Eiropas valstu pieredzi šajā jautājumā. Būtu nepieciešama rūpīga juridiskā analīze par iespējām veikt šādas izmaiņas Krimināllikumā, jo cilvēka krimināla sodīšana par viņa uzskatiem ir nopietna lieta.

Augusts Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienība): – Nemāku pateikt, kā ZZS balsotu, jo neesam par šādu lietu frakcijā runājuši. Pats gan uzskatu, ka būtu jāsoda tie, kuri noliedz komunisma noziegumus un okupāciju. Ja noziegums ir pierādīts, tad nevar to noliegt un teikt, ka tā nav bijis. Jautājums gan ir, kā varētu pierādīt, ka kāds noliedzis komunisma noziegumus.

Jānis Šmits (Latvijas Pirmā partija): – Domāju, ka mēs šo ideju noteikti atbalstītu, ja vien izmaiņas Krimināllikumā neradītu cilvēktiesību pārkāpumus. Kā šo komunisma noziegumu noliegšanu varētu pierādīt? Ar kādiem argumentiem?

Un, ja mēs nonākam pie sodīšanas par okupācijas fakta noliegšanu, tad jādomā, vai mēs nepārkāpjam vārda brīvību.

Tāpēc par šādiem grozījumiem Krimināllikumā Saeimā būtu nopietni jādebatē. Lai galu galā mēs neatgrieztos pie tā paša, kas bija padomju laikā: vārda brīvības aizliegšanas. Jāatceras, ka mēs dzīvojam brīvā sabiedrībā, kur savu viedokli var izteikt gan Latvijas patriots, gan diemžēl arī tie, kuri noniecina šo valsti.

Tāpēc mums nevajadzētu uzsākt raganu medības un inkvizīcijas.

Es neizjūtu to kā problēmu, ka Latvijā ir cilvēki, kuriem ir cits viedoklis un kuri uzskata, ka komunisms nav bijis noziedzīgs režīms un okupācija nav notikusi. Ja kāds tā uzskata, tā ir viņa paša, nevis valstiska problēma.

Māris Grīnblats ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK): – Jā, tēvzemieši varētu balsot par šādām izmaiņām Krimināllikumā. Mēs pat esam domājuši, ka varētu paši sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā šāda veida grozījumus, jo Saeima taču pati ir pieņēmusi deklarāciju, kurā pausts nosodījums gan pret okupāciju, gan arī pret komunisma noziegumiem. Komunisma noziegumu noliegšana ir ne tikai vēstures kropļošana, tā ir arī izpatikšana okupētājvalstij un nostāšanās tās pusē. Uzskatu, ka Latvijā var izplatīt dažādus viedokļus, bet Latvijas vēstures ietvaros.

Nevar samierināties ar viedokli, ka Latvija ir tikai Krievijas nomale. Okupācijas noliegšana ir cieši saistīta ar komunisma noziegumu noliegšanu, jo Baltijas valstu okupācija bija viens no lielākajiem komunisma noziegumiem, tā ka būtu jāsoda arī par okupācijas noliegšanu.

Andrejs Klementjevs (frakcija "Saskaņas centrs"): – Sodīt par fašisma noziegumu noliegšanu nebūtu problēmu, jo šis režīms par noziedzīgu atzīts Nirnbergas tiesas prāvā. Tātad arī, pirms ielikt pantu par komunisma noziegumu noliegšanu Krimināllikumā, vajag sarīkot šādu neatkarīgu tiesas prāvu komunismam. Bez prāvas priekšlikumi par izmaiņām Krimināllikumā nekam neder. Taču arī komunisma tiesa būtu vēl jāatliek, lai norimtu emocijas un vēsturnieki nelemtu tā, kā vēlas politiķi. Jā, bija noziegumi, bija upuri, bet komunisti toties uzvarēja fašistus.

Vai vajag sodīt par okupācijas noliegšanu? Uzskatu, ka cilvēkiem ir tiesības domāt, ko vien viņi vēlas. Politiķi un vēsturnieki strīdas, un no šiem strīdiem cilvēkam pašam jāizloba patiesība.

Krimināllikumu nedrīkst politizēt. Tā būtu tiesāšana par politisko pārliecību un Latvija zaudētu visās starptautiskajās tiesās.

Čehija mums nav paraugs, tur tāpat kā šeit tiek pieņemti populistiski priekšlikumi.

Jakobs Pliners ("Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"): – Ka komunisma režīms bijis noziedzīgs, tas vēl būtu jāatzīst tiesai. Nacionālsociālisms tika atzīts kā noziedzīgs režīms Nirnbergas tiesā, kamēr par komunistisko režīmu šāda tiesa nav notikusi. Tātad mēs noteikti balsotu pret šādiem grozījumiem Krimināllikumā. Turklāt uzskatām, ka šādi labojumi likumā būtu antidemokrātiski. Par viedokli nedrīkst sodīt, tas būtu totalitārisms. Arī pret to, lai likumā ieviestu sodu par okupācijas noliegšanu, mūsu attieksme būtu tāda pati. Ja jau viltus patrioti saka, ka bijusi okupācija, kāpēc nav tiesāts neviens kolaboracionists?

Aleksandrs Golubovs (Latvijas Sociālistiskā partija): – Nav bijusi okupācija un nav bijuši nekādi komunistiskā režīma noziegumi. Ja noziegumi bija, ne jau komunisms pie tā vainīgs. Tā ka sociālisti noteikti nevarētu atbalstīt šādus grozījumus Krimināllikumā.

8.decembrī, 2005